Mana skaistā Neapole. 5. daļa
Pē c aizņ emtā m dienā m Neapolē mē s pē dē jā s trī s ceļ ojuma dienas veltī jā m paš ai pilsē tai. Vairā kas reizes esam bijuš i grupu apskates braucienos pa Itā liju un katru reizi bijā m pā rsteigti, ka daudzi piekristu vienas dienas papildu ekskursijai no Romas uz Neapoli. Labi, ka Pompejas ir iekļ autas, tač u paš ai pilsē tai laika praktiski neatliek, un ar autobusu uz daudzā m ikoniskā m vietā m tur nokļ ū t nevarē s. rezultā tā par saviem 70-80 eiro tu pazaudē si dienu Romā un Neapoli ī sti neredzē si.
Mums Neapole iepatikā s uzreiz pē c pagā juš ā gada tū res pa Dienviditā liju. Pē c tam pilsē tā mums bija tikai trī s dienas, no kurā m viena diena tika pavadī ta Kapri apmeklē jumam un puse dienas Pompejā . Paš ā pilsē tā arī kaut ko redzē jā m, bet aizbraucā m ar lielu vē lmi atgriezties.
Pilsē tai mē s atkal nopirkā m Neapolikart Turkkarta 21 eiro vē rtī bā uz trim dienā m. Saskaņ ā ar to pirmie trī s objekti ir brī vi,
pā rē jais maksā lī dz 50% + bezmaksas braukš ana pa pilsē tu ar sabiedrisko transportu. Tas ir ļ oti ē rti un izdevī gi, jo Arheoloģ ijas muzejs + Kapodimontes muzejs + Pio Monte della Misericordia kopā jau maksā ja 27 eiro.
No rī ta lē nā m devā mies uz Arheoloģ ijas muzeju, pa ceļ am izmetā m lī kumu, lai dienas gaismā apskatī tu San Giovanni a Carbonara baznī cu, ko pirmajā vakarā tā ī sti neredzē jā m.
No rī ta netā lu no stacijas ielā s rosā s daž ā di tirgotā ji
Kā dam ir palikuš as kurpes
Un mē s gā jā m pa tā dā m alejā m
Š eit ir baznī ca vai drī zā k vesels reliģ isko ē ku komplekss, š eit un pa kreisi ir vē l viena baznī ca un aiz trim klosteriem
Un pat zem kā pnē m, kas parā dī jā s 1708. gadā
izrā dī jā s vē l viena Marijas Mierinā tā jas baznī ca (della Consolazione) ar nelielu zaļ u kvadrā tu
San Giovanni a Carbonara baznī cu (kopā ar klosteri) č etrpadsmitā gadsimta vidū uzcē la augustī nieš u mū ki, un tā ir slavena ar savu 1414. gadā tur apbedī tā karaļ a Vladislava kapa pieminekli. Š o š edevru radī ja Marko un Andrea da Firenze pē c Anž u karalienes Dž ovannas, Vladislava mā sas, pasū tī juma. Pats karalis jau ir trī s veidos (uz zirga, sē ž tronī blakus karalienei Dž ovannai un guļ uz nā ves gultas). Kapakmens augstums ir 18 metri!
Daž us gadus vē lā k (1432) bija jā izgriež eja cauri kapu pieminekļ iem, jo karaliene, kas pievienota Karač iolo del Sole baznī cas kapelai, kurā tika apglabā ts Serdž ano Karač iolo, militā rais vadī tā js un ministrs un vienlaikus arī karalienes mī ļ ā kais. Mī ļ ā kā s kapenes radī ja tas pats de Firenze.
No rī ta kapelā spī dē ja spož a saule, kas neļ ā va jums darī t labu
fotoattē ls. Kaplič ai ir skaista maoliskā grī da un freskas par Jaunavas un Pē dē jā sprieduma tē mu. 
