Сицилия. Часть 2. Катания Sicīlija. 2. daļa. Katānija

Sicī lija. 1. daļ a. Giardini Naxos >>>

Nā kamajā dienā no rī ta mē s devā mies uz Katā niju. Autobusu kompā nija "ETNA Trasportie Interbus". Biļ ete pirkta paviljonā pieturā , ja ņ em š urpu turpu, tad ir izdevī gā k, viena biļ ete maksā ja ap 7 eiro. Brauciena laiks nav fiksē ts, autobuss jau nā k ar pasaž ieriem no Taorminas, intervā ls atkarī gs no sezonas, tad bija apmē ram stunda, š oferis ielaiž pasaž ierus ja ir tukš as vietas. No rī ta autobuss bija pustukš s, un mē s braucā m č etrdesmit minū tes lī dz Katā nijas autoostai. Paš ā pilsē tā autobuss veic vē l daž as pieturas, lai varē tu nokļ ū t lī dz konkrē tai vietai.

Tagad daž i vā rdi par "Sicī lijas baroka" pilsē tā m. Pē c š ausmī gā s 1693.  gada zemestrī ces, kas iznī cinā ja lielā ko daļ u Sicī lijas dienvidaustrumu pilsē tu, pilsē tas nolē ma pā rbū vē t baroka stilā , kas vē lā k tika pā rveidots.

specifisku iezī mju iegū š ana: ā ra kā pņ u izmantoš ana, sarež ģ ī ts dekors, izliektas fasā des Borromini stilā , maskas, puti uz fasā dē m.

Saskaņ ā ar pilsē tvides atjaunoš anas plā nu tika ņ emts vē rā ielu izvietojums un rezervē tā s brī vā s teritorijas, lai turpmā ko vulkā na izvirdumu gadī jumā bū tu pietiekami daudz iespē ju iedzī votā ju evakuā cijai.

No š ī s zemestrī ces visvairā k cieta Katā nijas pilsē ta, gandrī z visa pilsē ta bija drupā s. Pilsē tas atjaunoš anu vadī ja izcilais sicī lieš u arhitekts Dž ovanni Batista Vakarini, kurš vietē jo melno vulkā nisko akmeni izmantoja kā dekoratī vu elementu, nevis tikai vispā rī gu celtniecī bas materiā lu. Lai gan daudzi ceļ otā ji pā rspī lē , saucot Katā niju par "melno pilsē tu". Laika un mitruma ietekmē tagad mā ju krā sa vairā k atgā dina gaiš i pelē ku.

Pilsē ta ir diezgan liela, ir pat metro lī nija,

lai gan vē sturiskā s daļ as apskate prasa vairā kas stundas. Dibinā ta, tā pat kā Naxos, 8. gadsimtā pirms mū su ē ras. e. Pirms 1693. gada zemestrī ces pilsē ta pā rdzī voja Etnas izvirdumu 1669. gadā .

Vienī gā saglabā jusies ē ka š ajā s kataklizmā s ir varenā.13.  gadsimta Castello Ursino. Tā s sienas un torņ i nesabruka. Uz mū ra joprojā m redzamas magmas pē das. Kad pils tika celta, tā stā vē jusi uz klints ar skatu uz Jonijas jū ru, bet mū sdienā s Etnas izvirdumu un neskaitā mo zemestrī č u rezultā tā to no krasta š ķ ir vesels kilometrs. Pils sienā s tagad atrodas vē stures muzejs.

No autoostas mē s ejam pa Katā nijas galveno ielu Via Etna, kas stiepjas 3 km garumā no dienvidiem uz ziemeļ iem un ir pilna ar vē sturiskiem apskates objektiem, daudziem veikaliem un kafejnī cā m. Š eit atrodas arī viens no lielā kajiem tirdzniecī bas centriem La Rinascente.

Bez mā koņ iem Etna ir labi redzama ielas galā .

Mē s ejam garā m laukumam ar Vincenzo Bellini pieminekli, mē s atgriezī simies š eit.

San Michele Arcangelo ai Minoriti baznī ca. Templi un tam pieguloš o klosteri 18. gadsimta otrajā pusē uzcē la arhitekts Franč esko Battaglija.

