Annas pilsēta (Dinana)
No Senmalo mē s devā mies ekskursijā uz Dinantu. Es cerē ju, ka mē s tur pavadī sim visu dienu, beidzot nekur. Diemž ē l. Atkal devā mies ā trā veidā , uz pusi dienas. Ar to nepietiek, lai klaiņ otu pa pilsē tu un veikaliem, un pasē dē tu kafejnī cā -restorā nā , ē dot bretoņ u pankū kas.
Dinana ir maza pilsē ta. Interesantā kais, protams, ir viduslaiku mū ru iekš pusē un blakus tiem. Mū ri, 14 torņ i un vā rti ir gandrī z pilnī bā saglabā juš ies.
Pilsē tas nosaukums sastā v no diviem ķ eltu vā rdiem, kas nozī mē "kalns, pilsē ta" (starp citu, tā pati sakne Londonai) un "Anna" (ķ eltu dzī vo un miruš o dieviete, sargā tā ja), ļ oti cienī ja Bretaņ ā . Tas ir, Dinan ir Annas pilsē ta.
Pilsē ta Ransas augstajā krastā (ieplū st Lamanš ā Senmalo) radā s vietā , kur atradā s fords.
Š ī vieta krustojā s romieš u laikos datē tam sauszemes ceļ am caur š o fordu (tagad Kē nas-Brestas ceļ š ) un ū densceļ u no Francijas uz jū ru un atpakaļ gar Ransu (Bretaņ a nebija Francijas karaļ valsts daļ a lī dz 16. gadsimts). Turklā t š ī vieta tiek uzskatī ta par "jū ras" Rances satikš anā s vietu ar Rances "upi", t. i. , jū ras kuģ i devā s pa upi uz š o vietu, kur tika pā rkrautas preces, kurā m tika uzcelta osta, un pē c tam parā dī jā s tirgus.
9. gadsimtā mū ki nolemj apmesties pie š ī forda, lai pacienā tu garā mgā jē jus un sniegtu viņ iem pajumti viņ u klejojumos. Dinanas vecā kā daļ a atradā s lejā , pie upes un forda. Tajā paš ā laikā lejtecē feodā ļ i, kuriem š eit piederē ja zeme, cē la savu cietoksni. Koka cietoksnim vajadzē ja aizsargā t pret sakš u un normaņ u uzbrukumiem.
11. gadsimtā š eit tika dibinā ts benediktieš u klosteris. Kopš tā laika tiek uzskatī ta Dinanas oficiā lā vē sture. Pē c tam tika uzcelts tilts.
Mū ki saņ ē ma samaksu par upes š ķ ē rsoš anu pa š o tiltu. 1065. gadā Viljams Bastards sagū stī ja un nodedzinā ja apmetni, kā stā sta viena aina uz paklā ja Baijē . Pē c tam kalnā tika uzcelta mū ra pils, un iedzī votā ji sā ka pā rcelties uz dzī vi kalnā .
aina no paklā ja Baijē (viens no Dinanas kungiem nodod pilsē tas atslē gas Vilhelmam)
Viens no vietē jiem kungiem Rivalons Sarkanais, krusta karu dalī bnieks, zvē rē ja, ka, ja atgriezī sies mā jā s, viņ š ieliks baznī cas pamatus. Pē c atgrieš anā s viņ š turē ja savu vā rdu un lika pamatus paš reizē jaiPestī tā ja katedrā lei(XII gs. ).
Pestī tā ja katedrā le
13. gadsimtā Ž ana I vadī bā Dinana kļ uva par hercogu pilsē tu, vienu no iecienī tā kajā m hercogu rezidencē m. Tas ieiet nocietinā jumu rindā netā lu no robež as. Š eit tiek kaltas monē tas, pulcē jas Bretaņ as š tatu ģ enerā lis (parlaments).
Hercogs pavē l uzcelt cietokš ņ a sienas, kuru garums mū sdienā s ir aptuveni 3 kilometri. Sienas parā dī ja savu spē ku Bretoņ u pē ctecī bas kara laikā starp Blū zu un Monfortu (to atbalstī ja franč i un angļ i), Bretoņ u hercoga Artura II mantinieki.
