Krievu piedzīvojumi Itālijā
Izlasot forumā tē mu “Kas notiek ar arā bu pasauli? ”, mē s nolē mā m nodot savu mī ļ o Ē ģ ipti un pievē rsā m uzmanī bu Turcijai. Meitenes no TA augustam solī ja "viss iekļ auts" programmu Bambarbijā.5 * par 400 $ no deguna. Tas ir kā rdinoš i. Bet augustā atvaļ inā jums neizdevā s, un septembrī nebija brī vas Turcijas, bet nebija mazā k brī vas Itā lijas - Magnificent Italy autobusu tū re par 200 eiro (vecā cena 265). Pā rdomā m nebija daudz laika, nolē mā m – ņ emam. No paš a sā kuma viss nogā ja greizi. Autobuss Ļ vovā ieradā s 19-20 stundu vietā pulksten 22. Tiesa, Ungā rijas robež a tika š ķ ē rsota diezgan ā tri. Starp citu, ļ oti lē ts dutiks. Nopirkā m š ampanieti par 2.50, konjaku Napoleon 5 * 0.5 l - 2.50, burbonu - 5 ar santī mu. Tā pē c iesaku. Pagā juš ajā gadā uz Prā gu devā mies caur citu robež u - neatceros, vai tā bija poļ u vai č ehu, jo cenas tur bija daudz augstā kas. Lai gan, varbū t viņ i gada laikā ir nolaiduš i alkohola cenu? Pa ceļ am vairā kas reizes apstā jā s. Ungā rijā mani patī kami pā rsteidza tas, ka ik pē c pā ris kilometriem ceļ a ir ļ oti pieklā jī ga tualete (pilnī gi bez maksas) un ceļ a malā s no zā ģ ē tiem baļ ķ iem izgatavoti galdi ar soliņ iem, kur var uzkost ar saviem produktiem. . Solī to 6-7 vietā no rī ta Budapeš tā ieradā mies ap 10. Uzreiz mū s aizveda uz Szechenyi pirtī m. Patika. Zem klajas debess pirts pagalms sadalī ts 2 daļ ā s - tikai baseins un baseins ar visā diem dž akuzi un citiem zvaniņ iem un svilpieniem - hidromasā ž ā m. Tur daž ā da vecuma un daž ā du valodu cilvē ki draiskojā s, lī dz nokrita. Pamanot bezsaimnieka sauļ oš anā s krē slus, uzmetam tiem dvieļ us un pievienojamies rotaļ ā m. Pietiekami slaistī jies, dodos sauļ oties sauļ oš anā s krē slā . Nogulē ju kā das 5 minū tes - apnika, un tad pie manis pienā k puisis uniformā un kaut ko grib, saprotu, ka nauda ir par solā riju. Klusi savā cu mantas un, neatvadoties, dodos prom. Man likā s dī vaini, ka daž i cilvē ki, neskatoties uz bezmaksas sauļ oš anā s krē slu pieejamī bu, sauļ ojā s tieš i uz betona, noklā jot dvieļ us. Tagad mē s uzzinā sim. Es metu lietas uz brī va soliņ a (sirdī ceru, ka š is pakalpojums ir bezmaksas). Ejam ar draugu apskatī ties, kas ir segtajā daļ ā . Un tur - klase - daudz baseinu ar daž ā das temperatū ras un sastā va termā lo ū deni, kā arī pirtis, arī ar daž ā du temperatū ru. Mē s sagriež am daž us apļ us. Izejam ā rā un ejam peldē ties baseinā . Apsargs uz mums svilpo un parā da, ka esam kā bez cepurē m, bet nu, ī sti negribē jā m. Es joprojā m nesaprotu, kā pē c vienā daļ ā var bū t bez cepurē m, bet otrā nē ? Vē l drusku plunč ā jā mies un mū su 3 stundas bija beiguš ā s. Pē c tam pilsē tas apskates tū re un visbeidzot tiekam aizvesti uz viesnī cu. Viesnī ca ir kaut kur nomalē , bet bez augstceltnē m, ļ oti zaļ a un klusa. Teritorija, lai arī neliela, ir ļ oti zaļ a, ir dī ķ is ar biezā m sarkanā m zivī m, tenisa korts, aug ciprese, gaiss ir forš s. Viesnī ca saucas Sas Club 3 * vai kaut kas tamlī dzī gs. Saņ emam atslē gas, ejam uz istabu. Istaba