Mana skaistā Neapole. 7. daļa. Pastaiga pa pilsētu
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
Skatot savu pagā juš ā gada ziņ ojumu par Neapoli, es pē kš ņ i atklā ju, ka pē dē jā daļ a pē kš ņ i kaut kur ir pazudusi.
Es mē ģ inā š u to atjaunot pē c atmiņ as, jo ī paš i tā pē c, ka Itā lija tagad ir slē gta, atliek tikai atcerē ties.
Pē dē jo ceļ ojuma dienu pavadī jā m pastaigā joties pa pilsē tu. Neapolē bijā m pirms gada, tā pē c stā stā bū s arī atmiņ as un fotogrā fijas no pagā juš ā gada ceļ ojuma
Atkal mē s sā kam savu ceļ ojumu no Centrā lā s stacijas. Garibaldi Itā lijā ir kā Ļ eņ ins, katrā pilsē tā ir kā ds piemineklis.
No Garibaldi laukuma var skaidri redzē tSv. Katrī nas baznī cu (Chiesa di Santa Caterina a Formiello). Baznī ca celta 1593. gadā un iesvē tī ta par godu Aleksandrijas moceklei Svē tajai Katrī nai. Baznī cu sauca par Formello, jo tā atrodas tuvu akveduktam (lat. formis - ū densvads, kanā ls).
Netā lu no baznī cas atrodas viduslaiku (1573. g. ) strū klakaFormiello, kas atrodas Kapuano pils aizmugurē .
Porta Capuano ir seni vā rti uz Neapoli, kas ir daļ a no bijuš ā s cietokš ņ a sienas. Vā rti aizsargā ja ceļ u no Capua, kas celta 15. gadsimta beigā s.
Castel Capuano ir vecā kā saglabā jusies pils Neapolē . Pils celta XII gadsimtā normā ņ u iekarotā ju valdī š anas laikā . 13. gadsimtā pils tika paplaš inā ta pē c Frī driha II Š taufena rī kojuma. 15. gadsimta beigā s ar Aragonas Ferdinanda I lē mumu tika nocietinā ti pilsē tas mū ri, kas tika savienoti arī ar Castel Capuano pili.
16. gadsimta vidū vicekaralis Pedro de Toledo izvietoja pilī visas pilsē tas tiesas, kas atradā s daž ā dā s pilsē tas vietā s. Jā domā , ka š ī iemesla dē ļ ielu, kas tuvojā s pils centram, sauca par Via Tribunali.
Š ī niš a tika izveidota septiņ padsmitā gadsimta vidū , kad pilsē ta cieta no mē ra.
Decumani Neapolē ir trī s ielas, kas stiepjas no austrumiem uz rietumiem un kuras dibinā ja grieķ i 5. gadsimtā pirms mū su ē ras. e. , attī stī jā s romieš u laikā un veiksmī gi izdzī voja lī dz mū sdienā m.
Trī s dekumā nes Neapoles centrā ir savstarpē ji savienotas ar daudzā m alejā m un ielā m. Dekumaņ i ir š auri un nav gā jē ji, un garā m brauc automaš ī nas un motociklisti.
Praktiski visas Neapoles vē sturiskā centra "pē rles" atrodas uz diviem dekumā niem: via Tribunali kā dreiz bija senā s pilsē tas galvenais dekumens, "decumanus maximus".
Otrais ir tā sauktais Spaccanapoli ("spacca" - griezumi, "Napoli" - Neapole). Un š ī iela tieš ā m griež as cauri Neapoles vē sturiskajam centram – no Vomero kalna augstuma tā izskatā s kā dziļ a, š aura sprauga.
Fasā des pā rsvarā ir pelē kā krā sā , 5-6 stā vu augstumā . Iekš ē jos pagalmos nereti ir tā das daudzpakā pju arkveida galerijas, aiz kurā m stiepjas kā pņ u kā pnes.
To paš u var teikt par baznī cā m. Viņ u izskats nav iespaidī gs, bet kā ds skaistums iekš ā !
