Venēcijas karnevāls un Dolomīti vienā braucienā. 11. daļa. Venēcija, Korera muzejs
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 1. daļ a. Venē cija >>>
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 2. daļ a. Vič enca >>>
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 3. daļ a. Pescul >>>
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 4. daļ a. Pescul >>>
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 5. daļ a. Pescul >>>
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 6. daļ a. Fedare >>>
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 7. daļ a. Peskulas apkā rtne >>>
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 8. daļ a. Breš a >>>
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 9. daļ a. Breš a,
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 10. daļ a. Dodž u pils >>>
26.02. 17. Muzeja korektors.
No Dodž u pils lī dz Korera muzejam tajā paš ā laukumā mē s izgā jā m cauri neiedomā jamam pū lim. Iemesls ir akcija “Ē rgļ a lidojums” plkst. 12:00. Vairā k par viņ u nā kamajā stā stā .
Korers ir 19. gadsimta venē cieš u mā kslas mecenā ts, kurš savu kolekciju novē lē ja pilsē tai.
Spā rnotā lauva pie ieejas:
Izrā dī jā s, ka tā ir kafejnī ca muzeja iekš ienē .
Galdiņ i pie logiem bija aizņ emti. Bet pē c smagā zelta virs galvas (Dož u pilī ) bija vajadzī ga atelpa.
Vispirms tiek apskatī tas karaļ a pils zā les. Impē rijas stils, Napoleona sliktā s atmiņ as laiki par Venē ciju.
Franč i izlaupī ja Venē ciju (kā savulaik Venē ciju – Konstantinopoli). Bet pils tika uzcelta. Pē c franč iem valdī ja austrieš i, un zā ļ u iekš ē jā apdare ir no Habsburgu ē ras.
Luksusa balles zā le:
Tā lā k - Austrijas ķ eizarienes Elizabetes, kas pazī stama kā Sisi (Sissi), Franč a Jā zepa sievas istabas (itā lieš iem Franč esko Dž uzepe). 1856. -1857. un 1861. -1862. gadā š ajā pilī dzī voja Sisi.
Viņ as sekretā re ir venē cieš u darbs ar kokgriezumiem, polihromiem inkrustā cijā m un krā sotiem spoguļ iem.
Venē cija ir slavena ar saviem Murano stikla traukiem. Murano ir viena no Venē cijas salā m, kur joprojā m strā dā stikla pū tē ji.
Elegants galds:
Bibliotē ka:
Kas par inkrustā ciju!
Korera muzejā atrodas viena no nozī mī gā kajā m itā ļ u renesanses keramikas kolekcijā m. Tiek atspoguļ otas Venē cijas augstmaņ u zelta, tas ir, seš padsmitā gadsimta, gaumes.
Kreisajā pusē — "Eneja tikš anā s ar tē vu", labajā pusē — "Ē rglis aizved Ganimē du":
Š ķ iet, ka kā ds š eit ir noslī cis:
Un arī š eit:
Piazza San Marco ir lieliski redzams no muzeja logiem. Ballē jiet to, kas jums nepiecieš ams:
Slavenā itā ļ u tē lnieka Antonio Kanovas zā le. "Orfejs" un "Euridike" viņ š izpildī ja 1775. -1776. gadā , kad viņ am bija 17-18 gadi.
Un tas jau ir novē lots darbs - "Itā lijas Venera". Canova rā dī ja savus darbus sveč u gaismā . Gaismas un ē nu ietekmē uz caurspī dī gā s marmora virsmas pā rejas starp daž ā dā m statuju daļ ā m kļ uva mī ksti. Un bija arī "pē dē jā pieskā riena" process - unikā la Canova patina uzklā š ana uz skulptū ras virsmas.
Visinteresantā kā lieta muzejā ir mā kslas galerija. Ko teikt? Tagad ir aizraujoš i skatī ties fotogrā fijas,
pievē rsiet uzmanī bu detaļ ā m, apgū stiet gleznu vē sturi.