maza, bet ir minibā rs, kas mums nav nevietā , un milzī ga terase, lai gan uz to paveras 3 istabas. Gulta ir balta un arī dvieļ i. Kā vē lā k izrā dī jā s, vannas istabā ļ oti slikti notecē ja ū dens, nedarbojā s arī televizors. Nu, Dievs viņ u svē tī . Citiem cilvē kiem nebija balkonu, bet bija divistabu apartamenti, bet ar duš u, nevis vannu. Ekskursijas programmā bija iekļ auta izvē les ekskursija ar kuģ ī ti pa Donavu par 20 eiro. Pē c paziņ u vā rdiem un tī meklī smeltā s informā cijas, š ampanieti vajadzē ja dzert neierobež otā daudzumā , kas mani ļ oti iedvesmoja, bet MŪ SU tū res programmā par š ampanieti nebija ne vā rda. Mē s nolē mā m š o jautā jumu noskaidrot ar gidi, uz ko viņ a paziņ oja, ka viņ i mums ielej glā zi. Un tas ir par 20 no deguna. Nē paldies. Pieredzē juš iem alkoholiķ iem tas ir vienkā rš i smieklī gi. Un pagā juš ajā gadā es redzē ju Budapeš tu naktī , braucot no Vī nes. Fig ar viņ u. Itā lija mums ir priekš ā . Un pē c nakts pā rvietoš anā s un negulē tas nakts jū s nevē laties nekur iet. Bet atradā m spē ku sevī un devā mies uz tuvā ko veikalu, lai apskatī tu, vai nav kaut kas garš ī gs (dzerš anas nozī mē ). Mē s nopirkā m š ampū nu (brut) par 1000 forintiem, kas, manuprā t, ir ļ oti lē ts (salī dzinot ar mū sē jo). Atgriež amies viesnī cā , apsē ž amies uz terases ar skatu uz cipresē m un dzeram Djutika š ampanieti. Skaistums. Nu ne Jaunā pasaule, protams, bet vismaz ne sliktā ka par Artjomovsku. (Tas ir par 2.50). Uz terases aug arbū zs, tas jau nogatavojies. Gribē jā s ē st, bet baidī jā s, ka iekļ aus istabas cenā . Lai tas turpina augt. Visi, gulē t, beidzot! Rī ts. Brokastis. Ī paš i iespaidu nebiju, lai gan izsalkuš i nedevā mies prom. Prā gā ē diens bija labā ks. Š odien pā rceļ amies uz Venē ciju. Vairā k nekā.700 km. Lasot ekskursijas programmu, man bija aizdomas, ka Venē cijā nokļ ū sim ļ oti vē lu un nepaspē sim daudz redzē t, tā pē c nolē mu, ka uz Venē ciju braukš u vē lreiz patstā vī gi, nevis kā du no izvē les priekš metiem. Pieņ ē mu, ka mū s izliks kaut kur Mestrē un pat jautā ju pieredzē juš iem cilvē kiem, kā tur nokļ ū t. Bet viss izrā dī jā s daudz sliktā k. Bet vairā k par to vē lā k. Braucam caur Ungā riju. Pie apvā rš ņ a parā dā s diezgan liela ū denstilpne. Laikam tas ir Balatons. Cilvē ki fotografē jas. Kad esam gandrī z tai garā m, mū su gids pamostas un paziņ o, ka braucam garā m Balatonam! Krā š ņ s. Braucam cauri Slovē nijai. Ļ oti jauki, bet laiks kļ ū st sliktā ks. Sā k lī t lietus. Piestā jam pa ceļ am uz autogrilu. Nolē mu vakaram nopirkt vī nu. Pā rdevē ja iedeva sī knaudu - kaudzi sī kumu par 10 centiem. Paskaitī ju autobusā - pietrū ka 1.30. Sasodī ts, necilvē ks! Man tas pats, Eiropa! Muļ ķ is kā Ē ģ iptē . (Ak, Ē ģ ipte! ). Laiks kļ uva labā ks, bet Venē cijas virzienā tā di melni mā koņ i! Ieradā mies ap 18:00 un sā ka stipri lī t. Mē s nokavē jā m vaporetto par 5 minū tē m. Nā kamais ir 19.00. . Autobuss mū s izsē dinā ja un lietus laikā devā mies uz molu. Vaporetto beidzot ir ieradies. Lietus nerimst. Mums patī k skati pa logiem. Mē s izkā