Latvija

Brauciens pa Dienvidāfriku ar automašīnu (subjektīvs skatījums uz Dienvidāfriku). 2013. gada janvāris

10 Februāris 2013 • Ceļošanas laiks: no 01 Janvāri 2013 ieslēgts 18 Janvāri 2013
Reputācija: +63.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Brauciens pa Dienvidā friku ar automaš ī nu (subjektī vs skatī jums uz Dienvidā friku). 2013. gada janvā ris

Tuvojā s Jaunā gada brī vdienas. Vajadzē ja izvē lē ties vietu, kur tos turē t. Ir izpē tī tas pasaules laikapstā kļ u kartes un secinā ts, ka kopumā , izņ emot Dienvidaustrumā ziju un Ē ģ ipti, nav kur iet. Un tā kā pludmales brī vdienas jau ir diezgan apnikuš as, gribē jā s kaut ko redzē t komfortablos siltos laikapstā kļ os. Eiropa, diemž ē l, nederē ja, galu galā , ziema. Tā pē c skatiens tika vē rsts uz dienvidu puslodi, kur š ajā laikā vajadzē tu bū t vasarai. No visā m dienvidu valstī m atraš anā s vietas un pievilcī bas ziņ ā vispiemē rotā kā bija Dienvidā frika. Pē c visiem kritē rijiem nebija nekā daudzveidī gā ka, ņ emot vē rā iespē jas redzē t visdaž ā dā kā s lietas un atpū sties pie jū ras. Un arī Dienvidā frika pievilka sev, kā nezinā ma un nezinā ma pasaule, kā magnē ts.


Apskatot tū risma aģ entū ru cenas un ekskursiju programmas, sapratu, ka tikai patstā vī gs ceļ ojums var minimizē t izmaksas un pielā goties mū su personī gajam grafikam, jo ​ ​ ceļ ojums bija plā nots ar bē rnu (meitai 7 gadi). Izpē tot vī zas iegū š anas iespē jas, nonā cu pie secinā juma, ka to iegū t caur specializē tiem uzņ ē mumiem nav grū ti. Vī zas iegū š ana izrā dī jā s grū ts visā du sertifikā tu savā kš anas process. No tiem sarež ģ ī tā kā informā cija ir par lī dzekļ u kustī bu kontos. Mana kustī ba 2012. gadā bija diezgan aktī va, tā pē c man personī gi nebija grū ti apstiprinā t lī dzekļ u pieejamī bu. Bet, piemē ram, gadu iepriekš man vispā r nebija kontu un bū tu problemā tiski kaut ko apstiprinā t. Cita vī zu aģ entū ra lū dza apstiprinā jumu tieš i no viesnī cā m par manu rezervā ciju. Divā s viesnī cā s bija iespē jams rezervē t tieš i, bet citas tika rezervē tas tikai caur rezervā ciju. com.

Tā pē c zvanī ju uz Dienvidā frikas konsulā tu Maskavā un uzzinā ju, ka viņ i arī pieņ em rezervā cijas apstiprinā jumus caur galvenajā m rezervē š anas sistē mā m. Beidzot es saņ ē mu vī zu. Multivisa apmeklē t Dienvidā friku 3 mē neš u laikā uz 30 dienā m. Bet tas maksā ja trī s dā rgi - 2.000 rubļ u (pati konsulā rā maksa ir maza, bet starpniecī bas pakalpojumu gū zma - tulkoš ana, aģ entū ra, kurjers - radī ja š ā du summu). Saņ emot vī zu, joprojā m ir nianses, ka vī za tiek izsniegta, kad rokā s ir izpirktas biļ etes turp un atpakaļ (un rezervē jot viesnī cas pamatā notiek princips, ka, vē lā k atsakoties, jū s zaudē jat daļ u vai visu biļ etes cenu). rezervā cija). Tā pē c, plā nojot patstā vī gu braucienu, vē lams skaidri definē t marš rutus un nakš ņ oš anas vietas.

Lidojumu veica no Sanktpē terburgas - Lufthansa uz Minheni - un no turienes South African Airlines uz Johannesburgu.

Baidī jos, ka pā rceļ ot un pā rkraujot bagā ž u var rasties problē mas ar vī zu, jo nebija Š engenas vī zas, bet viss izdevā s. Bagā ž a lidoja bez mū su lī dzdalī bas no Sanktpē terburgas uz Johannesburgu (katram gadī jumam atgā dinā ju aviokompā nijas darbiniekiem par bagā ž u pie reģ istrā cijas), bet vī za nebija vajadzī ga - atradā mies tranzī ta zonā - neizejot no lidostas. Tas pats notika arī atceļ ā – viņ i lidoja no Keiptaunas caur Johannesburgu, tad no Frankfurtes pie Mainas uz Sanktpē terburgu. Bagā ž a lidoja labi bez mū su lī dzdalī bas. Un tranzī ta zona arī ļ ā va iztikt bez Š engenas vī zas. Biļ etes rezervē tas caur ozonu. ru mē nesī . Paskatī jos vē lreiz, 2 mē neš us iepriekš , bija iespē ja iegā dā ties biļ etes uz š iem datumiem lē tā k par 2.000 rubļ iem. Garo lidojumu no Vā cijas uz Dienvidā friku nav ī paš i grū ti izturē t, jo tas pā rsvarā notiek naktī – un gribot negribot aizmieg (vismaz kā du laiku pavadi sapnī ).


Baroš ana pieļ aujama, protams, ne restorā ns, bet kopumā normā li. Lidojumā sā kā s pirmā – kā es to sauktu – kultū ru sadursme. Lielā kā daļ a apkalpes bija melnā dainie, un es mē ģ inā ju smaidī t, saskaroties ar acī m. Atbildot es nesaņ ē mu smaidu (kā agrā k Eiropā ). Sā kumā es to attiecinā ju uz komandas nogurumu. Bet, kā vē lā k izrā dī jā s visa mana ceļ ojuma laikā , lai izraisī tu smaidu un melno noskaņ u, ir jā pieliek zinā mas pū les. Noslē dzoties kontaktā , jū s saskaraties ar neuzticī bas sienu. Viņ u acī s, kā rakstī ts mū su notiesā tajos, Neticiet, nebaidieties, nejautā jiet. Ļ oti sauss sveiciens un, kā lai neatceras braš os Latvijas robež sargus, piemē ram, kā pē c jū s vispā r te atbraucā t, un bez jums nav slikti. Tas ī paš i skaidri izpaudā s, izejot robež kontroli, ierodoties Johannesburgā.

