Smaragda krasts (Fort La Latte, Frehelas rags)
Kad dienas vidū atgriezā mies no Dinantas uz Senmalo, gids jautā ja: kurš vē las doties uz Fort Latte un Cap Frehel? Gribē tā ji bija 5-6. Protams, autobusa tū re tika atcelta. (Tajā Francijas ziemeļ u marš rutā , kuru savulaik izvē lē jos sev, bet piedā vā još ā uzņ ē muma bankrota dē ļ nevarē ju izbraukt, š ī s vietas nebija izvē les, bet gan marš ruta daļ a. )
Atzī š os, ka neesmu dzirdē jis par š ī m vietā m, neesmu tā s redzē jis fotoattē lā . Jo es nezinā ju, kas tas ir un ko tur var redzē t. Bet pilis ir mana mī lestī ba kopš bē rnī bas, š ī pils ir viduslaiku, tā pē c es gatavojos turp doties. Tagad man bija jā meklē kā da cita iespē ja pamest Senmalo, kurā sē dē t man nemaz neinteresē ja.
Atgriež oties no Dinanas, es devos uz tū risma biroju pie Saint-Vincennes vā rtiem. Nekas. Ejot gar sienā m, devos uz ū dens ceļ ojumu kompā nijas stendu. Arī uz tā feles informā cijas nav.
Paņ ē mu viņ u bukletu un atgriezos viesnī cā . Nā kamajā rī tā atkal devos uz tū risma biroju: š ai dienai piedā vā jumu nav. Kad viņ a nokļ uva lī dz ū densceļ ojumu kompā nijas stendam, viņ a paskatī jā s uz tā feles: tur bija ar krī tu uzrakstī ti divi marš ruti – uz Fort La Latte un uz paisuma un paisuma spē kstaciju (pirmā ) Ransē . Abas ir interesantas, bet abi sā kas 14:00 (acī mredzot, tas ir arī plū dmaiņ u dē ļ ). Man bija jā izvē las viena lieta – forts. Es runā ju ar pā rdevē ju. Viņ a man sniedza daž us padomus š im ceļ ojumam (lī dzi jā ņ em siltas drē bes) un tiem, kas mums vē l bija pa marš rutu.
Lī dz izlidoš anai bija vē l daudz laika. Es devos uz Saint-Servant (par viņ u - recenzijā par Saint-Malo). Atgriež oties es devos pa nepareizo ielu un zaudē ju daudz laika, lai izkā ptu, tā pē c neatlika laika doties uz viesnī cu pē c jakas. Man bija jā samierinā s ar š alli.
Kad parā dī jā s laiva, kurai vajadzē ja mū s aizvest uz fortu, kļ uva skaidrs, kā pē c izbraukš ana bija paredzē ta 14. Tieš ā m, agrā k pie mola nebija ū dens. Tagad kuģ is (mazais kuģ is) pienā ca viņ am klā t.
Kuģ is devā s ceļ ā no Senmalo, garā m piestā tnei, bā kā m. Pa ceļ am savā ca tū ristus no Dinā ras. Dinamikā viņ i kaut ko stā stī ja par salā m, Smaragda krasta piekrasti, piekrastē dzī vojoš ajiem putniem. Godī gi sakot, es pat nepazī stu putnus krievu valodā . Kur tas ir franč u valodā ? Izslē dzos un tikai skatī jos. Tad mē s kaut kā viltī gi devā mies uz citu vietu, vedot arī tur tū ristus. Pē c tam kļ uva manā mi vē sā ks: izgā jā m atklā tajā Lamanš ā .
Drī z tā lumā parā dī jā s La Latte cietoksnis. Tas atrodas uz klints, kas no trim pusē m strauji iekrī t jū rā .
