Redzēt Parīzi un...? Un redzēt Bordo. Un Larošela!
Nu, mani draugi, ko jū s zinā t par Franciju? BET? Jā , lū k – kruasā ni, terī ni, sī polu zupa? Tur ir. Jū s esat Simenons, Delons, Dumas. Jā . Jū s esat Napoleons, de Golls, Luija pū lis. ES piekrī tu. Kannas, Versaļ a, Azū ra krasts. Nu. Eifeļ a tornis, Monblā ns, Langdoka. Pietiekami. Kā ar Platinī , Zidā nu, Grī zmanu, jā , un Mesi? Viss, viss, viss. Petanks? ES dzirdu. Mistral? ES redzu. Siers-r-r, vī ns-o-o...Viss ir taisnī ba. Bet, ticiet man, Francija joprojā m ir dziesma!
Atcerieties Ī vu Montandu: dziesma lido zem Parī zes debesī m, Sous le ciel de Paris, S'envole une chanson, Mmmm. . . Elle est né e d'aujourd'hui, Dans le cœ ur d'un garç on . . Tiesa, Parī ze, tā pat kā jebkura cita š tata galvaspilsē ta, atrodas tā lu no visas valsts. Tā pē c mē s nolē mā m (mē s paspē jā m daž us mē neš us pirms pandē mijas) sā kt pē tī t Piekto republiku no aizmugures, no nomales. Un pirmā s biļ etes tika aizvestas uz Bordo.
Tā tad, Bordo. Ak, Bordo! Pilsē ta ir pasaka, pilsē ta ir sapnis! Š eit viss ir pā rsteidzoš s. Arhitektū ra, vē sture, bet. . . Š ajā pilsē tā vī nogulā ji aug tieš i aiz lidostas stikla. Vai ir kā ds brī nums, ka š ī vieta tiek uzskatī ta par pasaules vī na darī š anas galvaspilsē tu? Pelnī ti puiš i, labi pelnī juš i. Es biju Romā un Portugā lē , un es biju Napā , Kalifornijā . Labā kais vī ns ir klā t! Balts, sarkans, vienalga. Paskaties Wikipedia vai vē l labā k, vienkā rš i pieņ em manu vā rdu. Cenā s no Eiropas "rubļ a" lī dz bezgalī bai - visi vietē jie vī ni ir neslavē jami. Man varbū t sarkanais Bordo ir skā bens un pā rlieku piesā tinā ts, bet tie ir mani personī gie tarakā ni - esmu baltvī nu cienī tā ja.
Kultū ras griezums. Protams, manā vē rtē jumā “numurfurgons” ir piemineklis ž irondieš iem. Varens piemineklis! Pie tā pavadī ju 4 stundas un tad katru dienu mē ģ inā ju pastaigā ties tuvumā - tas ir ī sts mā kslas brī nums un uz to var skatī ties mū ž ī gi! Skulptū ras, kolonna, strū klakas. . . Zirgi ar pū ķ u ķ epā m un astē m, eņ ģ eļ i ar aukstā m acī m. . . Protams, Square de la Bourse (Birž as) uzspridzina smadzenes. Tur centrā ir Triju grā ciju strū klaka, un ap to ir vecā birž a un muitas muzejs, bet galvenais, ka priekš ā ir Ū dens spogulis. Tas ir tā ds - veselī gs granī ta laukums, piedodiet, laukums, kas ir klā ts vai nu ar miglu, vai ar ū deni, vai ar vieglu vē ju, un š eit var skriet, lē kt, gulē t, peldē t...Pilnī gs prieks. Un tur, Bordo, vizuā lā ekstā ze - Svē tā Andra katedrā le ar katoļ u portā liem, gargoilē m. Un Lielā zvana vā rti, un tilts pā r Garonnu (š ī ir vietē jā upe), un Lielā teā tra ē ka. Un muzeji: tē lotā jmā ksla, laikmetī gā mā ksla, vī na darī š ana (protams). Ak, kā ds paceļ amais tilts pretī š im vī na muzejam - tas zī mē ts nevis vertikā lā plaknē , kā , piemē ram, Pē terburgā , bet gan horizontā lā...
