Венецианский карнавал и Доломиты в одной поездке. Часть 9. Брешия, музей Санта-Джулия Venēcijas karnevāls un Dolomīti vienā braucienā. 9. daļa. Breša, Santa Džūlijas muzejs

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 1. daļ a. Venē cija >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 2. daļ a. Vič enca >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 3. daļ a. Pescul >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 4. daļ a. Pescul >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 5. daļ a. Pescul >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 6. daļ a. Fedare >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 7. daļ a. Peskulas apkā rtne >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 8. daļ a. Breš a >>>

25.02. 17

Breš a. Santa Giulia muzejs. Š is ir milzī gs muzeju komplekss,

atrodas bijuš ajā benediktieš u klosterī Santa Giulia. Klosteri 8. gadsimtā uzcē la pē dē jais lombardu karalis Deziderijs.

Muzejs ir "trī s vienā ": klostera komplekss, vē stures muzejs un mā kslas galerija. Tas bija ieplā nots trī s stundas, un laika, varē tu teikt, knapi pietika.

Sā ksim ar vē stures muzeju.

Mozaī kas š eit netika atvestas. Viņ i atrodas š eit, zem klostera, un tika atklā ti. Mū su ē ras 1. gadsimts e.

Š ī ir visinteresantā kā mozaī ka, visas č etras sejas ir ļ oti izteiksmī gas:

Izturī gā kā s krā sas:

Olgu var bū t grū ti atraut no amforā m:

Romieš i:

Bronza, mū su ē ras 3. gadsimts e. Bronzas skulptū ras ir reti sastopamas. Kristieš i, cī noties pret pagā nismu, aktī vi kausē ja romieš u statujas (un kas š ajā gadī jumā ir barbari? ).

Ē nu spē le:

Romieš i biež i kopē ja grieķ u statujas. Tā tad, Afrodī te (puskaila un ar spoguli rokā s) kļ uva par Viktoriju (tunikā un ar spā rniem):

Tā lā k seko lombarda zā le, tad neatkarī gā s pilsē tas komū nas un venē cieš u laika zā les.

Svē tais Faustins:

Muzeja klostera kompleksā vecā kā ē ka ir Sansalvatores bazilika no langobardu laikiem, 8. gadsimtā . Lombardi, bū dami barbari citplanē tieš i, pā rņ ē ma mū sdienu bizantieš u kultū ru, tā pē c bazilika izskatā s “parasta”.

Un daž as kolonnas tika aizgū tas no romieš iem, jo ​ ​ š eit atradā s romieš u drupas.

9.  gadsimta freskas:

“Sadedzis, dē moni! ”:

Visas klostera kompleksa ē kas ir savienotas ar koridoriem un kā pnē m. Ir arī vairā ki iekš pagalmi, bet uz tiem var skatī ties tikai pa logiem.

Sanario Marijas kapela, 12. gadsimts.

16. un 17. gadsimta freskas.

Viens no galvenajiem muzeja eksponā tiem ir La Croce di Desiderio (Deziderija krusts), 9. gs. (Tiesa, Deziderijs nomira pirms krusta izdarī š anas).

Dā rgakmeņ i - no daž ā dā m valstī m un daž ā diem gadsimtiem.

Mā te ar bē rniem medaljonā (centrā ) izskatā s pā rsteidzoš i moderni:

Zelta glezna uz stikla. Saskaņ ā ar vienu versiju tā ir “Galla Placidia – Romas imperatora Teodosija Lielā meita.

414-415 bija vestgotu karaliene, 425-437 Rietumromas impē rijas valdniece”.

16. gadsimtā (tolaik Breš a bija Venē cijas Republikas pakļ autī bā ) pē c krā š ņ u koru uzcelš anas un gleznoš anas klosteris ieguva izskatu, kas saglabā jies lī dz mū sdienā m.

Š ajā telpā mū ķ enes varē ja klausī ties mises, izvairoties no nevē lamas saskarsmes ar draudzes locekļ iem.

Kvalitā tes atjaunoš ana 1966-2002:

Apaļ i logi gandrī z vienmē r ir droš a renesanses arhitektū ras pazī me:

Aizkari — krā soti uz sienas:

Muzejā ir arī mā kslas galerija.

Skatī jumi:

16.  gadsimta tē rps:

“Falconry”:

"Svē tais Dž ordž s un pū ķ is":

Pū ķ is ir ī paš i labs. Un vē l no eksotiska mež a iznā k govs.

Kopumā muzejs ne velti tiek uzskatī ts par vienu no labā kajiem Ziemeļ itā lijā .

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 10. daļ a. Dodž u pils >>>