Pā rvietoš anā s Via Tribunali, galvenā iela Neapoles vē sturiskajā centrā . Via Tribunale beidzas Capuano pilī .
No rī ta tirgotā ji izklā j galdus:
Uz Via Tribunale, neuzkrī toš ā ieeja baznī cā Pio Monte della Misericordia). . .
. . . kur ir mū su š ī s dienas galvenais mē rķ is - Karavadž o š edevrs "Septiņ i ž ē lsirdī bas akti. Baznī cai ir pievienots muzejs ar mā kslas galeriju, kur kā pnes ved uz otro stā vu. Viena biļ ete maksā.7 eiro. Iebraucā m bez maksas ar Napoli karti.
Muzejā ir itā ļ u gleznu galerija ar 14.16. –19. gadsimta audekliem, ko veidojuš i Masimo Stencione, Andrea Vakaro, Luka Dž ordā no, Leonardo Kokorante, Matija Preti un daudzi citi slaveni gleznotā ji.
Luko Dž ordā no paš portrets:
Nokā pš ana uz baznī cu:
Seš ā s baznī cas kapelā s ir izstā dī tas citu 17. gadsimta mā kslinieku gleznas: Dž ordā no, Karač iolo, Azolino, Santafedes un Forli.
Karavadž o glezna rotā baznī cas galveno altā ri, un to var redzē t no otrā stā va galerijas.
Gleznu 1606. –1607. gadā pasū tī ja labdarī bas fonds. Iepriekš ž ē lastī bas akti tika attē loti atseviš ķ i. Karavadž o nolē ma tos atspoguļ ot uz audekla vienā kompozī cijā . Starp pasū tī tā jiem un krā sotā ju tika noslē gta rakstiska vienoš anā s, ka no darba nekad netiks izgatavota kopija. Turklā t glezna nekad neatstā ja savu vietu pat militā ro operā ciju un bombardē š anas laikā .
Pretī baznī cai atrodas Doma (Sv. Janvā ra) katedrā les sā nu fasā de.
No tā paveras skats uz laukumu, kur atrodas vecā kais Neapoles obelisks — Svē tais Janvā rs. Obeliska projekta autors bija tē lnieks Kosimo Fandzago. Pieminekļ a svinī gā atklā š ana notika 1660. gadā .
Mē s apmeklē jā m katedrā li vairā kas reizes, tač u dienasgaismā tā s apskates vietas ir labā k redzamas, par tiem pastā stī ju Neapoles apskata pirmajā daļ ā .
Mē s atstā jam katedrā li caur galveno portā lu Via Dante.
Tā lā k pa ielu sasniedzam Tribunali un San Gregorio Armena ielu krustojumu,
mazaisPiazza San Gaetano, kur atrodas obelisks Svē tajam Gaetano (Kajetā nam), Teotī nu ordeņ a dibinā tā jam, kā solī jumu atbrī vot Neapoli no mē ra. 1656. gads. Pieminekli projektē juš i un izgatavojuš i itā ļ u tē lnieki Kosimo Fanzago un Andrea Falkone.
Kvadrā ts, uz kura paceļ as monumentā lā San Paolo Maggiore baznī ca, bija senā s Neapoles sirds, senatnē bija grieķ u agora, bet vē lā kajā romieš u laikmetā – forums.
Priekš ieejas Sanpaolo Maggiore baznī cā no senā Dioscuri tempļ a, kas kā dreiz atradā s š ajā vietā , paceļ as varenas kolonnas.
Galvenais darbs pie Sanpaolo Maggiore ē kas restaurā cijas un paplaš inā š anas sā kā s pē c baznī cas nodoš anas Teatī nu ordenim un turpinā jā s 1580. –1630. gadā .
Galvenais altā ris ir datē ts ar 1775. –1776. gadu, un to projektē jis Ferdinando Fuga.
Turklā t bazilikā atrodas Domeniko Antonio Vakaro izgatavotā Sargeņ ģ eļ a statuja.
