Nogrimusi Isas pilsēta (Kemper-Cape Ra)
Mē s kā du laiku braucam pa Lamanš u. Smilš ainā s pludmales padodas akmeņ iem. Un atkal smilš ainas pludmales.
Un š eit ir Finistē ras departaments — "zemes gals". Š is vā rds mani fascinē jau ilgu laiku. Es gribē ju redzē t š ī s paš as "beigas". Tā lā k jau Atlantijas okeā nā tikai draudī gā Ouessanta sala, kuras tuvumā savulaik notika viena no 20. gadsimta ļ aunā kajā m vides katastrofā m (no tankkuģ a Amoco Cadiz izplū da vairā k nekā.200 tū kstoš i tonnu naftas).
Atš ķ irī gā kais departaments tajā provincē , kurā nav Francijas. Lī dz š im no tī ras bretonieš u valodas es uz Rue Dinant dzirdē ju tikai pī pmaņ u. Brī niš ķ ī gi pā rsegi, kas redzami tikai uz pastkartē m. Rozā granī ta krasta apmetņ u nepazī stamie nosaukumi neko tradicionā lu nedemonstrē ja.
viduslaiku iela, kas nosaukta 11. gadsimta barda vā rdā
Mums jā š ķ ē rso Finistere uz Biskajas lī ci. Š ķ iet, esam pagriezuš ies uz dienvidiem uz Arre kalniem pie Morlaix. Vē lā k, kad atgriezos mā jā s un meklē ju tā s vietas, kas patieš ā m bija bretoniski, es sapratu, ka tikai daž us desmitus kilometru uz rietumiem no Morleiks ir "pagastu tempļ u ceļ š ", kas atš ķ ir Bretaņ u no pā rē jā s Francijas no reliģ iskā viedokļ a. no skata. Tie, kas tur bija, aprakstī ja pā rsteidzoš u parā dī bu - teļ us. Un uz dienvidiem no Quimper, uz kurieni mē s ejam, atrodas Begudina ar Bretaņ as augstā kajiem tautastē rpa pā rsegiem.
Bretonu motora pā rsegi
Mē s ieradā mies Kemperā , kas nebija iekļ auta programmā . Viesnī ca ir tranzī ta. Bet maluā ņ i man ieteica apskatī t š ķ ī bu Kemperas katedrā li, gids uzgleznoja arī brī niš ķ ī go karaļ a Gradlona pilsē tu. Jautā ju reģ istratū rā "vai tā lu lī dz centram ar katedrā li"? Viņ a atbild “30 minū tes kā jā m”, uzzī mē ceļ u plā nā . Nav problē mu, bet ir jau vakars. Jums ir jā atgriež as pirms tumsas, pretē jā gadī jumā jū s neatradī sit Ibis viesnī cu starp daž iem angā riem. Pierunā ju pā ris dā mas iet uz kompā niju. Ceļ š bija garš un nelī dzens. Š ķ ē rsojā m dzelzceļ a lī niju, neatkā pjoties no Odes upes krastiem (man bija grū tā k orientē ties atpakaļ , jo krē slā atgriezā mies savā dā k).
Pilsē tas dibinā š ana ir saistī ta ar vienu no slavenā kajā m Francijas leģ endā m – par nogrimuš o Isas pilsē tu. Kornua pussalu, kuras galvaspilsē ta ir Kvimpera, spē cī gi ietekmē atklā tā Atlantijas okeā ns. Š eit, Finistē rā , valda okeā ns. Varbū t tieš i tā pē c tieš i š ajā s vietā s savulaik dzima leģ enda par nogrimuš o pilsē tu (vai varbū t tā nav leģ enda, bet gan ī sts notikums? ).
