Мой прекрасный Неаполь. Часть 6. Продолжение Mana skaistā Neapole. 6. daļa. Turpinājums

Nokā puš i ar autobusu no Kapodimontes kalna, atkal nokļ uvā m Dantes laukumā . Ē ku ar izliektu fasā di projektē jis Vanvitelli (pils kompleksa autors Kasertā ) centrā atrodas milzu niš a, kas paredzē ta karaļ a Kā rļ a III statujai, bet par godu Itā lijas apvienoš anai tā tika pā rdē vē ta par Piazza Dante. .

Mē s iekā pā m metro un Museo stacijā pā rsē dā mies uz 2. lī niju (tā bū tī bā ir elektriskais vilciens, ar kuru var nokļ ū t Pocuoli) un devā s uz Neapoles skaistā ko rajonu Mergellina (neapolieš i izrunā Margallinu) Chiaia kvartā lā . Š is rajons atrodas jū ras krastā , Posillipo kalna pakā jē . Tas ir slavens ar savu skaistumu, un tas gadsimtiem ilgi ir bijis mā kslinieku un dzejnieku iedvesmas avots.

Dzelzceļ a stacija Napoli Mergellina ir viena no Napaoli dzelzceļ a stacijā m (arī Centrā lā , Campi Flegrei un Montesanto), tur agrā k piestā ja arī tā lsatiksmes vilcieni, tač u tagad ir palikuš as 2. un 6. lī nijas metro platformas.

6. lī nija - tikai č etras stacijas, mazā s slodzes dē ļ tā strā dā tikai darba dienā s lī dz 15-00. Bet tagad š ī lī nija tiek pagarinā ta lī dz Municipio stacijai, kas bloķ ē daudzas atrakcijas.

Mergelinas stacijas ē ka tika atvē rta 1925.  gadā

Vispirms mē s devā mies uz parku "Vergiliano a Piedigrotta" (Vergiliano a Piedigrotta), ko citā di sauc par "Vergilija kapa parku". parks ir bezmaksas, bet no oktobra vidus tas ir atvē rts tikai lī dz 14-30,

Apgabalu, kas atrodas kalna priekš ā , sauc arī par Piedigrottu, un Piedigrotta burtiski tulko "grotas pakā jē ". Attiecī gi teritoriju aiz Posilippo kalna sauc par "Fuorigrotta" ("Aiz grotas").

Senos laikos š ajā vietā tika rī koti trokš ņ aini pagā nu svē tki, vē sta š ķ ī rē jtiesnesis Petronijs. 1200. gadā š ī vieta tika iesvē tī ta un, lai no alas izdzī tu pagā nu garu, tika uzcelta Santa Maria di Piedigrotta baznī ca. Iesvē tī ts 1353. gadā .

Paš reizē jā neoklasicisma fasā de no 1853.  gada. Arhitekts Enoriko Alvī no.

Pamazā m Madonas godinā š anas svē tku reliģ iskā sastā vdaļ a zaudē ja savu nozī mi, un krā š ņ i svē tki pā rtapa par ī stiem tautas svē tkiem tautasdziesmu atskaņ ojuma pavadī jumā . Tagad tie ir vecā kie ikgadē jie neopolieš u dziesmu svē tki Festa di Piedigrotta, kas notiek Jaunavas dzimš anas dienā.8. septembrī .

Blakus baznī cai sā kas viens no ceļ a tuneļ iem caur Posilipo Salita della Grotta. Kalns acī mredzot sastā v no diezgan mī kstiem akmeņ iem, jo ​ ​ no seniem laikiem lī dz mū sdienā m tajā ir izrakti daudzi tuneļ i.

Tunelis sastā v no atseviš ķ iem posmiem un, nedaudz pabraucot cauri vienam no tiem, atrodamies "Vergilija parkā pie grotas". Posillipo kalnā jau kalna galā atrodas vē l viens Virgilija parks "Vergiliano a Posillipo".

Kā pjot augš ā , mē s nonā kam pie Vergilija kapa

Tuvumā atrodas senā s Romas laikmeta Vergilija kapa piemineklis. Diemž ē l urna, kurā atradā s viņ a pelni, tika pazaudē ta viduslaikos. Vergilijs Itā lijai ir tas pats, kas Homē rs Grieķ ijai. Jau savas dzī ves laikā Eneidas autoru apvija leģ endas, kas viņ u pā rvē rta par sava veida burvi. Viņ š nomira ceļ ā no Grieķ ijas, kur vā ca materiā lus Eneidai, un novē lē ja viņ u apglabā t Neapolē . Starp citu, viņ š lū dza saviem draugiem sadedzinā t nepabeigto "Eneidu", ko, mums par laimi, viņ i neizdarī ja.