Pretī Sanpaolo Maggiorei blakus zvanu tornim atrodas 13. gadsimta otrajā pusē celtā San Lorenzo Maggiore baznī ca, kas ir saglabā jusi sā kotnē jo gotikas stilu.
Zem daž ā m baznī cā m laukumā ir ieeja Neapoles katakombā s, bet es jū tos neē rti pazemē un nedodos tā dā s ekskursijā s.
Ja turpinā siet pa Via Tribunali,
tad redzē sim vienu no skaistā kajā m 18. gadsimta Neapoles pilī m - Palazzo Spinelli di Laurino.
Nā kamā ir baznī ca ar milzī gu kupolu, kas ir redzams no jebkuras vietas — Lielā Dievmā tes un Svē tā akmens baznī ca (Chiesa di Santa Maria Maggiore alla Pietrasanta), kas celta baroka stilā no 1653. gada lī dz 1678, kosimo Fanzago.
Templis tika saukts par svē takmens baznī cu, jo tajā tika glabā ts akmens, ko skū pstī ja, lai saņ emtu indulģ enci.
Ķ ieģ eļ u zvanu tornis celts romā nikas stilā.11. gadsimtā , un tā pamatnē ir ietverti romieš u laika ē ku elementi, kas izmantoti tā celtniecī bā . Š is zvanu tornis tiek uzskatī ts par vienu no skaistā kajiem Itā lijas reliģ iskā s arhitektū ras torņ iem.
Via Tribunale beidzas pie Sv. Pietro a Maiella baznī cas, kas celta 13. gadsimta beigā s.
Celestī na ordeņ a mū ki, kuriem baznī ca bija paredzē ta, to iesvē tī ja pā vesta Selestī na V (pasaulē Pē tera) vā rdā , kurš kā du laiku vadī ja vientuļ nieku dzī vi Maiellas kalnos.
Zvanu tornis, kas uzstā dī ts baznī cas kreisā s navas pirmajā ejā , tika uzcelts 14. gadsimtā . Tas paceļ as lī dz 42 metriem.
Altā ri 17. gadsimtā projektē ja arhitekts Kosimo Fanzago. Tas ir dekorē ts ar sudraba lustrā m un lielā m vā zē m, un to norobež o polihroma marmora balustrā de. Virs altā ra ir koka krucifikss no 17. gadsimta.
Aiz baznī cas atrodas Bellini laukums ar pieminekli izcilajam komponistam.
Pats laukums vienmē r ir ticis uzskatī ts par vienu no populā rā kajā m vietā m pilsē tas intelektuā lā s elitei,
jo to ieskauj daudzas universitā tes un tieš ā tuvumā Tē lotā jmā kslas akadē mijai un Sanpjetro Majellas konservatorijai, kur, starp citu, Bellī ni mā cī jā s un pē c tam pasniedza.
Ziemas dā rza ē ka (viena no pirmajā m pasaulē ) ir ļ oti neuzkrī toš a, un no š auras ielas ir ļ oti grū ti uzņ emt labu fotoattē lu.
Daļ u laukuma aizņ em arheoloģ iskā zona — grieķ u-romieš u perioda ē ku drupas un pamati.
Varat pastaigā ties pa Via Port'Alba kvartā lu, kas savieno Bellī ni un Dantes laukumu, kurā ir daudz lietotu grā matu veikalu un antikvariā tu.
Kvartā lu sauc par Port'Alba pē c 1625. gada cietokš ņ a vā rtiem
Arka ir daļ a no milzī gas pusapaļ as struktū ras ansambļ a, kas tika uzcelta 1757. –1765. gadā . arhitekts Luidž i Vanvitelli,
kas veido Dantes laukuma austrumu pusi.
Bet parasti visi tū risti nekavē joties nogriež as Via Tribunale uz š auro San Gregorio Armeno ielu, kas savieno divus Neapoles dekumanus: Via Tribunale un Spaccanapoli. Iela ir pilna ar presepe, Ziemassvē tku dzimš anas ainas no visā m pusē m. Š eit vienmē r ir daudz tū ristu.
