УСТРИЦ НЕ ЖЕЛАЕТЕ? (КАНКАЛЬ) AUSTERE NEGRIB? (CANCAL)

Mē s š ķ ē rsojam Couesnon robež upes un atrodamies Bretaņ ā . Š ī ir vieta, kur es gribē ju nokļ ū t jau ilgu laiku. Marš ruts radī ja š aubas, vai es ieraudzī š u Bretaņ u, kā du es iztē lojos. Un š ī s š aubas sā ka piepildī ties jau pirmajā dienā . Jo vairā k sapņ ojat, jo spē cī gā ka ir vilš anā s.

Tiem, kurus interesē ķ elti, viņ u tradī cijas, mū zika, dejas, iespē jams, Britu salas ir pievilcī gā kas: tur viss ir gaiš ā ks un "visiem" vai kaut kas (kas ir vienas "Upes dejas" un gandrī z visā pasaulē Helovī ns, un Svē tā Patrika diena tiek svinē ta visur). Bet uz franč u ķ eltu gribē ju tikt no multenē m par Asteriksu (nejaukt ar spē lfilmā m ar Depardjē -Obeliksu). Š ī s vietas man asociē jas ar neparastu valodu – vienu no vairā kiem mū sdienu ķ eltu, folkloras festivā liem Lorianā , kur es neatteiktos atrasties, ar tautas tē rpiem un pā rsteidzoš iem cepuriem.

Pirmajā viesoš anā s reizē Francijā.90. gadu beigā s nopirku bretaņ u mū zikas kaseti un klausī jos to daudzas reizes. Kasetē bija arī jū rnieku dziesmas un kaut kas atgā dinā ja viduslaiku trubadū ru dziesmas (atcerieties Chré tien de Troyes). Daž i franč u valodā , un daž i pavisam citā valodā . Viņ a atveda un lasī ja vai nu bretoņ u pasakas, vai leģ endas (Perrots, rakstot pasakas, iedvesmojā s arī no Bretaņ as stā stiem), slavenā britu š o tautu pē tnieka Berija Kanlī fa grā matu par ķ eltiem. Artū rs, Merlins, Morgana, Viviana — viss no š ejienes. Leģ endu, leģ endu un pasaku valsts. Noslē pumainā Bretaņ a.

No Mont Saint-Michel mē s devā mies ē st austeres Kankalē . Esam Kankalē – nekas nav mainī jies. Tā pati franč u valoda, bez melniem karogiem, uzraksti citā valodā .

Es nekad neesmu ē dis austeres, man nebija vē lē š anā s to darī t (jē lbarī ba nav mana lieta).

Viņ a sē dē ja gliemež vā kiem nokaisī tā krastmalā starp austeru ē dā jiem un skatī jā s uz lī ci. Gids mani pierunā ja pamē ģ inā t vismaz vienu. Izmē ģ inā ju un nesaņ ē mu nekā du gandarī jumu. Mani pā rsteidza fakts, ka š ie jū ras radī jumi aug nevis vienu sezonu, kā es domā ju, bet 3-4 gadus, bet tie, kas ir lielā ki - vē l vairā k (15 gadi), un apē d tos minū tē s. Un ka tik daudziem mī ļ otā jiem tas viss ir milzī gos daudzumos. Vispā r nož ē loju, ka nebija iespē jams š o laiku pavadī t Mont Saint-Michel abatijā .

Cancale ir sena vieta, kuras nosaukums ir lī dzī gs mū sdienu, un kas minē ta kopš.11.  gadsimta. Nosaukuma pirmā daļ a, iespē jams, nā k no bretoņ u "osta, pajumte, gliemež vā ks" (pē dē jā diezgan atbilst mū sdienu apdzī votā s vietas specializā cijai austeru raž oš anā un pā rdoš anā ), otrā - no bretoņ u "upes" ( tas plū st nomalē ).

Bet ir teksts, kas stā sta par Kornvolas mū ku (Saint Meen), kurš vē l agrā k (6. gadsimtā ) izkā pis Senmiš ela lī cī netā lu no Kankales, lai nodibinā tu apmetni. Viņ š bija Svē tā Samsona (viena no septiņ iem Bretaņ as cienī tajiem svē tajiem) lī dzstrā dnieks. Viņ š nodibinā ja klosterus. Vispā r reliģ iskajā Bretaņ ā var saskaitī t pā ris desmitus viņ am veltī tu baznī cu un kaplič u, arī kaut kur tepat Kankalē . Vē lā k Francisks I apmetnei pieš ķ ī ra pilsē tas statusu par karaliskajam galdam piegā dā to austeru labo kvalitā ti.

Kopš seniem laikiem Kankales jū rnieki ir iesaistī juš ies mencu zvejā pie Novaja Zemļ as krastiem, bū vē jot kuģ us. Pē dē jā kuģ u bū vē tava tika slē gta 20. gadsimta sā kumā . Uz savvaļ as austerē m (lai neizsmeltu to krā jumus) zvejnieki devā s pē c Luija XVI noteiktā s kā rtī bas: Lieldienu dienā s pē c lielgabala signā la kuģ i divas nedē ļ as devā s makš ķ erē t; To sauca par "karavā nu".

Tad piekrautie kuģ i atgriezā s, sievietes bē guma laikā š ķ iroja austeres. Lielā kos sauca par "zirga nagiem".

17. gadsimtā D. La Toucha kuģ i devā s no š ejienes uz Brazī lijas krastiem. Viņ š kļ uva par Sanluisas pilsē tas (par godu Ludviķ im XIII) dibinā tā ju. Portugā ļ i diezgan ilgu laiku padzina franč us no š ī m teritorijā m. Viņ am nesen krastmalā tika uzcelts piemineklis.

Pilsē tā varat apmeklē t jū ras fermu (austeru muzeju), tautas tradī ciju muzeju (Sint-Meen baznī cā ).