Tā lā k krustcelē s atrodas ļ oti skaistā Basilica della Collegiata, kas pazī stama arī kā Santa Maria del Elemosina.

Ievē rojamā arhitekta Stefano Itara fasā de ir viens no labā kajiem sicī lieš u baroka paraugiem Katā nijā .

Griestu krā soš ana:

Dosimies uz Piazza Universita, ko projektē jis Vaccarini, no Palazzo dell Universita un Palazzo San Giuliano. Katā nijas Universitā te ir pirmā Sicī lijas universitā te, kas dibinā ta 1434.  gadā .

Arka uz Palazzo San Giuliano iekš pagalmu.

Dosimies uz Katā nijas galveno laukumu, kur Via Etna taisnā leņ ķ ī krustojas ar citu pilsē tas centrā lo ielu Via Vittorio Emmanuel II.

Lieliskais Piazza del Duomo baroka arhitektū ras ansamblis ir arī Dž ovanni Batistas Vakarini radī tais. Š is ir viens no skaistā kajiem laukumiem Itā lijā , ko esmu redzē jis.

Palazzo degli Elefanti — ziloņ u pils (1741),

tagad ir paš valdī ba. Sā kotnē ji to sauca par Palazzo Senatorio. Gadu gaitā pie pils izveides strā dā ja arhitekti Logobardo, Battaglia un Vaccarini. Pili rotā bareljefi ar ziloņ iem, virs galvenā s ieejas atrodas divas statujas - Ticī ba un Taisnī ba.

Š ī s ē kas priekš ā Vaccarini izstrā dā ja strū klaku, kas sastā v no obeliska ziloņ a Liotru (Katā nijas simbols) aizmugurē (1736).

Dzī vnieka aizmugurē ir Ē ģ iptes granī ta obelisks 3.66 m augsts. Ziloņ a izcelsme no melnā bazalta nav skaidra, kaut kas nepā rprotami ir no Senā s Romas laikiem. Tas izskatā s kā zilonis, kuru Romā projektē jis Bernī ni.

Cits Vaccarini š edevrs, Badia di Sant'Agata baznī ca (1767), ir lieliski redzama no Duomo laukuma, pa kreisi no katedrā les.

Baznī ca tika uzcelta uz Sv. Agatas klostera drupā m (1620), kas nestā vē ja pat 100 gadus un sabruka, tā pat kā lielā kā daļ a Katā nijas ē ku, 1693.  gada spē cī gā kā s zemestrī ces laikā .

Interjeru izstrā dā ja Nikola Danieli. Tie, kas vē las, var doties uz skatu laukumu.

Kvadrā ta centrā atrodas Katā nijas katedrā le (1739), Svē tā s Agatas katedrā le (Cattedrale di Sant'Agata), pilsē tas, Sicī lijas un Maltas patronese. Templis tika uzcelts 12. gadsimta beigā s uz zemestrī cē nopostī tas romieš u ē kas drupā m. Tieš i dievkalpojuma laikā no 1693.  gada katastrofā lā s zemestrī ces zem savā m drupā m tika aprakti 7000 lū dzoš u pilsoņ u. Tā vairā kkā rt pā rbū vē ta, mū sdienu katedrā les fasā des un interjerus baroka stilā rotā Vaccarini.

Bazilikas interjers ir diezgan pieticī gs:

Sv. Agatas relikvijas kapelā pie altā ra:

Svē tā Agata (Agata) ir viens no visvairā k cienī tajiem kristieš u mocekļ iem, ar nā vi sodī ts 251. gadā . Vispirms Agata tika nosū tī ta uz bordeli, pē c tam iemesta cietumā , kur viņ ai tika nogrieztas krū tis. Par š o tē mu ir daudz slavenā ko mā kslinieku darbu, un tajos visos daž ā dos veidos ir attē loti mocekļ u instrumenti: no š ķ ē rē m lī dz knaiblē m. Pē c mokā m svē tā Agata tika sadedzinā ta uz sā rta.

Piemineklis Agatai katedrā lē :

Katedrā lē ir apbedī ts pasaulslavenais komponists, pilsē tas iedzī votā js Vincenzo Bellī ni.