Š eit ir ieeja Armē nijas Svē tā Gregora klosterī . Klosteris atvē rts no 9 lī dz 12. Lī dz ieejai ved garas kā pnes-koridors, no abā m pusē m sienā m ieskautā s kā pnes, pa kurā m iegā jā m klosterī , ir tik augstas, ka tiek pa taisno uz otro stā vu. Vienkā rš i sakot, klostera un baznī cas kori atrodas vienā lī menī .
Ieeja ir bez maksas, pie ieejas sē ž mū ķ enes,
jū s varat kaut ko nopirkt no viņ iem, bet jū s varat iziet cauri tam.
Ieejam klostera pagalmā , kas ir ī sta oā ze uz citu ē ku fona Neapoles vē sturiskajā centrā , kur visas ē kas atrodas tuvu viena otrai un nav ī sti redzama neviena fasā de. Lielisks dā rzs, kas apstā dī ts ar augļ u kokiem (apelsī niem, citroniem) un ziediem.
Klostera klosteru projektē ja arhitekts Dž ovanni Vincenco dela Monika. Vā rtus, kas ved uz to, gleznojis Dž akomo del Po (17. gs. ).
Pagalma centrā atrodas baroka marmora strū klaka, ko papildina Matteo Botilleri (18. gs. ) Kristus un Samarietes statujas.
Maza, bet ļ oti skaista Idrijas kapela ir klā ta ar freskā m par Jaunavas dzī ves tē mu.
Kapelā atrodas Dievmā tes Hodegetrijas ikona.
No restotajiem logiem baznī cas labajā sienā (skatoties no ieejas) paveras skats uz klosteri. No klostera puses uz katru logu ved zema niš a, tā pē c pa logu var skatī ties uz baznī cā notiekoš o, bet tikai ceļ os.
Ir kapelas, kas nav savienotas ar baznī cu, kurā s ieeja tiek organizē ta tieš i no klostera.
Mē s atgriež amies San Gregorio Armeno ielā un atrodamies pie ieejas San Gregorio Armeno baznī cā .
Saskaņ ā ar leģ endu, š eit atradā s klosteris, kuru dibinā ja svē tā Helē na, imperatora Konstantī na Lielā mā te. Tad š eit apmetā s mū ķ enes, svē tā Patrikijas sekotā jas. Mū ķ enes glabā ja Svē tā Armē nijas Gregora relikvijas, kas tika paņ emtas no Konstantinopoles. ikonoklasma periodā . 2000. gadā
Svē tā Gregora relikvijas tika atdotas Armē nijas katoļ iem.
16. gadsimtā viss baznī cas un klostera ē ku komplekss tika pilnī bā pā rbū vē ts pē c Dž ovana Batistas Kavagna un Dž ovanni Vinč enco della Monikas projekta. Darbā piedalī jā s tā laika slavenais arhitekts Domeniko Fontana. 1580. gadā jaunā baznī ca tika atvē rta sabiedrī bai.
Griestiem ir neparasta kaseš u faktū ra, ko tiem 1580. gadā pieš ķ ī ris flā mu mā kslinieks Dirks Hendrikss. Griestu grebtajos zeltī tajos segmentos ir gleznas, kurā s attē lotas ainas no svē to dzī ves, kuru relikvijas glabā jas baznī cai blakus esoš ajā klostera kompleksā .
Aiz lielā Dionisio Lacari veidotā altā ra ir skaists Dž ovanni Bernardo Lamas Debesbraukš anas attē ls.
1671. gadā kupolu apgleznoja Luka Dž ordā no, attē lojot siž etu "Sv. Gregora godī ba". Kopumā baznī cā ir 52 š ī meistara darinā tas freskas.
Apakš ē jais dekumā ns tika saukts par "Neapoles nazi" — Spakanapoli. Tač u š ā das ielas nav, katrā tā s posmā tā iegū st daž ā dus nosaukumus.
Mē s izkā pjam Spaccanapoli vietā , kur to sauc par Via San Biagio dei Librai.
Iela ir nedaudz platā ka nekā Via Tribunale.