Resna melna dā ma - knapi iekļ ā vusies aiz letes - visu darī ja tik nelabprā t, ī paš i pā rbaudot atgrieš anā s reisu datumus un vizī tes mē rķ i, par ko vispā r sapratu, ka laikam nā ksies aprobež oti smaidī t, tikai par tē mu. Ā tri izgā jā m muitu (es teiktu, ka vispā r neko neskatī jā mies, pa zaļ o koridoru). Uzreiz lidostā nomainī ju valū tu, lai bū tu skaidra nauda. Lai gan lielā kā daļ a palika kartē . Un tur es nopirku SIM karti telefonam ar vietē jo numuru un 1GB interneta piekļ uvi. Apmē ram 1000 rubļ u. Jums nav jā reģ istrē tā lruņ i un jā ņ em lī dzi pases (kā es kaut kur lasī ju) - vienkā rš i iegā dā jieties un aktivizē jiet SIM karti ar pā rdevē ja palī dzī bu. Atkal bija grū ti atrast kopī gu valodu ar melno pā rdevē ju - viņ š bija kaut kā saspringts un lakonisks, apmē ram kā uzstā š anā s laikā , viņ š bija uz nopietnas nots. Ī paš i tik nopietna piezī me melnā dainajā m sievietē m darbavietā . Tur vispā r viss ir ļ oti nopietni, it kā cilvē ks valsts prezidenta amatā nav mazā ks).

Nopirku 3 elektrī bas spraudņ u adapterus Eiropas tipa spraudņ iem. Maš ī nu paņ ē mu Europcar (pabeidza 30 minū tes, bija neliela rinda). Tas viss aizņ ē ma apmē ram 1.5 stundu, kuras laikā es daudz ko sapratu, un turpmā k mani minē jumi tikai apstiprinā jā s. Proti: 1. Izrā dī jā s, ka es praktiski nezinu angļ u valodu. Iepriekš savos ceļ ojumos pa angliski nerunā još ajā m valstī m viegli komunicē ju un mani saprata un es sapratu - laikam visi valodu apgū st elementā rā lī menī - kā - manē jie saprot. Š eit mani no pirmā s reizes saprata daž i. Un es sapratu tikai nelielu daļ u no man adresē tajā m frā zē m. Visi runā ja angliski, bet ar daž ā diem neangļ u akcentiem. Nē ģ eri - ar savu izstiepš anos, bū ru akcentu - atgā dinā ja klakš ķ i, pā rē jais izplū dis un neizteiksmī gs. Kopumā es nedzirdē ju valodu, ko es nokā rtoju skolas valodu austiņ ā s (tikai daž reiz televī zijā ar Dienvidā frikas diktoriem un vadī tā jiem). 2.

Melnā daino attiecī bas ar baltajiem š eit nav mī lē tas un ir ļ oti piesardzī gas. 3. Balto un balto attiecī ba ir ļ oti laba, draudzī ga, kā Eiropā (varbū t pat vairā k). Gatavs palī dzē t un konsultē t. Š ie trī s punkti ir ī paš i izteikti Johannesburgas apgabalā un ap to. Virzoties uz Keiptaunu, tie vā jinā s par 50 procentiem proporcionā li attā lumam.


Beidzot iekrā mē jā mies Toyota Corolla automaš ī nā (lai gan pasū tī ju nedaudz vairā k, piemē ram, Avensis), bet kopumā viss derē ja, tā pē c nemainī ju. Ī paš i tā pē c, ka auto bija pilnī gi jauns, nobraukums 6000 km. Man telefonā bija navigators ar IGO - ieslē dzu, garī gi noskaņ oju braukš anu ar stū ri labajā pusē un braucu uz viesnī cu. Viesnī ca atradā s apmē ram 15 km. Ceļ i bija tukš i. Tas bija 1. janvā ris. Bija vasara. (Jaunais gads -2013, man nekad nepienā ca. Apziņ a atteicā s ticē t - bez standarta tikš anā s kā rtī bas - pie televizora, galda, eglī tes, prezidenta apsveikumi un zvanoš ais pulkstenis.

Un negodī gie piloti un stjuartes neapsveica pasaž ierus, nefiksē ja vē sturisko datumu). Viesnī cā ieradā mies ā tri un bez starpgadī jumiem - istaba vē l nebija gatava, ē dā m viesnī cas kafejnī cā - un bijā m apmierinā ti ar rē ķ inu - 1200 rubļ i par milzī gā m ē diena porcijā m diviem. Š ī viesnī ca bija viena no labā kajā m mū su marš rutā . Ī paš i gandarī ts par lielveikala klā tbū tni pirmajā stā vā . Patiesī bā bija iespē jams dzī vot vispā r, neizejot no viesnī cas. Jā , un arī apkā rtne bija diezgan droš a – apkā rt dzī voja pareizticī gie ebreji, staigā ja savā s atpazī stamajā s drē bē s. Runā jot par istabā m, es izvē lē jos dzī vokļ us ar virtuvi lī dz galam - lai bē rnam gatavotu ē st. Istabas bija diezgan labas kvalitā tes un lielas, piemē ram, 2-3 istabu dzī vokļ os. Sakā rtojis sevi, nolē mu doties, jo vē l bija diezgan gaiš s, uz krievu pareizticī go baznī cu starp Johannesburgu un Pretoriju. 30 kilometru attā lumā no viesnī cas. Tajā paš ā laikā un praktizē jiet braukš anu ar labo stū ri.

