Kruīzs (Ravenna)
30. , 11. maija rī tā kruī za kuģ is Voyager of the Seas ieradā s Ravennā . Piedā vā jums braukt uz Ravennu ar autobusu, maksā jot 30$ par diviem, mums nederē ja, nolē mā m Ravennas apskati novadī t paš i.
Tā nu neatkarī gu tū ristu grupa, izkā pjot no kuģ a, devā s meklē t transfē ru uz Ravennu, jo tā ir aptuveni 20 km attā lumā . Kā ds paķ ē ra taksi par 20$, tikā m pie prā mja, kas tika transportē ts pā ri kanā lam, un bija autobuss uz Ravennu. Prā mis ap 300 m, pā rbrauciens diviem 1 eiro, autobuss uz Ravennu lī dz dzelzceļ a stacijai. stacija maksā ja 4 eiro. Viss brauciens ir 40 minū š u laikā . Autobuss kursē ik pē c 20 minū tē m.
Ravennā tu pieskarsies mū ž ī bai. Vislabā k ir sā kt ar Svē tā Vitā lija baznī cu – iespē jams, interesantā ko celtni pilsē tā , kas dibinā ta 6. gadsimtā . Š is ķ ieģ eļ u astoņ stū ris izskatā s nedaudz apgrū tinoš s. Tomē r ir vē rts ieiet iekš ā – un jū s noteikti neko tā du savā dzī vē neesat redzē juš i!
Kupolu atbalsta astoņ as iekš ē jā s kolonnas, ap kurā m ir divstā vu apvedceļ š . Uz velves ir unikā la mozaī ka uz Bī beles motī viem. Starp pī lā riem ir divstā vu arkā des, kas izliektas pret konstrukcijas sienā m. Š is paņ ē miens ievē rojami palielina iekš ē jo telpu. Cilvē ka acij kļ ū st pilnī gi nesaprotami, kā ne tajā lielā kajā telpā varē ja ietilpt tik daudz interjera detaļ u. . Tepat netā lu atrodas Nacionā lais muzejs, kurā glabā jas plaš a romieš u laika monē tu kolekcija, ir unikā li ziloņ kaula grebumu paraugi. un senie ieroč i. Pā ri ceļ am redzams ī sts 5. gadsimta piemineklis - Romas princeses Galla Placidia mauzolejs. Un, lai gan lielā kā daļ a vē sturnieku ir pā rliecinā ti, ka Galla pelni š eit nav, tas padara struktū ras izskatu ne mazā k iespaidī gu.
Viena biļ ete uz San Vitale baziliku, Galla Placidia mauzoleju, pareizticī go baptisteriju, muzeju Arhibī skapa pilī un Sant'Apollinare Nuovo baziliku maksā.10, 50 eiro.
Ravennas vē sturiskais centrs ir burtiski piesā tinā ts ar agrī no viduslaiku garu – uz maigā s krā sā s krā sotu mazo dzī vojamo mā ju, veikalu un kafejnī cu fona izceļ as pietupienas, jaudī gas ē kas. Piemē ram, Neoniano baptistery Duomo laukumā . No visā m ē kā m, kuras rotā bizantieš u mozaī kas, š ī ir vecā kā . Š eit notika neskaitā mi pilsē tas iedzī votā ju kristī bu rituā li - jū s varat redzē t apbrī nojamo seno marmora fontu. Netā lu atrodas Arhibī skapa pils, kuras pirmajā stā vā atrodas tā da paš a nosaukuma muzejs. Apbrī nojamā kie un senā kie eksponā ti (6. gadsimts) ir “Maksimilijas tronis”, kas pilnī bā izgatavots no ziloņ kaula, un sudraba grieķ u “Sv. Agnellas krusts”.