pjam. Ekskursijas gids mū s gaida. Tā bija jautra ekskursija. No lietussarga apakš as izlī st nevar, ir jau tumš s, tā pē c viņ i pat neatklā ja kameru - mums tas ir diezgan vienkā rš i, un tumsā nekas labs nesanā ks, vienkā rš i ievietojiet baterijas. Turklā t es joprojā m ceru nokļ ū t š eit pē cpusdienā . Starp citu, vē rš amies pie sava gida ar jautā jumu, cik tā lu mū su viesnī ca atradī sies no Venē cijas. Viņ a mū s vienkā rš i apdullinā ja, sakot, ka 120 km. Nomā kts. Tika nolemts, ka no neatkarī ga ceļ ojuma nekas nesanā ks – un, iespē jams, tā lu un dā rgi. Bet es biju pietiekami gudrs, lai pajautā tu gidei, kas vadī ja ekskursiju - viņ a teica, ka kilometri 40. Nu tas ir kaut kas. Un mū sē jais ir infekcija. Ar nolū ku, domā ju, viņ a tā teica, lai mē s paš i nekur nebrauktu, bet pirktu no viņ as izvē les priekš metus. Labi. Lietainā tū re beidzā s, kā jas bija slapjas, bet lietus beidzot bija mitē jies. Pē dē jais vaporetto atiet 22.30. Sarunā jā m ar savu skaistuli, ka tiksimies pie Rialto tilta 22.10. Klaiņ ojā m pusstundu. Ir pienā cis laiks atgriezties piestā tnē . Nastja jautri ved mū s uz molu. Mē s esam aiz viņ as. Un tad cilvē ki pamana, ka mē s te jau esam garā m. Ī sā k sakot, viņ a apmaldī jā s un gā ja vē l enerģ iskā k. Nogriež am vairā kus apļ us vienā un tajā paš ā vietā , cilvē ki kafejnī cā jau ķ iķ ina uz mums, un mē s jau tikai skrienam - laika nemaz nav atlicis un, paldies Dievam, tikā m burtiski pē dē jā s sekundē s pirms burā š anas. Kā mē s nevienu nezaudē jā m, paliek noslē pums. Bet manas kā jas ir sausas. Bet, kā izrā dī jā s, tie nebija visi lī dz š im notikuš ie piedzī vojumi, lai gan drī z sā kā s nā kamais. Ī sā k sakot, š oreiz braucē ji apmaldī jā s, un mē s š os 40 km lī dz viesnī cai braucā m vairā k nekā.2 stundas. Tā tad tieš ā m varē tu domā t, ka viesnī ca atrodas 120 km no Venē cijas. Beidzot atbraucā m. Viņ i devā s gulē t jau divos naktī . No rī ta pē c plā na mums ir izvē les priekš meti Florencē . Bet, tā kā autobusam bija jā gaida 9 stundas, tad izbraukš ana aizkavē jā s lī dz 10.30. Viesnī ca tač u ir 4*. To sauc par Holiday La Marca. Istaba liela, mē beles jaunas, gulta sniegbalta, santehnika teicama, plazma, pilns minibā rs - alus-shmivo, pat maza š ampanieš a pudele, bet bija arī cenas dzē rieniem - tā das ka nē paldies. Bet no otras puses, brokastis ir apskā vieni un raudā š ana - kruasā ns, ievā rī juma kaste, grauzdiņ i un kafija-tē ja no automā ta. Un viss. Kā ds dabū ja eļ ļ u – mē s nē . Pē c tik spē cī gā m brokastī m devā mies uz savu istabu, lai iedzertu tē ju ar saviem cepumiem. Labi, ka paņ ē mā m lī dzi nelielu elektrisko tē jkannu. Aizbraucā m uz Florenci. Brī niš ķ ī gs laiks. Ainava vietā m ir iespaidī ga. Daudz tuneļ u. Esam ieraduš ies. Aizgā jā m uz veikalu iekost, lai aizietu uz tualeti. Nopirku vietē jo vī nu par 3 eiro. Izcils vī ns. Ne sliktā k par Slovē nijas, kas man rezultā tā izmaksā ja 8.70. Tikš anā s vietā ar gidu nokļ ū stam ar sabiedrisko transportu. Ekskursija man patika, katedrā le mani iespaidoja, kuilim tika izteiktas merkantilas