Tuvumā atrodas vē l viens itā ļ u literatū ras klasiķ a, dzejnieka Dž akomo Leopardi (1798–1837) kaps, kurš savus pē dē jos gadus pavadī ja Neapolē .

Apakš ā , pa kreisi no Leopardi kapa, atrodas Vecā grota jeb "Neapolitā nas kapenes", no kuras cē lies parka nosaukums. Saskaņ ā ar viduslaiku leģ endu, tuneli vienas nakts laikā uzcē lis Vergilijs. Lai gan patiesī bā š o transporta tuneli 1. gadsimtā pirms mū su ē ras pē c Romas imperatora Oktaviā na pavē les uzbū vē ja arhitekts Lū cijs Koks Aukts pilsoņ u kara laikā ar Pompeju mū su ē ras 37. gadā . e. . Grieķ ijas izcelsmes Coctius bija izcils romieš u arhitekts, Pocuoli un Cuma tuneļ u autors, pē c dokumentiem, tunelis (garums 711 m, augstums 4.6-5.2 m, platums 4.5 m, 2 vertikā lā s ventilā cijas). š ahtas) viņ š uzbū vē ja vienkā rš i nepieredzē tā tempā , lai gan ne vienā naktī , bet piecpadsmit dienā s! nodarbinā ja 23 tū kstoš us cilvē ku.

Grota tika bojā ta Otrā pasaules kara laikā un tagad ir slē gta.

Daž i vē sturnieki uzskata, ka Romas Panteona izveidē ir piedalī jies Koks (dokumenti par š ī arhitektū ras š edevra autoru nav saglabā juš ies). Lī dzī gu kupolu Beilijā izveidoja Kokss. Uz Posilipo Coccius uzcē la arī Seiano grotu (Grotta di Seiano, Grotta di Posillipo), 780 m garu, 4.0 ÷.6, 5 m platu, 5.0 ÷.8, 0 augstumu, trī s ventilā cijas š ahtas. Grota ir ļ oti labi saglabā jusies un ved uz Pausilypon arheoloģ isko parku. Ekskursijas gida pavadī bā , bet tikai grupu ekskursijā m, jā piesakā s iepriekš . Š eit ir fotoattē ls no interneta

Ejot atpakaļ , mē s sasniedzā m Sannazaro laukumu, ir redzams cits automaš ī nas tunelis

Kvadrā ta centrā ir strū klaka "Naiad" vai "Nā ra". Saskaņ ā ar leģ endu, š o sirē nu izdevā s maldinā t Odisejam, kurš kuģ oja garā m.

Viņ am izdevā s dzirdē t viņ as pievilcī go dziedā š anu (airē tā ji viņ u sasē ja un piepildī ja ausis ar vasku), un sirē na izlē ca krastā .

Skvē rā atrodas slavenā picē rija "50 Kalò di Ciro Salvo", ko daudzi gidi uzskata par labā ko pasaulē .

Papildus picai varat pasū tī t citus ē dienus un vī nu. Cilvē ku bija maz, pasū tī ju tradicionā lo Margaritu,

un sieva ir kaut kas sakrā jies

Ko teikt? Kvalitā te izcila, bet cenas zī me augstā ka nekā "Da Michele". "Margarita" cena 6-50, sievas pica 9, par alu paņ ē ma 3 eiro + piemaksa par apkalpoš anu 2 eiro no cilvē ka. Kopē jā cena 24 eiro ("Da Michele" bija 14).

Remdē juš i izsalkumu, nolē mā m ar funikulieri doties uz skatu laukumu. Pa ceļ am gā jā m garā m pusapaļ ajam Piazza Leone, kas nosaukts 18. gadsimta Lauvas strū klakas vā rdā .

Tikai strū klaka bija bez ū dens.

Mē s devā mies uz krastmalu. No ostas prā mji un laivas kursē arī uz Kapri un Iskiju. Un no rī ta ierodas zvejnieki ar svaigu lomu. Gar jū ru iet Via Francesco Carracciolo, kas nosaukts neapolieš u admirā ļ a vā rdā , kurš veiksmī gi cī nī jā s pret Nelsonu, tač u tika sagū stī ts un pakā rts pē c Nelsona pavē les pē c kapitulā cijas parakstī š anas, neskatoties uz to, ka tiesa viņ am piesprieda tikai cietumsodu. Briti vienmē r ir bijuš i nodevī gi!

Var staigā t gar molu jū ras virzienā un fotografē t

Mē s gā jā m pa promenā di gar Santa Maria del Parto baznī cu, kas atrodas uz Via Mergellina, kas iet tieš i virs jū ras

Mergellina un Carracciolo ielu saplū š anas vietā atrodas Sebeto strū klaka, ko 1635.  gadā izveidoja Fanzago tē vs un dē ls. Sebeto upe plū da cauri Neapolii jau mū su ē ras 5. gadsimtā . e. bet tad izž uva. Veca vī ra figū ra, kas simbolizē Sebeto upi, ir lī dzī ga figū rā m uz Romas Kapitolija. Tagad strū klaka tiek restaurē ta.