Ja pagriež aties pa kreisi uz staciju, jū s redzē siet tuvumā Palazzo Marigliano, kas pazī stama arī kā Palazzo di Capua — renesanses pils. Paš reizē jo pils izskatu veidoja arhitekts Dž ovanni Donadio, pazī stams kā Il Mormando, 1512. -1513. gadā . Tagad tur atrodas Kampā nijas provinces arhī vu nodaļ a. Noteiktā s stundā s ieeja pilī ir bez maksas.
Š ajā Spaccanapoli pusē nav citu ī paš u apskates vietu, tā pē c visi nogriež as pa labi uz Palazzo del Monte di Pieta. Reiz tā s sienā s atradā s pilsē tas lombards "Monte di Pieta", kas dibinā ts 1539. gadā pē c tam, kad imperators Kā rlis V izdeva dekrē tu par augļ oš anā iesaistī to ebreju izraidī š anu. Laikā no 1597. lī dz 1603. gadam Dž ans Batista Kavagna, piedaloties Dž ovanni Dž akomo Di Konforto un Dž ovanni Kola di Franko, uzcē la ē ku ar blakus esoš u manierisma kaplič u, kur pā rcē lā s lombards. Kaplič a uzmanī bu piesaista ar savu fasā di. Abā s pusē s ieejai starp divā m jonu kolonnā m ir divas niš as ar Pjetro Bernī ni statujā m.
Tā lā k jū s varat redzē t divas nelielas baznī cas, kas atrodas viena pret otru: San Nicola a Nilo (Chiesa di San Nicola a Nilo). . .
un Apustuļ u Jē kaba un Filipa baznī ca (Chiesa dei Santi Filippo).
Netā lu atrodas interesanta Karafu dzimtas pā rstā vja pils, celta 1466. gadā
Aiz pils atrodas skulptū ra, kas atrodas nelielā Nī las laukumā . Marmora skulptū ra ir slavenā s Ē ģ iptes upes dieva attē ls. Dieva Nī las statuja. Tas tika uzcelts tajā s dienā s, kad Neapole bija Grieķ ijas pilsē ta. Savu paš reizē jo vietu tas atrada 18. gadsimtā .
Š ajā Spaccanapoli daļ ā iela ir pilna ar daž ā diem veikaliem, kafejnī cā m, konditorejas veikaliem.
Kā š eit var neē st slaveno neapolieš u ruma babu (Vava)?
Maradona joprojā m ir visu neapolieš u elks Nr. 1.
Nā kamā cita baznī ca, kas saistī ta ar Nī lu — Svē tā eņ ģ eļ a baznī ca netā lu no Nī las (Chiesa di Sant'Angelo a Nilo), nevis tā s paš reizē jā izskata 1709. gadā .
Mē s dodamies uz lielo Sv. Domenico Maggiore laukumu (Piazza San Domenico Maggiore), kura centrā atrodas Sv. Domenika obelisks, ko projektē jis arhitekts Kosimo Fanzago. (1656-1658). Obelisks ir dekorē ts ar marmora ornamentiem un skulptū rā m, no kurā m daž as ir Lorenco Vaccaro.
No Sv. Dominika baznī cas (Chiesa di San Domenico Maggiore) paveras skats uz laukumu,
ir daļ a no klostera kompleksa.
Tempļ a celtniecī ba tika uzsā kta pē c pasū tī juma Anž u Kā rlis II 1283. gadā un pabeigts 1324. XV-XVIII gs. templis piedzī voja ievē rojamu rekonstrukciju, sagrozot tā sā kotnē jo izskatu, bet XIX gs. tajā tika veikta zinā tniskā restaurā cija.
Galvenā ieeja atrodas pretē jā pusē , un, lai tai piebrauktu, jums jā iet no alejas zem arkas un caur pagalmu.
Milzī ga trī s navu katedrā les telpa ar gotiskā m velvē m un arkā m:
Abā s pusē s ir kapelas, daž as no tā m ir brī niš ķ ī gas, tač u visas ir slikti apgaismotas, un daž as no tā m ir arī slē gtas ar restē m. Visas kapelas pieder Neapoles aristokrā tiskā m ģ imenē m.