Seminā ra pili (Palazzo Seminario dei Chierici) projektē ja arhitekts Alonso Benedetto, vienī gais vietē jais Katanas arhitekts, kurš izdzī voja briesmī gajā.1693.  gada zemestrī cē .

Tagad Palazzo Chierici atrodas diecē zes muzejs

Izmantojot ī paš u eju caur Etneju, Svē tā s Agatas katedrā le ir savienota ar Seminā ra pili (Palazzo Seminario dei Chierici). Š ī eja ir daļ a no pilsē tas mū riem, kas celti karaļ a Kā rļ a V valdī š anas laikā.16. un 17. gadsimtā . Vē lā k cietokš ņ a sienas tika nopostī tas, bet palika eja, ko sauca par "Uzedas vā rtiem".

Caur š iem vā rtiem jū s varat doties zem dzelzceļ a, cauri mā jī gam laukumam uz jū ru un Castello Ursino:

Katā nijā ir liela osta, š eit pietauvojas kravas, komerciā lie un pasaž ieru kruī za kuģ i. No š ejienes atiet arī prā mji uz Neapoli un Maltu. Katā nija ir ļ oti ē rta vieta kā bā zes pilsē ta Sicī lijas iepazī š anai, jo tā ir transporta mezgls, kas savieno trī s krastus vienlaikus,

laba dzelzceļ a un autobusu satiksme. Turklā t netā lu no pilsē tas ir uzreiz vairā ku veidu pludmales - ar smiltī m, oļ iem, vulkā niskas izcelsmes, akmeņ ainas. Ū dens jū rā ir ļ oti tī rs, un no tā paveras brī niš ķ ī gs skats uz vulkā nu.

Piazza Duomo malā atrodas vē l viena Amenano strū klaka (1867). Strū klakas centrā lajā skulptū rā ir attē lots Amenano upes dievs (Amenano upe tagad tek divu metru dziļ umā zem zemes). Š ī s upes vē sais ū dens izplū st no strū klakas Katedrā les laukumā pie pieminekļ a ar ziloni. Katā nijas iedzī votā ji to sauc fontana dell'acqua a linzolu - "ū dens strū klaka palaga formā ".

Ja dodaties lejā aiz strū klakas, jū s nokļ ū sit slavenajā zivju tirgū :

Pamats, protams, ir zivju un citu jū ras velš u tirgus, tač u tiek pā rdota arī gaļ a, mā jputni, daudz dā rzeņ u un augļ u.

Apskatī juš i tirgu un nopirkuš i augļ us, pusdienlaikā mē s pā rceļ amies uz Crusader Street.

Via Crociferi (Krustneš u iela) ir rets arhitektū ras harmonijas un vienotī bas piemē rs, Katā nijas skaistā kā iela, kas pilnī bā apbū vē ta ar skaistā m 18.  gadsimta baroka arhitektū ras ē kā m. Ar nolū ku š eit ierodas arhitektū ras fakultā š u studenti no visas pasaules universitā tē m, lai apskatī tu nevis atseviš ķ as š ā da stila ē kas, bet gan veselus kvartā lus ar sarež ģ ī tā m ē kā m no itā ļ u baroka ziedu laikiem.

Benediktieš u klosteris ir viegli atpazī stams, pateicoties arkai, kas vē rsta pret ielu. Tagad daļ a ē ku nodota universitā tei.

Š ī milzī gā ē ka ir Sv. Nikolaja baznī ca (Chiesa di San Nicolò l'Arena), lielā kā baznī ca Sicī lijā . Baznī ca tika vairā kkā rt pā rbū vē ta, tač u tā netika pabeigta lī dzekļ u trū kuma dē ļ .

Baznī ca ir daļ a no Benedicī nas klostera kompleksa.

Sv. Asī zes Francisks:

Piemineklis Dž uzepes Benedeto Duzmetam, Katā nijas kardinā lam un arhibī skapam (1867–1894). Pa kreisi no pieminekļ a atrodas trī sstā vu ē ka no vulkā niskā akmens, kas celta 18. gadsimta sā kumā .

Š ī ir Palazzo Gravina Cruyllas, kur dzimis un pavadī jis bē rnī bu un jaunī bu Vincenzo Bellini.

