Весеннее путешествие по Италии. Часть 7. Верона (окончание) Pavasara ceļojums uz Itāliju. 7. daļa. Verona (beigas)

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 1. daļ a. Trento >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 2. daļ a. Mantova >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 3. daļ a. Breš a >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 4. daļ a. Trevī zo >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 5. daļ a. Vič enca >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 6. daļ a. Paduja >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 7. daļ a. Verona (sā kums) >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 7. daļ a. Verona (turpinā jums) >>>

Vakarā mums bija lidojums uz Maskavu, un no rī ta atkal devā mies pa pazī stamo marš rutu uz pilsē tu. . .

. . . skatiet pē dē jo plā noto katedrā li, Veronas lielā ko templi — Sv. Anastasijas baziliku (Chiesa Santa Anastasia).

Gotiskā ē ka, ko dominikā ņ i uzcē la vietā , kur, iespē jams, jau pastā vē ja baznī ca, ar tā du paš u veltī jumu, lai gan vairā ki pē tnieki uzskata, ka dominikā ņ i vē lē jā s iesvē tī t jaunu templi Sv. Pē terim, Veronas brā lim. San Zeno (abi svē tie ir pilsē tas patroni).

Tempļ a celtniecī ba sā kā s 1290.  gadā un turpinā jā s lī dz 1323.  gadam, lai gan tā s pē dē jais posms bija tikai 1423. –1481.  gadā .

Katedrā le ir skaidri redzama no Adidž es upes krastmalas:

Blakus ieejai bazilikā atrodas Guglielmo di Castelbarco (1300), slavenā feodā ļ a no Adidž es ielejas un Scaligeri sabiedrotā , piekā rtais sarkofā gs. Š is sarkofā gs tiek uzskatī ts par Scaligers Veronese arku priekš teci.

Ne mazā k majestā tiska unbaznī cas galvenā fasā de, neskatoties uz tā s augš daļ as nepabeigtī bu (nav pietiekami daudz oderes). Skaisto ieejas portā lu ar divā m durvī m rotā Regino di Enriko bareljefi par tē mā m no Jaunā s Derī bas, svē to Anastasijas un Pē tera Mocekļ a dzī vi un Dominikā ņ u ordeņ a vē sturi.

Majestā tiskais bazilikas interjers ir sadalī ts trī s navā s ar divpadsmit milzī gā m kolonnā m ar gotiskā m galvaspilsē tā m. . .

. . . balsta plaš as velves ar ziedu ornamentiem.

Baznī cas mozaī kas marmora grī du 1462.  gadā ielika Pjetro da Porleca no balta, rozā un pelē kzila marmora.

Bazilikas ieejas portā la arka bija izklā ta ar tā du paš u krā su marmoru.

Lielu interesi izraisa svē tī bu bļ odas, kas veidotas 16.  gadsimta sā kumā , otrs 1591.  gadā . Bļ odas balstā s uz divā m slavenā m groteskā m statujā m, kas sauktas par "Sv. Anastasija. "

Bazilikas galvenais altā ris, kas dekorē ts ar Pē dē jā sprieduma (Turone, ap 1360. g. ) un Pasludinā š anas (Miš ela Gilambono, 15. gs. vidus) freskā m.

Galvenajā altā rī atrodas Kortesi Serego kaps, ko 1492.  gadā izveidoja Nanni di Bartolo.

Gar sā nu sienā m un apsī dā atrodas 17 kapelas, kurā s glabā jas liels skaits krā š ņ u tē lnieku un gleznotā ju darbu,

strā dā Veronā un Veneto provincē .

Pellegrini kapelā ir 24 terakotas paneļ i, kurus 1435.  gadā izveidoja Miš ela da Firenze un kuros attē lots Kristus un svē tie.

Kapelas ā rē jā arkā atrodas galvenais tempļ a š edevrs - unikā la freska "Svē tais Dž ordž s, kas atved princesi", ko gleznojis mā kslinieks no Veronas Antonio Pisano, labā k pazī stams kā Pisanello.

Vinsenta Ferera kapela:

Jaunavas Marijas altā ris:

Krustā siš anas kapela pieder pie bazilikas vecā kā s daļ as, kas atrodas agrā kā s agrī nā s kristieš u baznī cas vietā , kas bija veltī ta Svē tajai Anastasijai.

Rotā ta ar 1425. gada bareljefiem.

Akvī nas Toma kapela (1488–1502), Ž irolamo dei Libri altā rglezna "Jaunava Marija, kas troņ oja svē tos Akvī nas Tomu un Augustī nu":

Kapela del Rosario tika veltī ta uzvarai Lepanto pā r turkiem 1571.  gadā . Lorenco Veneciano radī ja altā rgleznu "Madonna del Rosario ar svē tajiem Pē teri, Dominiku un ziedotā jiem":

Mocekļ a Pē tera, svē to Sebastiana un Roha un Jaunavas Marijas marmora statujas veido Bolderu ģ imenes altā ri.