Sā kumā likā s, ka viss iet labi, tikai tī rī tā ji un pagrieziena rā dī tā ji bija sajaukti, kas kaitinā ja. Un tad es ieeju pretimbraucoš ajā joslā pie luksofora uz ļ oti noslogotas š osejas. Visas pretimbraucoš ā s maš ī nas man zumē ja un es mainī ju joslu - taisni ceļ u policistu rokā s - viņ i tikko noķ ē ra pagriezienu pie š ī luksofora (varbū t pē c krievu tradī cijā m dzē rā jš oferi pē c 1. janvā ra). Melnais policists mani priecī gi apturē ja un sā ka runā t. No visa vā rdu kopuma es sapratu, ka viņ am vajadzē tu mani arestē t par š o pā rkā pumu. Viņ š prasī ja tiesī bas, ieraugot tā s savija rokā s, nesaprotot manu vā rdu, prasī ja vē lreiz, bet tad pat pā rstā ja mē ģ inā t. Un tā kā , gatavojoties braucienam, noskatī jos vienu raidī jumu, kur kā ds ukraiņ u emigrants stā stī ja, cik laba ir policija Dienvidā frikā , ka viņ i tikai palī dz un kukuļ us neņ em, tad arī tiku atbilstoš i noskaņ ots.

Bet policists neatlaidā s (argumenti, ka esmu no Krievijas un pirmajā dienā braucu ar labo roku, netika pieņ emti un š ķ ita pat nesaprasti) - un es biju nervu š okā , aizmirstot gan angļ u valodu, gan Krievu, kā arī zī mju valodu, es centos izteikt savu nož ē lu ar savā m acī m. Caur domu plī vuru par visa ceļ ojuma izjaukš anu mana aresta dē ļ - un manas ģ imenes tā lā ko likteni (tā kā mana sieva nezina neko - ne marš rutu, ne valodu - tikai es visu daru) sā kā s atseviš ķ as frā zes. izlauzties cauri - piemē ram, kā es varu palī dzē t š ā dos svē tkos policista kungs. Es neuzdroš inā jos ticē t savā m ausī m - tik pazī stami un dzimtie vā rdi, neuzdroš inā jos bū t pirmā , kas kaut ko piedā vā , bet pē kš ņ i man tā š ķ ita. Tā mē s ilgi strī dē jā mies – es lū dzu viņ am izteikt savas vē lmes – un viņ š izvairī jā s atbildē t, lū dzot uzrakstī t uz lapiņ as. Vispā r es neizturē ju un prasī ju Cik? (Cik daudz).


Viņ š sā ka runā t par mana pā rkā puma smagumu - es piedā vā ju 200 randus (700 rubļ us) - viņ š izlikā s, ka ar to ir par maz, bet viņ š piekrita, kā jau par godu svē tkiem, lai tā bū tu. Tad viņ i ilgu laiku no viņ a atvadī jā s - viņ š man sī ki uzrakstī ja uz papī ra, kā iet (lai gan man tas nebija vajadzī gs - navigators tik labi vadī ja) un ilgi paspieda roku. Abi priecī gi (es esmu no tā , ka iznesa cauri) - atvadī jā s. Ilgi lamā jos to ukraiņ u emigrantu par nekorektu informā ciju (varbū t velti, bet tā bija vieglā k dvē selei, kā dam par š o gadī jumu bija jā atbild). Patiesī bā droš i vien ir labi, ka tas notika paš ā ceļ ojuma sā kumā . Ī paš i uzmanī gs kļ uvu uz ceļ a un turpmā k tā du pā rmē rī bu nebija, un kļ uva skaidrā ks, kā sarež ģ ī jumu gadī jumā sazinā ties ar policiju.

Starp citu, par to, ka esam no Krievijas, š is arguments nemaz nerullē , tā dā ziņ ā , ka viņ i par Krieviju Dienvidā frikā vispā r praktiski neko nezina (ī paš i melnie) - viņ iem tas ir kaut kas lī dzī gs Kostarikai. vai kaut kas lī dzī gs - nezinā ms. Krievijas Dienvidā frikā atgā dina tikai desiņ as, kuras tirgo visur - tā s sauc par krieviskiem (izmē ģ inā ju - ne ī paš i garš ī gas). Tas ir, cieņ pilns izsauciens - kā O-O-O KRIEVIJA! - Es nekad par to neesmu dzirdē jis. Labā kajā gadī jumā tas ir viegls pā rsteigums. Mē s tajā dienā tikā m lī dz baznī cai. Baznī ca skaista, atrodas kaut kā dā ciemā , no pirmā acu uzmetiena š ķ ietami nav nabadzī ga, bet melno tur bija daudz. Izskatā s pē c vidusš ķ iras. Visa baznī ca, tā pat kā visas apkā rtnes mā jas, ir apvilkta ar elektrī bas vadu lokā (pienā cu tuvā k un dzirdē ju elektrī bas klikš ķ us un mati uz rokas elektrizē jā s). Dabiski, ka tas bija slē gts, tas bija 1. janvā rī.17-00, lai gan pagalmā bija dzirdamas bē rnu balsis.

Mā jiniekiem netraucē jā m, ī paš i tā pē c, ka visa sargā još ā svī ta neradī ja vē lmi iet iekš ā , galu galā ticī ba ir ļ oti plā na lieta - Dievs ir par visiem - un ieeju tajā nedrī kst bloķ ē t elektriskā strā va. Bet acī mredzot š ajā valstī nav noziedznieku svē tnī cu, ka pat baznī cas ir ietē rptas ē rkš ķ ā (Durbanā arī moš eja ir visa apjozta). Nofotografē juš ies pie baznī cas, pamanī jā m mū su virzienā ejam melnā dainu vī rieti, kurš nolē ma likteni nekā rdinā t, ā tri atkā pā mies un auto braucā m atpakaļ uz viesnī cu. Pirms ceļ ojuma es lasī ju un redzē ju pietiekami daudz par noziedzī bu Dienvidā frikā . Bija pat vē lme atcelt ceļ ojumu, man bija tik bail, bet Dienvidā frika man pamā ja. Tā pē c nolē mu sagatavoties braucienam - paņ ē mu daž us naž us, speciā lus apavus - kur varē ja noslē pt naudu, nedaudz uzpumpē jos un trenaž ieru zā lē apguvu vairā kas paš aizsardzī bas tehnikas. Tas viss, paldies Dievam, man nebija noderī gs.