5. gadsimtā š ajā s vietā s valdī ja karalis Gradlons. Viņ i stā sta, ka jaunī bā viņ š ceļ ojis uz Britu salā m un no turienes izvedis rudmatainu skaistuli un zirgu. Ierodoties Armorikā , karaliene nomira, atstā jot vī ram meitu Dau, kura dzima jū rā . Karalis viņ u izlutinā ja, un viņ a izauga absurda un izlaidī ga, tač u tikpat pā rsteidzoš a skaistule kā viņ as miruš ā mā te. Meita kontrolē ja tē vu, kurš bija viņ ai pakļ auts. Viņ ai bija kaut kā da dī vaina mistiska saikne ar jū ru.
Viņ a pā rliecinā ja savu tē vu uzcelt krastā pilsē tu. Lai to pasargā tu no jū ras, tika uzbū vē ts mols ar slū ž ā m, bet aiz tā liela osta, kur piestā ja kuģ i. Karalis paturē ja slē dzenes atslē gu. Vistuvā k visā m ē kā m atradā s pils, un Gradlona meita varē ja pa logu skatī ties uz savu mī ļ o jū ru, izkā pt krastā . Viņ a sevi sauca par Okeā na lī gavu.
Okeā ns izsvieda kuģ us krastā . Viņ u komandas kļ uva par vergiem, un preces devā s uz pilsē tu. Pilsē ta kļ uva bagā ta, un iedzī votā ji bija iegrimuš i netikumos. Pielū dza pilsē tā , kuru mī lē ja tikai karaliskā jū ras meita. Viņ am par godu notika svinī bas. Uz tiem Dau izvē lē jā s vī rieš us, kuri viņ ai patika. Tie, kas pavadī ja nakti pie viņ as, pē c tam pazuda uz visiem laikiem. Klī da runas, ka no rī ta viņ us iemeta jū rā .
Bet kā du dienu karaliskā meita iemī lē ja. Okeā ns ā rpus pils sienā m sā ka burbuļ ot un trakot kā greizsirdī gs vī rs. Dau kaut kā dā neprā tā piesteidzā s pie vā rtiem un atvē ra tos ar tē vam atņ emto atslē gu. Okeā ns ielauzā s pilsē tā .
Dau aizskrē ja uz sava tē va kambariem un pastā stī ja tē vam, ka jū ra ir pā rrā vusi aizsprostu. Kopā viņ i uzkā pa zirgā , ko karalis reiz atveda no Britu salā m, un metā s ā rā no pilsē tas. Okeā ns dzenā ja savu lī gavu, un ā trais zirgs jau lē ca pā ri viļ ņ iem. No klints atskanē ja balss, kas pavē lē ja meiteni nomest no zirga. Tā bija svē tā Gvenole. Karalis nodrebē ja, bet negribē ja pamest savu meitu. Pē kš ņ i starp viļ ņ iem zem zirga nagiem viņ š ieraudzī ja lī cī vī rus, kurus viņ a meita nogalinā ja un noslī cinā ja, un atpazina viņ us. Karalis bija š ausmā s, norā dī ja uz noslī kuš o meitu. Dau rokas, nosaluš as no ū dens, viņ u neturē ja, viņ a iekrita no zirga ū denī . Okeā ns uzreiz sā ka norimt, un karalim izdevā s doties prom. Isas pilsē ta palika appludinā ta. (Cita š ī s leģ endas versija ir atrodama Mopasanta stā stā "Bretaņ ā ". )
Netā lu no vietā m, kur atradā s Ys pilsē ta, paš reizē jā Kvimpera vietā Svē tais Korentī ns nodibinā ja savu klosteri (vienu no septiņ iem Bretaņ as svē tajiem). Karalis, nelaimju nomocī ts, devā s pie viņ a. Tur viņ š pievē rsā s kristietī bai un apmetā s klosterī . Pilsē ta pamazā m auga apkā rt. Lai to nesajauktu ar citā m apmetnē m, kas sā kas ar "Quemper-", kaut kur no 11. gadsimta pirms revolū cijas, tai bija dubultnosaukums "Quemper-Corentin".
Real Camper ir bijusi tirdzniecī bas vieta kopš romieš u laikiem. Odas garā mute ļ ā va patverties no vē trā m. Tad pilsē ta tika izvē lē ta par bī skapa rezidenci.