Š ajā laikā aplenkto Dinantu aizstā vē ja Bertrands Du Gesklins. (Es viņ u pieminē ju, runā jot par Monsenmiš elu, kur atradā s viņ a mā jas. Viņ a pirmā sieva bija Dinanas dzimtā un arī gaiš reģ a. Viņ š tiek uzskatī ts par nozī mī gu personī bu Simtgadu karā . ) Pamiers. tika izgatavots, brā lis Du Gesklins izgā ja aiz sienā m un briti viņ u nogalinā ja. Tirgus laukumā notika duelis starp nogalinā tā brā li Bertrā nu un Kenterberiju, kurā uzvarē ja Bertrā ns. Pē c tam viņ i saka, š okē ti par Bertrā na muiž niecī bu dueļ a laikā , briti atcē la aplenkumu un atstā ja pilsē tu. Tā tad Du Guesclin izcī nī ja vienu no savā m uzvarā m.
Mū sdienā s bijuš ais tirgus laukums nes Du Guesclin vā rdu (viņ am kopš.20. gs. sā kuma ir piemineklis).
Piemineklis Du Guesclin
Du Gesklins bija Blū za un franč u atbalstī tā js Bretoņ u pē ctecī bas karā . Viņ u armija tika sakauta, Blois tika nogalinā ts. Monforts kļ ū st par jauno Bretaņ as hercogu, un Du Gesklins aiziet, lai kalpotu Francijas karalim. Pē c viņ a nā ves viņ a ķ ermenis tika apglabā ts Parī zes Saint-Denis karaliskajā kapā , atzī stot viņ a pakalpojumus karaļ valsts labā (vē l divas konstebla daļ as ir apglabā tas citā s vietā s, kas saistī tas ar viņ a militā rajā m kampaņ ā m). Un Dinantas Pestī tā ja katedrā les ziemeļ u š ķ ē rsgriezumā glabā jas slavenā Francijas konstebla sirds. Klī st leģ enda, ka tur apglabā ta arī viņ a pirmā s sievas sirds, un pē c nā ves abu sirdis vienojuš ā s.
15. gadsimta beigā s Bretaņ as un Francijas karu laikā Dinanu vairā kas reizes aplenca franč u karaspē ks.
Pē dē jais Bretonijas hercogs Francisks II neveiksmī gi aizstā vē ja savu hercogisti. Viņ am bija jā meklē sabiedrotie visā Eiropā , piedā vā jot savu meitu ikvienam, kurš piekritī s runā t viņ a pusē . Tā tad Anna kļ uva par vairā ku Eiropas suverē nu lī gavu. Hercoga sakā ves pret franč u kaimiņ iem rezultā ts bija viņ a jaunā s meitas laulī bas lī gums ar Bretaņ as nodoš anu Francijas kronim (arī karalis bija bē rns). Saskaņ ā ar laulī bas lī guma noteikumiem, karalis nā ves gadī jumā pirms viņ a sievas, viņ ai bija atkā rtoti jā apprecas ar viņ a pē cteci, lai hercogiste neatdalī tos no Francijas. Pē c pirmā vī ra nā ves Anna nekavē joties dodas uz Bretaņ u. Viņ a pē ctecis Annas un Bretaņ as dē ļ š ķ iras no sievas. Gadu vē lā k viņ a apprecas ar jauno karali. Bet, noslē dzot otro laulī bu, viņ a uzstā ja uz vienī go Bretaņ as varu.
Vitrā ž as logs, kurā attē lota Annas ieraš anā s Dinantā Senmalo
Viņ as vadī bā uzplauka Bretaņ a, kas palika autonoma, un viņ as iemī ļ otā Dinanta. Anna pilsē tu sauca par "shtatulk atslē gu" (Bretaņ a). Tolaik pilsē tā tika dibinā ta Senmalo baznī ca, tika dotas privilē ģ ijas tirgotā jiem, amatnieku ģ ildes, tika organizē ta paš valdī bas policija, pulksteņ a tornī parā dī jā s viņ as vā rda zvans, uzplauka gadatirgi utt.
Annas meita no otrā s laulī bas Kloda (Fransisa I sieva) uz visiem laikiem nodod Bretaņ u Francijas kronim. "Pateicī bā " viņ as vā rdā nosaukta daž ā da plū mju š ķ irne "renklod". Bet Bretaņ a š obrī d saglabā zinā mu suverenitā ti. Tas veicina pilsē tas turpmā ko labklā jī bu. Attī stā s tirdzniecī ba, tiek celtas mā jas. Ir saglabā juš ā s daž as renesanses laika mā jas un savrupmā jas.
