Rozā granīta krasts
No rī ta mē s beidzot izbraucam no Senmalo. Lietus nā k. Pirmo reizi Bretaņ a izskatā s kā pati. Pastkartes, kuras esmu redzē jis Senmalo un daž as nopirku, ir ironiskas par klimatu. Piemē ram, nū disti sauļ ojas lietusmē teļ os, sakā mvā rdi, ka lī st tikai divas reizes nedē ļ ā : vienu reizi 2 dienas, otro - 3. Tā da paš ironija pievelk.
Gids ieslē dza bretonu mū ziku, ko es meklē ju un nevarē ju atrast brī vajā Senmalo pilsē tā . Es to dzirdē ju kasetē , ko atvedu 90. gados, citā s no multivides bibliotē kas, pē dē jos mē neš os Bretonu mū zikas vietnē . Tajā ir viļ ņ u skaņ as, kaiju kliedzieni, jū rnieku-makš ķ ernieku smagais un vienmuļ ais darbs, velkot garus zvejas tī klus.
Pirmā pietura ir Pampolas pilsē ta. XIII gadsimtā vieta jau ir zinā ma, jo tuvē jā s Boportas abatijas (dibinā ta 1202. gadā ) mū ki š eit ienesa pā rtiku tirgū . Pirms revolū cijas abatija tika uzskatī ta par gandrī z skaistā ko Bretaņ ā . Tiek uzskatī ts, ka pilsē tas bretoniskais nosaukums nozī mē "ū dens gals" (viens no diviem pie dī ķ a). Pilsē tas ģ erboni pieš ķ ī ra Luija XIV "saule" (buru laiva uz zila fona).
Tā pat kā citur piekrastē , zvejnieki sā ka doties ķ ert mencas arvien tā lā k Atlantijas okeā nā : uz Ņ ū faundlendu, uz Islandi. Ir jū ras muzejs, kurā viņ i par to runā . Pampolā notiek jū rnieku dziesmu festivā ls. Pilsē ta kļ uva slavena 19. gadsimtā , pateicoties T. Botrela dziesmai "Pampoles iemī tnieks". Otrdienā s ir tirgus. Saglabā juš ā s 15. -16. gadsimta rež ģ u mā jas. Viņ i iesaka izmē ģ inā t Pampoles austeres.
Nā kamā pietura ir Perros-Guirec. Š eit mums ir pusdienas. Mē s nolē mā m izmē ģ inā t Sv. Ž aks grila formā , jo izejam tā lā k no Lamanš a. Pilsē tas ģ erbonī novietotas ķ emmī š gliemenes. Bet ne tā pē c, ka š eit tie atš ķ irtos pē c kā das ī paš as garš as vai dzī vo masveidā , bet gan tā pē c, ka š eit gā ja viens no ceļ iem no Britu salā m gar Biskajas lī ci uz Santjago de Kompostelu, kuras emblē ma ir š ī ķ emmī š gliemene.
ķ emmī š gliemeņ u iesmi
Pilsē tas nosaukuma pirmā daļ a cē lies no bretonu vā rdiem "ekstrē ms" un "rags, kalns"; otrais - vā rdā Sv. Gireks, kurš kopā ar saviem pavadoņ iem ieradā s š ajā s vietā s no Britu salā m, lai sludinā tu kristietī bu 7. gadsimtā . Vieta ar š ā du nosaukumu ir minē ta kopš.12. gadsimta.
Perros-Guirec ir kū rorts ar savu kazino. Ir talasoterapijas centrs, 3 pludmales. Mā jas ir kā pilis. Britiem patī k apmeklē t pilsē tu.
Pilsē tai ir divas emblē mas: viena ir jū ras putns ar krā sainu knā bi (lielā kā kolonija Francijā , kas ligzdo ornitoloģ iskā rezervā ta "7 salu arhipelā gā " (no marta lī dz oktobrim ir atļ auta tikai viena Mū ku sala) ; fotoattē lu skatiet meklē tā jprogrammā "macareux bretagne" un hortenzijas. Š eit patieš ā m ir daudz hortenzijas. Tā s festivā ls notiek augusta sā kumā , un tos pavada tradicionā lā s bretoņ u dziesmas. Uz to ierodas ne tikai pazī stami paš mā ju izpildī tā ji un grupas (Dan Ar Braz, Tri Yann, Yug Ofre u. c. ), bet arī grupas no citā m valstī m.
Turklā t aprī lī notiek komiksu festivā ls, kas š ajā s vietā s parā dī jā s 90. gados. Pilsē ta regulā ri kļ ū st par vienu okeā na Figaro sacensī bu posmu.
Pilsē tā dzī voja mā kslinieks Moriss Deniss (mā ja ir saglabā jusies). "Grand Hotel" galvenajā pludmalē - art deco piemē rs. Interesantu objektu - Klā rtes semaforu - var apmeklē t tikai reizi gadā , Pasaules mantojuma dienā septembrī . Ir 18. gadsimta vē jdzirnavas, tā s atjaunotas no ā rpuses, bet iekš ā pazuduš i mehā nismi, iekš ā nav piekļ uves. Š eit atrodas Lejas Bretaņ as vē stures un tradī ciju muzejs. Pa ceļ am uz Ploumanaku atrodas rozā granī ta skulptū ru parks.
