Mana skaistā Neapole. 5. daļa (turpinājums)
Pē c daž ā m Arheoloģ ijas muzejā pavadī tā m stundā m devā mies nesteidzī gā pastaigā Dantes laukuma virzienā .
Uz kuras stā v piemineklis izcilajam dzejniekam
No Dantes, Neapoles noslogotā kā s gā jē ju ielas, sā kas Via Toledo (nosaukts vicekaraļ a Pedro di Toledo vā rdā ) ar lielu skaitu veikalu un tirdzniecī bas vietu
Spā ņ u kvartā la ielas ved lī dz kalnam
Viena no Via Toledo ē kā m ir lieliskā Palazzo Zevalos, ko 1639. gadā Zevalu ģ imenei uzcē la arhitekts Fandzago.
Tagad š ī ē ka pieder Banca Intesa, kurā ir laba 17. –19. gadsimta gleznu kolekcija un pē dē jais Karavadž o š edevrs – Svē tā s Ursulas moceklī ba.
Var ieiet bankas ē kā un apbrī not iekš ē jo apdari,
Ieeja galerijā - 5 eiro, mums ir atlaide Artcard - 3 eiro. Kolekcija atrodas vairā kā s zā lē s uz grī das, mā kslinieki ir ļ oti cienī gi: Dž ordā no, Dž entileski, Kavalī no, de Mura, Solimena, Reko, holandietis Vanvinteli (slavenā arhitekta van Pitlū tē vs.
Carravaggio atseviš ķ ā telpā treš ajā stā vā apsarga uzraudzī bā
Pē c galerijas mē s nokā pā m pa Via Toledo gar Galleria Umberto — lielisku 19. gadsimta beigu ē ku (arhitekts Boubet), kas atgā dina lī dzī gu ē ku Milā nā .
Pē c tam mē s devā mies uz dzī vī go Trieste e Trento laukumu, kur atrodas baroka stila 17. gadsimta Sv. Ferdinanta baznī ca, kuras arhitekts ir tas pats Fandzago (Zevalos pils autors). Baznī ca tika slē gta uz siestu.
Laukuma centrā ir trī sstū rveida zā liens un populā rā "Artiš oka" strū klaka, no kuras metā la skulptū ras augš puse tiek iegū ta neliela ū dens strū kla, kas atgā dina artiš oka formu. 50. gadu strū klaka pagā juš ajā gadsimtā .
Blakus slavenajai Sankarlo operai un baletam. Ē ka (arhitekts Medrano) atklā ta 1737. gada 4. novembrī , karaļ a vā rda dienā , t. i. Svē tā Kā rļ a svē tkos, kura vā rdā teā tris tika nosaukts. 1816. gadā teā tri pē c ugunsgrē ka tikai seš os mē neš os atjaunoja florencietis Nikolini, kurš izstrā dā ja jaunu fasā des projektu. Teā tris pā rsteidz ar savu grezno interjeru, un daudzi eksperti akustiku uzskata par labā ko pasaulē . Diemž ē l tagad daļ a fasā des tiek remontē ta.
Otrpus laukumam atrodas slavenā kafejnī ca Gambrinus, kas darbojas kopš.1860. gada. Kas tur nebija: Stendā ls un Rosī ni, Oskars Vailds un Hemingvejs, Modiljā ni un Ž ans Pols Sartrs, princese Sisi un pat pā vests Jā nis Pā vils II, ejot garā m, svē tī ja kafejnī cu. Un š ī s nemazgā tā s krū zes tiek izstā dī tas pē c viesoš anā s pie Itā lijas prezidenta ar viņ a sievu.
Kafejnī cā ir liela saldē juma un saldumu izvē le (lai gan Neapolē ir konditorejas veikali un pusducis). Š eit jū s varat kaut ko uzkost, labu ē dienu, lai gan cena ir augsta. bet kafijai tā pat kā visur citur, tikai cenas atš ķ irī ba ir kur dzer: pie letes vai sē ž ot pie galda. Tomē r interjera dē ļ š eit ir vē rts ierasties.
Pē c kafijas iedzerš anas devā mies uz Plebeš ito (referenduma) laukumu, kur parasti ved organizē tas tū ristu grupas. Savu paš reizē jo nosaukumu laukums ieguva pē c Itā lijas apvienoš anas, jo 1860. gadā notikuš ais plebiscī ts deva formā lu pamatu bijuš ā s Abu Sicī lijas karalistes zemju iekļ auš anai jaunajā valstī . Laukuma ideja piederē ja Neapoles karalim Joahimam Muratam, kurš nolē ma 19. gadsimta sā kumā . izveidot patiesi Napoleona mē roga Murata forumu. Tomē r laukums tika pabeigts ar Sv. Franč esko di Paolas baziliku (arhitekts P. Bjanč ini; 1817-46), ko Burbonas Ferdinands I uzcē la, pateicī bā Debesī m par karaļ valsts atbrī voš anu no uzurpatora, un Murats rudenī tika noš auts. 1815. gada pē c tam, kad viņ š atbalstī ja Napoleonu pē c viņ a atgrieš anā s no Elbas. Tagad tā ir gā jē ju zona un vieta daž ā diem pasā kumiem. Laukumā notika kaut kā das militā rā s parā des mē ģ inā jums. 