Sauszemes pusē ir vē l divas spraugas ar paceļ amiem tiltiem, kas ļ auj organizē t vairā kas aizsardzī bas joslas: vispirms jā iekļ ū st caur pirmo tiltu nelielā cietokš ņ a daļ ā , pē c tam atkal caur tiltu lielajā un tad tomē r iekā p labi aizstā vē tā donž onā . Tas ir, cietoksnis bija praktiski neieņ emams. Un iekš ā bija lamatas, lamatas, lejupejoš i stieņ i, š auras kā pnes utt. Š is ir efektī vas viduslaiku aizsardzī bas struktū ras piemē rs.
donž ons no Fortlattes
Saskaņ ā ar bretoņ u leģ endu, pirmo cietoksni 10. gadsimtā dibinā ja kā ds Laroš s Gojons, provincē labi pazī stamas dzimtas loceklis (viens no viņ a pē cteč iem, tolaik jau nē sā ja uzvā rdu Matinjons , apprecas ar dā mu no Grimaldi ģ imenes, tomē r ar nosacī jumu, ka jā saglabā viņ as ģ erbonis).
Pils, no kuras daļ as redzamas mū sdienā s, tika dibinā ta XIV gadsimtā , kad parā dī jā s lielgabali.
Tad cietoksni sauca dzimtas vā rdā . Reiz to aplenca Du Guesclin, kuru es pieminē ju iepriekš . Pē c Bretoņ u pē ctecī bas kara kā du laiku cietoksnis nonā ca Francijā , bet pē c tam atkal atgriezā s pie ģ imenes.
jū ra no trim pusē m
15. gadsimtā bagā tā ģ imene pā rcē lā s uz Francijas karalisti, un cietoksni sā ka pā rvaldī t iecelti ierē dņ i. 16. gadsimtā , kad Bretaņ a un Francija apvienojā s, cietoksni aplenca briti. Bet viņ iem neizdevā s to pieņ emt.
Navarras Henrija IV karu laikā ar Gī zu lī gu cietoksni jau sauca par La Latte pē c tuvē jā ciemata nosaukuma. Viņ a tika paņ emta, izpostī ta un sadedzinā ta; donž ons palika neskarts.
Lai pasargā tu Senmalo no jū ras (mazā k nekā.50 km attā lumā ), 17. gadsimtā tā tika pā rbū vē ta.
19. gadsimtā cietoksni pē dē jo reizi mē ģ inā ja ieņ emt vē tra. Tad viņ i to nometa. 19. gadsimta beigā s ģ imene to pā rdod valstij. 20. gadsimta sā kumā tā tika atjaunota.
divi paceļ amie tilti
Vē lā k internetā redzē ju cietokš ņ a fotoattē lu no augš as: iespaidī gi. Iespē jams, uzkā pjot donž onā , skats ir arī ziņ kā rī gs. Mums cietoksnis palika neieņ emams: krastā nebija izejas. Izstaigā jā m cietoksni pa ū deni. Viņ a pozē ja no daž ā diem leņ ķ iem. Tad laiva devā s uz Frī las ragu.
Daž ā s filmā s cietoksnis tika "izspē lē ts". Varbū t filmas “Vikingi” ar T. Kē rtisu un K. Duglasu vai “Č uans” ar S. Marso un L. Vilsonu kaut ko stā sta. Š ī s filmas neesmu redzē jis, tā pē c nezinu, kā pils "spē lē jā s".
Pils ir atvē rta katru dienu no 1. aprī ļ a lī dz 4. jū lijam un no 27. augusta lī dz 30. septembrim no 10.30 lī dz 18; no 5. jū lija lī dz 26. augustam - lī dz 19; pā rē jā laikā - tikai brī vdienā s, brī vdienā s un skolē nu brī vdienā s no plkst. Apmaksā ta ieeja. Viduslaiku brī vdienas tiek rī kotas arī jū lijā un augustā .
Frē helas rags paceļ as virs jū ras vairā k nekā.70 m augstumā .
No ū dens var redzē t, ka burtiski visa klints ir klā ta ar daž ā diem putniem. Paradī ze ornitologiem un visiem putnu mī ļ otā jiem. Kā jau š ajā s daļ ā s ierasts, gar piekrasti stiepjas tā sauktais "muitnieku ceļ š ", apkā rt zied dzeltenā s ē rkš ķ obes un ceriņ i-violetie virš i. Ir arī vairā k nekā.100 m augsta bā ka.
bā kas Frehelas ragā