Iepriekš tā s bija dekorē tas ar Rafaela, Karravadž o, Ticiā na gleznā m (tagad muzejos).
Sā nu kapelā atrodas Krustā siš ana, no kuras saskaņ ā ar leģ endu Kristus runā ja ar Akvī nas Tomu. Klostera kompleksa teritorijā tolaik atradā s Neapoles Universitā te, kur Tomass mā cī ja un dzī voja tieš i tur, klosterī . . Universitā tes absolventi bija Dž ordā no Bruno un Kompostella.
Ir apbedī jumu vietas Neapoles karaļ iem no Aragonieš u dinastijas. Uzmanī bu piesaista daudzi diž ciltī go ģ imeņ u pā rstā vju kapakmeņ i.
Vē rtī gā ko no kapelā m, Brancaccio kapelu, 1309. gadā gleznoja Pjetro Kavalī ni.
Turpinā jums š eit >>>
stasar, nu nekādi :) Pilnīgi piekrītu tev, ka Tivoli vajag pavadīt pilnu dienu, pilsētā vairāk nekā pelnījis.
stasar, не за что:) Я с Вами полностью согласна, что в Тиволи нужно провести полноценный день, город этого более чем заслуживает.
olyajan paldies par tik detalizētu visu strūklaku aprakstu. Tikko atgriezos no atvaļinājuma, un šis ir tik skaists stāsts. Tivali ir vienkārši pārsteidzošs. Viņš bija savā pirmajā ceļojumā, un, iespējams, baiļu dēļ es neko no stāstiem neatceros. Un parka skaistums bija vienkārši pārsteidzošs. Viņi gāja kā traki. Es gribēju iekļūt cietoksnī, bet man nebija laika.
olyajan спасибо за такое подробное описание всех фонтанов. Приехала из отпуска, а тут такое красивый рассказ. Тивали просто шикарен. Он был в первой поездке и наверно от страха из рассказов непомню ничего. А красота парка просто поразила. Ходили как заворожённые. В крепость хотелось попасть, но время в обрез неуспели.
olyajan paldies par tik detalizētu visu strūklaku aprakstu. Tikko atgriezos no atvaļinājuma, un šis ir tik skaists stāsts. Tivali ir vienkārši pārsteidzošs. Viņš bija savā pirmajā ceļojumā, un, iespējams, baiļu dēļ es neko no stāstiem neatceros. Un parka skaistums bija vienkārši pārsteidzošs. Viņi gāja kā traki. Es gribēju iekļūt cietoksnī, bet man nebija laika.
olyajan спасибо за такое подробное описание всех фонтанов. Приехала из отпуска, а тут такое красивый рассказ. Тивали просто шикарен. Он был в первой поездке и наверно от страха из рассказов непомню ничего. А красота парка просто поразила. Ходили как заворожённые. В крепость хотелось попасть, но время в обрез неуспели.
c.conka2014, jā, mums arī nebija laika iekāpt cietoksnī, lai gan ļoti gribējām tur nokļūt. Tomēr bija jāiet patstāvīgi, nevis pēc izvēles ar grupu. Un no Tivoli es esmu tikai sajūsmā! Paldies, ka lasījāt un komentējat!
c.conka2014, да мы тоже в крепость не успели, хотя очень хотели попасть. Нужно было все- таки самостоятельно ехать, а не факультативно с группой. А от Тиволи я просто в полном восторге! Спасибо за прочтение и коммент!
c.conka2014, jā, mums arī nebija laika iekāpt cietoksnī, lai gan ļoti gribējām tur nokļūt. Tomēr bija jāiet patstāvīgi, nevis pēc izvēles ar grupu. Un no Tivoli es esmu tikai sajūsmā! Paldies, ka lasījāt un komentējat!
c.conka2014, да мы тоже в крепость не успели, хотя очень хотели попасть. Нужно было все- таки самостоятельно ехать, а не факультативно с группой. А от Тиволи я просто в полном восторге! Спасибо за прочтение и коммент!