vē lmes. Brī vais laiks. Aizsū tī ju draugu uz torni, lai bildē tu pilsē tu no augš as. Viņ a gā ja cauri tirgotā ju rindā m. Ļ oti atgā dina Ē ģ ipti. Tie paš i tumš ie mazie pā rdevē ji, viņ i arī kliedz Ryusky-Ryusky. Es vienmē r esmu bijis pā rsteigts, kā viņ i mū s izdomā . Man uz pieres ir rakstī ta mana tautī ba. Es pat neatvē ru muti. Un viņ a nemaz nebija ģ ē rbusies saulainā un kokoš ņ ikā , bet parastos dž insos un T-kreklā . Un es pati esmu tumš i brū nmataina sieviete. Dabas noslē pums. Vienā no logiem redzu kurpes par ļ oti izdevī gu cenu - 39 eiro. Lieliski apavi - ņ emam. Mē s devā mies uz picē riju. Paņ ē mā m gabaliņ u picas (katra 2 eiro) un glā zi jaunā vī na (katra 1.5 eiro). Man patika neapolieš u pica. Viņ i izdzē ra vī nu, panā ca veikalā pirkto. Labi, laiks autobusam. Nastja ved mū s uz pieturu. Gaidā m savu 23. autobusu, kā ieradā mies. Un viņ š neiet un neiet. Tie ir 23a vai 23c. Pē c 15 minū š u gaidī š anas Nastja mē ģ inā ja pajautā t š oferim, vai mē s varē tu braukt ar š iem autobusiem, tač u, tā kā viņ a nezina ne vā rda itā ļ u valodā (kas ir diezgan dī vaini), un š oferi nezina angļ u valodu, tas nenoved uz jebko. Nogaidī juš i vē l 10 minū tes, nolemjam apsē sties 23a. Dī vainā kā rtā viņ š mū s atveda ī stajā vietā , tikai veikals jau bija ciet, un mē s vairs nepirkā m to garš ī go vī nu. . Raugoties uz priekš u, teikš u, ka š is bija gardā kais vī ns, ko Itā lijā iegā dā jā mies (š ajā cenu kategorijā ). Viesnī cā atgriezā mies pusdivos no rī ta. Nā kamajā rī tā saskaņ ā ar plā nu Milā na, bet mē s tomē r nolē mā m ī stenot savus plā nus un, guvuš i vā rtus, Milā nā atkal apmeklē t Venē ciju. Jā saka, ka pirms brauciena kā rtī gi gatavojos – lejupielā dē ju itā ļ u-krievu sarunvā rdnī cu un izlasī ju visas atsauksmes par Itā liju š ajā vietnē . Un tā kā skolā un institū tā es mā cī jos vā cu valodu, un mans draugs mā cī jā s franč u valodu, un pat tad ļ oti ilgu laiku, un mū su angļ u valoda ir piemē rota tikai saziņ ai ar Ē ģ iptes viesnī cu apkalpotā jiem, kuri zina tikpat daudz vā rdu kā mē s. . Nu kopumā mū su uzņ ē mums bija diezgan riskants. Runā jot par starptautisko komunikā ciju, es atcerē jos kā du smieklī gu atgadī jumu. Vienā no braucieniem uz Ē ģ ipti devā mies ekskursijā uz Krā saino kanjonu, un, tā kā to ņ ē mā m no ielu aģ entū ras, kompā nija bija nedaudz internacionā la - bez krievvalodī gajiem mū su sastā vā bija vā cietis un itā lis. mikroautobuss. Mū su gids mums vispirms stā stī ja krieviski, bet pē c tam viņ iem angliski. Viņ i nesaprata daž us viņ a vā rdus, bet mē s nez kā pē c sapratā m, un mē s centā mies tos nodot ar visu autobusu. Un mums bija draugs ar 10 gadī gu dē lu, kurš skolā mā cī ja gan angļ u, gan vā cu valodu. Mamma viņ am saka: "Vaņ a, labā kā valodas prakse ir komunikā cija ar cilvē ku, kam tā ir dzimtā . " Ī sā k sakot, viņ š dod mā jienu, ka Vaņ ai vajadzē tu runā t ar vā cieti. Nu Vaņ a dabiski sastinga, bet brauciena beigā s, kad vā cietis izkravā jā s no autobusa, viņ š izteica: "Aufwiederzeen. " Mē s avarē jā m. Nu, pietiks par Ē ģ ipti, atgriezī simies pie mū su aitā m, š ajā gadī jumā pie mums - kaut kā muldē jot un bļ audamies visā s mums zinā majā s valodā s, ar bē dā m uz pusē m uzzinā jā m no viesnī cas darbiniekiem. kur atrodas dzelzceļ a stacija (izrā dī jā s iet apmē ram 2 km). Ierodamies stacijā – neviena nekur nav. Kur iegā dā ties biļ etes, nav zinā ms. Nedaudz grozī jā mies uz platformas – pamazā m sā ka nā kt cilvē ki. Visi izmantoja vienu un to paš u maisī jumu, lai noskaidrotu no cilvē kiem, kur nopirkt biļ etes – tas izrā dī jā s pā ri ielai kafejnī cā . Ā tri skrē jā m uz turieni, bet bija jau par vē lu – vilciens ieradā s. Labi. Ejam uz kafejnī cu un nopē rkam biļ etes. Mē ģ inu noskaidrot, kad bū s nā kamais vilciens. Bā rmenis izņ em biezu Talmudu un, pā rskatī jis, parā da, ka pulksten 10.45, un tagad ir 9.00. Jā , neveicas. Eh, man bija jā iet kā zaķ im. Nu nopē rkam glā zi vī na (katra 80 centi) un kā du laiku pavadā m kafejnī cā . Atkal izejam uz platformu. Kaut kur internetā lasī ju, ka ar biļ etē m vē l kaut kas jā dara - piemē ram, kompostē t. Redzam kaut kā du aparā tu, bet nav kam jautā t, kā to lietot. Ne dvē sele. Biļ etes mums pā rdeva divos veidos, bet tad prā tojā m, cikos mums vajadzē s izbraukt no Venē cijas. Tā kā stacija acī mredzot nav ī paš i noslogota, rodas aizdomas, ka š eit piestā j maz vilcienu. Tuvojamies grafikam un stulbi uz to skatā mies. Bez puslitra nevar izdomā t. Parā dā s kā ds veids. Jums jā jautā viņ am. Bet kā mē s viņ am izskaidrotu, ko mē s vē lamies? Es krampji atceros, kā vakars ir itā ļ u valodā . Labvakar, buona sera. Jā . Pamā j ar rokā m un izdod frā zi, piemē ram, “Skuzi, senjor! Uh, sē rs, Venē cija-Lancenigo (tā sauc staciju, rā dot ar pirkstu uz grafiku un skatoties uz to ar cerī bu. Itā lis, š ķ iet, saprata, ko mē s no viņ a vē lamies, ar gudru skatienu izpē tī ja grafiku un iebakstī ja ar pirkstu pa pareizo lī niju. Pē c tā spriež ot, pē dē jais reiss no Venē cijas ir 18.00. Nu labi. Tad iedodam viņ am biļ etes, lai palī dz kompostē t. Palī dzē ja. Cilvē ki pamazā m ievā cas. Beidzot mū su vilciens. Divstā vu, pilnī gi jauns, ar plastmasas mī kstiem sē dekļ iem ar augstā m atzveltnē m. Mē s apsē ž amies otrajā stā vā . Maš ī na praktiski tukš a. Ejam. Nā kamā stacija ir Trevī zo. Ciematā ir daudz cilvē ku. Daudzi melnie. Pretī mums sē ž krā š ņ a, glī ta itā liete, turot rokā s daž as papī ra loksnes un, ik minū ti uz tā m skatoties, ar sajū smas pilnu izteiksmi pieskaņ ā kaut ko deklamē . Es skatos uz viltī bas. Tas ir smieklī gi. Braucā m lē ni un ilgi – stundu. Beidzot Venē cija! Tuvojamies vaporetto kasē m. Aizmirsu pateikt, ka Venē cijas apmeklē juma programmā man noteikti bija Lido un peldē š anā s jū rā . Tā pē c, kamē r ir pusdienlaiks un ir karsts, jums ir jā kuģ o tur. Atkal problē ma ir kā paskaidrot kasierim, kura biļ ete man ir vajadzī ga. Lai nemazgā tos, nolē mā m iegā dā ties ceļ ojuma karti 12 stundā m par 16 eiro. Uzzī mē ju uz rokas 12h un izlieku pa logu. Kasieris pagriež kaklu, kā - ko-ko? , bet tad smejas - saprata. Mums vajag vaporetto numur 1. Spriež ot