Перуджа – магический средневековый город, в котором горы сливаются с небом Perudža – maģiska viduslaiku pilsēta, kurā kalni saplūst ar debesīm

Uzreiz jā saka, ka š is nav stā sts manā ierastajā stilā , drī zā k ir neliela eseja attē los.

Es nemaz nebiju gatavs tikš anā s reizei ar š o pilsē tu. Manos plā nos ietilpa treknā s Boloņ as apmeklē jums. Bet "Saskaņ a" vienā rā vienā no maniem plā niem izsvī troja Boloņ u un kategoriski iekļ ā va Umbrijas galvaspilsē tu - Perudž u. Kā un kā pē c nebija skaidrs, jo parastos gadī jumos Perudž a tiek iekļ auta marš rutā caur Umbrijas reģ ionu. Un š eit, nav skaidrs, ar kā dā m bailē m, pē kš ņ i paziņ ojums: rī t braucam uz Perudž u. Nu "Accord" tā ir ierasta prakse, viņ iem viss ir cauri klā ja celmam. Sastrī dē ties, protams, varē ja, tač u labā k padomā t, kā no tā gū t labumu.

Padomā jot, es uzskatī ju, ka š ī aizstā š ana ir liels pluss. Vispirms nokļ ū sim Umbrijā un iegū sim iespē ju apskatī t vienī go Itā lijas reģ ionu, kuram nav pieejas jū rai. Otrkā rt, Accord paziņ oja, ka jā maksā tikai par pā rskaitī jumu 8 eiro, ja negribam doties ekskursijā . Mē s negribē jā m. Bet tomē r nolē mā m doties, pat nesagatavoti, bez sastā dī ta marš ruta, kas nozī mē , ka pa ceļ am vienkā rš i pastaigā sim un iepazī sim pilsē tu.

Perudž a izrā dī jā s pilnī gi atš ķ irī ga no Itā lijas, ko biju redzē jis iepriekš . Tā bija kaut kā da mistiska sena pilsē ta, kas paslē pta augstu zem mā koņ iem, kur kalni saplū st ar debesī m.

Metamorfozes sā kā s tū lī t pē c ieraš anā s. Izrā dā s, lai iekļ ū tu pilsē tā , vispirms jā iebrauc minimetro, kura eskalators uzvedī s augš ā .

Ceļ š uz pilsē tu vedī s cauri vairā kiem cietumiem. Nez kā pē c atcerē jos Henrija Mortona frā zi: “Tā dā pilsē tā tikai nogalini. ”

Iznā kot no cietuma, jums aiztrū ks elpa, jo jū s atradī sities kalna virsotnē , un jū su priekš ā miglainā dū makā Perudž a izstiepsies pā ri neierobež otajiem plaš umiem.

Mamma mia, tas ir skaisti!

Atvelkot elpu, mē s nokā pjam pa kā pnē m uz pilsē tu.

Mē s atrodamies viduslaikos, un š ķ iet, ka laiks ir apstā jies. Ceļ š vijas augš up un lejup, tad ved strupceļ ā , nepā rtraukti ielu labirinti un gaisā virmo kā da draudī ga krā sa.

Un š eit vispā r ir kaut kā da kaudze, uz vecajiem pamatiem, jaunas virsbū ves, acī mredzot, tika uzceltas ukraiņ u stilā "hi-tak":

Skatoties uz balkoniem, jū s saprotat, ka pilsē tā plū st parasta zemes dzī ve.

Nu, daž as vairā k vai mazā k lī dzenas ielas jau sā k parā dī ties.

Rī ts. . . Kafejnī cas slē gtas. . . Š ķ iet, ka pilsē ta vē l guļ . Ejam pa galveno ielu.

Mā jas ir kaut kā nelī dzenas, it kā viļ ņ otas, vai kaut kas. . .

Priori pils ir Perudž u valdī juš o diž ciltī go ģ imeņ u reprezentā cija.

No vienas no katedrā les sā nu sienā m paveras skats uz4.  novembra laukumu. Laukums ir nosaukts pē c Itā lijas apvienoš anā s. Galvenā s apskates vietas š eit irSv. Lorenco katedrā le un Maggiore strū klaka.

Senā Sanlorenco katedrā le. Netā lu no katedrā les sē ž pā vests Jū lijs III kā pilsē tas valdnieks. Un pa labi no akmens kanceles svē tais Bernardino stā stī ja Perudž as iedzī votā jiem par viņ u netikumiem.

Madž ores strū klaka. Un galvenie pilsē tas simboli –? lauva un grifs:

Viss ir ļ oti vecs, gotisks un askē tisks. Nav eleganta itā ļ u pretenciozitā te, skaistas lī nijas un krā sas, kaut kā ds akmens maiss. Viss ir tī ts senatnē un noslē pumos.

Daž viet Perudž a joprojā m atgā dina mums pazī stamo Itā liju.

Pat nemainī gais Vittorio Emanuele II ir savā vietā :

Mē s vienkā rš i ejam tur, kur skatā s mū su acis (vai pē das ved).

Ejam uz tirgu, te plū st parasta provinces dzī ve, cilvē ku maz.

Sortiments ir vienā ds: augļ i un dā rzeņ i.

Siera un gaļ as veikali:

Un tas, iespē jams, ir rī ta nozveja:

Tā es itā ļ u Itā liju nemaz neredzē ju. Vai, gluž i pretē ji, itā ļ u? Kas zina, varbū t š ī valsts mums parā dā s daž ā dos veidos, no kuriem katrs ir unikā ls un autentisks. Jebkurā gadī jumā esmu priecī gs, ka nokļ uvu š ajā man neparastajā pilsē tā , kas atrodas augstu kalnos un nav vainagojusies ar jū ru.