Reliģ isko karu laikā Dinanas kungi iebilda pret Francijas karali. Tač u pilsē tnieki nolē ma atbalstī t Henriju IV, nevis Gī zu.
Tā pē c Dinā ns izvairī jā s no iznī cī bas, tā s iedzī votā ji nebē ga, kā tas notika citā s vietā s. Tiesa, cietoksnis no tā laika kļ ū st nederī gs, tas ilgu laiku bija pamests.
Pirms revolū cijas pilsē tā bija vairā kas abatijas, tur bija Senmalo bī skapa pils. Revolū cijas laikā tie tika izpostī ti. Benediktī ns vē lā k kļ uva par skolu. Tur mā cī jā s Š atobrians, Surkufs, Pā vi un citi.
19. gadsimtā parā dī jā s slavenais viadukts (pirms tam vienī gais veids, kā š ķ ē rsot Ranci, bija caur vienī go akmens viduslaiku tiltu, kas joprojā m pastā v netā lu no ostas). Bet tā celtniecī ba noveda pie agrā k plaukstoš ā s amatnieku apgabala izpostī š anas, kas veda no ostas lī dz pilsē tai. Tad ir arī dzelzceļ a stacija.
Viadukts
20. gadsimta sā kumā vecpilsē tas ziemeļ os izcē lā s ugunsgrē ks. Otrā pasaules kara laikā pilsē ta tika bombardē ta.
Dinana kļ ū st par vienu no 70 Francijas pilsē tā m, kas ir saņ ē muš as valsts atbalstu kultū ras mantojumam.
Dinanas ceļ vedis iesaka sā kt ekskursiju pa pilsē tu no ostas un vecā tilta (pilsē tas ziemeļ austrumos). Manuprā t, tam ir jē ga, jo visi viesi, kas ierodas jau daudzus gadsimtus, pa š o taku ir pacē luš ies no ostas uz pilsē tu gandrī z 80 metru augstumā . Jā , un fotoattē ls no apakš as uz augš u bū s brī niš ķ ī gs. Bet atbraucā m ar autobusu un sā kā m pilsē tas izpē ti no pils (dienvidrietumiem), jau paš ā augš ā . Diemž ē l neredzē ju to brī niš ķ ī go ceļ u no ostas uz pilsē tu, jo nebiju iepriekš sagatavojies braucienam. Zinā ju tikai to, ka jā brauc uz Dinanu. Tā pē c es nerunā š u par Petit-Fort un Jerzual ielā m. Tagad tur ir suvenī ru veikali. Tā ir viena no divā m galvenajā m pilsē tas asī m. Otrais iet garā m katedrā les laukumam, š ķ ē rsojot to no dienvidiem uz ziemeļ iem.
Pē c pa š ī m ielā m ir jā nogriež as pa kreisi un jā iet pa š auru joslu uz laukumu pie Pestī tā ja katedrā les. Tas ir rets romā nikas arhitektū ras piemē rs pilsē tā . Virs rietumu portā la ieejas ir skulpturā li lauvas un vē rš a attē li (divu Kristus apustuļ u simboli), uz dzī vniekiem stā v aklo portiku kolonnas. Nelielajos cilpu logos, 13. gadsimta vitrā ž as, vitrā ž as ar 15. gadsimta evaņ ģ ē listiem, pā rē jā s ir mū sdienī gas. Vienā no kapelā m atrodas 15. un 16. gadsimta Jaunavas Marijas statujas.
Kadreiz katedrā les aizmugurē atradā s kapsē ta. Tagad š o vietu sauc par angļ u dā rzu. Caur to var doties uz cietokš ņ a sienā m (austrumu daļ a).
Pestī tā ja katedrā le (skats no aizmugures no Angļ u dā rza)
Vienā no mā jā m laukumā pie katedrā les dzimis 19. gadsimta beigā s Indoķ ī nas pē tnieks Augusts Pā vijs.