Limas Sv. Rozes altā rī izceļ as Marijas Magdalē nas attē ls, ko veidojusi Liberale da Verona 15.  gadsimta beigā s.

Miniskalki altā rgleznu Svē tā Gara kapelā rotā Nikolaja Dž olfino 16.  gadsimta altā rglezna "Vasarsvē tki" un virs tā s Franč esko Morones freska "Svē tā Gara nolaiš anā s".

Dā ņ a Cattaneo Fregoso ģ imenes altā rglezna (1565):

Izejot no katedrā les. Sā nu fasā de:

Tā lā k mē s devā mies uz pazī stamajā m Veronas vietā m. Netā lu atrodas slavenā s Skaligera arkas.

Skaligeri arkas, ko ieskauj elegants kaltas dzelzs rež ģ a ž ogs ar Della Scala dzimtas heraldiskiem motī viem, ir ģ imenes kapenes. Komplekss, kas izskatā s pē c senas militā rā s nometnes, sastā v no vairā kiem smailiem edikuliem,

uz kurā m novietotas svē to karotā ju statujas, kas sargā valdnieku mū ž ī go atpū tu. Divas no majestā tiskā kajā m arkā m ar nojumē m un bagā tī gu skulpturā lu rotā jumu stā v pā ri Consignorio un Mastino II sarkofā giem.

Treš ais ir uzcelts virs ieejas Santa Maria Antica baznī cā . Š eit ir arī cita veida kapenes, klasiskā formā , sarkofā gi, kas uzstā dī ti tieš i uz bruģ a kopē jā s barjeras iekš pusē , tač u uzmanī bu piesaista tieš i š ie trī s kapu pieminekļ i ar augstā m nojumē m.

Nedaudz no vienas puses ir 14.  gadsimta savrupmā ja, ko tū risti ciena kā "Romeo mā ju".

Mē s nedevā mies uz Dž uljetas mā ju, pietika ar vienu reizi,

bet ievietojot fotogrā fijas no iepriekš ē jiem ceļ ojumiem.

"Tā paš a Dž uljetas balkons":

Š eit viņ a ir:

Vē stules Dž uljetai:

Dosimies uz paš u Veronas centru. Piazza delle Erbe (Piazza delle Erbe) — ā rstniecī bas augu laukums, kas atradā s vietā , kur senatnē atradā s romieš u forums. Š obrī d š eit ir atvē rts augļ u un dā rzeņ u tirgus.

Piazza delle Erbe centrā atrodas Scaligeri laikmeta gotikas š edevrs — Veronas Madonnas strū klaka (Fontana Madonna Verona), kas uzstā dī ta 1368.  gadā .

Kvadrā ta centrā esoš ā aedikula, kas pazī stama kā Berlina (Berlina), senatnē kalpoja kā podestas inaugurā cijas vieta, bet vē lā k arī stā š anā s augstos maģ istra amatos. Daudzi tū risti kļ ū daini uzskata

ka š ī vieta ir kaut kas lī dzī gs slepkavī bai.

Apkā rt laukumam ir daudz lielisku vē sturisku ē ku.

Palazzo Maffei (Palazzo Maffei), masī va 17.  gadsimta baroka ē ka. Virs pils bē niņ iem atrodas balustrā de ar seš u seno dievī bu statujā m. Mā jas priekš ā atrodas marmora kolonna ar lauvu Sv. 16. gadsimta pastmarka.

Ē kā dominē.1370.  gadā celtā ķ ieģ eļ u Torre del Gardello (jeb pulksteņ a torņ a) striktais siluets. 1626.  gadā virs tā tika uzcelts bē niņ i ar gibelī na lī nijā m.

Vē l viena ē ka ir ļ oti skaista - Domus Mercatorum (Tirgotā ju nams). Gotikas stila ē ka, kas viduslaikos kalpoja kā profesionā lo korporā ciju rezidence. Ē kai 1301. gadā tika pievienota lodž ija uz arkā m Alberto della Scala virzienā ,

un ē kas restaurā cijas laikā.19. gadsimtā uz tā s jumta parā dī jā s Ghibelline lī stes.

Mazzanti nams (Case Mazzanti) — ē kas fasā de 16. gadsimtā bija freskā m ar mitoloģ iskā m ainā m.

Palazzo Comunale (Palazzo della Comunale) paveras ar daž ā dā m fasā dē m Piazza delle Erbe, Piazza dei Signori un Vecā tirgus pagalmu. Fasā de vē rsta uz Piazza delle Erbe.

