Patiesībā es šoreiz nedevos uz Itāliju... Milānu. Turpinājums
Sā ciet š eit >>>
Es atgriezī š os. Beidzot ir atvē rta Santa Maria delle Grazie baznī ca. Tikai tajā ir tik maz gaismas, ka gandrī z neiespē jami fotografē t, varē tu teikt, bezjē dzī gi.
Principā visā s baznī cā s, kuras apmeklē ju š ajā ceļ ojumā , bija krē sla, fotografē ju gandrī z akli, ī sti necerot, ka vē lā k varē š u kaut ko izvilkt no filmē tā materiā la.
Mazliet no vē stures: klostera komplekss, kuram pieder baznī ca, tika uzcelts otrajā pusē . > XVc. arhitekts Gviniforte Solaripē c Milā nas hercoga Franč esko I Sforcas pasū tī juma – vietā , kur atrodas Sv. kā dreiz bija , Ž ē lsirdī bas Jaunavai. Nā kamais Milā nas hercogs- Lodoviko Sforca- noleml pā rvē rst templi par ģ imenes kapenu. >un uzaicinā tl tolaik slaveno arhitektu Donato Bramanterenovē t templi. >
Arhitekts palielinā ja ē ku, kronē ja to ar jaunu kupolu un pā rbū vē ja kanceli.
Sī kā ka informā cija par apsī das apdari no ā rpuses
Lunete virs galvenā s ieejas
Ja Solari baznī cu uzcē la gotiskā stilā , tad Bramante templim pieš ķ ī ra romā nikas stila iezī mes.
Ziņ kā rī gs: starp Santa Maria delle Grazie baznī cu un Sforcu dzimtas pili tika izrakts tunelis. >
No 16. gadsimta vidus. Santa Maria delle Grazie baznī cā notika Inkvizī cijas tiesas sē deskurā vadī ja dominikā ņ u priesteri. Tiesa tika likvidē ta 1785. gadā , kad Milā na atradā s Hā bsburgu pakļ autī bā .
Jaunavas kronē š ana, 1632. gads
Blakus baznī cai, 65 Corso Magenta, atrodas Atellani mā ja.
Baznī ca atspoguļ ojas Atellani mā jas stiklā
Mazliet vē stures: Š ī bija galminieku un diplomā tu ģ imene, kas kalpoja Sforcas hercogiem. 1490. gadā hercogs Lodoviko Moro uzdā vinā ja ģ imenes galvai divas blakus esoš ā s ē kas ar dā rzu uz ielas Borgo delle Grazie, š odien th Corso Magenta. Ģ imenes mantinieki dzī voja savrupmā jā lī dz plkst. 17. gs. , pē c tam, kad mā jai bija citi ī paš nieki, bet tā s nosaukums ir saglabā jies. Un Atellani mā ja ir slavena ar to, ka 1498. gadā hercogs Lodoviko Morodā vā ja diž enajam Leonardo vī na dā rzu- kā pateicī bas zī mi par daudzu gadu kalpoš anu - milzī gs zemes gabals, daļ a no kas atradā s straumes teritorijā Atellanu mā jas dā rzs.
Ziņ kā rī gs: Pē c mā kslinieka nā ves vī na dā rzs tika aizmirsts č etrus gadsimtus. Un pē kš ņ i 1943. gadā nopostī tā s ē kas restaurā cijas laikā tika atrasts ne tikai vī na dā rza plā ns, bet arī organisks materiā ls, ar kura palī dzī bu zinā tniekisekmī gi atpazina vī na dā rza DNS. vī nogulā ju (analizē jot augsni un brī numainā kā rtā pē tot izdzī vojuš ā s saknes), ko audzē ja pats Leonardo: izrā dī jā s, ka tā ir Malvasia di Candia Aromatica. 2015. gadā sē kliņ as tajā m vī nogā m tika iestā dī tas atkā rtoti, un 2018. gadā tika ievā ktas pirmā s raž as. laiks. em>
Tagad tur atrodas muzejs La Vigna di Leonardo (Leonardo da Vinč i vī na dā rzi).
Spriež ot pē c atsauksmē m un fotogrā fijā m internetā , vieta ir ļ oti interesanta un neticami skaista.
Fotoattē ls no muzeja vietnes
Saskaņ ā ar informā ciju vietnē varat tur nokļ ū t kā grupas daļ ai, iepriekš rezervē jot laiku. Varbū t ir biļ eš u paliekas, kuras var iegā dā ties tieš i kasē s, bet man vairs nebija ziņ kā rī bas.
