Ceļojums uz Āfriku 2017. Pilsēta Komatiport, Dienvidāfrika. Robeža ar Tanzāniju
Johanesburga
Ja godī gi, man ir apnicis Johannesburga. Pilsē ta ir kā pilsē ta, bet tikai tajā dzī vo solī di, ļ oti iedeguš i iedzī votā ji, kuri joprojā m dzī vo tajā kā dreizē jā pilsē tas skaistumā , ko radī juš i baltie iedzī votā ji, kurus baklaž ā ni izdzina. Visvairā k mani pā rsteidza daudzu vietē jo sievieš u priesteri. Tie ir ne tikai lieli, bet arī ļ oti lieli, piemē ram, izvelkami naktsskapī š i, priekš ā un aizmugurē . Pat ASV un Brazī lijā tā dus neesmu redzē jis. Nez kā pē c gandrī z visiem ir ī sas, kuplas un lī kas kā jas. Atceros, bē rnī bā dzirdē ju kaimiņ u vecmā miņ as vā rdus meitai, saka, tin stingrā k, citā di bē rnam izaugot kā jas bū s š ķ ī bas. Pamazā m pilsē tā viss sabrū k. Es neredzē ju nevienu jaunu bū vi. Ietves brū k. Vispā rē jais pilsē tas piesā rņ ojums. Jo tā lā k no centra, jo vairā k atkritumu kalnu. Lielveikali ar ļ oti mazu preč u klā stu, bet ļ oti dā rgi. Lupatas ir pilnī gas miskastes. Veikali ir zaudē juš i savu spī dumu.
Joprojā m ir labi ceļ i, tač u bez pienā cī gas apkopes tie neizturē s ilgi. Autobusi no super, pā rvē rš as par booper, mooper. Autobusos baklaž ā ni izrauj visu, ko var nozagt un pā rdot. Tualetē palika tikai durvis. Daudzā s sē dvietā s aborigē ni pā rmeklē ja mī ksto polsterē jumu, meklē jot balto cilvē ku slē pto naudu.
Ceļ š uz Komatiport
Š eit, Dienvidā frikā , interesantā k ir lauki un nacionā lie dabas parki. Nolē mu pā rcelties tuvā k slavenajam Krī gera parkam, pie robež as ar Mozambiku. Izvē lē jā s Komatiport pilsē tu. Nopirku biļ eti autobusam, kas brauca pa marš rutu Johannesburga (Dienvidā frika) - Maputo (Mozambika). Visi divi autobusa stā vi bija pilni. Visa bagā ž a tika ievietota autobusa piekabē .
Autobusa iekš ienē bija kā zem Makhno. Pilna uzdzī ve. Baklaž ā ni paņ ē ma lī dzi daž as lietas uz autobusu. Augš ē jie plaukti saplaisā ja no svara. Sē dekļ u atzveltnē m tī kli jau sen nogriezti, acī mredzot zivju ķ erš anai. Autobuss brauca ne ā trā k kā.80 km. Reljefs ap ceļ u ir vienmuļ š . Daudz pamestu lauku. Tā kā ir tik auglī gs klimats un labas zemes, veikalos no dā rzeņ iem un augļ iem gandrī z nekā nav. Pā rsvarā banā ni un mazie ananā si. Mango gandrī z netiek pā rdots, bet tas, ko var atrast, ir ļ oti mazs un nav skaists. Tas maksā.4, 85 ZAR gabalā . (gandrī z 180 rubļ i). Miecē ti cilvē ki nevē las nodarboties ar lauksaimniecī bas produkciju. Nosū tiet viņ iem vadī t mū su ministra Tkač ova lauksaimniecī bu. Viņ š apsē tu laukus ar kvieš iem, daļ u zemes piesaistī tu Tkač evu ģ imenei, pretē jā gadī jumā viņ am nepietiek tikai ar Kubanas zemē m. Es piespiestu daudzus baklaž ā nus pievienoties kazakiem.
Bē gt no Mozambikas robež as
Reiz ceļ ā (braucot 5 stundas 18 minū tes) piestā jā m netā lu no vietē jā s ē dinā š anas. Pā rtika sū cas no lielveikalu produktiem. 50 kilometrus pirms robež as autobuss apstā jā s pie lielveikala, un visi pasaž ieri no Mozambikas metā s pirkt pā rtiku un lupatas. Viņ i saka, ka Mozambikā viss ir ļ oti dā rgs. Brī dinā ju autobusa š oferi, ka dodos uz Komatiportu Dienvidā frikā , un viņ š mani izsē dinā ja Mozambikas kontrolpunktā , kur mantkā rī gi gaļ ī gi robež sargi gaidī ja naudas maizī tes. Ar viņ iem strī dē ties ir dā rgā k, ī paš i atpalikuš ajā s valstī s. Uz robež as ir tikai viens kungs un dievs, tas ir robež sargs. Es, cik ā tri vien iespē jams, asaru no kontrolpunkta. Dienvidā frikas policija acī mredzot mani pamanī ja. Vienī gais baltais starp melnajiem, bet es ielecu braucienā pie viena no vietē jiem iezemieš iem, kas brauc prom no robež as, un teicu uz priekš u prom no š ejienes uz Komatiportu. Š oferis mani aizveda tieš i uz Trees Too Guest Lodge.
