Ceļojums uz Āfriku 2017. Stambula-Jeddah-Johanesburg.

Saū da Arā bija. Man neļ ā va fotografē t, lai gan man tur nekas nepatika.
Ceļ ojums uz Ā friku 2018. Stambula–Dž ida–Johanesburga.
Pē c ceļ ojuma pa Eiropu es nemaz negribē ju domā t par jaunu ceļ ojumu. Atpū tos, risinu sadzī ves problē mas, un to kā vienmē r ir daudz. Nedaudz sadzijusi. Slimnī cā bija daudz laika pā rdomā m, jo viņ š tur reģ istrē jā s divas reizes uz desmit dienā m. Saindē š anā s Nī derlandē atdeva pretē ju rezultā tu, nevis pareizs uzturs.
Lī dzi uz slimnī cu viņ š paņ ē ma lī dz caurumiem noslaucī tu pasaules karti. Es biež i eju pa to, kad man ir brī vs laiks. Un tomē r ceļ oš anas alkas darī ja savu. Bija divi virzieni — uz Dienvidamerikas ziemeļ u daļ u vai uz Ā frikas dienvidiem. Nolē mu lidot uz Dienvidā friku, un kā tad tur ies. Es lasī ju daudz atsauksmju par Johannesburgu.
Johannesā neatradu nevienu pozitī vu apskatu, visus negatī vos š ausmu stā stus par laupī š anā m, slepkavī bā m un izvaroš anu. Pat ceļ ojumu vietnes kā projekts vispā rī gi rakstī ja negatī vas atsauksmes. Nā cā s vē lreiz noskatī ties filmu Gangster Johannesburg. Tā dos gadī jumos gribē tos jautā t rakstniekiem. Kurš no jums ir aplaupī ts? Atbildot uz to, klusums.
Johannesburgas lidostā mani sagaidī ja Dienvidā frikas prezidents ZUMA.
Nopirku aviobiļ etes Krasnodara-Stambula(Sabiha)-Krasnodara. Kā pē c jū s ņ ē mā t biļ etes ne caur Maskavu? Vienkā rš i apnicis dzirdē t par kā rtē jo Maskavas lidostu slē gš anu ziemā . Stambulā slikti laikapstā kļ i ir ļ oti reta parā dī ba. Otro biļ eti pirku Stambulas (Ataturka) marš rutā ar pā rsē š anos Saū da Arā bijā -Johanesburgā .
No Novorosijskas izbraucu ar pē dē jo autobusu, kopš lidojuma no Krasnodaras uz Stambulu, apejot Maskavu. Lija lietus, slapjš .
Gandrī z nekas neatgā dinā ja Jauno gadu. No Krasnodaras autoostas, kā vienmē r vakarā , uz lidostu nekursē sabiedriskais transports. Vietē jā s varasiestā des transportē š anu nodevuš as mantkā rī giem taksometru vadī tā jiem, kuri iekasē trī sreiz vairā k, nekā maksā biļ ete no Novorosijskas uz Krasnodaru. Acī mredzot Krievijā tū ristiem civilizē ta apkalpoš anas nozare drī zumā nebū s. Es lidoju ar pustukš u lidmaš ī nu uz Stambulas Sabihas lidostu. Turcijā civilizā cija ir uzreiz pamanā ma.
Skaista dzelzceļ a stacija.
Tas, kas man patika Stambulas lidostā , bija robež as š ķ ē rsoš anas ā trums. Ā tra rinda. Nekā du deklarā ciju un pienā koš o lietu komplektē š anu. Man nepatika tas, ka Krievija ir vī za Turcijai.
Mē s varam peldē ties Turcijā , izklaidē ties, iegā dā ties nepiecieš amā s lietas, divus mē neš us baudī t skaistas vietas, un turki to nevar izdarī t bez vī zas, kas viņ iem tiek izsniegta ar grū tī bā m uz ī su laiku. Man bija kauns to visu dzirdē t no turkiem lidmaš ī nā .
Visur ir tī rs, un ar to arī Johannesburgā tī rī ba beidzas.
Krievija saka visai pasaulei, lai brauc pie mums ciemos, bet tajā paš ā laikā mē s velkam ieceļ oš anas procedū ru ā rvalstu tū ristiem. Acī mredzot tū ristu naudu nevajag. Galu galā mē s esam bagā ti bez viņ u naudas. Bet kurš no tā kļ ū st bagā ts? Es esmu stingri pā rliecinā ts, ka mums vajadzē tu bū t viscieš ā kā m draudzī bai ar Ķ ī nu, Turciju un Ē ģ ipti.
Ik pē c trī sdesmit minū tē m kursē pirmā s klases autobuss no Sabihas lidostas uz Ataturka lidostu, ar pā rsē š anos tikai divas stundas vē lā k Taksim rajonā .