Bretoņ u valodā pilsē tas nosaukums Quimper nozī mē "upju satece". Š ī ir vieta, kur Steiras upe ietek Odā . Pē dē jais tek cauri pilsē tai, tā s mute paplaš inā s lī dz tā sauktajai aberai, un tā ietek daž us kilometrus no Kvimperas Biskajas lī cī . Vē sturiskā daļ a ir kompakta, labi saglabā jusies un viegli pā rskatā ma. Diemž ē l man tam nebija laika. Tā pē c es skrē ju tikai uz Sv. Korentins un apstaigā ja viņ u.
Sv. Korentī nas katedrā le
Paš reizē jā gotiskā katedrā le tika uzcelta 13. gadsimta pirmajā pusē pē c bī skapa Reno rī kojuma vecā s romā nikas baznī cas vietā . Š ai katedrā lei ir viena ī patnī ba: tā s nava ir izliekta pa kreisi par 10°. Hipotē zes ir daž ā das. Piemē ram, š is: kad romā nikas baznī cu sā ka pā rbū vē t un paplaš inā t, telpu no ziemeļ iem jau bija apbū vē tas ar mā jā m, tā s netika nojauktas. Cits stā sta, ka otrpus baznī cai bijis zems Odes upes krasts ar nestabilā m augsnē m, tā pē c nava vienkā rš i pagriezta. Katedrā les torņ i tika pabeigti 19. gadsimtā , jo. 17. gadsimta sā kumā katedrā le stipri cieta ugunsgrē ka laikā . Starp tiem ir jā tnieku statuja, kurā attē lots leģ endā rais karalis Gradlons uz tā paš a zirga, kas viņ u izveda no applū duš ā s Isas pilsē tas. Revolū cijas laikā statuja XV gs. no svina ir pazudis. 19. gadsimtā tā tika atjaunota no akmens. Katedrā le mū sdienā s ir reliģ isko ceremoniju vieta, no kurā m galvenā (5. augusts) ir saistī ta ar septiņ iem bretoņ u svē tajiem.
Izliekta nave
Bī skapa pils no dienvidiem piekļ aujas katedrā lei, kurā mū sdienā s atrodas Bretaņ as muzejs. Tā s paš reizē jā ē ka datē ta ar 17. gadsimtu; eksponā ti: arheoloģ iskā kolekcija, tautas tē rpi, Finistē ras dekoratī vā mā ksla.
Viduslaikos bī skaps bija arī mū ra pilsē tas galva. Bretonu hercogu pils atradā s Stī ras otrā pusē . Abas iestā des daž reiz bija naidī gas, daž reiz rī kojā s kopī gi. “Hercoga zeme” ietvē ra Tiesu pili, cietumu, dzirnavas un publiskā s krā snis (š odien Hercoga zemes laukums pie Sv. Matjē baznī cas). Vē lā k tur tika uzcelts Ursulī nu klosteris, kurā mū sdienā s atrodas mediju bibliotē ka. Š eit atrodas arī Kornjū teā tris un Laikmetī gā s mā kslas centrs.
19. gadsimtā radā s civilā municipā lā valdī ba. Mū sdienā s rā tsnama ē ka atrodas laukumā pie katedrā les ziemeļ u fasā des. Netā lu atrodas Tē lotā jmā kslas muzejs (prezentē ti: Bretaņ ā dzī vojoš o impresionistu darbi; Kokto, Doras zī mē jumi; ir zā le, kas veltī ta dzejniekam un mā ksliniekam Maksam Dž eikobam, kas ir š o vietu dzimtais; vietē jā Ponta mā kslinieki Aven skola). Laukums nosaukts statoskopa izgudrotā ja R. Lē neka vā rdā , kura piemineklis tajā atrodas.
Galvenā iela (Kereon) atiet no rietumu fasā des, kur joprojā m var redzē t daudzas 17. gadsimta karkasa mā jas. Iela iet uz "hercoga zemi".
