Ceļojums uz Āfriku 2017. Johannesburga, Dienvidāfrika. ZOO
Es sapratu apsardzi Johannesburgā . Bailes ir pā rā k pā rspī lē tas no tiem, kuri, š ķ iet, nebija vai vienkā rš i nestaigā ja pa pilsē tu, piemē ram, es. Pilsē tā nav tū risma informā cijas. Reklā mu nav vispā r. Gribē tos ko interesantu redzē t, bet kur doties? Uz ciemu pie vecmā miņ as? Tā tad mū su valstī , pat nomaļ ā ciematā , vecmā miņ as jums visu pastā stī s, kur, kā un kur. Un, ja viņ i nezina, viņ i var viņ us nosū tī t. . . tā lu, tā lu. Vā rdu sakot, jū s nepazudī sit. Lasī ju par interesantu zoodā rzu kaut kur netā lu no pilsē tas. Ko tur vajadzē ja nokļ ū t? Vietē jiem kaut ko prasī t vispā r ir bezjē dzī gi. Viņ iem pat uz pieres rakstī ts, ka viņ i neko nezina. Ap vienu stipri iededzis. Viņ i padzina baltos uz Dienvidā frikas dienvidiem, kuri visur uzcē la grā vjus ar krokodiliem un dzeloņ drā tī m, lai tumš ie nevarē tu sauļ oties savos zā lienos.
Man patika Dienvidā frikas rakstī tais: "Visi Dienvidā frikas iedzī votā ji un tā pat kā visas civilizē tā s valstis brauc pa š osejas kreiso pusi. " Tieš i tā , un mū su valsts sū cas, jo mē s braucam pa labo pusi. Varbū t tā pē c mē s Anglijai tik ļ oti nepatī kam? Mū su dzelzceļ a sliež u ceļ š ir plats, un kustī ba ir labā roka. Mē s visi neesam vienā di kā cilvē ki. Kauns Krievijai. Dienvidā frikā pat elektrī bas kontaktligzdas nepavisam nav tā das paš as kā Eiropā un Krievijā . Man bija jā pē rk Dienvidā frikas, un tas ir dā rgā ks nekā labas brokastis.
Vienī gais, ko var darī t ļ oti iedeguš i cilvē ki, ir smaidī t un palī dzē t, bet tikai naudas dē ļ . Es pats visu piedzī voju. Sā kumā viņ i saka, ka brauks jums bez maksas, un, kad jū s ieradī sities, viņ i saliek lielu naudas summu. Viņ i nevē las neko darī t bez maksas.
Kad jautā ju, kā nokļ ū t zoodā rzā , visi vienbalsī gi atkā rtoja, ka tikai ar taksi.
Kad piekrī ti, tumš ā dainais veda lī dz maš ī nai, un š oferis viņ am iedeva naudu klienta atraš anai. Vā rdu sakot, tū rists maksā lielu naudu, no kuras daļ a paliek starpniekiem. Tā dzī vo Dienvidā frikas valsts. Bijuš ais Dienvidā frikas prezidents Nelsons Mandela iedeva iedeguš ajiem valsts iedzī votā jiem brī vī bu un atļ auju pā rņ emt no bā lajiem sejiem visu. Rezultā tā daudzas bijuš ā s skaistas ē kas pā rvē rtā s par universā liem hosteļ iem ar atkritumu izgā ztuvē m un atkritumiem. Ja ej pa ielu, tad pē kš ņ i no augstceltnē m uz galvas var uzlidot laimes maiss ar atkritumiem. Es to redzē ju personī gi. Nelsons Mandela iedeva iedeguš ajiem vietē jiem brī vī bu, bet ne hosteļ a kultū ru.
Vā rdu sakot, par lielu naudu aizbraucu uz zoodā rzu pilsē tas nomalē . Man patika parks. Es tajā labi atpū tos, jo tas bija ļ oti tī rs un zaļ š . Ž ē l dzī vnieku, lai gan tiem bija zemes platī ba. Viņ iem bū tu jā dodas uz savannu.
Atbraucu par 10 rubļ iem, par taksi samaksā ju 200 rubļ us (reizinā t ar 4 ar kapeikā m). Tumš ie bez sirdsapziņ as š ķ ipsnā m aplaupa bā lo seju, kā Ļ eņ ina laikā Krievijā . Vē sture atkā rtojas visur. Ž ē l, ka jaunie valdnieki neko nemā cā s. Atnā ca. Viņ š aplaupī ja cilvē kus, sagrā va sistē mu un aizgā ja.