Skaistā kā baznī ca š ajā ielā ir San Benedetto. Vē l viens Vaccarini š edevrs. Bet jau baznī cas slē dza uz siestu un netika iekš ā .

Nā kamā baznī ca ir Sv. Franciska Bordž a (San Francesco Borgia baznī ca):

No Via Crociferi mē s ejam lejup, gleznainas ielas lejā .

Mē s ejam garā m Terme della Rotonda — tas ir saglabā jies kaldā rijs (daļ a no termā lajā m pirtī m), kas celts mū su ē ras 1.  gadsimtā . e. kā romieš u pirts, un Bizantijas periodā tā tika pā rbū vē ta par Jaunavas Marijas baznī cu.

Ieradā s Villa Cherami, 17.  gadsimta beigā s:

Patiess ar puķ u dobi, palmā m un kokiem. No tā s uz pili ved greznas priekš ē jā s kā pnes, kas ietvertas akmens balustrā dē .

Pils fasā de, arī Vaccarini darbs:

Š odien Katā nijas Universitā tes Juridiskā s fakultā tes studenti mā cā s villas sienā s. Caur universitā ti var tikt uz otru pusi.

Patiesī bā mē s apbraucā m apli, sasniedzot Stesikoro laukumu ar Bellī ni pieminekli.

Liela amfiteā tra drupas, kas celtas mū su ē ras 2. gadsimtā . e. , gadsimtiem ilgi ir atraduš ies zem vulkā nisko pelnu slā ņ a. Apmē ram treš ā daļ a konstrukcijas ir izrakta, lielā kā daļ a joprojā m atrodas zem laukuma un apkā rtē jā m ielā m. Skaiti,

ka pelē kā granī ta kolonnas, kas rotā tuvē jo Svē tā s Agatas baznī cu Dungeonā , tika ņ emtas no amfiteā tra pirmā lī meņ a.

Svē tā s Agatas baznī ca Dungeon (Chiesa Cattolica di Sant'Agata al Carcere) tika slē gta uz siestas laiku, un tā tika uzcelta cietuma vietā , kur svē tais nī ka. Saskaņ ā ar leģ endu, apustulis Pē teris viņ ai parā dī jā s un dziedinā ja viņ as brū ces.

Tuvumā atrodas skaistā Tezzano pils (Palazzo Tezzano) 1727

Aiz Stesicoro laukuma pilsē tas parks atrodas Villa Bellini (aiz laukuma Stetsicoro). Viena no retajā m Katā nijas zaļ ajā m zonā m atrodas uz ziemeļ iem no vē sturiskā centra. Parks sā kotnē ji piederē ja Biskari prinč iem un atradā s ā rpus pilsē tas robež ā m, tā vecā kā daļ a datē ta ar 18. gadsimtu.

Mē s klaiņ ojā m pa vecpilsē tu

, tas ir pilsē tas operas nams "Massimo Bellini" (1890), kas pā rstā v vienu no Katā nijas arhitektū ras pē rlē m. Operas ē ka tika uzcelta Vincenzo Bellini laukumā , kur atrodas strū klaka ar delfī nu skulpturā lu kompozī ciju.

Gandrī z gā jē js caur Teatro Massimo ved uz teā tri:

Biskari pils Sicī lijā (Palazzo Biscari di Catania) ir viena no interesantā kajā m salas arhitektū ras apskates vietā m. Pils atrodas netā lu no katedrā les. Š ī ir privā ta pils, kas joprojā m pieder aristokrā tiskā s Biscari dzimtas pē cteč iem. Ne vienmē r ir iespē jams tur nokļ ū t, un nav noteikta darba laika, lai gan ē kā ir muzejs ar bagā tī gu arheoloģ isko senlietu kolekciju. Ekskursiju vada paš i pils ī paš nieki.

Mē s varē jā m iekļ ū t tikai iekš pagalmā :

Tad mē s nolē mā m, ka esam pabeiguš i Katā nijas apmeklē juma programmu, apskate aizņ ē ma vē l mazā k laika, nekā bijā m sā kotnē ji plā nojuš i, un pulksten 18:00 jau bijā m devuš ies uz Dž ardini Naksosu.

Turpinā jums š eit >>>