Kereon Street
Skvē rā katedrā les priekš ā viena no ē kā m ir dekorē ta ar fajansu. Kemperu fajanss ir pazī stams ne tikai Bretaņ ā , to vā c visā pasaulē . To raž o kopš.18. gadsimta sā kuma. Pilsē tā atrodas fajansa muzejs (pirmā s rū pnī cas ē kā tā raž oš anai - Lokmarijas kvartā lā ). Daudzi suvenī ru veikali pā rdod produktus, kas izgatavoti no vietē jā fajansa. Viņ š ir pieckrā sains; motī vi pā rsvarā ir reliģ iski un tradicionā li.
kemperu fajansa
No bijuš ā s Lokmarijas abatijas ir saglabā jusies 11. –12. gadsimta romā ņ u stila Dievmā tes baznī ca. Š eit atrodas arī benediktieš u klosteris (XVII-XVIII gs. ) ar dā rziem. Pilsē tā ir daudz dā rzu, tā ir viena no pilsē tā m ar zī mi “zied”.
Uzmanī bu ir pelnī juš i arī zemie tilti pā ri Odai.
viens no tiltiem pā ri Odai
Jū lijā notiek Kornuaja zemes svē tki (kopš.1923. gada). Svē tki sā kas ar izrā di Kornuay teā trī , pē c tam gā jiens tautastē rpos ar tautas instrumentiem (starp kuriem, protams, dū da) iet cauri pilsē tai. Un beigā s tie, kas vē las, var dejot gavotu (nu, to, kas dejo multeņ u par Asteriksu beigā s).
Ī paš a funkcija ir arī mū zikas nedē ļ as. Mū zika pā rsvarā ir franč u klasika.
No rī ta izbraucam no Quimper tā lā k uz rietumiem uz Ra ragu, kas atrodas Douarnenez lī č a krastā . Tā pē c mē s vē lreiz atgriezā mies Kvimperā , un es varē ju tikt iekš ā katedrā lē .
Ja stā vat Ra ragā ar skatu uz Atlantijas okeā nu, tad labajā pusē ziemeļ os bū s Noslī kuš o vai miruš o lī cis. Tieš i š ī lī č a krastā atradā s leģ endā rā Isas pilsē ta. Netā lu esoš ais dī ķ is tiek uzskatī ts par š ī s leģ endā rā s pilsē tas ostu. Š ajā lī cī patieš ā m tika atrasti daudzi miruš i jū rnieki un zvejnieki. Tas ir saistī ts ar faktu, ka starp zemesragu un Sē nas salu ir ļ oti strauja straume (lī dz 15 m / s), un Bretaņ as rietumu apakš daļ a ir izraibinā ta ar akmeņ iem.
Noslī kuš ā Dievmā te
Rindā uz Sē nas salu un pa labi - uz Ouessant, jū ra ir nokaisī ta ar bā kā m. Pie Ra raga krastā atrodas bā ka (ieeja teritorijā slē gta, kā rakstī ts uz vā rtiem; starp bā ku un okeā nu atrodas Noslī kuš ā s Dievmā tes statuja), tā lā k jū rā atrodas “Vecā s sievietes” bā ka, tad vē l viena uz klints, un tā lu, jau uz salas Sen ir vē l viena. Tomē r peldē š ana š ajā s vietā s mū sdienā s ir saistī ta ar lielā m grū tī bā m.
bā kas un Sentsala
Sentā sala atrodas zemu tā lumā , un to biež i applū st Atlantijas okeā na ū deņ i. Pat š odien ir diezgan grū ti pie tā tikt. Tač u iedzī votā ji nevē las to pamest. Leģ endas vē sta, ka uz tā s kā dreiz dzī vojuš as deviņ as senā s Armorikas pravietes. Viņ i ar savā m dziesmā m nomierinā ja viļ ņ us. Š ī sala ir saistī ta arī ar Morganu fejā m, kas dzimuš as no jū ras. Runā , ka arī karaļ a Gradlona Dau meita bijusi jū ras feja. Un pē c nā ves absurdā meitene izraisa vē tras, gremdē kuģ us un jū rniekus, bet var arī nomierinā t jū ru.
