Adrijas kruīzs no Venēcijas 4. daļa
Turpinā jums — sā ciet š eit
Marš ruts ir izveidots tā , lai no rī ta mē s noteikti bū tu ostā - Koper, Ravenna, Bari, Dubrovnik, tikai reizi dienā š ķ ē rsojot Adrijas jū ru, bet bija tā ds izklaides programma uz kuģ a, kas nevienam netika nepamanī ta. Pie baseina - Puertoriko mū ziķ u koncerts, konkursi, tika rī koti arī galdi ar maltī tē m, augļ iem, bezalkoholiskajiem dzē rieniem un saldumiem. Tas ir papildus parastajiem dzē rieniem - kafijai, tē jā m, saldē jumam (kas vienmē r ir lī dz vē lam vakaram). Uz kuģ a ir divi baseini ar jū ras ū deni, ir arī č etras dž akuzi,
Augš ē jā klā ja baseini un dž akuzi
bet vairā k man patika atrasties romieš u pirtī s pabeigtajā kuģ a daļ ā .
Dž akuzi
Marmora baseins ar skulptū rā m, nu, uz sauļ oš anā s krē sliem, tā teikt, "romieš u patricieš i". Uz kuģ a visu redzē t praktiski nebija iespē jams, vajadzē ja palielinā t dienu lī dz 48 stundā m, izklaides bija katrai gaumei.
Visas pilsē tas ir atš ķ irī gas, katra pilsē ta mū s sagaidī ja ar savā m ī patnī bā m. Koperā mū s sagaidī ja vesels gadatirgus, kas bija veltī ts mū su kruī zam, jo laineris pirmo reizi iebrauca š ajā ostā . Vietē jo vī nu un ē dienu degustā cijas, tautastē rpi un mū zika, pū tē ju orķ estri – viss bija priekš mums. Krastā izkā puš osBaricienā ja ar ķ irš iem, visas sievietes ar rozē m, dejoja tarantellu. Katrā pilsē tā kuģ a sapulcei bija savs pavē rsiens.
No rī ta Ravennā ieradā s kruī za kuģ is “Voyager of the Seas”.
Priekš ceļ otā js
Piedā vā jums doties uz Ravennu ar autobusu, maksā jot 30 USD par diviem, mums nederē ja, mē s nolē mā m paš i novadī t ekskursiju pa Ravennu.
Tā pē c neatkarī gu tū ristu grupa izkā pa no kuģ a un devā s meklē t transfē ru uz Ravennu, jo tā atrodas aptuveni 20 km attā lumā . Kā ds paķ ē ra taksometru par 20 USD, mē s tikā m pie prā mja, kas tika pā rcelts pā ri kanā lam,
Mē s š ķ ē rsojam kanā lu ar prā mi
Izbraukš ana no kruī za ostas ar prā mi
un ir autobuss uz Ravennu. Prā mis ap 300 m, pā rbrauciens diviem 1 eiro, autobuss uz Ravennu lī dz dzelzceļ a stacijai maksā ja 4 eiro. Viss brauciens ir 40 minū š u laikā . Autobuss kursē ik pē c 20 minū tē m.
Kā jū s saprotat, Ravennas kruī zu osta neatrodas pilsē tā , tā pē c jums ir jā izvē las vai nu transfē rs no kuģ a, vai š is marš ruts, piemē ram, mū su. Ceļ š uz Ravennu iet gar pludmalē m, tā pē c varat izvē lē ties vē sturiskas vietas vai pludmales. Autobusa galapunkts ir dzelzceļ a stacija, ar š o autobusu arī atgriezā mies. Pieturā - grafiks, nofotografē jiet, noderē s
Dzelzceļ a stacija labajā pusē
Ravennā jū s pieskarsities mū ž ī bai. Vislabā k ir sā ktar Sv. Vitā lija baznī cu — iespē jams, interesantā kā celtne pilsē tā , kas dibinā ta 6. gadsimtā .
Š is ķ ieģ eļ u astoņ stū ris izskatā s nedaudz smagnē js. Tomē r ir vē rts ieiet iekš ā – un jū s noteikti neko tā du savā dzī vē neesat redzē juš i! Kupolu atbalsta astoņ as iekš ē jā s kolonnas, ap kurā m ir divstā vu apvedceļ š . Uz velves ir unikā la mozaī ka uz Bī beles motī viem. Starp pī lā riem ir divstā vu arkā des, kas izliektas pret konstrukcijas sienā m. Š is paņ ē miens ievē rojami palielina iekš ē jo telpu. Cilvē ka acij kļ ū st pilnī gi nesaprotami, kā tik daudz interjera detaļ u varē ja ietilpt ne tajā lielā kajā telpā .
Pā rsteidzoš a mozaī ka
Š eit netā lu atrodas Nacionā lais muzejs, kurā ir plaš a romieš u perioda monē tu kolekcija, unikā li ziloņ kaula grebumu piemē ri un senie ieroč i.
Otrpus ceļ am ir redzams ī sts 5. gadsimta piemineklis — romieš u princeses Galla Placidia mauzolejs. Un, lai gan lielā kā daļ a vē sturnieku ir pā rliecinā ti, ka Galla pelni š eit nav, tas padara struktū ras izskatu ne mazā k iespaidī gu. Viena biļ ete uz Sv. Vitale baziliku, Galla Placidia mauzoleju, pareizticī go baptisteriju, muzeju Arhibī skapa pilī un Sant'Apollinare Nuovo baziliku maksā.10, 50 eiro.
.....