Viņ š studē ja khmeru kultū ru, daudz fotografē ja Mekongā , strā dā ja par sakaru inž enieri, organizē ja skolu muiž niecī bas bē rniem, bija vicekonsuls Laosā , aktī vi piedalī jā s š ī s valsts robež u noteikš anā ar Siā mu un Ķ ī nu un miera uzturē š anā . reģ ionā . Pateicoties viņ a pū lē m, izveidojā s Laosas valsts (franč u ietekmē ). 37 gadu vecumā viņ š saņ ē ma Goda leģ iona ordeni. Atgriezies Francijā , viņ š uzrakstī ja vairā ku sē jumu darbu par Indoķ ī nu ar pirmajā m š o vietu kartē m, atbalstī ja citus pē tniekus, publicē ja Kambodž as pasakas un pat cī nī jā s ziloņ u aizsardzī bā . Piemineklis viņ am atrodas aiz katedrā les, angļ u dā rzā .
Piemineklis Augustam Pā vijam
No Sv. Katrī nas cietokš ņ a torņ a ziemeļ os labi var redzē t veco tiltu un ostu, bet, pagriež ot uz dienvidiem, - viaduktu (jauno tiltu).
skats uz veco ostu no Sv. Katrī nas torņ a
Tajā paš ā virzienā agrā k atradā s dominikā ņ u, benediktieš u klosteri un nedaudz malā - Klarises klosteris. Š o (austrumu) cietokš ņ a sienas daļ u sauc par hercogienes Annas promenā di, ar diviem torņ iem tā karā jas pā r Rances ieleju 30 metru augstumā un stiepjas lī dz pils cietoksnim pilsē tas dienvidrietumos. .
Pils (tajā atrodas muzejs) ir reta ovā la forma ar diviem sapludinā tiem torņ iem. Donž ons tika uzcelts Ž ana IV vadī bā.14. gadsimtā . Netā lu atrodas Sargtorņ a vā rti. Bijuš o grā vi zem donž ona tagad sauc par Velna dā rzu (mū ru rietumu daļ a). Un netā lu atrodas bijuš ais tirgus laukums, kas sastā v no divā m daļ ā m ar daž ā diem nosaukumiem: Du Guesclin (ar pieminekli konsteblam) un Fields. Revolū cijas laikā š eit atradā s giljotī na, tagad ir autostā vvieta.
donž ona pils
No Place du Guesclin, pa Sv. Klē ras ielā m un Pulksteņ a torni, varat atgriezties laukumā iepretim katedrā lei.
No pē dē jā s caur arku var pieiet Pulksteņ u tornim. Tā celta 15. gadsimtā pilsē tas centrā . Pirms revolū cijas tajā atradā s rā tsnams. Un zvans tika izliets ar karalienes Annas naudu un joprojā m skan.
Pulksteņ u tornis un iela
Ejot tā lā k pa Pulksteņ a ielu no dienvidiem uz ziemeļ iem, jū s varat sasniegt krustuportu (tirgus nosaukums). Ielā s ap krustojumu š odien ir daudz karkasu mā ju ar pā rkarenā m grī dā m. Zem dzegā m ir segtas galerijas, kuru dē ļ Dinanu sauc par "portiku pilsē tu". Netā lu no krustojuma atrodas renesanses savrupmā ja Beaumanoir, kas savulaik bija klosteris.
mā jas ar segtā m galerijā m L'apport krustojumā
Pilsē tas ziemeļ os, netā lu no Sv. Malo baznī cas, kā dreiz atradā s barona pils. Viņ š , dodoties krusta karā , deva solī jumu pē c atgrieš anā s dibinā t klosteri.
Viņ a ī paš umu vietā pirms revolū cijas pastā vē ja franciskā ņ u klosteris. Tad bija koledž a (Cordelier Square). Ar Lī gu saistī tā Plouera savrupmā ja atrodas High Street.
Sv. Malo baznī ca (skats no aizmugures no Kordeljē koledž as)
Pē c revolū cijas Senmalo baznī cā praktiski nekas nebija palicis. Vitrā ž as ir no 19. gadsimta un stā sta par Dinanu. Ziņ kā rī ga bļ oda ar svē tu ū deni, kur ū dens salauž dē monu.
Ik pē c diviem gadiem pilsē tā notiek viduslaiku cietokš ņ a mū ru festivā ls. Nā kamā.2016. gada jū lija beigā s