. Kolonā des centrā atrodas Sv. Franč esko di Paolo bazilikas monumentā lā fasā de, un tā s spā rnu priekš ā atrodas divi jā š anas pieminekļ i - Antonio Kanova un Ferdinanda I (tē lnieks Antonio Kali) Burbona Kā rlim III. Tagad tā s ir slē gtas pie tribī nē m, tā pē c ievietoju pagā juš ā gada foto
Pats templis ir dī vains Panteona un Svē tā Pē tera bazilikas hibrī ds ar Bernī ni kolonā di. Pē c tam devā mies uz baznī cu, tā iekš ā arī atkā rto Panteonu.
Kupols ir pā rklā ts ar sietu.
Karaļ a pils (Palazzo Reale) atrodas laukuma otrā pusē . Darbs pie tā bū vniecī bas sā kā s 16. gadsimta gados. Domeniko Fontana; pasū tī tā js bija Spā nijas vicekaralis Dons Ferante Ruiss de Kastro, kurš vē lē jā s uzcelt Spā nijas kroņ a cienī gu rezidenci, ierodoties viņ a virskunga Filipa II. XVIII gadsimta sā kumā . ē ka tika paplaš inā ta, un pē c ugunsgrē ka 1837. gadā to ar neoklasicisma elementiem atjaunoja Gaetano Genovese. Pagarinā to fasā di vainago pulkstenis un zvanu tornis; tā s apakš ē jā stā vā Vanvitelli 18. gadsimtā . iekā rtoja astoņ as niš as, kurā s pē c Umberto I lū guma 1888. gadā uzcē la statujas Neapoles valdniekiem, kuri š eit valdī ja kopš.1140. gada (ziņ kā rī gi, ka Umberto I pie pils novietoja arī nelikumī gā monarha Murata statuju - kā veltī jumu viņ a progresī vajai varai un aicinā jumiem apvienot Itā liju) .
Mē s devā mies uz krastmalu gar karaļ a pili. Paš u pili viņ i neapmeklē ja, jo. Nolē mā m, ka š oreiz mums pietiks ar vienu pili Kazertā . Pretī pils austrumu spā rnam ar Klodta zirgiem (Nikolaja I dā vana)
Mē s bijā m uz labu picē riju, kas pazī stama no pagā juš ā gada. Atspirdzinā juš ies, izstaigā jā m Anž evinas pili "Castel Nuovo" (kā sava galma rezidenci 1279. -1282. gadā cē lis Anž u Kā rlis I).
Masī vajai citadelei ar cilindriskiem torņ iem ir galvenā ieeja — Triumfa arka, retā kais renesanses mā kslas paraugs Neapolē .
Pē c pils apbraukš anas izejam uz jū ras staciju, kur pietauvojas kruī za laineri un izbrauc prā mji uz Kapri un Iskiju. Jū ras staciju Neapolē uzcē la 1936. gadā – ī si pirms Otrā pasaules kara, un to veica arhitekts Č ezā re Bazzani. Š is ir divu pilnī gi simetrisku spaiļ u komplekss, kas savienoti ar trim š ķ ē rseniskā m ejā m. Š ī struktū ra izrā dī jā s ļ oti ē rta – drī z pē c Neapoles jū ras stacijas uzcelš anas tā pā rvē rtā s par vienu no lielā kajā m ostā m Eiropā un tā da ir saglabā jusies arī tagad.
Pē c tam mē s devā mies apskatī t Neapoles vecā ko ē ku Castel dell'Ovo (Castel dell'Ovo) "Olas pili", ir leģ enda, ka Vergilijs š eit apglabā jis maģ isku olu, kas saglabā ja pilsē ta. Pils vē sture aizsā kā s Senā s Romas laikos: š eit atradā s Lucullus villa, kas bija slavena ar saviem bagā tī gajiem svē tkiem. Agros viduslaikos š eit atradā s klostera tuksnesis. 1128. gadā Varangijas princis Rodž ers II uzcē la uz salas pili.
Viņ i pilī nokļ uva apļ veida ceļ ā ar autobusu, jo Nav tieš a gā jē ju ceļ a, pils atdala kalnu no Jū ras stacijas, caur kuru 1927. -30. tika izrakts 600 metru tunelis (galerija) della Vittoria (tunnel della Vittoria), izcils inž eniermā kslas darbs, kas ļ ā va tieš i savienot Neapoles austrumu un rietumu daļ as.
blakus piestā tnei ar jahtā m
Ieeja pilī ir bez maksas
Uz lielgabala augš ē jā s platformas kara ar Napoleonu laikā pils tika apš audī ta vairā k nekā vienu reizi.
Tā lā k ir pilsē tas panorā mas plā ns.
Skati uz Vezuvu un jū ras staciju
Un š is ir skats no otras puses, uz Posilippo kalnu
Pie pils atrodas viena no slavenā kajā m Neapoles strū klakā m "Milzis" (fontana del Gigante), tē lnieki Mikelandž elo Nač erino un Pjetro Bernī ni (diž ā Lorenco tē vs un riskantā s strū klakas "Barcaccia" autors - " Laiva" pie Spā ņ u kā pnē m). Strū klaka tika izveidota 17. gadsimtā karaļ a pilij, kur tā atradā s blakus milž a figū rai, tā pē c arī nosaukums. Strū klaka tika pā rvietota vairā kas reizes no vietas uz vietu, tagad tā š eit stā v kopš.1906. gada.
Ar š o noslē dzas dienas kultū ras un izklaides programma.