Tač u patiesī bā visu laiku, gandrī z lī dz brauciena beigā m, biju lielā spriedzē – jebkurā brī dī biju gatavs uzbrukumam. Tas ir ļ oti nogurdinoš i, kā karā . Uz beigā m Dienvidā frikas uzvedī bas principi kļ uva skaidrā ki, lai neiekļ ū tu nepatikš anā s. Principi ir vienkā rš i - neiekļ ū t graustu rajonos (pilsē tā s) pat dienas laikā , nestaigā t pa ielā m vakarā pē c 19-00 un naktī (it ī paš i vienā ). Paslē piet visas rotaslietas un vē rtslietas. Aizslē dziet maš ī nu un turiet logus aizvē rtus (lai gan esmu redzē jis, ka daudzi baltie atstā j novā rtā pē dē jo). Š ķ iet, ka galvenais noziegums ir koncentrē ts melnajos apgabalos - ī paš i apdzī votā s vietā s (vietē jos graustos). Melnie tur dzī vo necilvē cī gos apstā kļ os, piemē ram, celtniecī bas piekabē s, tikai daudz vieglā k. Ir arī nelegā li krodziņ i, kuros visi vī rieš i un sievietes vecumā no 14 gadiem dzer pā rā k daudz. Š ķ iet, ka skolu tur nav vai ir maz. Piedzē ruš ies, nabagi, izsalkuš i un neizglī toti melnie, ar cilš u attiecī bu paliekā m.


Ko no viņ iem var sagaidī t? Viņ i viens otru nogalina, izvaro, aplaupa. Un ja arī tu esi balts, tad viss skaidrs. Speciā li pirkta dzeltenā prese. Visa avī ze ir veltī ta š ī m lietā m – un tikai vienu nedē ļ u. Bija visi zinā mie noziegumu veidi + skolas likumpā rkā pumu problē ma starp melnā dainajiem vidusskolē niem š ā dā s jomā s. Policija veic veselus reidus un konfiscē ieroč us. Skolotā ji baidā s ieiet klasē s un mā cī t. Pat paš i iedzī votā ji atzī st, ka š ā dā ciematā bez ieroč a pat uz tualeti nevar aiziet (acī mredzot tualete atrodas uz ielas). Pē c maniem novē rojumiem, cī ņ a turpinā s, policija ielā s pie un iekš ā š ā diem ciematiem pastā vī gi patrulē diezgan daudz. Ir daudz baznī cas izglī tī bas organizā ciju, varas iestā des cenš as organizē t izglī tī bu. Tiek pielikts diezgan daudz pū ļ u (atš ķ irī bā no Krievijas, kur lī dzī gas lietas notiek daudzos ciemos). Kopumā Dienvidā frika ir automaš ī nu valsts.

Dzī ves princips ir tā ds, ka visu nepiecieš amo var apmeklē t ar automaš ī nu. Visi tirdzniecī bas centri, veikali, restorā ni, degvielas uzpildes stacijas, tū risma vietas un apskates objekti ir aizsargā ti. Visur apsargā ta autostā vvieta. Tā s ir kā oā zes tuksnesī . Visu rasu cilvē ki š eit jū tas droš i. Viņ i mierī gi staigā , staigā , iepē rkas, bildē jas, izņ em naudu bankomā tos. Pat daudzu cilvē ku sejas mainā s, kļ ū st rā ms. Lī dz ar to visa ceļ ojuma laikā sanā ca, ka mē s ceļ ojā m pa š ī m oā zē m un kopumā pa tā m radā s relatī vas droš ī bas sajū ta. Vispā r Krievijā tagad tas pats princips ir kur vajag - braucu ar maš ī nu, nopirku, izstaigā ju. paskatī jā s mā jā s. Jū s varat dzī vot Dienvidā frikā , it ī paš i, ja nopelnā t naudu. Es skatī jos sludinā jumus par nekustamā ī paš uma pā rdoš anu - daudz mā ju pā rdod no 15 lī dz 25 miljoniem rubļ u. un lī dz 100 milj berzē t. Tas ir, cilvē kiem ir nauda. Es nopirku ī paš u avī zes veida Jobs. Daudz darba sludinā jumu.

Algas vidē ji nekvalificē tam darbaspē kam - apsargam, š oferim, pā rdevē jam, apkopē jai no 17500 rubļ iem. lī dz 3.000 rubļ u Vidē jais vadoš ais personā ls, piemē ram, veikala administrators, spa, farmaceits, ir 3.000-5.000 rubļ u. IT darbinieki un vadī tā ji - 10.000-20.000 rubļ u. Visaugstā k apmaksā tie kalnrū pniecī bas inž enieri ir 25.000-35.000 rubļ u mē nesī . Pieprasī tā kie-apsargi-17500 rubļ i. vidē ji, un speciā listi droš ī bas sistē mu uzstā dī š anā - 2.000 rubļ u. Tā pē c man paliek neskaidrs, kā pē c valstī ir bezdarbs, ja ir tik daudz brī vu darba vietu. Visticamā k - pē c tā da paš a principa kā pie mums - lielajā s pilsē tā s ir brī vas vietas, bet nav kur dzī vot vai arī ir dā rgi. Mazā kiem nav darba. Valstī ir daudz automaš ī nu - visas pieklā jī gas, svaigas. Automaš ī nu atkritumu vienī bas. Viņ i brauc diezgan normā li (arī melnie, lai gan kaut kur lasī ju, ka viņ i nemaz neprot braukt, tas tā nav). Ceļ i pā rsvarā labi, bet vietā m sanā k ne pā rā k labi un ar sliktu marķ ē jumu (kā pie mums). Ierobež ot 120 km stundā.

Es daž reiz paā trinā ju lī dz 150 km stundā , bet tas ir ļ oti reti, pilnī gi pamestā s vietā s. Bū tī bā visi autovadī tā ji ievē ro ā truma ierobež ojumu.


