Апулия и немного Рима. Часть 9. Рим. Эсквилин Apūlija un mazliet Romas. 9. daļa. Roma. Eskvilīns

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

Nā kamajā dienā , agri no rī ta, pulksten 5.30 mē s ar vilcienu Frecciargento (Sudraba bulta) pā rbraucā m no Leč es uz Romu.

Itā lijā ir ā trgaitas dzelzceļ u tī kls, ir arī vilcieni "Frecciarossa" un "Frecciabianca" ("Sarkanā bulta" un "Baltā bulta"), ā trgaitas vilcienus sā ka izmantot jau pirms karš . 1939. gadā elektrovilciens ETR 200 uzstā dī ja pasaules marš ruta ā truma rekordu starp Milā nu un Boloņ u, tad tas bija 165 km/h ar maksimā lo ā trumu 203 km/h. Salī dzinā jumam: mū su Sapsan ā trums ir 167 km/h.

Biļ etes tika pirktas caur Trenitalia vietni (70 eiro par diviem), jo baidī jā s, ka nebū s vietu. Un viņ i rī kojā s pareizi, jo marš ruta beigā s vilciens bija pilns. Lai nokļ ū tu Romā , nepiecieš amas 5.5 stundas, vilciens pietur marš rutā lielā kajā s pilsē tā s. Pa ceļ am paspē jā m pagulē t un pabrokastot, un ap 11.00 jau izbraucā m no Termini stacijas.

Ilgu laiku neuzdroš inā jos rakstī t par Romu,

š eit jums ir jā bū t Mortona, Muratova vai Ipolitova talantam, lai aprakstī tu š ī s lielā kā s pilsē tas skaistumu pasaulē . Daudzas reizes bijā m Romā , nodzī vojā m nedē ļ u, katru reizi atklā jot sev ko jaunu vai vienkā rš i pastaigā joties pa pazī stamā m vietā m.

Tā pē c vē sturiskā s ekskursijā s dziļ i neiedziļ inā š os, ir rakstī ts un pā rrakstī ts par Romas pieminekļ u vē sturi, tikai ievietoš u savas fotogrā fijas ar ī siem komentā riem.

Mē s izvē lē jā mies apmeš anā s vietu metro zonā "Vittorio Emanuela" vairā ku iemeslu dē ļ : ļ oti ē rta atraš anā s vieta, netā lu no metro, 25 minū š u gā jiena attā lumā no Termini stacijas, autobusi uz lidostu atiet no turienes, tuvu vē stures pieminekļ iem, Santa Maria vienvirziena Maggiore un Kolizejs, citā - Giovanni in Laterano, treš ajā - Santa Croce, caur eju zem dzelzceļ a izejas uz ielu. Tiburtina ar veikaliem un lielveikaliem.

Vienī gais mū su apdzī votā s vietas trū kums ir 4. stā vs bez lifta, nekas nav ar kā jā m,

bet ar koferiem tik un tā ir jautri. Dzī voklī bija trī s istabas, katra ar savu vannasistabu, kopī gs ledusskapis, trauku komplekts, virtuvi izmantot nedrī kstē ja, bet kaut ko tomē r gatavojā m. Saimnieks nā ca sakopt katru otro dienu. Dzī voklī cilvē ki bija no daž ā dā m valstī m, 4 dienā s satiku amerikā ņ us, brazī lieš us un ukraiņ us.

Izmetuš i mantas istabā , mē s devā mies uz ielas uzkrā t pā rtikas preces. Tiburtina uz Sapienzo universitā tes un Sanlorenco apgabaliem. Zem dzelzceļ a sliedē m pastā vī gi tiek slē gta ļ oti rosī ga eja ar nosaukumu Via Santa Bibiana, kas nosaukta tuvē jā s Santa Vivaiana (Santa Bibiana) baznī cas vā rdā , kurā mē s nevaram iekļ ū t. Baznī ca celta 5. gadsimtā , moderno fasā di projektē jis Bernī ni, un iekš pusē glabā jas viņ a Sv. Viviā nas skulptū ra.

Ceļ ā mē s gā jā m garā m Verano senajiem kapiem,

kurā apglabā tas daudzas slavenī bas (Vittorio da Sica, Marcello Mastroianni, Rodari, Rossellini, Gasman, Moravia).

Kolonna ar Sv. Lorenco statuju (1865):

Un Sanlorenco (San Lorenzo fuori le Mura) baznī cas. . .

. . . viena no vecā kajā m (dibinā ta 330.  gadā ) un cienī jamajā m baznī cā m Romā (daļ a no septiņ ā m svē tceļ ojumu baznī cā m), tajā tiek glabā tas svē tā Lorenco (Laurentija) relikvijas, kas tiek cienī tas visā kristī gajā pasaulē , grauzdē tas dzī vas. uz dzelzs restē m 258. gadā pirmā mocekļ a Svē tā Stefana relikvijas. . .

. . . kā arī pieci pā vesti.

Mē s bijā m baznī cā vienā no mū su iepriekš ē jā m vizī tē m Romā .

Iegā dā ts labos lielveikalos LIDL un INNs.