pē c grafika, tas izbrauc pē c 10 minū tē m, nevis kā tas, kuru ņ ē mā m pagā juš ajā reizē - pē c stundas. Mē s kuģ ojam pa Lido. Venē cija, protams, š arms. Florence arī nav nekas, bet Venē cija ir kaut kas ī paš s, pilsē ta, kurā gribas atgriezties. Mē s visu fotografē jam. Ierodamies Lido. Meklē jot pludmali, es tracinu garā mgā jē jus - vai jū s esat no pludmales? Visi paraustī ja plecus un sā ka kaut ko murminā t. Es domā ju, ka es nebiju vienī gā , kas saskā rā s ar problē mu - kaut kā citu pajautā t, bet tad saprast, ko viņ i tev mē ģ ina atbildē t. . . Un tad es redzu meitenes ar dvieļ iem ap kaklu. Es domā ju, ka mē s viņ iem sekojam. Pa ceļ am pamanā m lielveikalu. Mē s atceramies. Un patieš ā m meitenes mū s aizveda uz publisko pludmali. Pludmale plata, cilvē ku maz (1 cilv. uz 10 kv. m. ) Neatrodot bodī tes, pā rģ ē rbjamies tā (kā Zadornovam - parā dī jā m, kas mē s neesam mež oņ i). Peldē jamies jū rā . Idiota sapņ a piepildī jums. Adrijas jū ra manā kontā ir piektā . Ū dens silts - 25 grā di. Krā sa ļ oti lī dzī ga mū su Azovai - zaļ gana. Pa pludmali staigā visā du junku pā rdevē ji, dabiski tumš ie. Atkal prā tā nā k Ē ģ ipte. Uzkož am ar sviestmaizē m, vā cam gliemež vā kus. Nu, izvē les rū tiņ a ir atzī mē ta — ir pienā cis laiks atgriezties. Pa ceļ am aizejam uz lielveikalu. Pē rkam vī nu un sieru. Siera cenas patī kami pā rsteidz - grivnas 50 par kg. Sē ž amies vaporetto, dodamies uz Piazza San Marco. Gribē jā m uzkā pt tornī - nofotografē t - tur bija ļ oti gara rinda, atvainojos par laiku. Ejam, satiekam jaunieš us no mū su busiņ a - viņ i arī nolē ma braukt AWOL. Viņ i dodas uz Dodž u pili. Viņ i solī ja atsū tī t bildes. Nastja, Ira - mē s joprojā m gaidā m. Un mē s klī stam pa ielā m, mē ģ inot atrast Pizas torņ a kopiju, kuru gids mums tumsā parā dī ja. Viņ i to nekad neatrada, bet viņ i uzgā ja apavu veikalu ar diezgan pieņ emamā m cenā m. Man bija jā pē rk zā baki par 119 eiro. Es nebaidos no š ī vā rda – izcili zā baki. Ejam tā lā k. Kā dā alejā ē dam picu pie stā vgaldiem, dzeram vī nu, skatā mies uz cilvē kiem. Interesanti! Visi itā ļ i staigā vai nu zā bakos, vai kedas. Muļ ķ ī ga mode. It kā ziemā viņ iem nebū s laika staigā t zā bakos. Un temperatū ra zem 30! Flip flops ir jaukā k. Nolē mā m ierasties stacijā jau laicī gi. Un viņ i to izdarī ja pareizi. Radā s jautā jums, no kura perona atiet mū su vilciens, un Santa Lucia stacijā ir vairā k nekā.20 peroni, lai nemelotu. . Jā , problē ma! Atkal stulbi skatos uz grafiku. Aiz krievu balss - puiš i, kur jū s ejat? Fu, paldies Dievam, viņ i mums palī dzē ja to izdomā t, izrā dā s, pē dē jais vilciens uz Lanchenigo ir 17.45! Skrien uz platformu. Jau netā lu no vilciena atceramies, ka neč irkstī jā m aboniķ i, bet, lai slavē ts Allā hs, netā lu no vilciena kā da meitene pildspalvas formā kaut ko uzrakstī ja mums uz biļ etē m, un mē s ar tī ru sirdsapziņ u devā mies mā jā s. . Kā izrā dī jā s, Milā nas ļ audis atkal atgriezā s ap pulksten diviem naktī . Izklaidē jies. Atsauksmes bija pretrunī gas. Viena tante teica - Harkova Harkova. Uz jautā