Virs pils paceļ as Veronas augstā kā ē ka - Brī vī bas tornis / Torre dei Lamberti (Torre dei Lamberti), kas, neskatoties uz pilsē tas torņ a sabiedrisko nozī mi, nosaukumā saglabā piemiņ u. no tā , kurš to uzcē la 1172.  gadā senajā Verones ģ imenē . Tagad Lamberti torņ a augš pusē atrodas skatu laukums.

Torņ a augš ē jais slā nis, kurā ietilpst zvanu tornis, parā dī jā s jau 1464.  gadā , tā pē c

Tornis sasniedza paš reizē jo 83 metru augstumu. Jau no pirmajiem pastā vē š anas gadiem š is tornis tika saukts arī par "torni ar zvaniem" pē c tam, kad tam tika uzstā dī ts 1294. gadā uzstā dī tais zvanu tornis.

No Erbe laukuma dodamies uz citu senā s Veronas laukumu — Piazza dei Signori/Piazza dei Signori (Piazza dei Signori). Laukums savu nosaukumu ieguvis tā dē ļ , ka uz tā atradā s ē kas, kurā s daž ā dos laikos atradā s pilsē tas varas iestā des un paš pā rvaldes iestā des.

Lai to izdarī tu, jums jā iziet cauri Arco della Costa, pie kuras ir piekā rta vaļ a riba.

Ejam garā m vē l vienai arkai pa Rebra ielu vai Via Della Costa un nokļ ū stam Piazza della Signoria:

No vienas no fasā dē m Palazzo Comunale (Palazzo della Comunale) paveras skats uz laukumu, kas pieder renesanses laikmetam. Komunas pils,

vai Tiesu pilss (Palazzo del Comune vai Palazzo della Ragione), kas celta 12. gadsimta sā kumā no Veronai raksturī gā gaiš ā tufa un sarkanajiem ķ ieģ eļ iem.

Venē cijas valdī š anas laikā pilī atradā s pilsē tas valdī ba, tiesas, cietums un daž ā das iestā des, tostarp notā ru koledž a.

No laukuma varat ieiet elegantajā Palazzo Comunale pagalmā , kas pazī stams kā Vecā tirgus pagalms, kurā ir gotiskā stila Saprā ta kā pnes/. Scala della Ragione joprojā m ir saglabā jusies (Scalla della Regione), kas ved uz muzeju, Modernā s mā kslas galeriju.

Palazzo della Prefettura sā kotnē ji kalpoja par Scaligeri karaliskā s ģ imenes rezidenci. Ja tā celtniecī ba sā kta 12. gadsimtā , tad galī go formu tā ieguvusi tikai lī dz 16. gadsimtam. Nā kamajos gadsimtos pils tika iznī cinā ta,

bet 20. gadsimta pirmajā s desmitgadē s tā tika rū pī gi restaurē ta, iespē ju robež ā s saglabā jot sā kotnē jā s konstrukcijas.

Podestas pils — ķ ieģ eļ u ē ka ar gibelī na lī nijā m augš pusē , tika uzcelta Alberto della Scala virzienā kā dreizē jo romieš u drupu vietā , un pē c tam kļ uva par visspē cī gā kā s Scaligers - Cangrande I, š eit viņ š uzaicinā ja Dante, kurš dzī voja pilī.13 gadus.

Zā ļ u iekš pusi rotā ja Dž oto freskas, kuras diemž ē l nav saglabā juš ā s.

Priekš plā nā ir piemineklis Dantei Aligjē ri, ko 1865.  gadā veidojis tē lnieks Ugo Zannoni, pieminot izcilā dzejnieka uzturē š anos pilsē tā , kurš bija Della Scala ģ imenes viesis. . Dante pavadī ja 13 trimdas gadus Veronā , no 1303. lī dz 1316. gadam.

Praktiski visas laukuma ē kas ir savienotas viena ar otru ar graciozā m arkā m, no kurā m viena pieguļ Padomju laika lodž ijai. Dzeltenā ē ka — pils Palazzo del Consiglio(Palazzo del Consiglio) jebPadomju lodž ijatika uzcelta laikā no 1475. lī dz 1492. gadam. Plaš ā k pazī stama kā Loggia di Fra Giocondo, š ī ē ka ir viens no izcilā kajiem un izsmalcinā tā kajiem Verones arhitektū ras paraugiem.

Blakus padomju lodž ijai atrodas rozā ē ka, bijuš ais valū tas maiņ as punkts, to arka savieno ar bijuš o Tiesneš u pili, uz kuras atrodas itā ļ u rakstnieka marķ ī za Scipiones Maffei skulptū ra. kurš cī nī jā s, lai atjaunotu savas dzimtā s pilsē tas Veronas sociā lo dzī vi un kultū ru.

