Labā pilsēta Ternopiļa (c), 2. daļa
Par dienu iepriekš varat lasī t š eit: Jauka Ternopiļ a (c ), 1. daļ a
Pē c reliģ ijas esmu pareizticī gais, bet mans brā lis ir katolis. Nu, tā kā tradicionā li ir gadī jies, ka Rietumukrainā dominē grieķ u katolicisms, nez kā pē c mē s abi bijā m pā rliecinā ti, ka Ternopiļ ā nav pareizticī go baznī cu. Tā pē c viņ u Lieldienu grozs tika iesvē tī ts dienu iepriekš grieķ u katoļ u baznī cā . Es negā ju uz visaptveroš o dievkalpojumu (pē c rijī bas Š ķ irstā nebija spē ka). Tā pē c nā kamo rī tu nolē mā m sā kt ar Romas katoļ u baznī cas apmeklē jumu. Paskatī jos internetā pakalpojumu grafiku un aizgā ju.
Planš etdatora navigators, ko mē s sirsnī gi saucam par Agripinu, mū s veda uz mā jī gu pagalmu. Apkā rt nav nekā du zī mju. Kā ds garā mgā jē js prasī ja ceļ u uz baznī cu. Nekavē joties devā s uz vietē jo Arbatu.
Parastā s dienā s Vaļ ova ielā ir kafejnī ca, brī vdabas atvē rumi, ī si sakot, š eit pulcē jas vietē jā bohē ma. Bet bija Lieldienu svē tdiena. Un kā jau Rietumukrainai raksturī gi, dievkalpojuma laikā ielas bija klusas un pamestas. Ticī gie – tempļ os (vai to tuvumā , ja iekš ā nav vietas). Tā pē c mē s gā jā m pa š o mazo ieliņ u (pareizā k sakot, devā mies uz baznī cu) vieni:
Bet pat š ajā ī sajā ceļ a posmā bija tik daudz, ka es pat neuztraucos ar objektu izvē li. Es tikko noklikš ķ inā ju uz kameras pa kreisi un pa labi:
Š eit ir redzama vienī gā fasā de, kas saglabā jusies kopš Austrijas laikiem.
Zemfrekvences skaļ ruņ i! Ahhh! ! ! ! !
Un es nezinu, ko es vē lē tos darī t pirms nā ves...
Itā lija. vai ne? : )
Vai S. Banderas un Tarasa Š evč enko portreti rotā juvelierizstrā dā jumu veikala skatlogu jū su pilsē tā ? : )
Pa ceļ am viņ a papildinā ja savu personī go "bruģ i":
Aizkustinā ja deminutī vais uzraksts uz kioska:
Vai tieš ā m tā ir tik ē stgriba nekā tikai sausa "Maize"? ! !
Pā rsteidza neparastais koks pie baznī cas:
Ar š ā dā m kartona "krā sā m" un "Lieldienu olā m" tika izrotā ti daudzi pilsē tas centra koki
Bē rnu š ū poles sita tieš i pie senā s dominikā ņ u baznī cas sienā m:
Un cilvē ku skaits tempļ a tuvumā :
Izrā dī jā s, ka es kļ ū dī jos, domā dams, ka š ī baznī ca ir Romas katoļ u. Baznī ca tā da bija arī agrā k, un toreiz to sauca par Dominikā ņ u baznī cu. Tagad tā pieder grieķ u katoļ iem, un tagad tā ir UGCC Vissvē tā kā s Jaunavas Marijas Bezvainī gā s ieņ emš anas katedrā le.
Bija Lieldienu svē tdienas dievkalpojums (pareizticī gajiem un grieķ u katoļ iem ir vienā di baznī cas datumi, un paš i rituā li daudzē jā dā ziņ ā ir ļ oti lī dzī gi). Tie, kuriem nepietika vietas iekš ā , klusi stā vē ja uz ielas un klausī jā s dievkalpojumu pa skaļ ruņ iem. Viņ i tika kristī ti, dziedā ja psalmus, tas ir, pilnī bā piedalī jā s procesā ...
Bet visvairā k mani š okē ja tas, ko redzē jā m iekš ā , kad cilvē ki pē c dievkalpojuma aizgā ja:
Protams, es jau esmu redzē jis fotogrā fijas ar tempļ a interjeru. Bet dzī vo...Un nez kā pē c š ķ ita, ka pē c Ļ vovas baznī cā m un katedrā lē m nekas daudz nevar pā rsteigt. ES kļ ū dī jos. Var bū t. Un kā .