Pati pā rsē š anā s notika trī sdesmit sekundē s, un pē c 30 minū tē m jau biju Ataturka lidostā , no kurienes lidoju uz Saū da Arā biju. Pē c 3:15 mū su lidmaš ī na nolaidā s Dž idas lidostā . Pē c lietavā m Krasnodarā un Stambulā Arā bija mū s sagaidī ja karstā dienā ar sauli. Mū s izlaida ļ oti tā lu no lidostas. Lī dz terminā lim braucā m 55 minū tes pa smiltī m. Tā kā es tī š ā m veicu ilgu pā rsē š anos Arā bijā , es nekavē joties palū dzu virsniekam atļ aut man izbraukt uz pilsē tu. Sā kumā viņ š atteicā s, un tad par 100 dolā riem piekrita mani izvest no lidostas ar nosacī jumu, ka es ieš u bez mantā m un atstā ju savu pasi. Tajā paš ā laikā viņ š izdarī ja atrunu, ka pilsē tā un lidostā nav iespē jams fotografē t. Starp citu, vienu dienu lidostā biju vienī gais ā rzemnieks. Es redzē ju gabalu Saū da Arā bijas. Pilsē ta mani nekā di neiedvesmoja. Tā da pati pelē ka un nekopta, kā perifē rā s apmetnes Ē ģ iptē . No š ī s slē gtā s valsts gaidī ju vairā k.
Lidosta ir sū dī ga. Vietē jo iedzī votā ju masa, sievietes ir pilnī bā klā tas melnā s drē bē s, it kā bū tu sē rā s. Es redzē ju vienu seju. Klusas š ausmas. Uz sejas bija tik daudz ģ ipš a bez tekstū ras izvē les, ka es nekad neesmu redzē jis biedē još ā ku sievieti. Ļ oti pieticī ga ē dienu izvē le, visur atkritumi. Ik pē c trī sdesmit minū tē m atskan ļ oti skaļ a balss, kas aicina uz lū gš anu. Likā s, ka skaļ ruņ i nolaidī s lidostas griestus. Tagad es bū š u puse, kas lidos ar Arā biju. Man viņ a nemaz nepatika.
Pē dē jais lidojuma posms pagā ja labi. Labi, ka reģ istrē ju biļ etes internetā ar sē dvietu izvē li pie lidmaš ī nas izejas, kas bija pilnī bā aizpildī ta ar 400 vietā m. Divas vietas ar ļ oti lielu telpu. Kas man nepatika lidojot caur Saū da Arā biju. Lidojumos alkohols netiek pasniegts. Ē diens ir ļ oti maz. Monitori ir pilnī bā izslē gti. Radnieka nebija, kinč iks saslima. Bija garlaicī gi un drū mi lidot.
Uz 400 cilvē kiem es biju viens balts. Man blakus apsē dā s jauns arā bs. Viņ š stā stī ja par savu lielo ģ imeni. Izrā dā s, viņ i nevar izveidot ģ imeni ar ā rzemniekiem. Saglabā jiet mantojuma asiņ u tī rī bu. Bet krievi jau sen par to ir aizmirsuš i. Nav svarī gi, vai ā rzemnieks izskatā s pē c krokodila, galvenais ir izdevī gi atdot par viņ u savu meitu, un viņ am bija santī mi, kā senos laikos teica.
Jhanesburgas centrā lā autoosta un metro stacija.
Es nedē ļ u nodzī voju Johanā . Visas tū ristu un ceļ ojumu aģ entū ru baumas par briesmā m nebija patiesas. Visu dienu lī dz pat vakaram staigā ju pa daž ā dā m pilsē tas vietā m. Es daudz fotografē ju.
Es gaidī ju, kad mani aplaupī s. Tū risti manas bailes pā rņ ē ma gadu uz priekš u. Man š ķ iet, ka tū ristiem labā k apraksta savus piedzī vojumus ceļ ojot, nevis pā rraksta citu baumas. Ja mani apzaga ar laupī š anu Tunisijā kū rorta centrā , tad es to tā aprakstī ju.
Ja reiz mani aplaupī ja Dienvidā frikā , tad es uzrakstī ju tieš i to, kas notika ar mani personī gi.
Viņ a lū dza mani kļ ū t par viņ as vī ru, un bē rni bū s mani. "Bet man to vajag, es domā ju"?
Centrā lā stacija. Es dzī voju netā lu.
Tas ir tā lu no Krasnodaras, kas ir simtreiz sliktā ka.
Mans numurs ir divu lī meņ u. Kas vē l vajadzī gs nabaga tū ristam?
Skats no istabas.
Gandijs ir mantojis visur, piemē ram, Ļ eņ ins Krievijā , bet viņ š atš ķ eļ cilvē kus.
Viņ i nekad nav gribē juš i mani aplaupī t, lai gan es pati meklē ju piedzī vojumus. . .
Fotogrā fija nav mana.
Dienvidā frikas prezidents Zuma devā s uz Krieviju un atcē la vī zu krieviem.
Fotogrā fija nav mana. Prezidents Zuma nolē ma apprecē ties ceturto reizi. Smukulī tis.
Viss, kā Ž irinovskis krieviem solī ja, tikai viņ am nav sievas, bet daudz saimnieces.
Fotogrā fija nav mana. Dienvidā frikas prezidents Zuma, tā pat kā mū su Jeļ cins, kad viņ š dzē ra.
Bez baltajiem Johannesburga ir sū dī ga.
Fotoattē ls nav mans. Nelsons Mandela: Mē s uzvarē jā m aparteī du ar gaiš u galvu un labu sirdi.
Paņ ē mā m visu no baltajiem, un tagad brauciet paš i.
96 gadu vecumā miris bijuš ais Dienvidā frikas prezidents, Nobela Miera prē mijas laureā ts un politiķ is ar visnevainojamā ko reputā ciju
Vienī gais skaistums visā valstī .
Zeltī jums vē l nav norauts.