Daž u simtu metru attā lumā no Santa Maria delle Grazie uz Corso Magenta atrodas Chiesa di San Maurizio al Monastero Maggiore (San Mauricio baznī ca), kas iekaroja manu sirdi pirms 6 gadiem. Pilsē tas iedzī votā ji to sauc par Milā nas Siksta kapelu.
Es jau pastā stī ju par viņ u, tā pē c parā dī š u tikko uzņ emto fotogrā fijas.
Pē dē jo reizi, kad ieskrē jā m baznī cā , kad gā jā m garā m, bija tikai daž i apmeklē tā ji, neviens neierobež oja laiku. Tagad pie ieejas stā vē ja 2 cilvē ki, un nā cā s nedaudz pagaidī t - ielaida vairā kus cilvē kus, iepriekš katram noskenē jot vakcinā cijas sertifikā ta QR kodu.
Visas iekš pusē esoš ā s sienas ir pilnī bā noklā tas ar spilgtā m gleznā m, kas ilustrē svē to dzī vi, Kristus Cieš anu vē sturi, kā arī galminieku ikdienu (piemē ram, Bentivoglio klana locekļ u portreti, spē cī ga ģ imene, kas maksā ja par lielā ko daļ u dekoratī vo elementu š ajā templī ).
Viņ i drī kstē ja pā rcelties no draudzes uz klostera daļ u tikai tad, kad visi apmeklē tā ji no turienes aizgā ja. Un tad viņ i vē rī gi paskatī jā s pulkstenī , it kā skaidri norā dot: "tavs laiks ir beidzies" (c).
Neliela atkā pe: kad es devos uz durvī m, kas ved uz klostera daļ u, tur stā voš ais pavadonis man sā ka kaut ko ā tri teikt. Es atvainojos, ka nezinā ju itā ļ u valodu. Angļ u valodā viņ š tikpat ā tri č ubinā ja, bet, ieraugot manas plaš i atvē rtā s acis, jautā ja, no kurienes esmu. Man ir kauns, ka neprotu angļ u valodu, bet atzī stos – no Ukrainas. Atbildot viņ a dzirdē ja: "Es saprotu, jums ir jā runā lē ni. "
Jā , lē nā m, lū dzu! Paldies!! !
Klosteris, no kura izeja ir tieš i uz Corso Magenta
Kad izgā ju no baznī cas, rindā pie ieejas jau bija 15 cilvē ki.
Nā kamais punkts bija Chiesa di Sant'Alessandro in Zebedia (Chiesa di Sant'Alessandro in Zebedia, uzsvars uz pē dē jo zilbi). Viņ a nav tā slavenā kā , lasī ju par viņ u no viena tū rista, paskatī jos bildes google maps. . . sā ka interesē ties. Iebū vē ts marš rutā .
Ā tri ar kameru,
Pa ceļ am pagriezos nepareizi un nedaudz apmaldī jos. Planš etdatoru ar karti sagriezu uz š o un to...
“Ja nevarat atrast kā du baznī cu, jums jā griež as pie vietē jiem vecā kajiem – viņ u paaudze ir dievbijī gā ka, un viņ i parasti zina savu pilsē tu labā k, ” es atcerē jos savu domu, kas man palī dzē ja vairā k nekā vienu reizi Itā lijā .
Tajā brī dī no alejas iznā ca precē ts pā ris, kas bija tik vecs, ka š ķ ita, ka tik tikko staigā . Un viņ i tik tikko runā ja, atbildot uz manu jautā jumu. Bet viņ i uzreiz norā dī ja virzienu.
Nelielā laukumā pretī baznī cai notiek aktī va jaunieš u ballī te – blakus atrodas Milā nas Valsts universitā tes Sveš valodu fakultā te.
Laukums baznī cas priekš ā ir tik mazs, ka nav kur iet, lai nofotografē tu skaistu ē ku kopumā .
Mē ģ inot salikt baznī cu vienā rā mī , es iegā ju pretē jā s mā jas arkā . Vā rti bija atvē rti, un mani piesaistī ja š iks koka. . . kaut kas lī dzī gs skapjiem, kas stā vē ja pret arkas sienā m. Nofotografē jusies, ieskatī jos pagalmā ar cerī bu “papē tī t” to tuvā k. Aha! : )
"Privā tī paš ums, tu nevari, " mani apturē ja jauns vī rietis, kas parā dī jā s kaut kur aiz stū ra.
Kad atgriezos mā jā s, ziņ kā rī bas mudinā ta meklē ju googlē . Izrā dī jā s, ka es ieklī du Palazzo Trivulzio Brivio Sforza pagalmā .