Kopumā visa Ternopiļ a tika nopietni iznī cinā ta Lielā Tē vijas kara laikā . Un ne tik daudz ī stas senatnes tajā ir saglabā juš ā s. Lai gan, spriež ot pē c viņ a "ciltsraksts", to te bija daudz. Galu galā tā tika dibinā ta 1540. gadā , kopš.1772. gada pilsē ta piederē ja Austrijai, bet 1919. gadā tā kļ uva par poļ u. 1939. gadā viņ š kļ uva par PSRS dalī bvalsti. 1991. gadā tā kļ uva par neatkarī gā s Ukrainas daļ u.
Disonanse netika izraisī ta, bet tieš i otrā di, man ļ oti patika "staļ iniskā s" ē kas:
Un mē s arī vē rsā m uzmanī bu uz diezgan uzmanī gu attieksmi pret saglabā juš ā s senlietā m un ne tik "vecā m" ē kā m.
Visas fasā des ir krā sotas un balinā tas, Ļ vovā ir daudz plaisu un š ķ embu centrā . Ternopilā viņ iem kaut kā izdodas atrisinā t š o problē mu.
Redzot š o mā ju no tā lienes, mē s pat nedaudz sastrī dē jā mies:
Manuprā t, tā varē tu bū t tikai nodokļ u inspekcija. Vai kaut kā da varas institū cija. Nē . Izrā dī jā s, ka tā ir medicī nas universitā te.
Un Ternopiļ as iedzī votā ji ļ oti veiksmī gi apvieno "Union Union" stilu ar jaunā m tendencē m. Piemē ram, viesnī ca "Ternopil". Saglabā jusies tipiska padomju fasā de:
bet pielika stiklu un spoguļ us...Un uzreiz iznā ca "Es esmu modes dā ma sveš ā tualetē " (c): -)))
Daž as pilsē tas var lepoties ar dī ķ i paš ā vidū . Tieš i tā ir Ternopilē . Tikai daž us simtus metru no pilsē tas centra var redzē t Ternopiļ as dī ķ i. Tā tika uzcelta senatnē aizsardzī bas nolū kos. Dī ķ is ir ievē rojams: apmē ram 3 km garš un 1 km plats.
Krastmala un blakus esoš ais parks ar daž ā dā m abstraktā m figū rā m, manuprā t, ī sts pilsē tas rotā jums:
Tieš i blakus dī ķ im (ti, virs dī ķ a, ukraiņ u valodā ) — Nadstavnas baznī ca:
Baznī ca ir neliela piebū ve kreisajā pusē . Un apaļ ais tornī tis ir baznī cas zvanu tornis.
Gadī jumā , ja pagriež aties, skaidri redzama Tarnavskas pils, kuru grū ti uztvert kā pili:
Jans Tarnavskis, Krakovas kastelā ns (kaut kas lī dzī gs vojevoda vietniekam), ar Polijas karaļ a atļ auju 16. gadsimtā Ternopiļ ā uzcē la pili. (gandrī z pirms 500 gadiem! ). Simts gadus vē lā k tatā ri pili gandrī z pilnī bā nodedzinā ja un pat nosusinā ja no dī ķ a. Vē lā k to atjaunoja poļ u prinč i Sobieski. Nā kamais pils ī paš nieks Koritovskis uzcē la jaunu pili blakus Vecajai (diemž ē l lī dz mū sdienā m tā nav saglabā jusies, tagad tā s vietā ir viesnī ca "Ternopil"). Un XIX gadsimta vidū . pē dē jais Ternopiļ as pils ī paš nieks barons Turkuls to pā rdeva pilsē tai. Otrā pasaules kara laikā tika nopostī ta gan Vecā , gan Jaunā pils. Un tikai 1956. gadā Vecā pils tika rekonstruē ta, tomē r ne pā rā k pieturoties pie oriģ inā la.
No pilsē tas pils izskatā s š ā di:
Pastaigā joties pa pilsē tu, man nebija pietiekami daudz karš u.
Bet visas grā matnī cas un avī ž u kioski bija slē gti.