Johannesburga. Tas bija paredzē ts 4 dienas. Pirmā diena paskrē ja ā rā , jo viņ iem izdevā s tikai izveseļ oties un doties uz pareizticī go baznī cu. Otrajā dienā gribē ju doties pilsē tas apskates tū rē ar divstā vu autobusu, bet viņ i pā rcē la savu ekskursiju atklā š anu uz 15. janvā ri (lai gan plā noja atvē rt 1. janvā rī ), devā s uz Zelta rifu. atrakciju parks. Pē c veida lī dzī gi citā s pasaules pilsē tā s. Š ī parka izcilā kā vieta, kuru ir vē rts apmeklē t, ir naftalī na raktuves, kurā s tika iegū ts zelts. Tur 200 metru dziļ umā viņ i nokā pj ar liftu un vada ekskursiju. Un tā kā ekskursija bija angļ u valodā , tad daudzas nianses nesapratā m, bet kopumā mū s pā rņ ē ma atmosfē ra. Un viņ i saprata, kā pē c Dienvidā frikas kalnrač i periodiski streiko. Darbs necilvē cī gs, infernā ls.

Pā rē jie braucieni ir diezgan banā li - un tos var atrast gandrī z jebkurā lielā kajā pilsē tā (gan Krievijā , gan pasaulē ). Lai gan laiks tajā dienā bija daļ ē ji apmā cies, mē s bijā m nedaudz apdeguš i saulē . Pulkstenis bija apmē ram 17-00-Aparteī da muzejs, kas atradā s pretī parkam, jau bija slē gts un mē s devā mies uz lauvu parku, kas atrodas 45 km attā lumā . Par laimi, tas ir atvē rts lī dz 20:00. Neko ī paš i necerē jā m ieraudzī t, bet ā tri ieradā mies un diezgan interesanti pavadī jā m tur atlikuš o dienas daļ u. Mē s glā stī jā m mazus lauvu mazuļ us un ž irafi, kas staigā ja pa autostā vvietu un ē da koku lapas. Tas bija tik neparasti un pā rsteidzoš i – ž irafe un tik tuvu! un devā mies nelielā safari parkā , kur redzē jā m daudz daž ā du dzī vnieku. Un pats galvenais, lauvu baroš ana, kā viņ i barā metā s pret gaļ as gabaliem un cī nī jā s un plē sa gaļ u gabalos un ņ urdē ja un sū ca vadoņ iem š ī s gaļ as dē ļ . Un tas viss ir 2 metrus no mū su automaš ī nas bū ra loga. Pē c tam apmeklē jā m 3 lī dzī gus parkus, un š o es sauktu par labā ko.

Pienā ca nakts - 21-30, un mē s devā mies uz viesnī cu. Visur bija rakstī ts, ka pē c 18-00 ielas ir tukš as un sā kas nikns noziedzī ba, tā pē c bija bail atgriezties, jo ī paš i tā pē c, ka ceļ š veda garā m graustiem. Bet viss izrā dī jā s ne tik biedē još i. Maš ī nu plū sma bija diezgan liela - grausti bija prom no š osejas - ielas tukš as - cilvē ku nebija, ā tri un mierī gi ieradā mies. Treš ā diena tika veltī ta lielai ekskursiju programmai - Pretorija-Saules pilsē ta.

Mē s sā kā m ar Voortrekker pieminekli - ​ ​ www. voortrekkermon. org. za - memoriā ls, kas veltī ts bū ru virzī bai un Ā frikas iekaroš anai un, pirmkā rt, uzvarā m pā r melnā dainajā m ciltī m. Diezgan interesanta vieta. Garā tas atgā dina sava veida balto brā lī bu. Ļ oti draudzī gi afrikā neri (sā ka runā t afrikā niski) - kā laipni gaidī ts baltais brā lis (lai gan teritorijā bija arī melnie strā dnieki). Turpat ir vē l vairā ki muzeji un militā rais forts (un vē l kā ds parks, bet vispā r tur nav ko redzē t).


Muzeji ir veltī ti angļ u-bū ru karu un Angolas kara š ausmā m. Viņ i uz mani atstā ja skumju iespaidu. Tik daudz cilvē ku gā ja bojā , bet kā pē c? Vai tam bija kā da jē ga? Tas, kas kā dreiz š ķ ita svarī gs, tagad ir pilnī bā zaudē jis jē gu un izpratni. Angolā vispā r karoja un gā ja bojā praktiski mū su afgā ņ u, pā rsvarā baltie jaunie karavī ri. Tā tad balto iedzī votā ju skaits ir katastrofā li mazs – ī paš i š ajā apgabalā Johannesburgā -Pretorijā . Es visu laiku garī gi meklē ju baltos cilvē kus, uz ielā m un maš ī nā s. Un katru reizi, kad es tos pamanī ju, es gribē ju viņ us sveicinā t ar muti priekš ā . Toreiz tā lā k no š ī m vietā m proporcija lē nā m mainī jā s un Keiptaunā sasniedza gandrī z Eiropas balto iedzī votā ju koncentrā ciju. No memoriā la uzreiz braucā m uz Pretoriju (daž us kilometrus netā lu). Man lī dzi bija ceļ vež i ar galveno apskates vietu karti – patiesī bā tā du ir maz. Savienī bas ē ka un centrs.

Kopumā , kā izrā dī jā s, visas lielā s pilsē tas Dienvidā frikā ir bū vē tas pē c viena principa – viss interesantais no arhitektū ras viedokļ a atrodas centrā uz neliela pleķ ī š a. Un citi arhitektū ras prieki ir ļ oti reti. Maz un tā da paš a tipa - vecā arhitektū ra, un jaunā modernā arī ir tuvu 0. Pretorijas ielā s satikā m tikai vienu balto dzē rā ju bū ru - viņ š piedā vā ja palī dzē t, ja varē s. Ielas ir 100% melnas. Izgā jā m ā rā fotografē ties. Kopumā neviens neizrā dī ja agresiju, uz mums skatī jā s ar nelielu interesi. Un man pat ar nelielu labestī bas pakā pi likā s, ka - un tū risti brauc pie mums. Diezgan daudz atkritumu. Kā pē c bezdarbnieki netiek iemesti š ajā biznesā , nav skaidrs (piemē ram, Keiptaunā un Portelizabetā atkritumi tika novē roti tikai graustu rajonā ). Piedzē ruš ies pseidoparkieri ir aizķ ē ruš ies. Piedā vā ja par 70 rubļ iem atstā t maš ī nu uz stundu, it kā neviens neaiztiks, iedevu (kaut gan stā vē ja 10 minū tes).

