Mana skaistā Neapole. 7. daļa. Pastaiga pa pilsētu (turpinājums)
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
No San Domenico Maggiore baznī cas, kvartā la aizmugurē starp Via Tribunali un Spaccanapoli atrodas Sansevero kapela, kuru mē s apmeklē jā m pē dē jā ceļ ojumā . Man tas bija visspē cī gā kais iespaids par Neapoles apskates vietā m.
Pie ieejas vienmē r ir gara rinda:
Ieejas maksa bija 6 eiro, varē ja nopirkt audiogidu, bet krievu valodas nav. Kaplič ā stingri aizliegts ne tikai fotografē t, bet arī nez kā pē c izmantot ceļ vež us. Tū lī t ierodas apkalpotā ji. Man vajadzē ja lasī t slepenī bā . Tā pē c visas fotogrā fijas ir no interneta.
Kapela savu moderno izskatu ieguva rekonstrukcijas rezultā tā , ko veica Raimondo de Sangro, septī tais Sansevero princis 1749. –1767. Princis Raimondo bija pazī stams ar savā m plaš ajā m zinā š anā m ķ ī mijā , literatū rā , filozofijā , artilē rijā ,
militā rā stratē ģ ija un citas zinā š anu jomas; viņ š personī gi vadī ja kaplič as rekonstrukciju, iesaistot sava laika labā kos mā ksliniekus un tē lniekus, nosakot viņ u turpmā ko darbu tē mas un apsverot to izvietoš anu kapelā . Lī dz ar to Sansevero kapela ir kļ uvusi par pamatī gu, pilnī gu un pā rdomā tu mā kslas darbu, kas atspoguļ o tā radī tā ja plaš ā s zinā š anas, kā arī masonisko pā rliecī bu.
Tempļ a velvē ir milzī ga Franč esko Marijas Russo freska, ko sauca par "Sansevero paradī zi" (1749). Krā su kompozī ciju, ar kurā m gleznota freska, personī gi sastā dī jis princis Raimondo, pē dē jo divarpus gadsimtu laikā kopš tā s tapš anas krā sas nav izbalē juš as vai izbalē jis.
Kapelā ir daudz marmora kapakmeņ u, kas ir daž ā du tikumu alegorijas, kuras ir grū ti atš ifrē t bez norā dē m.
Kapelas centrā atrodas meistara Dž uzepes Sanmartino (1753) veidotā marmora skulptū ra "Kristus zem Vanta", kas pā rklā j Kristus miesu ar vanš u audumu. Izstrā dā ts ar visaugstā ko meistarī bu, š ķ iet caurspī dī gs un viegls, lai gan tas ir izgatavots no marmora. Skulptū ra "Kristus zem Vanta" ir atzī ts baroka mā kslas š edevrs, kas priecē daudzus apmeklē tā jus. Pat izcilais Antonio Kanova teica, ka ir gatavs atdot desmit savas dzī ves gadus, lai kļ ū tu par š ī darba autoru.
Starp slavenā kajiem mā kslas darbiem kapelā Antonio Korradini š ķ ī stī bas statuja ir Sesī lijas Gaetani kaps,
prinč a Raimondo mā te, kura nomira neilgi pē c dzemdī bā m.
Vē l sarež ģ ī tā ka alegorija ir piemineklis prinč a Raimondo tē vam Antonio de Sangro. Š ī pieminekļ a itā ļ u nosaukums Disinganno ir tulkots krievu valodā kā "Atbrī voš anā s no burvestī bas". Antonio de Sangro pē c jaunā s sievas nā ves dzī voja nesakā rtotu un pat neapdomī gu dzī vi, atstā jot savu dē lu Raimondo audzinā t vectē vam. Apzinoties š ā das dzī ves izniekoš anas bezjē dzī bu, Antonio nož ē loja grē kus un pē c tam ieņ ē ma priestera amatu.
Franč esko Kvirolo apburš anas atmeš ana ir slavenā kais no viņ a darbiem. Piemineklis ir vē rtī gs ar izcilā kajiem marmora un pumeka darbiem, no kuriem izgatavots tī kls. Kvirolo bija vienī gais no neapolieš u meistariem, kurš piekrita tik smalkam darbam, pā rē jie atteicā s,
ticot, ka ar vienu griezē ja pieskā rienu tī kls sabruks gabalos.