Starp citu, ē st gatavoš anas cienī tā jiem atvaļ inā jumā — Bordo ir populā ri lauksaimniecī bas nedē ļ as nogales gadatirgi (un kā es to noformē ju! ). Tajā paš ā muzejā , tajā paš ā Garronas krastmalā . Ņ em ko gribi - visu savu, franč u, tikai no lauka, ganī bā m, jū ras. Un tā da ī paš ī ba: ja, piemē ram, marokā ņ u tomā ti uz letes ir par 1.5 eiro un franč u - par 6, tad katrs cienī jamais francū zis paņ ems tomā tu par 6 eirobakiem. Š eit jums ir patriotisms, palī dzī ba un atbalsts vietē jiem lauksaimniecī bas raž otā jiem. Bet vā rdu pietiek. Uz priekš u – Laroš ela!
Kuram no zē niem un pat pusei meiteņ u š ī frā ze nav pazī stama? Ī paš i tiem bē rniem, kuriem tagad ir jaunā ki par 50 gadiem? Jā , jā , tieš i tur Atoss, Portoss, Aramiss un D'Artanjans ietur brokastis pē c Miledijas slepkavī bas kardinā la Riš eljē priekš ā . Starp citu, š is reliģ iskais vadī tā js patieš ā m bija kompetents militā rists un patieš ā m aplenca Laroš elu. Bet tagad runa nav par to. Tagad par to, kā da tā ir pasakaina vieta, kas nav tautieš u samī dī ta...
Pirmkā rt, tur nokļ ū t nav grū ti (tā pat kā jebkur Francijā ). Dzelzceļ a stacijā Bordo paņ ē mā m vilciena biļ eti uz š iem Soč iem Ikno un tas arī viss. . . Te ir jā pasaka pā ris vā rdi par franč iem. Daudz dzirdē ts, lasī ts, viņ i saka, viņ i ir š vaki, narcistiski, biež i vien stulbi. . . Meli! Apburoš as un simpā tiskas personī bas. Visur. Vienmē r. Visā s dzī ves jomā s...Pē rkot biļ etes, mē s nepaļ ā vā mies uz savu franč u valodas izteicē ju (viņ a prombū tnes dē ļ ), mana sieva zina angļ u, itā ļ u valodu, es varu nodot emocijas ar sejas izteiksmē m un dejot...Bet mē s nopirkā m biļ etes . Mums palī dzē ja visi: kasieri, rinda, bē gļ u bē rnu bars no Tuvajiem Austrumiem, suņ i, kas enerģ iski luncinā ja asti. . .
Mē s lidojā m uz vietu pē c daž ā m stundā m. Lidoja - pareizais vā rds: vilciens daž reiz paā trinā jā s lī dz 300 km / h. Aiz loga vī na dā rzi saplū da absolū tā samta paklā jā , pā r kuru cī tī gi cē lā s milzī gi vē ja parku fani. To ir simtiem.
Un pie apvā rš ņ a ir Laroš elas dzelzceļ a stacija. . . Pilsē ta. Un tur. . . Tur ir paradī ze. Tik daudz jahtu nekur nebiju redzē jis. Tā di bē gumi un bē gumi dabā vienkā rš i nenotiek (kā iepriekš domā ju). Gribu turē ties tā lā k no Vecā s ostas torņ iem, jo tur tieš ā m var dzirdē t un just templieš u un hugenotu vaidu un rī boņ as. Ja vē laties restorā nus, ē stuves, kafejnī cas, bistro visā m gaumē m (ī paš i zivī m) un naudas makus - tas ir paredzē ts jums Laroš elā . Mē s tur pat atradā m Marokas virtuvi (un pē c š ī s sarkani skaistā s valsts apmeklē juma mē s mī lam berberu ē dienu), un tas izrā dī jā s ļ oti autentisks. Kā pē c virtuve, š eit pat stacija ir mā kslas darbs.
Viesnī cā , iespē jams, bija mū su labā kā s brokastis Francijā . Karsti, karsti kruasā ni - pusrokas lielumā , bagetes, kas kraukš ķ ē ja ar garoziņ u rokā s, kafija, kuras aromā ts pū tī ja jumtu, dor zils un brī - starp rī ta sieriem. . . Un gaidoš ā s meitenes č ukstē ja iekš ā tā , ka likā s ģ itā ras rokā s - un lū k, dziesma, piedodiet, š ansons Edī tes Piafas, Mirejas Matjē vai Zasa stilā...Jā...Bet stop. Parī ze mū s gaida!