Nopirka no Union Building gleznu no mā kslinieka (vienī gā ) - sanā ca lē tā k - citviet paš i mā kslinieki nepā rdod, tikai caur galerijā m, un tur uzcenojums ir 2-4 reizes. Lai nu kā , es neatslā binā jos un biju gatava uz visu (lai gan patiesī bā apkā rtē jie neizskatī jā s pē c nelieš iem - drī zā k, tieš i otrā di, daž iem, gluž i otrā di, bija nepiecieš ama aizsardzī ba un palī dzī ba paš iem). Spriež ot pē c raidī jumu fragmentiem un pavirš a skatiena, š ķ iet, ka valstī ir sā cies ač gā rnais process - veco ī paš nieku tiesī bu atjaunoš ana jeb atjaunoš ana un pā rtapš ana par normā lā m mā jā m - tā dā m, kuras agrā k tika apdzī votas nelegā li. Pretorijā ir daudz plakā tu, kas aicina ziņ ot par nelegā lu komunā lo preč u (elektrī bas, ū dens u. c. ) izmantoš anu. Pē c Pretorijas apskates 2.5 stundā s vē l ir laiks Saules pilsē tas apskatei. Š ī ir bijuš ā bantustana teritorija, kur viņ i uzcē la izklaides kompleksu ar kazino (agrā k bija nodokļ u atvieglojumi).

Iepriekš izpē tot informā ciju par Saules pilsē tu, sapratu, ka kopumā nekas ī paš s tur nav ko redzē t. Analogus tam var atrast jebkurā vairā k vai mazā k lielā kū rortā , piemē ram, Turcijā vai Taizemē (visticamā k, pat daudz interesantā k). Bet ir arī Pilanesbergas parks un tur notiek safari, un, kā izriet no interneta, vakara-nakts safari. Tā pē c es nolē mu apvienot ī su kompleksa apskati ar š ā du safari. Bija 15:00. Bija jā brauc kā di 150 km. Ap 17-00 bijā m Sun City (pateicoties labiem maksas ceļ iem un nelielai maš ī nu plū smai, lai gan pa pieticī gā kiem bija jā brauc 70 kilometri). Iebraucot teritorijā , nolē mā m apskatī t galveno 5 zvaigž ņ u viesnī cu, kas novietota kā pils. Bet tur tika ielaisti tikai š ī s viesnī cas apmeklē tā ji.


Par mazu kukuli 70 rubļ i iebraucā m teritorijā un bildē jā m, atkā rtoju, nebiju sajū smā , redzē jā m un forš ā k (arī iekš ā bija apsargs un negribē ja laist, nolē mā m ne. dod kukuli, jo ielū kojoties zā lē , arī brī numus neredzē jā m). Vienī gais interesants ir mangusu bars, kas virpuļ o zā lienā (lī dz š im neesmu redzē jis). Apskatī jā m golfa laukumu. Ieskatī jā mies baseinā ar viļ ņ iem, bet pulkstenis jau bija 18:00, no turienes iznā ca cilvē ku pū lis, un, kad beidzot tur nokļ uvā m, tas vairs nedarbojā s. Spriež ot pē c cilvē ku skaita un baseina lieluma, visi tur stā v kā autobusā sastrē gumstundā . Arī zemestrī ces tilts vairs nedarbojā s, bet kopumā darbī bas princips ir skaidrs. Ja stā vē sim uz kā da tilta Sanktpē terburgā , kur kursē tramvaji, tad zemestrī ci sajutī si 6. Un tur viņ š ir ļ oti pieticī gs, ar mehā nisku piedziņ u. Ir arī daudz veikalu un spē ļ u automā tu, kinoteā tris, kafejnī cas. Vispā r banā ls izklaides centrs ar bariņ u cilvē ku.

Cilvē ki atbrauc uz daž ā m dienā m un dzī vo viesnī cā s. Kopumā Dienvidā frikas izklaides centru vispā rē jais princips ir daudzu veikalu klā tbū tne - un no pirmā acu uzmetiena neatbilstoš i no suvenī riem lī dz aptiekā m, sadzī ves tehnikai un pā rtikai. Nopirkā m tur bē rnam klizmu - skaidroš anas process ar ž estiem bija ļ oti dzī vs un, ja iespē jams, arī inteliģ ents no manas puses - melnā dainā sieviete pā rdevē ja bija pirmā , kas pā rkā pa spē les noteikumus - skaidrā k demonstrē jot, kā to izmantot ar ž estiem. Mums paveicā s - mums bija laiks nakts safari tū rei pulksten 19-00. Iestā jā s nakts, iebraucā m parkā ar gidu speciā lā maš ī nā . Cilvē ku bija vairā k. Daudz automaš ī nu atstā ja parku. Ar tā du satiksmi man kļ uva skaidrs, ka, š ķ iet, dzī vniekus mē s nemaz neredzē sim. Vispā r mē s braucā m ilgi. Konduktors spī dē ja uz sā niem ar vienu laternu (vē lā k uzzinā ju, ka naktī dzī vnieki baidā s no gaismas - aiziet akli un dezorientē jas - tā pē c spī dē ja tikai viņ š ).

Bija tumš s, vē ss un pū ta stiprs vē jš . Maš ī na trī cē ja un smirdē ja pē c dī zeļ a. Visa kompā nija nomira (diriģ ents izdalī ja segas). Braucā m 3 stundas - redzē jā m ziloni, nī lzirgus, antilopes, zebras, zaķ i un pū ces. Arī mē s stā vē jā m pilnī gā klusumā – klausī jā mies varž u kurkstī š anā un apbrī nojā m Dienvidu krusta zvaigznā ju. Visi paš i nebija apmierinā ti, ka devā s š ajā safari. Kopumā š ī pieredze mums palī dzē ja izlemt par turpmā ko safari izvē li, un tas, kā pavadī t laiku, arī nebija slikti. Par naudu (ne ī paš i lieli 3500 rubļ i, bet citos interesantā kos parkos bija daudz lē tā k un interesantā k), ko viņ i samaksā ja, izrā dī jā s gandrī z pilnī gas muļ ķ ī bas. Noguruš i, atdzisuš i un daž i aizmiguš i, mē s beidzot tikā m pie savas maš ī nas. Bija 22:00. Lī dz mū su viesnī cai bija jā brauc kā di 200 km. Visi, kuri gribē ja doties prom, jau sen bija devuš ies prom, pā rē jie palika pa nakti savā s viesnī cā s Sun City. Mū su maš ī na bija vienī gā , kas atstā ja vā rtus.