Kriptā divos stikla vitrī nā s vertikā lā stā voklī izlikti vī rieš a un sievietes mumificē tie ķ ermeņ i. Asinsrites sistē ma (sirds, artē rijas, vē nas) paliek neskarta vairā k nekā divus gadsimtus. Lī dz š im nav apmierinoš a skaidrojuma par to, kā tika panā kta š o ķ ermeņ u saglabā š ana. Turklā t prinč a Raimondo laikā anatomijai nebija tik skaidra priekš stata par cilvē ka asinsrites sistē mas uzbū vi.
Atgriezī simies Spaccanapoli, š eit to sauc Via Benedetto Croce.
Paiet garā mVenē cijas pilij (Palazzo Venezia), kas celta 15. gadsimtā un 1412. gadā Neapoles karalis Ladislao II uzdā vinā ja Venē cijas Republikai ģ enerā lkonsuliem Neapolē . Jū s varat ieiet pilī , uzkā pt uz terasi,
dzer kafiju, ir suvenī ru veikals.
Ieeja pilī ir caur arku, kur var valkā t Capone ģ imenes ģ erboni. Pa kreisi no ieejas ir astoņ padsmitā gadsimta atvē rtas kā pnes ar trim arkā m. vē sturiskais Palazzo Venezia dā rzs, kas atrodas uz vienas no lodž ijā m. Jū s varat uzkā pt pa pils kā pnē m uz dā rzu.
Mē s tuvojamies milzī gajam klostera kompleksam Santa Chiara (Santa Chiara), kas ir veltī ts Asī zes svē tajai Klē rai, klarisī nu ordeņ a dibinā tā jam.
Bazilikas celtniecī ba sā kā s 1310. gadā pē c Roberta Anž u un viņ a sievas Sanč as no Maljorkas pasū tī juma mū su ē ras 1. gadsimta romieš u pirts kompleksa vietā . Š im nolū kam tika izsaukts arhitekts Gallardo Primario.
Pa kreisi no baznī cas atrodas zvanu tornis,
kura celtniecī ba tika uzsā kta 1338. gadā , tač u finansē juma trū kuma dē ļ pē c Anž u Roberta nā ves un 1456. gada zemestrī ces tā tika pabeigta tikai 1604. gadā .
No Santa Chiara baznī cas "dekorā cijā m" - Dž oto freskā m, kā arī Anž evinu karaļ u sarkofā giem (Aragonas valdnieku priekš teč i). Aizmugurē jā s sienas centrā paceļ as Roberta Anž u kaps.
Lielā ko daļ u apmeklē tā ju piesaista nevis pati baznī ca, bet gan Klarises mā su klostera pagalms. Tas tika pievienots daudz vē lā k nekā baznī ca - 1739. gadā . Tā s galeriju sienas ir krā sotas ar freskā m, bet soliņ i un kolonnas ir izklā tas ar majolikas flī zē m. Pats klosteris tika nosaukts parmajoliku.
Majolikas klosteris ir 1739. gada Domeniko Antonio Vakaro darbs. Arhitekts saglabā ja galerijas stingro gotisko struktū ru, pā rtaisot tikai dā rza alejas, kas tomē r tika pā rvē rstas par pā rsteidzoš u mā kslas darbu.
Uz dā rzu tika pā rvietotas divas 14. gadsimta strū klakas, no kurā m vienu rotā č etras lauvu skulptū ras. Brā ļ i Donato un Dž uzepe Masa alejā s esoš ā s kolonnas dekorē ja ar majoliku ar ziedu ornamentiem. Apelsī nu un citronu koku ē nā iekā rtotā s soliņ us rotā još ā s flī zes apgleznotas ar ž anriskā m ainā m no senā s mitoloģ ijas un neapolieš u lauku dzī ves, ainavā m, ainas no klostera ikdienas. Ieeja klosterī ir apmaksā ta, 6 eiro.
Santa Chiara robež ojas ar plaš u teritoriju Piazza del Gesu Nuovo ar Bezvainī gā s ieņ emš anas obelisku (Guglia del Immacolata) centrā . Š is majestā tiskais baroka piemineklis tika uzcelts 18. gadsimtā pē c Dž uzepes Genuino projekta. Obelisks ir vainagots ar vara skulptū ru, kas attē lo Bezvainī gā s Dievmā tes ikonogrā fisko attē lu: Jaunava Marija ir attē lota bez bē rna, zem kā jā m. ir mē nesis, viņ u ieskauj tī rī bas simboli.
Baznī ca Gesu Nuovo (Chiesa del Gesu Nuovo) laukumā izceļ as ar neparastu akmens plā kš ņ u fasā di slī pē ta dimanta formā .