Ravenna ne tuvu nav tik grezna kā tā s mā sa Venē cija, kas atrodas nedaudz tā lā k uz ziemeļ iem gar to paš u Adrijas jū ras piekrasti. Kad Ravenna pā rdzī voja smagus laikus, pilsē tas kasē nepietika naudas marmoram ē ku apdarei, kas savā ziņ ā saglabā ja to sā kotnē jā formā nā kamajā m paaudzē m. Bū vē ts no ķ ieģ eļ iem, tas netika pakļ auts vē rtī gu iež u demontā ž ai, kad bija nepiecieš ams bū vē t vai atjaunot katedrā les un pilis Milā nā vai Romā . Tā pē c vietē jie apskates objekti patieš ā m nes viduslaiku nospiedumu - "tumš o" laiku, no kura, pē c vispā rpieņ emtā viedokļ a, tas dveš kaut ko baisu un drū mu. Un, lai gan nav dū mu bez uguns (atcerieties Svē to Inkvizī ciju), tač u, bū dami Ravennā , sapratī siet, ka pat š ā ds laikmets atstā j kaut ko skaistu vē sturē .
Ravennā ir arī ī paš a atrakcija - Teodorika kaps.
Š ī ē ka nelī dzinā s nevienam no daudzajiem pilsē tas arhitektū ras pieminekļ iem. Balts, neieņ emams, papildus iespaidī gajam izskatam to joprojā m ieskauj ž ogs un automā tiska biļ eš u kontrole. Š ī (nevis ž ogu un kontroles, bet gan monumentā las eksterjera) iedvesmotā js bija ostrogotu karalis Teodoriks. Saskaņ ā ar Ē ģ iptes faraonu principu, karaliskā persona nolē ma neaizkavē t pē dē jo patvē rumu un uzcelt to savas dzī ves laikā . Š ī , iespē jams, ir vienī gā ē ka pilsē tā , kas celta nevis no sadedzinā tiem ķ ieģ eļ iem, bet no kaļ ķ akmens – lī dz ar to Ravennai neparastā baltā krā sa. Un arī struktū ras ī paš ī bas ir unikā las savā veidā . Ko ir vē rts tikai kapa jumts - milzī ga akmens plā ksne, kas speciā li atvesta no Adrijas jū ras otras puses, no Istras. Starp diviem kuģ iem tika transportē ts bloks ar diametru 10.5 m un augstumu 2.5 m.
Pē c š ī fakta kļ ū st skaidrs darba mē rogs, kas apliecina jau pierā dī to patiesī bu: itā ļ u arhitekti ir vieni no labā kajiem vē sturē . Š ī atrakcija beigā s palika, jo atrodas netā lu no dzelzceļ a stacijas. staciju, no kuras taisī jā mies doties uz Marina, tas ir, jū ras ostu.
Pa to laiku devā mies uz vietē jo kulta objektu – diž ā Dantes Aligjē ri kapavietu Tomba di Dante. Marmora sienas un dzejnieka tē ls uz kanceles ir kļ uvuš i par Ravennas pazī mi Itā lijā . Mauzolejs tika uzcelts 15. gadsimtā , tikai pusotru gadsimtu pē c Dieviš ķ ā s komē dijas autora nā ves. Florence, kurā dzimis dzejnieks, saprata gadsimtu vē lā k un sā ka pieprasī t Dantes mirstī go atlieku izdoš anu. Ravenna - pirmkā rt, franciskā ņ u mū ki - atpū tā s un darī ja visu, lai nepadoties. Rezultā tā , lai arī dzejnieks netika paaugstinā ts svē tā kā rtā , viņ a talanta pielū gš ana ir diezgan salī dzinā ma.
Ielas lejā atrodas vairā kas senas kapenes ar mozaī kas grī dā m. Vietē jie uzņ ē mī gie iedzī votā ji ir pā rvē rtuš i š o funkciju par labu ienā kumu avotu. Š ajā s kriptā s to atraš anā s vietas dē ļ grī das ir pastā vī gi applū st ar ū deni. Par iespē ju aplū kot apakš ē jā stā va mozaī kas grī das, pret kurā m peld zelta zivtiņ as, bū s jā maksā puseiro. Tuvumā ir vē rts apskatī t romieš u pagalmus, kuros senā s Romas laikā dzī voja patricieš i. Un jau atgriež oties, karstumā ieraudzī jā m milzī gu tū ristu rindu, kas gaidī ja tū risma autobusus. Un mē s pa ē nu sasniedzā m parasto autobusu, un pē c 40 minū tē m bijā m uz lainera.