Kaut kā neiedomā jos par to, ka pilsē tā ir informā cijas un tū risma centrs. Bija nevē lē š anā s nē sā t planš eti, un mē s to atstā jā m maš ī nā . Un manā paš taisī tajā grā matā bija pieminekļ u adreses, bet nebija marš rutu uz tiem. Tā pē c kaut ko izdevā s ieraudzī t tikai pateicoties "sajū tai", un kaut ko - diemž ē l nē . Viņ i ne mirkli neredzē ja, piemē ram, Solomijas Kruš eļ ņ ickas pieminekli - pirmo pasaulē . Un piemineklis AS Puš kinam (neskatoties uz to, ka viņ š nekad nav bijis Ternopil, un pati Ternopil - Bandera-Bandera, bet tur ir piemineklis lielajam krievu dzejniekam). Un viņ iem nebija laika aiziet uz Mā kslas muzeju (un tur ir izstā dī ta Ota). Un viņ i netika lī dz vietē jam venē cieš u pagalmam ...
Bet trī s no jaukā kajiem Ternopilas pieminekļ iem tika atrasti nelielā kardinā la Slipija ieliņ ā : 12. krē sls no Zelta teļ a, Nevydimka un Vodoprovodnyk.
Vai redzat Neredzamo?
; ) Pieredze rā da, ka, ieliekot kā jas neredzamā s kurpē s un nofotografē joties, neredzamais materializē jas: )))
Es pat gribē ju palī dzē t santehniķ im, bet viņ š ignorē ja š o piedā vā jumu:
labajā pusē augš pusē ir piemineklis krē slam.
Starp citu, par ielu nosaukumiem . Kā rtē jo reizi tika pievē rsta uzmanī ba faktam, ka ielas Rietumukrainā sauc absolū ti savā dā k. Diemž ē l manā pilsē tā nav ne Kniaziv Ostrozkykh ielas, ne Metropolitan Sheptytsky ielas, ne M. Hruš evska ielas, ne Ģ enerā ļ a Š uhevič a ielas, ne Stepana Bandera ielas -: -).
Ternopiļ as pilsē tas arhitektū ras raksturī ga iezī me ir ielu mā ksla:
Es zinu, ka tos lielos visā fasā dē sauc par sienas gleznojumiem. Un mazs - nav zinā ms, kā.
Varbū t sienas gleznojumi? : )
Zī mē jumus uz Ternopiļ as mā ju fasā dē m mē s satikā m diezgan biež i. Burtiski simts soļ u attā lumā – cits:
Un tad vē lreiz:
Ternopil ir milzī gs skaits kaltas dzelzs stieņ u, vā rtu, balkonu utt. :
Bet varbū t mums visvairā k patika pareizticī go "zaļ ā " baznī ca. Protams, pē c dominikā ņ u baznī cas š eit varē ja sagaidī t ko lī dzī gu. Tač u redzē tais pā rspē ja visas cerī bas.
Kristus Piedzimš anas baznī ca, izskatā s kaut kā diezgan viduslaiku, biezas akmens sienas, tik masī vas. Celta septiņ padsmitajā gadsimtā . To uzskata par vienu no Podoļ skas arhitektū ras skolas pļ avu paraugiem. Pā rbū vē ta 1937. gadā
Iedomā jieties, viņ a pat izdzī voja karā !
Galvenā svē tnī ca ir Ternopilas Dievmā tes ikona
Bet visspilgtā kais un ž ilbinoš ā kais ir daudzā s cirsts koka apkā rtnē :
Ieeja visos tempļ os ir pilnī gi bez maksas. Un arī par tiesī bā m tos fotografē t nekas nav jā maksā .
Nu š ajā braucienā bija sarū gtinā ts secinā jums, ka tomē r esmu tā ds vā jš tū rists. Pē c 5-6 stundu pastaigas uztvere ir notrulinā ta, un es vairs neesmu apmierinā ts ar skaistumu. Nomierinā t var tikai garš ī gas pusdienas.
Š eit pusdienā m attapā mies citā Ternopilas apskates objektā , kuras apmeklē jums ir detalizē ti aprakstī ts š eit. > Par pā rtiku. Old Mill restorā ns-muzejs (Ternopil)
Un nā kamajā dienā mē s devā mies mā jā s. Un, lai gan daudzi no tiem, kas apmeklē ja Ternopili, uzskata, ka interesantā ko lietu pilsē tā var redzē t burtiski pē cpusdienā , man personī gi nepietika ar to, ko mē s tajā dienā redzē jā m. Un es noteikti kā dreiz š eit atgriezī š os. Un vairā kkā rt.
Bet, ja jū s domā jat, ka tas ir beidzies, tad nē . Es apsolu: tas bū s tā lā k ...