Lietus beidzā s Pampolā . Sā kotnē ji bija plā nots iet pa muitas taku no Perros-Guirec lī dz Ploumanak. Tač u plā ni mainī jā s rī ta lietus dē ļ : ē rce bū s slapja. Un pē c pusdienā m mū s ar autobusu aizveda uzPlumanak. No turienes es devos gandrī z uz Perros-Guirec. Es nesatiku nevienu slapju krū mu.
Muitnieku ainavisks ceļ š ; kapela sv. Gireka; Castaeros pils ir iemesls, kā pē c cilvē ki dodas uz Ploumanaku. Pilsē tas nosaukums cē lies no bretoņ u "mū ku dī ķ a".
Taka, kas vijas starp milzu rozā granī ta "figū rā m" (daž ā m ir nosaukumi, un katrs, kurš iet, atrod savas asociā cijas, ieraugot š os milzu akmeņ us), tika atjaunota pirms desmitiem gadiem, par to ziņ o visur, tū ristus lū dz ne sabojā t ko viņ i kas ir atjaunots, t. i. nekur nenogriezieties no ceļ a. Tas droš i vien ir saprā tī gi. Citā di pazudī s š ī mež onī guma sajū ta, kas, ja pa taku nemitī gi staigā tu cilvē ki (un saka, ka ir vairā k nekā miljons gadā ), tā nelaistos vaļ ā visā garumā . Starp rozā granī tiem ir Mean Ruz bā ka un paisuma dzirnavas (pirmā s š ā das dzirnavas š eit bija jau 14. gadsimtā ). 19. gadsimta bā ka tika atjaunota pē c Otrā pasaules kara.
Es redzu bruņ urupuci
Slavenā kā Ploumanak vieta ir Sv. Gireka kapela, kas stā v lī č a pludmalē un "peld" paisuma laikā . Zem nojumes š odien stā v akmens statuja svē tajam, kurš kopā ar saviem domubiedriem ieradā s š ajā s zemē s no Britu salā m. Tiek pieņ emts, ka kaplič a celta 11. gadsimta beigā s - 12. gadsimta sā kumā . 20. gadsimta sā kumā.14. gadsimta koka statuja nolietojā s un tika aizstā ta ar akmens statuju. Iespē jams, pagrimumu veicinā jusi paraž a bā zt adatas svē tajam degunā . Pē c paraž as neprecē tas meitenes rī kojā s š ā di: ja adata iestrē gs, meitene apprecē sies pirms gada beigā m, ja nē , vē lā k jā mē ģ ina vē lreiz. Arī mū sdienu svē tajam ar degunu neklā jas (tū risti turpina tradī ciju? ). Nu viņ a rokas pirms Otrā pasaules kara sakropļ oja vandaļ i. Ar š o svē to ir saistī ta vē l viena tradī cija: skū pstī t svē tā kā jas, lai bē rns dotos agrā k. Kaplič a ir attē lota pilsē tas ģ erbonī .
Sv. Gireka kapela
Sv. Gireka baznī cu virs strauta 16. gadsimtā uzcē la viena klostera mū ki. Gireka koka statuja tika pā rvietota uz turieni no kapelas pludmalē . Tajā paš ā baznī cā glabā jas vē l vairā ki 15. -16. gadsimta retumi.
Castaeros pils, ko 19. gadsimtā uzcē la poļ u inž enieris (privā ta teritorija), ir saistī ta ar Mickevič a un Sienkevič a vā rdiem. Te viesojā s pirmā dē ls, un Seņ kevič s š eit uzrakstī ja “Kur tu ej? ”.
castaeros pils
Š ajā s dienā s Bretaņ ā tū ristiem tiek organizē tas tā sauktā s "apž ē loš anas". Iepriekš tā bija reliģ iska ceremonija Dievmā tes aizsardzī bā par godu jū rnieku aizlaiš anai bī stamai zvejai Ziemeļ atlantijā . Mū sdienā s apž ē loš ana notiek biež ā k vasarā , brī vdienu sezonā .
Perros-Guirec Sv. Ž aka baznī cā (joprojā m saistī ts ar to paš u Sv. Ž aka ceļ u Kompostelā ) "sorry" notiek jū lija pē dē jā svē tdienā . Pie Gaismas Dievmā tes kapelas tajā paš ā vietā (celta 15. gadsimtā pē c no kuģ a avā rijas izbē guš ā marķ ī za Baraka solī juma), “atvainojiet” - Dievmā tes debesī s uzņ emš anas dienā vidū augusts vairā kas dienas. Pie Plumanakas Lī dzjū tī bas Dievmā tes kapelas (agrā k š ajā vietā atradā s Sv. Marka kapela) otrajā svē tdienā pē c Lieldienā m “atvainojos”. Starp Svē tā Gireka kapelu pludmalē un baznī cu nedē ļ as nogalē pirms Debesbraukš anas (augusta vidū ) notiek "apž ē loš ana". Komū nā ir arī jauna Sv. Jā zepa kapela jeb Jū ras karadarbī ba (XX gs. ).
St. Girek pludmalē , kur sā kas "atvainojiet"