Jezuī tiem jau bija templis Neapolē ,
Baznī cu sauca par Jauno – Gesu Nuovo, ko 16. gadsimta mijā pā rveidoja jezuī ti. no renesanses Palazzo Sanseverino.
Trī s navu interjers grieķ u krusta formā ir vainagots ar kupolu, kas atjaunots pē c 1688. gada zemestrī ces
Uz ieejas sienas ir nesen atjaunota milzī ga freska "Heliodras izraidī š ana no tempļ a" (F. Solimena, 1725).
Nabu un kaplič u grī das, sienas ir apdarinā tas ar marmoru.
Galvenais altā ris no dā rgakmeņ iem.
17. gs. koka zeltī ti ikonu futrā ļ i. Svē tā Franč esko de Ž eronimo kapelā .
Otrajā kapelā labajā pusē atrodas 1987. gadā svē tā kanonizē tā neapolieš u ā rsta bez sudraba Sv. Dž uzepes Moskati (1880–1927) mirstī gā s atliekas.
un ļ oti cienī ja pilsē tnieki.
Ja dodaties uz Via Santa Anna no Piazza Gesu Nuovo. . .
. . . tad mē s dosimies uz skaisto Monteolivetolaukumu ar strū klaku centrā , ko projektē jis Kosimo Fandzago (1671-1673). Spā nijas karaļ a Kā rļ a II bronzas statuja ir galvenā strū klakas daļ a.
Aiz Palazzo Orsini di Gravina (1513–1549) strū klakas tagad atrodas Neapoles Universitā tes Arhitektū ras fakultā te.
Pā rvietojoties pa Via Monteoliveto, jū s varat redzē t š ā das interesantas ē kas:
Mē s sasniedzam ieeju Sv. Annas no Lombardas baznī cā (Chiesa di Sant'Anna dei Lombardi), neaprakstā mā fasā de slē pj patiesus dā rgumus.
Baznī cā ir satriecoš a krā saina marmora mozaī kas grī da, uz sienā m un griestiem (bet ne visā s) ir renesanses laika freskas, veidoti altā ri un kapu pieminekļ i, kā arī sakristejā pā rsteidzoš i mozaī kas koka paneļ i. Refektoriju grezni izgreznoja Dž ordž o Vasari.
Tā lā k - San Sepolcro (Sv. kapa) oratorija, kas sastā v no divā m istabā m. Otrajā telpā - viens no baznī cas apdares meistardarbiem "Pieta" (Kristus ž ē labas), ko 1492. gadā veidojis Modenas tē lnieks Gvido Mazoni.
Sakristeju gleznojis slavenais renesanses mā kslinieks un ievē rojamais mā kslas vē sturnieks Dž ordž o Vasari; tajā atrodas koka atzveltnes krē sli, kurus rotā izcilā meistara Fra Dž ovanni da Veronas (1506-1510) inkrustā cijas darbi.
Atgriezī simies Spaccanapoli,
š ķ ē rsojam Via Toledo un griež amies uz gleznaino Montesanto rajonu (Montesanto).
Š eit ir dzelzceļ a stacija ar diviem Cumana un Circumflegrea vilcienu atzariem, metro staciju un vienu no č etriem funikulieriem, kas savieno Vomero kalna augstā ko daļ u ar pilsē tas centru. Lī nijas garums ir 825 metri. Š ajā lī nijā ir arī starpstacija.
Š eit ir arī neliels tirgus:
Izkā pjam gala stacijā "Morgen", pie izejas lē tā kā maksas tualete (automā tiskā kabī ne), ko redzē ju - 20 centi. Ļ oti parocī gs.
Vomero tagad ir viens no prestiž ā kajiem Neapoles rajoniem. Š ī mierī gā vieta ir bagā ta ar muzejiem, pieminekļ iem, veikaliem un vē sturiskā m kafejnī cā m.
Š o rajonu apdzī vo turī gi vidusš ķ iras cilvē ki, lī dz ar to uz ielā m ir mazā k atkritumu un haosa. Uz to no centra var nokļ ū t ar vienu no 3 funikulieriem (laiks 5-10 minū tes, atieš anas biež ums 10 minū tes), ir arī metro stacija (Vanvintelli). Apkā rtne ir ļ oti gleznaina ar lieliskiem skatiem.
Ir arī pilsē tas parks Villa Floridiana. 1817. gadā villu iegā dā jā s karalis Ferdinands I. Villu iegā dā jā s Ferdinanda I sievai Lucijai Partanno Migliacci. Un villa saņ ē ma nosaukumu Floridiana viņ ai par godu, jo Ferdinanda sieva bija Floridas hercogiene.