Ravennas vē sturiskais centrs ir burtiski piesā tinā ts ar agrī no viduslaiku garu – uz maigā s krā sā s krā sotu mazo dzī vojamo mā ju, veikalu un kafejnī cu fona izceļ as pietupienas, jaudī gas ē kas. Piemē ram, baptistery Neoniano in Piazza Duomo.
Starp visā m bizantieš u mozaī kā m rotā tajā m ē kā m š ī ir vecā kā . Š eit tika rī koti neskaitā mi pilsē tas iedzī votā ju kristī bu rituā li - var redzē t apbrī nojamo seno marmora fontu.
Tas pats fonts
Tuvumā atrodas Arhibī skapa pils, kuras pirmajā stā vā atrodas tā da paš a nosaukuma muzejs. Apbrī nojamā kie un senā kie eksponā ti (6. gadsimts) ir "Maksimiljana tronis", kas pilnī bā izgatavots no ziloņ kaula, un sudraba grieķ u "Svē tā eņ ģ eļ a krusts".
Tā lā k mē s vienkā rš i pastaigā jamies pa pilsē tu, izbaudot senatnes atmosfē ru.
Š is ir seno romieš u pagalms
Ravenna nav ne tuvu tik grezna kā tā s mā sa Venē cija, kas atrodas nedaudz tā lā k uz ziemeļ iem gar to paš u Adrijas jū ras piekrasti. Kad Ravenna pā rdzī voja smagus laikus, pilsē tas kasē nepietika naudas marmoram ē ku apdarei, kas savā ziņ ā saglabā ja to sā kotnē jā formā nā kamajā m paaudzē m. Bū vē ts no ķ ieģ eļ iem, tas netika pakļ auts vē rtī gu iež u demontā ž ai, kad bija nepiecieš ams bū vē t vai atjaunot katedrā les un pilis Milā nā vai Romā . Tā pē c vietē jie apskates objekti patieš ā m nes viduslaiku nospiedumu - "tumš o" laiku, no kura, pē c vispā rpieņ emtā viedokļ a, tas dveš kaut ko baisu un drū mu. Un, lai gan nav dū mu bez uguns (atcerieties Svē to inkvizī ciju), tač u, esot Ravennā , sapratī siet, ka arī š ā ds laikmets atstā j kaut ko skaistu vē sturē .
Ravennā ir arī ī paš a atrakcija — Teodorika kaps. Š ī ē ka nelī dzinā s nevienam no daudzajiem pilsē tas arhitektū ras pieminekļ iem. Balts, neieņ emams, to ieskauj ž ogs un automā tiska biļ eš u kontrole, papildus tā iespaidī gajam izskatam. Š ī (nevis ž ogu un kontroles, bet gan monumentā las eksterjera) iedvesmotā js bija ostrogotu karalis Teodoriks. Saskaņ ā ar Ē ģ iptes faraonu principu, karaliskā persona nolē ma neaizkavē t pē dē jo patvē rumu un uzcelt to savas dzī ves laikā . Š ī , iespē jams, ir vienī gā ē ka pilsē tā , kas celta nevis no dedzinā tiem ķ ieģ eļ iem, bet no kaļ ķ akmens – tā pē c Ravennai tik neparastā baltā krā sa. Un arī struktū ras ī paš ī bas ir unikā las savā veidā . Kas ir kapa jumts vien - milzī ga akmens plā ksne, speciā li atvesta no Adrijas jū ras otras puses, no Istras. Starp diviem kuģ iem tika transportē ts bloks ar diametru 10.5 m un augstumu 2.5 m. Pē c š ī fakta kļ ū st skaidrs darba mē rogs, kas apliecina jau pierā dī to patiesī bu: itā ļ u arhitekti ir vieni no labā kajiem vē sturē . Š ī atrakcija beigā s palika, jo. tas atrodas netā lu no d . stacija, no kuras taisī jā mies doties uz Marina, t. i. jū ras osta.
Pa to laiku mē s devā mies uz vietē jo kulta objektu — diž enā Dantes Aligjē ri kapenes Tomba di Dante. Marmora sienas un dzejnieka tē ls uz kanceles ir kļ uvuš i par Ravennas Itā lijā pazī mi.
Mauzolejs tika uzcelts 15. gadsimtā , tikai pusotru gadsimtu pē c Dieviš ķ ā s komē dijas autora nā ves. Florence, kurā dzimis dzejnieks, saprata gadsimtu vē lā k un sā ka pieprasī t Dantes mirstī go atlieku izdoš anu. Ravenna - pirmkā rt, franciskā ņ u mū ki - atpū tā s un darī ja visu, lai nepadoties. Rezultā tā , lai arī dzejnieks netika paaugstinā ts svē tā kā rtā , viņ a talanta pielū gš ana ir diezgan salī dzinā ma. Ielas lejā atrodas vairā kas senas kapenes ar mozaī kas grī dā m. Vietē jie uzņ ē mī gie iedzī votā ji ir pā rvē rtuš i š o funkciju par labu ienā kumu avotu. Š ajā s kriptā s to atraš anā s vietas dē ļ grī das ir pastā vī gi applū st ar ū deni. Par iespē ju aplū kot apakš ē jā stā va mozaī kas grī das, pret kurā m peld zelta zivtiņ as, bū s jā maksā puseiro.
Tuvumā ir vē rts apskatī t romieš u pagalmus, kur senā s Romas laikā dzī voja patricieš i. Un, jau atgriež oties, karstumā redzē jā m milzī gu rindu, gaidot tū risma autobusus
Tū ristu rinda lauvai
. Un pē c 40 minū tē m mē s bijā m uz lainera, š ķ ē rsojuš i marš rutu pretē jā virzienā .
Viss laineris ir mū su rokā s, mē s virzā mies tā lā k — priekš ā Bari un Dubrovnikai