Kā dreiz š ī pils bija slavena ar savā m elegantajā m ballī tē m, ko ieskauj greznas mē beles, skaisti gobelē ni un krā soti griesti, kā arī daudzas sveč turas, kas spilgti apgaismoja pils telpas. Svē tkus apkalpoja viesmī ļ i zelta livē rijā s.
Un ģ imenei piederē ja arī lieliska vē stures un mā kslas priekš metu kolekcija: “relikvijas no romieš u laikmeta lī dz renesansei, no Ludoviko Sforcas slepenā zī moga lī dz Nerona kausam, tika izkaisī tas pa visu pili, starp retumiem bija Leonardo da Vinč i manuskripts, kas pazī stams kā Codex Trivulciano. Visas pils relikvijas un atlikuš ie mā kslas darbi tagad ir izstā dī ti Castello Sforcesco muzejos”.
Bet atpakaļ uz Chiesa di Sant'Alessandro in Zebedia.
Vē stures piezī me: Baznī ca celta 17. gadsimta sā kumā , tā bija viena no pirmajā m baroka celtnē m Milā nā . Ē kas ideja ir saistī ta ar kardinā lu Federigo Borromeo (viņ š arī nodibinā ja Ambrosianbibliotē kuy).
Veltī ts svē tajam Alesandro, romieš u leģ ionā ram, kurš dzī voja 4. gadsimta sā kumā Pē c tam, kad bija pievē rsies kristietī bai em>un kļ ū stot par sludinā tā ju, viņ š atteicā spielū gt pagā nu dievī bas, par ko viņ š tika sagū stī ts un sodī ts ar nā vi.
Uzmanī gi aplū kojot baznī cas fasā di, pamanī sit, ka tajā ir apvienoti divi stili: renesanse - stingra formu simetrija un taisnstū rums apakš ē jā daļ ā un plastika, baroka lī niju izliekums augš ē jā lī menī . (timpans un zvanu torņ i).
Diemž ē l iekš ā bija tik tumš s, ka es to pat nevarē ju redzē t.
Vai vienmē r ir š ā ds apgaismojums, vai arī itā ļ i tagad taupa elektrī bu, bet gaisma krita virzienā :
centrā uz kanceles, kas dekorē ta ar dā rgakmeņ iem,
grezns kiots ar Jaunavas Marijas attē lu un daž ā m kapelā m.
Es pat nevaru atcerē ties altā ri, "joizgatavots no krā saina marmora, dā rgakmeņ iem un pusdā rgakmeņ iem, tas tiek uzskatī ts par vienu no bagā tā kajiem Milā nā .
Godī gi sakot, krē slas dē ļ vē lme ilgstoš i uzturē ties katedrā lē pazuda, un es devos uz treš o baznī cu - Santa Maria presso San Satiro. Pirms tam no San Alessandro in Zebedia, divi nelieli kvartā li pa Via Torino.
Es uzzinā ju par San Satiro pirms 6 gadiem — diemž ē l tikai pē c atgrieš anā s no ceļ ojuma uz Komo un Madž oru. Citā di, ejot pa Via Torino, noteikti ietu iekš ā .
Baznī ca atrodas nelielā pagalmā , starp mā jā m, un, ja jū s par to nezinā t, ir viegli paiet garā m nemanot. No aizmugures templim piekļ aujas 10. gadsimta romā nikas zvanu tornis. - viens no vecā kajiem pilsē tā .
Santa Maria presso San Satiro tiek saukta par renesanses pē rli un vienu no Donato Bramantes š edevriem. Tas bija pirmais arhitekta darbs, kurš tikai nesen bija ieradies Milā nā no provincē m.
Mazliet vē stures: 9. gs. Arhibī skaps Ansperto da Biassono veltī ja nelielu kaplič u Milā nas svē tajam Satiram, Milā nas patrona svē tā Ambrazijabrā lim
.
1480. gadā blakus kaplič ai tika nolemts uzcelt jaunu baznī cu par godu Jaunavai Marijai. Santa Maria presso San Satiro nozī mē Svē tā Marija netā lu no Saint Satiro. Projekts tika uzticē ts tolaik mazpazī stamajam, bet jau daudzsološ ajamarhitekteiBramantei. Tā kā viņ a rī cī bā ir ļ oti maza platī ba, Bramante pā rvalda uzcelt templi ar trim navā m, radot iekš puses perspektī vas un dziļ uma ilū ziju.