Tā lā k sā kas garais Via Posilippo ceļ š , kas ved uz kalna otru pusi. Nedaudz pastaigā jā mies pa to un ar vienu aci skatī jā mies no krastmalas uz Spā nijas hercoga un vicekaraļ a Ramiro Nunesa de Guzmana sievas Donnas Annas (Palazzo Donn'Anna. jeb Romas Bernī ni) pili vai tomē r pils palika nepabeigta pē c Annas nā ves 1644. gadā (klī da runas, ka viņ a mistiski pazuda vī ra nodevī bas dē ļ ).

Tad pils cieta no laupī š anā m un zemestrī ces, daļ a fasā des tika nopostī ta, lai paplaš inā tu Posillipo ielu. Pils ī paš nieki regulā ri mainī jā s. 19. gadsimtā tajā atradā s kristā la fabrika, ī rē ja telpas un darbojā s bankas filiā le.

Interesants fakts ir tas, ka mū sdienā s pils nav muzeja centrs, bet tiek izmantota kā privā ta dzī vojamā ē ka, kas sadalī ta vairā kos dzī vokļ os.

Pirms pils un aiz tā s ir pludmales, ir privā tas, kas ir diezgan dā rgas. Kopumā Neapolē krastmalas dē ļ jū s nevarat ē rti iegā dā ties. Vai arī cilvē ki peld no krastmalu akmeņ iem vai dodas uz Sorrento vai Pocuoli apkaimi. Nolē mā m š oreiz nebraukt uz otru kalna pusi, atstā t to nā kamajiem braucieniem.

No pils mē s devā mies atpakaļ uz funikulieri.

Pa ceļ am ļ oti izdevī gi materializē jā s lielveikals Konad, kur paņ ē mā m pudeli vī na un uzkodu (Mortadella desu un sieru)

Mē s devā mies uz Santa Maria del Parto baznī cu

Baznī ca tika uzcelta 1497.  gadā pē c dzejnieka Jakopo Sannazaro pavē les uz zemes, ko viņ am pieš ķ ī ris Aragonas karalis Frederiks. Bū vniecī ba tika pabeigta neilgi pirms dzejnieka nā ves 1530. gadā , viņ a kaps atrodas aiz altā ra.

Leonardo da Pistoijas glezna "Erceņ ģ elis Mihaels, kas nogalina velnu" ir ī paš i interesanta ikvienam — biež ā k ar nosaukumu "Velns no Mergelī nas". Saskaņ ā ar leģ endu vietē jais skaistums tika attē lots kā velns, kurš mē ģ inā ja savaldzinā t neieņ emamo bī skapu Diomedesu Karafu.

Gleznā ir uzraksts “Fecit vitoriam alleluia 1542 Carafa” - “Carafa uzvarē ja, alleluia 1542” Neapolieš iem joprojā m ir teiciens: “Tu esi skaists un zemisks, kā Mergellī nas velns”

Mē s uzkā pā m uz kalna skatu laukuma, izmantojot funikulieri ar tā du paš u nosaukumu "Mergellina". Neapolē ir č etri funikulieri, trī s no tiem saplū st Vanvitelli metro zonā , tas ir, jū s varat doties no viena uz otru. "Mergellina" ceļ tikai uz Posilipo. Kustī bu intervā ls ir 15 minū tes.

Funikuļ a ē ka gaiš ā trī sstā vu ē kā .

Kopumā neapolieš i uzņ ē ma neuzticī bu pirmajam funikulierim uz Vezuvu, kas tika uzbū vē ts 1880.  gadā . Lai piesaistī tu pilsē tniekus, varas iestā des izsludinā ja konkursu par labā ko dziesmu par viņ u.

Komponists Luidž i Denza un ž urnā lists Dž uzepe Turku spož i izcī nī ja uzvaru, sacerot nemirstī go hitu "Funicular Funicular", un funikuliera ī paš nieki sā ka gū t gigantisku peļ ņ u, jo pē c š ā das reklā mas cilvē ki neatvairā mi metā s pie viņ iem.

Pirmais funikulieris tika iznī cinā ts kā rtē jā Vezuva izvirduma laikā.1906.  gadā , un dziesma ieguva mež onī gu popularitā ti. To orķ estrim aranž ē juš i Rimskis-Korsakovs, Rihards Š trauss un Š ē nbergs. Kurš to dziedā ja, tostarp leģ endā rais tenoru trio Pavaroti-Domingo-Carreras.