Trasē praktiski nebija nevienas maš ī nas (pretī sanā ca reti vientuļ i, viens uz 30 km). Paā trinā jos lī dz 120 km stundā (baidos tikai ietriekties kā da veida dzī vniekā , cilvē ki š ajā laikā nestaigā , un teritorija ir samē rā pamesta). Priecā jos, ka prese nepieminē ja nakts laupī š anas š ā dā s trasē s. Starp citu, Krievijā , š osejas uz Vladivostoku rajonā , tas joprojā m notiek. Braucot cauri vietē jiem ciemiem, mē ģ inā ju ar pilnu ā trumu izslī dē t cauri (lai gan š ķ iet, ka visi sē dē ja mā jā s). Kopumā pē c 2.5 stundā m (ap 01-00) mē s, pā rnakš ņ ojuš i Pretoriju un daž us Johannesburgas rajonus, beidzot nokļ uvā m viesnī cā . Faktiski mē s praktiski visu laiku pē c tam pā rvietojā mies naktī - jo dienas gaiš ais laiks ir mazs - un jums vienmē r nav laika kaut kur doties. Un vispā r tā di nebijā m vienī gie, tā pē c dzī ve DĀ R turpinā s arī pē c saulrieta, galvenais nenokļ ū t acī mredzami kriminā lā s vietā s un apgabalos.


Secinā jumi par Saules pilsē tu-izklaide amatierim-ja ir laiks un nav ko darī t, tad var sarullē t. Bet kopumā neko neparastu un jaunu neredzē si. Jū s varat arī redzē t dzī vniekus Johannesburgas apkā rtnē (daž ā dos spē ļ u parkos).

Ceturtajā dienā mē s nolē mā m to atvieglot, pā rbaudī t paliekas no tā , kas atrodas paš ā Johannesburgā . Aparteī da muzejs, reklamē ts zoodā rzs, Sandton centrs (tirdzniecī bas komplekss). Mē s sā kā m ar aparteī da muzeju. Lielā kā daļ a ekspozī ciju ir veltī tas Mandelai un neinteresē . Interesantā kais ir ekspozī cijas noslē gumā – tie ir nemitī gi atkā rtoti Dienvidā frikas sabiedrī bas galvenajiem konfliktiem un asajiem nostū riem veltī tu video klipu demonstrē jumi. Pirmā ir veca melnbalta filma par lielisko bū ru trasi (no aparteī da laikiem, tā pat kā mū su lī dzī gā s vē sturiskā s) - kur tiek parā dī ti melnie visā savā než ē lī bā - un drosmī gajiem bū riem, kas grauj nelieš us. Pē c tā s apskatī š anas jū s lepojaties ar piederī bu baltajai rasei.

Š is muzejs man atgā dinā ja Rī gas latvieš u tautas genocī da muzeju, kas manī savulaik izraisī ja riebumu un riebumu - arī ar mē rķ i graut labā s jū tas pret kaimiņ iem. Starp citu, muzejā ir aizliegts fotografē t, bet mē s to izdarī jā m. Un nē ģ eru tante ar balsi, kas necieš iebildumus, piespieda mani atdot viņ ai kameru lī dz vizī tes beigā m (kas mū sos izraisī ja dusmas, sabojā jot garastā vokli un raisot sliktas domas par laikiem, kam muzejs bija veltī ts) . Bet pie izejas bija labs veikaliņ š pie muzeja, kur varē ja iegā dā ties daž ā dus muzejam un aparteī dam veltī tus suvenī rus, tai skaitā albumu ar muzeja fotogrā fiju iekš ā , tā pē c bildē t nevarē ja. Pirms ceļ ojuma daudz lasī ju atsauksmes par Dienvidā friku – kur cilvē ki rakstī ja par rasisma parā dī š anos viņ os pē c Dienvidā frikas apmeklē juma.

Gluž i otrā di, es kļ uvu par aparteī da pretinieku (lai gan nekļ uvu par citu rasu pielū dzē ju), bet vē l vairā k jutu, ka solis, kas sperts aparteī da atcelš anai, ir vajadzī gs un obligā ts. Baltā aparteī da dienvidā frikā ņ i ir iedzinuš i stū rī , apbē dinā juš i melnā dainos un krā sainos. Viņ i mā kslī gi radī ja izslē gš anas zonu un ienaidniekus – atradinā ja melnā s un baltā s no normā las cilvē ka uztveres vienam par otru. Viņ iem arī paveicā s, ka netika pilnī bā izgriezti, jo bez starptautiskā s sabiedrī bas atbalsta viņ i netiktu galā ar melno masu (video bija redzams, kā armija un policija netiek galā ). Vispā r, tur esot, saproti, cik mā kslī ga ir š ī ideoloģ ija, kā komunisms, faš isms un tamlī dzī gi. Dienvidā frikas kā š ovinistiskā galē jī ba pieredze Krievijai ir interesanta. Galu galā mums ir arī balts-melns jē dziens (es domā ju nevis slā vus). Un jo tā lā k mē s no tā iesim, jo ​ ​ vieglā k mums un mū su pē cnā cē jiem bū s dzī vot Krievijā.


Bet tas ir grū ts ceļ š , kas prasa milzī gus morā lus, finansiā lus, izglī tī bas, likumdoš anas un pat demogrā fiskus centienus, iespē jams, Krievija to nespē s izdarī t. Tad lē nā m nonā ksim pie Dienvidā frikas situā cijas, kur savā uzbū vē tajā valstī tu kļ ū sti par izstumto un nevē lamo iedzī votā ju. Acī mredzot baltie afrikā ņ i nolē ma iet vieglā ko ceļ u un kļ uva mantkā rī gi, un š ā ds ir rezultā ts. Pie ieejas muzejā ir divas ieejas - kā paraugi - baltajiem un nebaltajiem. Ap viņ iem tika izveidota traģ ikomiska situā cija. Cilvē ki ienā ca tā di - baltie - baltajiem, melni un krā saini otrajā ieejā , un visi vilcinā jā s, kautrī gi, bet viņ i tā gā ja (mana foto apstiprina). Š eit tas ir ieraduma un drukā tā vā rda spē ks. Kaut gan tuvumā karā jas zī me, kas vē sta, ka zī mes ir izkā rtas tikai piem. Pē c aparteī da muzeja nolē mā m doties apskatī t zoodā rzu.