jumu, vai viņ i kaut ko pē rk, atbildē ja, ka var nopirkt tikai pogu no uzvalka vai rokturi no kofera - viss ir ļ oti dā rgi. Un kā dam pilsē ta iepatikā s. Bet ņ emot vē rā vē lo ieraš anos - labi, ka neaizbraucā m. Vismaz pietiekami izgulē jā mies un ietaupī jā m naudu (izvē le maksā ja 55 eiro katrs). Nā kamajā dienā mū s gaida izrakstī š anā s no viesnī cas un izvē les Verona - Gardas ezers. Verona nebija ī paš i pā rsteigta, bet Sermione, pilsē ta pie ezera, ir kaut kas. Š eit es pavadī tu nedē ļ u. Ezers ir milzī gs – 52 km garš . Apkā rt kalni. Nu ļ oti skaisti. Pilsē ta ir veca, ļ oti mā jī ga un cienī jama. Ekskursijas vairs nebija, nu nevajadzē ja - laika maz. Ā tri atrodam pludmali un nopeldamies – kā rtē jā ķ eksī te. Ū dens ir svaigs, silts, nedaudz vē sā ks nekā jū rā . No mola ieraudzī ju milzī gu zivi (atkal atcerē jos Ē ģ ipti). Apbrī nojam saulrietu, klī stam pa ielā m. Atvadu bildes. Mē s braucam uz Ungā riju. Cikos ieradī simies viesnī cā ? Kopumā ceļ š bija garš . Mū su brī numbraucē ji atkal apmaldī jā s un apstā jā s Horvā tijā . Rezultā tā mē s nokļ uvā m viesnī cā...pulksten 10.30. Un š odien mums ir ieplā nots brauciens uz Egeru (un nevis izvē les). Gids uzstā ja, ka jā brauc 18.00. Ko tad darī t? Pē c ilgiem strī diem viņ i vienojā s pulksten 16. Es prasī ju to paš u numuru. Ejam vē lā s brokastī s, raiti pā rtopot pusdienā s. Izsalkuš ie cilvē ki visu aizslaucī ja. Ungā ri ir š okē ti. Drī zumā bū s vairā k pā rtikas. Jā , š ī nav Itā lija. . Ejam uz jau pazī stamo veikalu, par atlikuš ajiem 700 forintiem nopē rkam vietē jo Steffi alu. Kā man pietrū kst alus! Viss vī ns, jā , vī ns. Iekā rtojamies ar alu uz mū su iecienī tā kā s terases peldkostī mos. Baldež ! Arbū zs joprojā m aug. Nu laiks gulē t. Izbraucam uz Egeru. Ieradā mies krē slā . Par kaut kā dā m vannā m vairs nebija runas, bet ž ē l, ļ oti gribē jā s tur nokļ ū t. Staigā š ana tumsā ir ņ irgā š anā s. Knapi tiekam lī dz Skaistuma ielejai uz degustā ciju. 20 eiro par degunu. Bet tas bija tā vē rts. Mē s izmē ģ inā jā m 6 vī na š ķ irnes un pē c tam glā zi tā , kas jums patika. Papildus liels katls gulaš a 6 personā m. Tas ir, mē s apē dā m 2-3 bļ odas. Garš ī gi. Un notika arī konkurss par to, kurš var ilgā k dzert vī nu bez aizrī š anā s. Uzvarē tā ji saņ em pudeli vī na. Nopirkā m oriģ inā lu 2 litru baklaž ā nu ar jums iepatikuš os vī nu par 5 eiro. Labi. Viss. Pē dē jais bezmiega pā rbaudī jums un esam Ukrainā . Ir pagā jis mē nesis, un tagad es to visu varu mierī gi aprakstī t, un tad viss autobuss bija ļ oti saš utis, un pat kā ds izsvieda petī ciju uzņ ē mumam, un visi pierakstī jā s. Tagad patiesī ba ir tā da, ka es jau nož ē loju, ka arī parakstī jos. Nu, varbū t zvaigznes kļ uva tā , ka viss bija pret mums - es nezinu, vai kā ds bū tu vainojams. Esmu jau nomierinā jusies. Bet ir ko atcerē ties. Rakstī t š o š edevru mani ļ oti iedvesmoja uzvara viktorī nā "Pazī sti Skhidnicu". Tik daudz es ripoju! Varbū t bū s tā di paš i klaipi, kā es, un varē s to visu izlasī t. Pat ja nē , man tik un tā patika visu atcerē ties vē lreiz!