"Ejam, ejam, ejam tur.

Ir funikulieris, tur ir funikulieris... "

Uz funikuliera "Mergellina" lī nijas ceturtā pietura, uz skatu laukuma "Belvedere Sant'Antonio" izeja uz otro "Sant'Antonio". Kalnā ir vairā kas skatu platformas, tač u uz tā m jā kā pj no daž ā dā m pusē m.

Protams, skati ir brī niš ķ ī gi! Š is ir skats uz Pocuoli.

Un tas ir skats uz Vezuvu. Ir pienā cis laiks glā zei vī na.

Interesanti salī dzinā t krievu mā kslinieka Silvestra Š č edrina un vā cieš a Franč a Katela skatus uz 19. gadsimta sā kumu, kurš radī ja daudzas ainavas Itā lijā un tika tur apglabā ts (Katels Romā un Š č edrins Sorrento). )

Tuvumā atrodas Chiesa di Sant'Antonio a Posillipo baznī ca, kas nosaukta Svē tā Padujas Antonija vā rdā un celta 1642.  gadā . Interesants nosaukums ielai, uz kuras atrodas baznī ca: "Laimī go minū š u iela".

Zem baznī cas atrodas laukums ar grotu

Gadu vē lā k vicekaralis Ramiro de Guzmans uzbū vē ja svē tceļ nieku ceļ u, tā saukto. "Trī spadsmit Sanantonio nolaiš anā s".

Gribē ja pa to nokā pt, bet domā ja, ka pē c vī na iedzerš anas pa tā du ceļ u bū s grū ti iet.

Mē s atgriezā mies pa to paš u ceļ u ar funikulieri. Tad nolē mā m doties gar jū ras krastu pilsē tas centra virzienā

Villa Comunale ir parks, kas stiepjas š aurā joslā gar jū ru. Pa labi no tā atrodas krastmala - admirā ļ a Franč esko Karač iolo iela, bet pa kreisi - Riviera di Chiaia. Š is ir aristokrā tisks Neapoles rajons, ļ oti tī rs, pie mā jā m neatradī siet veļ u. Daudz skaistu ē ku no 20. gadsimta sā kuma.

Parks tika atklā ts 1781.  gadā , un pē c Burbonas karaļ a Ferdinanda pasū tī juma to projektē ja Karlo Vanvitelli (slavenā Luidž i Vanvitelli dē ls). Arhitekts parku veidoja, ņ emot vē rā Parī zes Tilerī , dekorē ja to ar skulptū rā m un strū klakā m, kā du laiku parku pat sauca par Tuljē ru.

To izmantoja karaliskā s ģ imenes locekļ i un viņ u viesi pastaigā m, un sabiedrī ba tur drī kstē ja doties tikai reizi gadā , Jaunavas Marijas dzimš anas dienā - 8. septembrī . Š obrī d gandrī z viss parks ir bloķ ē ts sakarā ar 6. metro lī nijas izbū vi. Nā cā s fotografē t cauri ž ogiem.

Zooloģ iskā s stacijas ē ka, kuru 1872.  gadā dibinā ja vā cu dabaszinā tnieks Antons Dorns. Š is ir nozī mī gs pē tniecī bas komplekss, kas pē ta jū ras floru un faunu. Stacijā atrodas vecā kais akvā rijs Eiropā un praktiski nemainī gs kopš.19. gadsimta.

Un š is ir piemineklis marš alam Armando Diazam, Itā lijas karaspē ka š tā ba priekš niekam Pirmajā pasaules karā . Uzstā dī ts 1936. gadā .

Parks sā kas Viktorijas laukumā , kas nosaukts pē c slavenā s Eiropas valstu apvienotā s eskadras uzvaras pā r turkiem.

Tad ar autobusu gribē jā m braukt ar metro, bet vietē jie ieteica iet cauri Via Chiaia, vispirms pabraucā m garā m (Piazza dei Martiri) Mocekļ u laukumam ar kolonnu un statuju. Obeliska virsotnē atrodas Emanuela Kadž iono 19. gadsimta beigā s radī tā skulptū ra, kas simbolizē varonī gi miruš o Neapoles iedzī votā ju varonī bu un godī bu. Pati kolonna tika uzstā dī ta vē l agrā k, Burbonu dinastijas valdī š anas laikā .

Izliektā gā jē ja caur Chiaia ir pilna ar veikaliem un kafejnī cā m

Jau krē slā mē s sasniedzā m Plebeš ito laukuma stū ri

Un mē s sasniedzā m Piazza paš valdī bu, kur devā mies lejā uz Municipio metro staciju. Tā beidzā s mū su kā rtē jā diena Neapolē .

Turpinā jums š eit >>>< /strong>