Acī mredzot turki un arā bi sabojā ja manu kopē jo pasaules ainu, kur katram atvaļ inā juma solim jā met virsū malka). Kopumā par dzeramnaudu man bija vienalga, kur es varu, un, visticamā k, tos atstā ju. Piemē ram, viesnī cā s apkopē jas 10 randi, kafejnī cā s 10% no rē ķ ina, degvielas uzpildes stacijā s degvielas uzpildī tā ji arī.7-10 randi, lai gan izskatā s, ka viņ iem tas bija mazliet par daudz, spriež ot pē c pā rsteigtajā m sejā m. Bet patiesī bā.10 randi = 35 rubļ i, Dienvidā frikai ļ oti maza summa. patiesī bā gandrī z nekas nav jā pē rk. Bija mazā k neē rti dot.

Zoodā rzs tika reklamē ts kā lielā kais Ā frikā un labā kais. Bet ī sti nepā rsteidza. Protams, aploki ir lielā ki nekā mums Pē terburgā un dzī vnieki jū tas labā k, dabiskā k, bet apmeklē tā jiem tas nav ī paš i ē rti, ir lielas ejas, lai redzē tu nā kamo dzī vnieku. Bijā m tik noguruš i no staigā š anas, ka klibojā m uz izeju, pat bē rnam vairs neinteresē ja. Teritorijā ir arī mini karuseļ i.

Vispā r, ja ir laika maš ī na, varat iet viņ u nogalinā t š eit. Mū su Sanktpē terburga, manuprā t, nav sliktā ka, un vietā m pat interesantā ka. Un pā rsteidzoš a lī dzī ba ir arī abu zoodā rzu - Sanktpē terburgas un Johannesburgas - tuvums militā rajiem muzejiem. Noguruš i tikā m pie maš ī nas, un es nolē mu uzņ emt vē l vienu augstumu - tas ir tā saucamais Joburg jumts - skatu laukums uz debesskrā pja pilsē tas centrā . Tā bija pozicionē ta kā tū ristu vieta - navigatorā ierakstī ju adresi un braucu prom. Izrā dī jā s, ka tas ir pilsē tas centrs. Visā s atsauksmē s lasu, ka uz centru nemaz nav ieteicams iet. Ar katru minū ti tas kļ uva arvien nemierī gā ks. Ielas saš aurinā jā s arvien vairā k, lī dz vienas joslas satiksmei. Apkā rt parā dī jā s daudzstā vu ē kas. Uz ielā m bija tikai melnas sejas. Gā jē jiem nebija luksofora - š ad tad apstā jos, lai kā du nesaspiestu. Balto š oferu arī nebija.


Bet š eit nebija skaidrs, no kā draudi varē tu nā kt - tā kā nebija stā vvietu, tas bija iespē jams, es varē tu kaut ko salauzt, es arī negribē ju sazinā ties ar policiju. Vispā r tika nolemts uz skatu laukumu neiet, nebija tā du nervu vē rts. Bija kā di 18-00 - acī mredzot darba diena bija beigusies. Visi steidzā s uz mikroautobusu uzkrā š anas vietā m un dzelzceļ a stacijā m. Š ī ir klasiska sastrē gumstunda, kā da mums ir Sanktpē terburgā . Cilvē ki gā ja cauri brauktuvei, nepaskatoties uz satiksmi. Mikroautobusi lē nā m grū stī jā s cauri pū lim, es tiem sekoju. Kā jau ierasts š ā dā s situā cijā s, veidojā s sastrē gumi un sastrē gumi, ap maš ī nā m gā ja cilvē ka vilnis. Š ā dā situā cijā no jebkuras puses varē ja sagaidī t jebko. Ieskrē ju izveidotajā ejā un, neaprē ķ inot attā lumu lī dz mikroautobusam pa kreisi, spē cī gi atsitu kreiso spoguli pa muguru (nervozitā te ietekmē ta).

Spoguļ a plastmasas pā rklā jums nolidoja, spogulis salocī jā s un pā rklā jā s ar nelielā m plaisā m (to jau esmu apsvē ris vē lā k). Es uzreiz pieņ ē mu lē mumu neapstā ties uz demontā ž u un steidzos tā lā k. Tač u, kā laimē jā s, priekš ā bija luksofors, un tam priekš ā bija vairā k automaš ī nu. Mikroautobuss, ar kuru uztriecos, mū s apdzina (aizmugurē , pie aizmugurē jiem lukturiem bija liels iespiedums), bet neviens no turienes neko neteica un neapturē ja. Vai nu š oferis satraukumā nedzirdē ja, jo tajā brī dī arī viņ š pā rkā pa, savā cot pasaž ierus no 2. rindas, un attiecī gi ar troksni iekļ uva. Vai kaut kas cits. Aizmugurē brauca arī automaš ī nas, tač u š ai situā cijai netika pievē rsta uzmanī ba. Kopumā tā dā saspringtā situā cijā nejauš i (tā kā nebija laika uzstā dī t navigatoru) sā ku lē nā m pamest centru. Turpat netā lu pā ris kilometrus braukš anas virzienā ceļ a malā gulē ja notriekts melnā dains puisis - maš ī nas tuvumā nebija - acī mredzot arī tā izgā zā s no bī stamas zonas.

Lē nā m, atjē gusi, noregulē ju navigatoru uz Sandton City Shopping Center – tur, kur atrodas Nelsona Mandelas laukums. Ceļ vež os aprakstī ta kā droš a zona. Nolē mā m tur pastaigā ties, apskatī t suvenī rus un iekost. Patieš ā m – noparkota uz pā rpildī tas ogres

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (4) Atstājiet savu komentāru
iemiesojums