Mē s devā mies atpakaļ pa citu ceļ u, garā m neogotikas stila Sv. Tomasa Mora (Chiesa di San Tommaso More) baznī cai. Tas pats angļ u filozofs un humā nists, grā matas Utopija autors, Anglijas lordkanclers, kuram tika izpildī ts nā vessods. Henrijs VIII par katolicisma aizstā vē š anu pret protestantismu. Kanonizē ts 20. gs.

Tad mē s gā jā m gar Aurē lija sienu. Iepriekš Via Tiburtina sā kas no Tiburtine vā rtiem, tā ir eja caur Aurē lija sienu. No š ejienes sā kā s vecais ceļ š uz Tivoli.

Tiburtī nas vā rti. Arka tika uzcelta imperatora Augusta vadī bā.5.  g. pmē . e. Aurē lija mū ra bū vniecī bas laikā.271. gadā arka tika iebū vē ta sienā ,

tika pabeigti divi aizsardzī bas torņ i, un struktū ra kļ uva par pilsē tas vā rtiem.

Pē c pusdienā m mē s devā mies apskatī t pilsē tu Esquiline rajonā .

Rajona centru - Piazza Vittorio Emanuela, kuru ieskauj pilis ar lieliem portikiem 19.  gadsimta stilā , uzcē la Gaetano Kohs neilgi pē c Itā lijas apvienoš anā s, tas ir lielā kais laukums Romā (316 x 174). m), daudzas galerijas, kafejnī cas, veikali. Parka vidū , kur atrodas ķ ieģ eļ u paliekas no milzī gas strū klakas, kas celta zem imperatora Aleksandra Severusa (222-235) un tiek barota ar ū deni no Klaudija akvedukta. Strū klaka bija dekorē ta ar statujā m, tā sauktajā m "Mario trofejā m", kas 1590. gadā tika pā rvestas uz Kapitoliju. . .

. . . un tā sauktā s burvju durvis (Porta Magica), kas kalpoja kā ieeja villā , kurā dzī voja alķ ī miķ is Masimiliano Palombara. Parkā tika veikta vē rienī ga rekonstrukcija,

viss bija nož ogots, bildes no mū su iepriekš ē jiem braucieniem.

Ejam Santa Maria Maggiore virzienā , diemž ē l laukumā , uz kuru bijā m pirms diviem gadiem, vairs nav labu veikalu, un arī Todis lielveikals ir slē gts.

Santa Pudenziana baznī ca (Santa Pudenziana) atrodas aiz garā s un taisnā s Urbā nas. . .

. . . tieš i aiz Santa Maria Maggiore. Iepriekš ē jos braucienos tur neesam bijuš i.

Daudzi uzskata š o baznī cu par vecā ko Romā , jo š ajā vietā atradā s 70.  gadu apustuļ a un Sv. Pā vila mā cekļ a senatora Pudas (Pudens) nams, kur pulcē jā s kristieš i. Viņ a meitu, mocekļ u Pudenzianas un Praksedas piemiņ ai,

apkaimē uzceltas baznī cas.

Baznī ca atrodas it kā zemienē , jo Santa Maria Maggiore tuvumā esoš ā s ielas tika celtas viduslaikos.

Paš reizē jā fasā de un interjers pē c rekonstrukcijas 1588.  gadā

Zvanu tornis, 13. gadsimts. Kupolu rotā Pomarancio freska.

Apses gliemež vā ku mozaī ka, kas datē ta ar 390.  gadu, ir vecā kā Romā .

Netā lu no Santa Maria Maggiore atrodas arī.5.  gadsimta Santa Prassede baznī ca, kas nosaukta citas mā sas Svē tā s Praksedas vā rdā .

Baznī cā ir lieliskas bizantieš u meistaru mozaī kas par Apokalipses tē mu un 16.  gadsimta freskas.

Baznī cas galvenā svē tnī ca ir viens no Kristus cieš anu instrumentiem – stabs, pie kura Kristus tika piesiets š austī š anas laikā , atrodas Svē tā Zenona kapelā . Pē dē jo tā izcilā skaistuma dē ļ sauca par "Ē denes dā rzu".

Agrā k uz staba atradā s metā la gredzens, pie kura bija piesietas Kristus rokas, bet 15. gadsimtā to uzdā vinā ja Francijas karalim Luijam IX apmaiņ ā pret trim ē rkš ķ iem no ē rkš ķ u vainaga.

Kriptā ir apglabā ti 12 pā vesti, kā arī.2300 kristieš u mocekļ u, tostarp mā su Praksedas un Pudentjanas, viņ u tē va Pudencija, mirstī gā s atliekas, kas pā rvietotas no Romas katakombā m.

Un, protams, mē s nevarē jā m neapmeklē t lielisko Santa Maria Maggiore baziliku.

Esmu tur bijis daudzas reizes, bet joprojā m vē los to redzē t vē lreiz. Man ļ oti mā jī ga bazilika, ē kas mē rogs un skulptū ras nespiež .

Pā vests Pijs IX uz visiem laikiem nometas ceļ os pie "Sacra Culla" ("Svē tais š ū pulis"), kas ir Jē zus silī tes fragmenti:

Š ī ir pieticī ga plā ksne — izcilā Denija Lorenco Bernī ni kaps:

Kad izgā jā m no bazilikas, bija jau tumš s.

Tā beidzā s mū su pirmā diena Romā .

Turpinā jums š eit >>>