Pateicos un pasniedzu savu vizī tkarti ar vā rdiem, ja esi Krievijā , tad nā c ciemos, kaut kā . Iegā ju viesnī cas teritorijā , un laipnais š oferis ilgi grozī ja manu vizī tkarti, acī mredzot domā dams, kur to varē tu izmantot savā mā jsaimniecī bā .
Komatiport
Trees Too Guest Lodge Comatiport
Pie vā rtiem mani sagaidī ja viesnī cas baltā saimniece. Ak, viņ a iesaucā s, un es jau gribē ju iet tevi satikt, lai gan es viņ ai uzrakstī ju, cikos es ierados. Pirmkā rt, viņ a man pastā stī ja par dzī vesvietas noteikumiem. Kad viņ as kafejnī ca ir atvē rta, kā das ir aptuvenā s brokastu un vakariņ u izmaksas. Viņ a man parā dī ja teritoriju un apmetā s manā istabā , atseviš ķ ā mā jā , stā vot ē nā . Man patika viss, un cena arī , bet varē tu bū t lē tā k, jo ū dens baseinā ir duļ ķ ains un lapā s. Es rezervē ju viesnī cas Ā frikā , izmantojot Booking. com no Novorosijskas. Tur fotoattē lā redzi vienu lietu, bet š eit redzi ī sto. Dā rgi, bet viss ir. Vakarā tiku uz vakariņ ā m sveč u gaismā . Viss bija skaisti un garš ī gi smarž oja. Kad tika pasniegts ē diens par 100 ZAR, sapratu, ka lielveikala produkti nav pirmais svaigums.
Nav garš ī gs un pā rcepts. Izturē ja. aizmigt. Pamodos. Brokastis par 75 ZAR. Prasī ja nekā dus olu ē dienus. (Viņ š ienī da olas pē c Maldivu salā m, Bali, kad tā s viņ u saindē ja). Ļ oti swarzy baltā s cepurē s visu saprata un atnesa man olu omleti, pā rceptu š ķ iņ ķ i un visu pā rē jo. Man uzreiz kļ uva slikti. Aizkuņ ģ a dziedzeris, aknas un kuņ ģ is vienā balsī dziedā ja, ka es to nevaru izdarī t. Es viņ iem piekritu. Viņ š kaut ko sakoš ļ ā ja un aizgā ja. Saimniece smaidot jautā ja, vai man viss patī k? Es pamā ju ar galvu un devos uz savu mā ju iedzert minerā lū deni. Pa dienu staigā ju pa pilsē tiņ u. Saule sita smagi. Visu lī meņ u veikali sū c, tā pat kā lielveikals, kur ir niecī ga preč u izvē le, turklā t par augstu cenu. Tē jas maisiņ i ir ī sti un skaisti pagatavoti. Nopirka tikai liesā s plū mes un persikus. Skaidrs ir viens, viņ i nav no Kubanas. Saimniece ir uzmanī ga, kamē r tū riste kaut ko pasū ta, un viņ as vī rs “aiziet atnest” ar viņ u. Ž ē l tā du vī rieš u, kurus komandē sievas.
Vistas, kā saka mū su ciemā . Saimniece ir balta, un viņ ai strā dā.18 baklaž ā ni. Š eit viņ i strā dā patieš ā m labi. Uzdā vinā ja man 980 ZAR safari braucienu uz Kruger Parku uz Mozambiku. Kas bija jā dara? Protams, tas bija dā rgi, bet nebija izvē les. Pē c safari otrā s vakariņ as bija pagatavotas vē l sliktā k nekā pirmā s. Viss tika pā rcepts lī dz oglē m par 120 ZAR. Uz to es pabeidzu ē st viesnī cas kafejnī cā . Briesmī gu ē dienu gatavo sā rti cilvē ki. Lielveikalā bija jā pē rk tomā ti un gurķ i ar maizi. Mans vē ders piekrī t tos uzņ emt. Biež i lī st. Nost no ceļ a, bet man patī k klusums. Patika saimnieka suņ i. Katru dienu, minū ti pa minū tei, viņ i skrien pie mana zā liena loga priekš ā un vienbalsī gi iztukš o savas vajadzī bas tā dā skaitā , ka dienā apē d aunu un izdzer Krokodila upes ū deni.
Tad viņ i ieiet viesnī cas kafejnī cā tieš i virtuvē , kur tumš ā daini š efpavā ri pabaro viņ us ar svaigu vistu un visu pā rē jo tikko pagatavoto ē dienu. Laba dzī ve un saimnieku suņ i. Ne tikai es apskauž u viņ us, bet arī visu viesnī cas melno personā lu. Kad man apnika š ie suņ u pietupieni pie istabas loga, paņ ē mu č ili piparus un apkaisī ju visu zā lienu, kur no saimnieka suņ iem sā ka ž ū t zā le. No rī ta, kā vienmē r, precī zā laikā , suņ i skrē ja un sā ka š ņ aukt jaunu izcirtuma posmu saviem darbiem. Kad viņ u nā sis iesū ca č ili piparus, viņ i ar skaļ u rieš anu ieskrē ja mā jā pie saimnieces. Es nezinu, ko viņ a ar viņ iem tur darī ja, bet kopš tā laika suņ i vairī jā s no mana zā liena, baidoties to š ņ aukt un tupē t uz tā .