Mē s ieradā mies Monparnasā (Gare Montparnasse) — godī gi sakot, ne tā labā kā stacija (vē lā k apmeklē jā m Gare de Lyon — tā pē c viņ š atstā ja iespaidu). Bet vilcienu stacijas Parī zē nav galvenais (lai gan arī tas ir interesanti). Mē s tur ieskrē jā m metro. Mani draugi, es uzburu, nekad neiekā pjiet Parī zes metro dzī lē s. Tikai Londona var bū t sliktā ka, nesaprotamā ka, š ausmī gā ka. . . Pat Tbilisi ar to vī nogu apaļ o un nodzē ruš os alfabē tu ir vieglā k saprast. Es nerunā ju par citiem bijuš ajiem padomju metro. Un metro Romā , Stambulā parasti ir labirints bē rniem. Bet sha, mē s runā jam par Parī zi. Nesapratu, kā noteikt vē lamo sastā vu pē c mirgojoš iem cipariem uz tablo un kā orientē ties pā rejas galerijā s. Par laimi, mē s noī rē jā m viesnī cu paš ā pilsē tas centrā , un es vairs neizmantoju š o transporta sistē mu.
Mū su viesnī ca atradā s netā lu no Gare Saint-Lazare (š ie dzelzceļ i man tika iedoti! ). Un tas nozī mē , ka Garnjē opera, La Fayette galerija un Mulenrū ž a bija pastaigas attā lumā...Ko lai saka, mē s gā jā m lī dz Luvrai, ha, un lī dz Triumfa arkai, tieš i pa avē niju des Champs- Elizeja (kas nesaprata - Elizejas lauki, dodiet man kabatlakatiņ u, es raudu. . . ).
Parī ze ir varena. Mē s devā mies uz skaļ o Luvru (nu, kā dzī vot bez Monas Lizas? ) un daž iem pilnī gi bezmaksas muzejiem, kas nav zemā ki par skaistumu un eksponā tiem. Mē s gā jā m pa putekļ ainajiem bulvā riem lī dz Invalī diem (Hô tel des Invalides) un sastingā m Aleksandra III tilta (Pont Alexandre III) priekš ā . Mē s dzē rā m pie Sē nas, skatoties uz Parī zes Dievmā tes katedrā li, kas paceļ as aiz ž oga, un iedzē rā m pasakainajā Paul Royale. Starp citu, par "dzē ru". Š eit tas ir iespē jams visur un vienmē r. Nu, laikam ne lī dz cū kas č ī kstē š anai - š ito neesmu redzē jis. Bet š eit viņ i dzer! Tajā paš ā Palais Royal, netā lu no mums, apsē dā s divi monsieuri (lī dzī gi savas valsts prezidentam, un abi) un turpat uz sola (un tur pie soliem bija piestiprinā ti galdi) viņ i dzē ra vī nu no glā zē m mana veļ as maš ī na. Viņ i saka, ka gandrī z viņ u konstitū cijā ir rakstī ts par vī na un bagetes obligā tu pieejamī bu katram francū zim. Personī gi es neš aubos.
Baguetes. . . Tā ir Francijas reliģ ija. Tos pē rk pa rokai un dā vina mī ļ otajā m sievietē m, sā k un aptur apgriezienus, palaiž kosmosā un nolaiž jū ras dibenā (starp citu, katram gadī jumam atcerieties lidmaš ī nu un zemū dens transportlī dzekļ u formas). Š ī ir uzkoda, deserts un pamatē diens. Mē ness un saule, sausums un lietus. Brī vī ba, vienlī dzī ba un brā lī ba. . . Beidz, tas nav no š ī s operas. Bet nekur citur tā das pā rtikas nav. . .
Un vē l viena lieta par pā rtiku. Ja esat dzirdē juš i divus vā rdus "sī pols" un "zupa" un nezinā t, kas tas ir - jū s esat š ī s valsts galvaspilsē tā . Nevienā pasaules pilsē tā (pat paš ā Francijā ) viņ i negatavo tik ierastu delikatesi. Tas ir kaut kas! Jā , ir gaspač o, minestrone, harč o. Ir borš č s un Dona zupa. . . Bet sī polu zupa. . . Puiš i, jums te jā nā k tikai tā dē ļ ! Katram Monmartras un Eifeļ a torņ a restorā nam ir savs.
Gluž i kā pati Parī ze. Katram savs. Un katrā vizī tē...Un katram ir sava Francija. Jebkurā dzī ves brī dī …
Kā Ī vs Montands: dziesma lido zem Parī zes debesī m, Sous le ciel de Paris, S'envole une chanson, Mm mm. . . Elle est né e d'aujourd'hui, Dans le cœ ur d'un garç on. . .
