Апулия и немного Рима. Часть 6. Лечче Apūlija un mazliet Romas. 6. daļa. Leče

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

Š ajā dienā mē s pā rcē lā mies no Bari uz "itā lieš u zā baku papē di" Leč ē , kur rezervē jā m istabu uz trim naktī m.

Uzreiz teikš u, ka Leč e ir viena no manā m mī ļ ā kajā m pilsē tā m. Viss sā kā s pē c brī niš ķ ī gā s Ferzana Ozpeteka filmas “Dī kstā ves š ā vieni” jeb “Klī stoš ā s mī nas” noskatī š anā s (itā ļ u Mine vaganti), kur darbī ba notiek Leč ē . Un viss ir tik skaisti nofilmē ts uz skaistas pilsē tas fona, ka rež isoram tika pieš ķ irts "Leč es Goda pilsoņ a" nosaukums. Pē c filmas mums uzreiz radā s doma bez problē mā m apmeklē t pilsē tu. Pirms diviem gadiem ekskursijā ar grupu Itā lijas dienvidos piestā jā m pilsē tā uz pusi dienas, bet ar to Leč ei, protams, ir par maz.

Lī dz Leč ei ar vilcienu vajadzē ja stundu un č etrdesmit minū tes, un izmaksas bija aptuveni 10 eiro.

Mē s tur dzī vojā m paš ā pilsē tas centrā ,

bet mā joklis tika izvē lē ts tuvā k stacijai, jo tad mums agri no rī ta bija pā rcelš anā s uz Romu, un lieki attā lumi ar koferiem bija bezjē dzī gi. Apmetā mies vecā trī sstā vu mā jā , pirmajā stā vā bija dzī vojamā istaba, virtuve un istaba saimniekiem, kuri ieradā s vē lā vakarā . Mums bija istaba otrajā stā vā un sava milzī ga vannas istaba ar dž akuzi, treš ajā stā vā arī bija istabiņ a, bet ar parasto vannu. Veicot rezervā ciju, tika ņ emts vē rā , ka viesi negatavo virtuvē un neē d viesistabā , visiem viesiem tika izdalī tas kartī tes laukuma kafejnī cā , kurā var dabū t kafiju un kā du saldo bulciņ u. Tiesa, ar saimniekiem noskaidrojā m, ka kafiju varam pagatavot paš i virtuvē , bet ē st vajadzē ja savā istabā .

Saskaņ ā ar mitoloģ iju, pilsē ta mū sdienu Leč es vietā atradā s pirms Trojas kara un tika saukta par Sibaru. 3. gadsimtā pirms mū su ē ras iekaroja Roma. Jau Nerona laikā š eit parā dī jā s pirmie kristieš i.

Patrī cija Publijs Oroncijs, saskaņ ā ar leģ endu, pā rgā jis kristī gajā ticī bā ar vienu no svē tā Pā vila mā cekļ iem, kļ uva par pirmo Leč es bī skapu un pē c viņ a mocekļ a nā ves tika kanonizē ts. Tagad viņ š ir Leč es patrons.

Leč e tiek saukta arī par "Dienvidu baroka galvaspilsē tu", "Dienvidu Florenci" un "Zelta pilsē tu". Kas attiecas uz salī dzinā jumu ar Florenci, tad nekā di nepiekrī tu, man tur ielas ir diezgan blā vas, bet "Zelta pilsē ta" ir tuvā k patiesī bai. Mā ju zeltaini medus krā sa ir saistī ta ar slaveno "pietra di Lecce" (ī paš s kaļ ķ akmens veids, viegls un kaļ ams apstrā dē ar zeltainu nokrā su), no kura ir celta senā pilsē ta. Tomē r "Leccian Baroks" (barocco leccese) greznoja ē kas ar neskaitā miem un nepā rspē jamiem ciļ ņ iem un skulptū rā m ar lielu izteiksmī gumu.