“Mū ziķ u eņ ģ eļ i”, 14. vai 15. gadsimts:
“Kristus pie kolonnas”, 15. vai 16. gadsimts:
Madonna ar Bambino. Kas vienkā rš i nenotiek!
Bartolomeo Montanja, Madonna un bē rns ar Sv. Jā zeps. " Kā viņ i skatā s uz viņ u. . .
Vairā k Madonnas (starp Sv. Nikolaju un Sv. Lorenco). Glezna ir bojā ta, bet redzama mā kslinieka maniere. Un es nespē ju noticē t, ka 15. gs.
Š is ir arī.15. gadsimts. "Sv. Entonijs no Padujas". Neparasts debesu fons. Un pats rā mis ir mā kslas darbs:
Tas, kas toreiz muzejā piesaistī ja ī paš u uzmanī bu, izrā dī jā s š edevri. Runa ir par septiņ iem 15. -16. gadsimta (renesanses) mā ksliniekiem, divu no viņ iem vā rdi bija pazī stami,
un vē l divas - pat ļ oti labas.
Burvju pielū gš ana ir viena no Pī tera Brē hela jaunā kā radoš ajā m kopijā m no sava tē va Pī tera Brē hela vecā kā gleznas. Kā vienmē r, ir atpazī stamas Flandrijas mazpilsē tu ainavas un rosī gā tautas dzī ve tajā s. Un Marija ar bē rnu atrodas paš ā attē la stū rī . Pā rsteigums ir tas, ka jau 16. gadsimtā tur bijuš as drupas.
Cosme (Cosimo) Tura, "Pieta", 1460 Reā lisms uz sirreā lisma robež as:
Divas Dž ovanni Bellī ni gleznas:
Š is ir mans mī ļ ā kais itā ļ u mā kslinieks — Antonello da Messina. “Pieta ar trim eņ ģ eļ iem” (1476), pat stipri bojā ta, kaut kā uzreiz piesaistī ja uzmanī bu. Neparasta, izteiksmī ga kompozī cija. Un fonā , starp citu, Sicī lija, Mesī na:
Un slavenā kā Korera muzeja glezna ir Vitore Karpač o, "Divi venē cieš i" (~1495).
Ilgu laiku glezna saucā s "Divas kurtizā nes", bet pē c tam tā s tika "rehabilitē tas", pamatojoties uz rū pī gi izpē tī tā m detaļ ā m. Tagad š ī s venē cieš i ir cienī jamas precē tas dā mas. Par to jo ī paš i liecina pā va mā tī te (piekriš anas simbols) un suņ i (uzticī bas simbols).
Turpinā jums izrā dī jā s vē l interesantā ks. Ja paskatā s uzmanī gi, š ķ iet, ka attē ls ir nogriezts gan pa kreisi, gan no augš as. Ir vā ze, ir kā ts, bet nav zieda. Un 90. gados Losandž elosā kā ds autoritatī vs itā ļ u renesanses pē tnieks uzminē ja ASV glabā tajai gleznai “Medī bas lagū nā ” garī gi piesaistī t “venē cieš us”.
Saskaņ a bija ideā la. Hipotē ze tika apstiprinā ta ar visu veidu analī zē m.
Tač u arī pē c tam palika jautā jumi. Tie jau attiecas uz medī bā m lagū nā . Kā pē c lokos nav bultu? Kā pē c putni nebaidā s no medniekiem?
Tomē r attē la apakš ē jā s daļ as pievilcī ba atš ķ iras. Apcerē , kurai nododas dā mas. Es teiktu, ka viņ i meditē :
Jā...Dzī ve daž reiz attī stā s negaidī tos virzienos. Ja tagad Google prasī s “Carpaccio” un “Bellini”, tad vispirms tas izpaudī sies: karpač o ir smalki sagrieztas neapstrā dā tas liellopa gaļ as ē diens, bet bellini ir š ampanieš a kokteilis. : ( Š ajā ceļ ojumā , starp citu, mums bija abi.
Olga un Bellī ni:
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 12. daļ a. Venē cija >>>