Viņ š altā ri apgleznoja tā , ka tikai 90 centimetrus dziļ ā apsī das velve š ķ iet apjomī gā ka un dziļ ā ka.
Bramantes vē lā kais ģ eniā lais risinā jums kļ uva pazī stams kā trompe l'oeil stils un tiks plaš i izmantots baroka arhitektū rā .
Ziņ kā rī gs: ir viduslaiku leģ enda, kas saistī ta ar fresku, kas rotā galveno altā ri. Jauns vī rietis, kurš acī mredzot cieta no psihiskiem traucē jumiem, ar nazi cirta fresku ar Madonu un bē rnu. Un pē kš ņ i no freskas tecē ja ī stas asinis.
Attē ls lunetē virs ikonas ilustrē š o stā stu.
Baznī cas Baptistery
Uz Via Torino ir daudz cilvē ku. Š ī ir viena no vecā kajā m iepirkš anā s ielā m Milā nā , kur kā dreiz atradā s daž ā das darbnī cas un veikali. Tagad ir pieejami lē tu itā ļ u un pasaules zī molu veikali: KIKO, Tezenis, ZARA, Guess, Terranova, Alcott, Tally Weijl un citi.
Bet pat pirmsCovid laikos es neatceros tik daudz cilvē ku uz ielas.
Laiks nepielū dzami tuvojas pulksten 18.00. Un vē l gribē ju aizbē gt, lai nofotografē tu skaisto Svē tā Gotharda baznī cas astoņ stū ru zvanu torni un paskatī tos uz Piazza Mercanti: varbū t š oreiz izdosies pā rbaudī t akustisko efektu, kas parā dā s tikai noteiktā laukuma punktā . . ; )
Es pat aizmirsu par ē dienu, un arī neatliek laika doties kaut kur paē st.
Atceroties, ka "visi ceļ i ved uz Romu", tas ir, uz Milā nas katedrā li un no tā s lī dz Sforcas pilij taisni Via Dante, pagriezieties uz Domu. Tas ir ļ oti tuvu, bet es joprojā m ienirstu mazā s ieliņ ā s, cerot ieraudzī t ko interesantu.
Laukumā iepretim katedrā lei ir vē l vairā k cilvē ku. Apkā rt notiek izbraucieni, atvē rtas kafejnī cu zonas, kaut kur spē lē muzikā la grupa. . . Man galva griež as no trokš ņ a un mirgo, es pat nedaudz apmaldos, mē ģ inot atrast izeju no turienes. : )
Iespaids, ka visi Itā lijas iedzī votā ji ieradā s Milā nā nedē ļ as nogalē .
Es steidzos uz Sforcesko. Kaut kur pa ceļ am mani bremzē trī s jaunas dā mas, kuras lū dz nofotografē t viņ as kopā . Acī mredzot, pamanī juš i kameru manā s rokā s, viņ i domā ja, ka man ir pieredze š ajā jomā . Naivi!
Lidoju cauri pilij, fotografē ju aizmuguri (“kā zu torte” uz centrā lā torņ a fona jau ir kļ uvusi pazī stama):
Un tieš i pulksten 18.00 es dodos uz autobusu...
Turpinā jums. . .
P. S. Visu dienu nogā ju 15.5 tū kstoš us soļ u. Kopā .
Matveinka, liels paldies par komentāriem un ievērības cienīgām piezīmēm.
Atvainojiet, kā iesācējam))) Starp citu, es jau esmu atdalījis rindkopas, es noteikti ņemšu vērā fotoattēlu nākotnē))
Matveinka, Спасибо огромное за комментарии и достойные внимания замечания.
Простите, как для новичка))) Кстати абзацы уже отделила, по фото учту обязательно в будущем))
Komunikācija ar vārdiem ir kaut kas :) :)
Общение с именами это нечто :) :)
Vēlams izcelt rindkopas (citādi grūti lasīt) un var rediģēt stāstu - ievietot fotogrāfijas atbilstoši tekstam, kas arī ir ļoti patīkami uztverei
Желательно выделять абзаци (а то сложно читать) и можно отредактировать рассказ - вставить фотографии по тексту, что тоже очень приятно для восприятия
)))
)))
Matveinka, liels paldies par komentāriem un ievērības cienīgām piezīmēm.
Atvainojiet, kā iesācējam))) Starp citu, es jau esmu atdalījis rindkopas, es noteikti ņemšu vērā fotoattēlu nākotnē))
Matveinka, Спасибо огромное за комментарии и достойные внимания замечания.
Простите, как для новичка))) Кстати абзацы уже отделила, по фото учту обязательно в будущем))