Viduslaikos pilsē tu ieskauja cietokš ņ a mū ris,

tagad no tā palikuš as tikai lauskas un trī s vā rti. Pē dē jā braucienā ienā cā m caur Neapoles vā rtiem (Porta Napoli), kas tika uzcelti triumfa arkas formā.1548. gadā par godu Spā nijas karaļ a Kā rļ a V ieraš anā s brī dim, lai pieminē tu tā darba pabeigš anu, kuru viņ š apņ ē mā s stiprinā t. pilsē ta no Osmaņ u turkiem.

Nedaudz no vā rtiem ir 1822.  gadā uzcelts obelisks par godu abu Sicī lijas karalim Ferdinandam Burbonam (abi, jo Sicī lijas karalistei agrā k piederē ja arī Dienviditā lijas zemes, tad tur bija nodalī jums ).

Aiz vā rtiem atrodas neparastas apaļ as formas baznī ca — Chiesa di Santa Maria Porta:

1724.  gadā celtā Chiesa di S. Maria Della Provvidenza baznī ca ar stingru fasā di arī nav lī dzī ga citā m pilsē tas baznī cā m. Arhitekts Dž uzepe Č incio.

Leč es centrs ir Piazza Sant'Oronzo. Lielā ko daļ u no tā aizņ em 1. –2.  gadsimta romieš u amfiteā tris, kas izrakts par vienu treš daļ u. Tas tika nejauš i atklā ts 20. gadsimta sā kumā Itā lijas Bankas ē kas celtniecī bas laikā . Viņ i raksta, ka amfiteā tris bija paredzē ts 2.000 cilvē ku, un tā izmē ri liecina, ka Leč e tajos senajos laikos bija ļ oti liela pilsē ta.

Skvē rā stā v kolonna ar Sv. Orontija statuju bī skapa tē rpos, kas svē tī bas ž estā izstiepj rokas pā r pilsē tu, senā kolonna ir Brindis iedzī votā ju dā vana, un skulptū ra tika izgatavota. Venē cijā.1739. gadā .

Aiz amfiteā tra atrodas ē ka ar skaidrā m ģ eometriskā m formā m. Š ī ir Sediles pils (Palazzo del Seggio), kas celta 16. gadsimta beigā s pē c Venē cijas mē ra pavē les gotiskā atmodas stilā .

Tagad š eit tiek rī kotas izstā des un atrodas tū risma informā cijas centrs. Blakus pilij atrodas vecā Venē cijas baznī ca San Marco.

No Santa Maria delle Grazie — Ž ē lsirdī bas Dievmā tes (16.  gs. ) baznī cas fasā des paveras skats uz Piazza Sant'Oronzo laukumu.

Ir arī kafejnī ca, kurā brokastojā m:

Leč ē ir vē l viens senais piemineklis - tas ir seno romieš u teā tris, kas tika uzcelts mū su ē ras 1. gadsimtā un kurā bija apmē ram 5000 skatī tā ju.

Pie Piazza Sant'Oronzo atrodas Castello di Lecce. Cietoksnis tika uzcelts normā ņ u valdī š anas laikā.12. gadsimtā , un spā ņ i to pilnī bā pā rbū vē ja 1549. gadā pē c Kā rļ a V rī kojuma, kas baidī jā s no Osmaņ u turku uzbrukumiem.

Cietoksnim ir č etrstū ra forma ar bastioniem stū ros.

Doma laukums ir skaists arhitektū ras ansamblis, ko no trim pusē m noslē dz ē kas. Tā dibinā ta 18. gadsimtā . Pagalmu no trim pusē m noslē dz ē kas.

Santa Maria Assunta katedrā le tika uzcelta 1144.  gadā . 1659. gadā to atkal pā rbū vē ja baroka stilā . Arhitekts Dž uzepe Zimbalo (daž kā rt rakstī ts kā Zimbalo) nolē ma nemainī t katedrā les arhitektonisko plā nojumu, un tā pē c pē c rekonstrukcijas katedrā le parā dī jā s jaunā veidolā - leiš ieš u baroka stilā , kas piekļ aujas zvanu tornim. autors Zimbalo.