Sant Elmo pils ir viduslaiku cietoksnis,
celta 1329. -1343. gadā netā lu no San Martino kartū zieš u klostera Tie ir redzami no Vomero kalna gandrī z no jebkuras vietas pilsē tā .
Sā kotnē ji pils kalpoja kā Neapoles nocietinā jums un aizsardzī ba no jū ras, piedaloties gandrī z visos pilsē tas vē sturiskajos notikumos. Tas ir veidots zvaigznes formā ar seš iem vaļ ņ iem un š ķ ietami dominē pilsē tas ainavā s.
Blakus pilij atrodas Belvedere San Martino skatu laukums, no kura var skatī t visu Neapole.
Melnā "plaisa" ir tieš i tā pati Spaccanapoli. Š oreiz augš ā pū ta stiprs vē jš , pat grū ti bija noturē t kameru taisni.
Zem pils atrodas Sanmartino klosteris (Certosa di San Martino), kas celts 1368. gadā , un tā da paš a nosaukuma baznī ca.
Vairā kas reizes pā rbū vē ta. Moderno izskatu veidojis tas pats slavenais Cosimo Fandzago. Paš laik klostera sienā s ir atvē rts San Martino muzejs (Certosa e Museo di San Martino). Ieeja apmaksā ta, maksa 6 eiro.
Mē s š oreiz nedevā mies uz klosteri, bet mums kaut kas jā atstā j nā kamajam ceļ ojumam.
Mē s nolē mā m atgriezties kā jā m pa slaveno Via Pedamentina (Pedamentina San Martino), tā s ir kā pnes, kas sastā v no 414 pakā pieniem, kas ved gar Vomero kalna nogā zi un savieno ar Neapoles vē sturisko centru. Staigā š ana pa to ir interesanta, bet nogurdinoš a, bija vajadzī gas minū tes, lai nobrauktu divdesmit.
Cilvē ku gandrī z nebija, lai gan agrā k š eit bija ļ oti daudz cilvē ku. Š eit ir kadrs no filmas "Vakar, š odien rī t" ar Sofiju Lorē nu, š o vietu dzimteni.
Lē nā m sasniedzā m kā pņ u sā kumu uz Corsa Vittorio Emanuel.
Pē c pusdienā m mē s jau jutā mies noguruš i un jau bijā m nobraukuš i daž as autobusa pieturas pa Corso un tad devā mies lejā pa kā pnē m.
Lai apskatī tu Palazzo Mannajuolo — pirmo pilnī bā dzelzsbetona pili Neapolē , kas atrodas uz Via Filangeri, un vienu no veiksmī gā kajiem Liberty arhitektū ras paraugiem pilsē tā . Pē c uzņ ē mē ja un inž eniera Dž uzepes Mannajuolo pasū tī juma š ī izcilā pils tika uzcelta no 1910. lī dz 1911. gadam.
Ī paš i iespaidī ga ir ē kas rietumu fasā de, kuras pā rmaiņ us izliektos un ieliektos elementus papildina mā kslī gais kupols.
Tomē r galvenā atrakcija ir ē kas kinematogrā fiski nosegtā s kā pnes, satriecoš a elipses forma, kas rotā ta ar kaltas dzelzs parapetiem un reljefiem marmora pakā pieniem.
Tad mē s devā mies pa pazī stamo ceļ u gar gā jē ju caur Chiaia. Pa ceļ am iegriezā mies, lai apskatī tu Palazzo Chelamare – vienu no skaistā kajā m renesanses pilī m pilsē tā , kas celta 16. gadsimtā . Tad tika pievienota kapela, projekta autors bija slavenais itā ļ u arhitekts Ferdinando Fugu.
Atkal mē s ejam cauri Plebescito laukumam uz Neptū na strū klaku, kas tagad atrodas milzī gajā Municipio laukumā (Piazza Municihio),
kas stiepjas no Rā tsnama lī dz Jū ras stacijai.
Neptū na strū klaka savas pastā vē š anas laikā vairā kas reizes pā rvietojā s no vietas uz vietu. Paš u pieminekli pē c Š veices arhitekta Domeniko Fontanas projekta 17. gadsimta sā kumā uzcē la Dž ovanni Domeniko D'Aurija. Strū klakas tapš anā piedalī juš ies arī tē lnieki-arhitekti Mikelandž elo Nač erino, Pjetro Bernī ni un Kosimo Fandzago.
Ar to mū su ceļ ojums uz Neapoli ir noslē dzies. Iesaku visiem apmeklē t š o skaisto, dzī vī go pilsē tu.