Baznī cā ir arī mī ļ ā ko vā rdabrā ļ u kapela — Karač iolo di Viko kapela ar kupolu, piemē ram, Panteons
Baznī cā ir daudz citu interesantu lietu, piemē ram, Mirabollo mauzolejs (pē c klienta vā rda, neapolieš u baņ ķ ieris) 15. gadsimta beigā s, ko izveidoja tē vs un dē ls Malvito
Paskatieties vē lreiz uz Vladislava kapa pieminekli un dodieties tā lā k
lv/newimg/3/1200x800/00/02/38/68/2386852.jpg" />
Mē s gā jā m pa rosī go Via Foria uz muzeju
Trolejbusi kursē arī uz Neapoli, kas Itā lijas pilsē tā s ir retums
Neapoles Arheoloģ ijas muzejs ir labā kais š ā da veida muzejs Itā lijā ; tajā ir arheoloģ iskie atradumi no Pompejas, Herkulā nas, Stabijas un citā m Kampā nijas vietā m. Pati ē ka celta 1615. gadā , vē lā k to rekonstruē jis arhitekts Fernando Fuga,
Vē lā k muzejam tika pievienota Farnese ģ imenes romieš u kolekcija (atradumi Nerona zelta namā un Karakallas pirts), un 1860. gadā muzejs kļ uva par valsts ī paš umu. 1957. gadā mā kslas galerija pā rcē lā s uz Kapodimontes pili. Muzejā ir milzī gs skaits skaistu darbu, š eit ir Romas imperatoru biš u galerija
Š is ir tas pats š ķ ebinoš ais Commodus, kuru atceramies no filmas "Gladiators"
Statujas ir lieliskā stā voklī , neskatoties uz to lielo vecumu, daudzas no tā m ir grieķ u bronzas statuju kopijas. Piemē ram, slavenais Farnē zes Herkulss, mū su ē ras 3. gs. e. grieķ u oriģ inā la kopija no 6. gadsimta pirms mū su ē ras. e.
Vai "Tirā nas slepkavas" Aristogeitons un Harmodijs (kas kļ uva par "Strā dnieces un kolhoznieces" prototipu) mū su ē ras 2. gs. e. grieķ u oriģ inā la kopija, 5. gadsimtā pirms mū su ē ras e.
Š eit ir Venē ra Callipygos 2. gadsimts. n. e. un atlants no Karakallas pirtī m
Afrodī te, mū su ē ras 2. gadsimts e.
Š ī ir marmora un bronzas kombinā cija. Efesas Artemī da no Adriana villas Tivoli. 2. gadsimts AD e.
Atē na Pallas
Uz ceļ iem noliecies barbars
Dionī ss un Eross, mū su ē ras 2. gadsimts e.
Slavenā kompozī cija "Farnese Bull". Š is ir grieķ u oriģ inā ls no 150. g. pirms mū su ē ras. e. atrasts izrakumos Karakaljas pirtī s 1546. gadā . Atjaunots Mikelandž elo vadī bā .
Smieklī gi suņ i
Miruš ie karotā ji
Š ī s ir bronzas statujas no Herkulā nas
Vairā kas zā les ar mozaī kā m no Pompejas un Herkulā nas
Ģ imenes portrets. Mū su ē ras 1. gadsimts e. Pompejas
Š o meiteni no Herkulā nas sauc daudzi Sappho
Slavenā kais - "Aleksandra mozaī ka" no Pompejas attē lo kauju starp Aleksandru Lielo un Persijas karali Dā riju III. Mozaī ka 100 BC e. izmē rs 313 x 582
Š ī ir milzī gā Merediā na zā le, kas veltī ta karaļ a Ferdinanda un Marinas Karolī nas godinā š anai
Muzejs ir milzī gs, tajā ir Ē ģ iptes senlietu zā le, monē tu un medaļ u kolekcija, gladiatoru ieroč i, keramika no Kumas un etrusku nekropolē m, bē niņ u vā zes un keramika no Lukā nijas un Kampā nijas, atradumi no Papiru villas Herkulanumā . .
Nu un "Slepenais kabinets", vecā kais erotiskā s mā kslas muzejs. un tas kļ uva par "Noslē pumu" 1819. gadā , kad karalis Fransisko ieraudzī ja erotiskus objektus un freskas Pompejā un pavē lē ja visu aizvest uz Neapoli un noslē pt, un durvis aizmū rē t. Tikai 200. gadā kabinets kļ uva atvē rts pieauguš ajiem.
Mē s muzejā pavadī jā m gandrī z trī s stundas, un es vairs nevaru uztvert iespaidus, pat Vatikā nu, pat Luvru, pat Prado.
Turpinā jums