Tā ir 72 metrus augsta, un tā s augš daļ ā ir Sv. Oronzo dzelzs statuja:

Katedrā lei ir divas ieejas. Galvenā atrodas bī skapa pils priekš ā , bet otrā atrodas kreisajā pusē , pie ieejas laukumā . Iekš ā ir 3 zā les,

atdalī tas ar puskolonnā m.

Centrā lo zā li vainago koka griesti, kuros redzami Dž uzepes di Brindisi darbi. Barokā lajā interjerā saglabā ti vē rtī gi apdares slā ņ i, marmora grī das.

Katedrā lei ir 12 altā ri – seš i katrā navā , kas veltī ti daž ā diem katoļ u svē tajiem, un daudzas gleznas ar lielu mā ksliniecisku vē rtī bu.

Ieejas durvis ir interesantas, ja skatā s no iekš puses, tad stikls saules un mē ness formā , blakus Kristum, ieliktņ us apgaismo saule.

15.  gadsimta bī skapa pils, kuras fasā dē redzams vecā kais (1764.  g. ) strā dā još ais pulkstenis Leč ē .

Blakus 18.  gadsimta seminā ra pilij:

Leč ē ir daudz skaistu baznī cu, tač u ieeja daž ā s ir maksas. Turklā t, ja pirms diviem gadiem katedrā li apmeklē jā m pilnī gi brī vi, tad tagad ir jā pē rk biļ ete, kas ir diezgan dā rga (5 eiro), vai arī jā ņ em kompleksā biļ ete par 10 eiro uz vairā kā m baznī cā m.

Ja pametī siet Doma laukumu un dosieties pa vecpilsē tas galveno ielu pa Vittorio Emmanuele II, jū s redzē siet Svē tā s Irē nas baznī cu. . .

. . . pilsē tas pirmā patronese.

Ē ka 16. -17. gadsimta mijā . Franč esko Grimaldi, Sant'Andrea della Vale arhitekts Romā , atkā rtoja daudzus motī vus š ajā baznī cā .

Viena no labā kajā m baznī cas fasā dē m, ko esmu redzē jis, atrodas netā lu no Santa Croce bazilikas. . .

. . . š ī ir Leč es baroka virsotne, pā rsteidzoš a skaistuma un dekoru krā š ņ uma ē ka. 16. -17. gadsimtā tā s celtniecī bu un dekorē š anu uzsā ka Franč esko Antonio Zimbalo, bet pabeidza viņ a mazdē ls Dž uzepe Zimbalo. Bazilikai ir lieliska fasā de ar daudzā m skulptū rā m un dekoratī viem elementiem, ko veidojuš i izcilā kie arhitekti Riccardi, Penna un Zimbalo, savukā rt ar labā kajiem mū rniekiem un kokgriezē jiem.

Fasā de tika atjaunota ilgu laiku, mū su pirmajā apmeklē juma reizē tika pā rklā ta ar audeklu ar attē lu.

Rož u logu izstrā dā ja Cē zā re Penna un Dž uzepe Zimbalo.

Altā ris, kas veltī ts Sv. Francisks no Paolas. Franč esko Zimbalo altā rgleznu rotā divpadsmit bareljefi, kas attē lo ainas no svē tā dzī ves.

Katedrā les griesti:

Pils Celestī na (Palazzo dei Celestini), 16.  gadsimtā , grezna baroka klostera ē ka piekļ aujas katedrā lei un veido vienotu arhitektū ras ansambli.

Lieliskais pagalms:

Klosteris tika slē gts 1807.  gadā , un tagad š eit atrodas Leč es prefektū ra:

Via dei Perroni, ejot nedaudz pa kreisi, ved uz Porta San Biagio vecpilsē tas otrajiem vā rtiem.

Tie tika uzcelti baroka stilā.1774.  gadā virs agrā kajiem Kā rļ a V vā rtiem.

Š ī s ir stā sta par Leč e beigas, turpmā kajā s atsauksmē s es atgriezī š os pie Leč es.

Turpinā jums š eit >>>