Palace Cansignorio (Palazzo di Cansignorio),

vai Kapteiņ u pils (Palazzo del Capitanio) tika uzcelta pē c Veronas valdnieka rī kojuma no Scaliger dzimtas Cansignorio della Scala 1363.  gadā , un sā kotnē ji tas bija cietoksnis ar č etriem stū ra torņ iem un cietokš ņ a sienu. pagalms. Venē cijas valdī š anas laikā Kansinjoro pils tika izvē lē ta par pilsē tu valdoš o venē cieš u kapteiņ u rezidenci, pateicoties kam tā ieguva savu otro nosaukumu. Kopš.16. gadsimta tas ir vairā kkā rt pā rbū vē ts, galu galā saglabā jot tikai vienu no cietokš ņ a torņ iem.

Iekš pagalmā var nokļ ū t caur Porta Bombardiera vā rtiem, kas uzcelti 1687. gadā . Vā rti savu raksturī go nosaukumu ir radī juš i militā ro simbolu skulpturā lajam attē lojumam.

Un caur š o arku varat doties uz Skaligeru arkā m:

Pametot pilsē tas centru. Dodamies uz Arena de Verona. Mazais 14.  gadsimta novembra laukums, kurā atrodas piemineklis 1915.  gada sirdī m, kad Austrijas lidmaš ī na bombardē ja vē sturisko pilsē tas centru, trā pot daudzus civiliedzī votā jus tirgū .

Mē s ejam pa iepirkš anā s ielu Via Giuseppe Mazzini — tā s ir 270 metrus garas smilš krā sas rozā marmora plā ksnes. Vidū ir rieva lietus ū dens notecei.

Bra laukums atrodas Arē nas dienvidrietumu pusē , kur š odien notiek daž ā di koncerti un izrā des. Laukuma nosaukums ir saī sinā jums no lombarda vā rda braida, kas tulkojumā nozī mē "liels".

Lielisku savrupmā ju, patricieš u piļ u un sabiedrisko ē ku fasā des:

Izcelieties Palazzo della Gran Guardia (Palazzo della Gran Guardia) — fotoattē la labajā pusē un Phiharmonic Theater (Teatro Filarmonico) — attē la centrā . foto:

Netā lu no Piazza Bra atrodas piemineklis izcilajam Veronas arhitektam Miš elam Sanmiš elam.

Zaļ ajā laukumā , kas atrodas laukuma centrā , atrodas Alpu strū klaka, jā tnieku piemineklis Viktoram Emanuelam II (1883).

15.  gadsimta Portoni della Bra marmora vā rti atdala laukumu no Corso Porto Nuova. ar divā m zobainā m arkā m. Tie nebija iecerē ti kā pilsē tas vā rti un bija daļ a no cietokš ņ a mū riem, kas celti hercoga Dž ana Viskonti valdī š anas laikā.14. gadsimta beigā s. Tā biež i ir tū ristu grupu pulcē š anā s vieta.

Saskaņ ā ar Corso Nuovo, jū s varat sasniegt dzelzceļ a staciju taisnā lī nijā .

Centrā lo vietu ieņ em majestā tiskā Amfiteā tra arē na (Arē na) — galvenais, vislabā k saglabā jies mū su ē ras 1.  gadsimta senā s Romas piemineklis. e. Treš ā lielā kā pasaulē , aiz Romas Kolizeja un Santa Maria Capua Vetere amfiteā tra, Veronas arē na ir ī paš i interesanta tā s izcilā s saglabā š anas dē ļ . Mū sdienā s operas izrā des Veronas arē nā , kas tagad tiek rā dī tas katru gadu, ir kļ uvuš as par pasaules nozī mes kultū ras notikumu, un vietē jā s mū zikas sezonas katru gadu piesaista vairā k nekā pusmiljonu skatī tā ju.

Unikā lā Listonas ietve atrodas Bra laukuma rietumu pusē . To sā ka likt Bra laukumā.1770.  gadā no marmora plā ksnē m, kas tika atvestas no kaimiņ u karjeriem. Š ī ir Veronieš u iecienī ta pastaigu vieta. Bruģ is ir bruģ ē ts ar neparastā m marmora plā ksnē m.

Uz tiem var redzē t pā rakmeņ ojuš os senos juras perioda mī kstmieš us. Š ī s č aulas ir 175 miljonus gadu vecas, un tas ir ī sts ģ eoloģ isks orientieris.

Tā noslē dzam mū su pavasara ceļ ojumu uz Itā liju.

Ž ē l, ka š obrī d Itā lijā ir tā da problē ma ar koronavī rusu, un nav zinā ms, kad atkal bū s iespē jams apmeklē t š o skaisto valsti.