Apūlija un mazliet Romas. 14. daļa. Roma. Pēdējā puse dienas, pa forumiem
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
Pē dē jā dienā Romā nebija skaidra plā na braukš anai pa pilsē tu, autobuss uz lidostu bija 16.00, pirms tam nolē mā m izstaigā t tuvē jā s vietas, uzpirkt pā rtiku mā jā s, un tad - kā iet . Izbraucā m no viesnī cas agri, lai paspē tu pirms baznī cas slē gš anas uz siestu.
Pa ceļ am Sv. Eizebio baznī ca (Sant'Eusebio all'Esquilino). Tas nav slavenais portugā ļ u futbolists, bet gan 4. gadsimta moceklis Eizebijs. Baznī ca dibinā ta 5. gadsimtā , vairā kkā rt pā rbū vē ta, bet daudz kas saglabā jies no 13. gadsimta.
Grustus 18. gadsimtā gleznojis vā cu mā kslinieks Antons Mengs, tagad gandrī z nezinā ms, bet 18. gadsimtā viņ š tika uzskatī ts par "jauno Rafaelu", sekoja vecmeistaru tradī cijā m, daudz strā dā ja daž ā dā s valstī s. Eiropas. Viņ am pozē ja laikmeta varenā kie cilvē ki – no pā vesta Klemensa XIII lī dz Frī driham Lielajam.
Dosimies uz forumiem cauri San Martino ai Monti laukumam ar tā da paš a nosaukuma San Martino ai Mont baznī cu, kuru dibinā ja pā vests Silvestrs I un kas pirmo reizi tika uzcelta 314. –324. Paš reizē jo baznī cu uzcē la pā vests Sergijs II (844-847.845. gadā . Š is ir skats no apsī da:
Mū sdienī ga fasā de no 17. gadsimta:
Kolonā des sastā v no 12 antī kā m marmora kolonnā m katrā :
Pie Capocci un Graziani torņ iem. Ir teikts, ka Capocci un Graziani ģ imenes bija naidī gas savā starpā un spē cī gi š ā va viena uz otru no torņ iem, lai nogalinā tu, tā pē c sā nos nav logu, kas vē rsti uz kaimiņ u torni.
Viduslaikos katru romieš u rajonu kontrolē ja viena no ģ imenē m, kas pā rvē rta savu mā jokli par sava veida cietoksni.
Tā du cietokš ņ a torņ u bija ap 300, tagad palikuš i 50. Š ie aptuveni 40 metru augsti torņ i celti no ķ ieģ eļ iem, kas ņ emti no tuvē jā m Trajā na pirtī m. Tā pē c taisnī ba ir vē sturniekiem, kuri apgalvo, ka Senā s Romas ē kas iznī cinā juš i nevis vandaļ i (kā pē c viņ iem bija jā veic tik darbietilpī gs darbs), bet gan paš i Romas pilsoņ i, izmantojot pagā nu tempļ u un piļ u bezsaimnieka materiā lus. paš u vajadzī bā m.
Š eit ir vienas no romieš u mā ju, tā saukto, bū vniecī bas piemē rs. "Crescentu nams", XI-XII gadsimta cietokš ņ a daļ a, kuru bū vniecī bas laikā rotā ja seno ē ku fragmenti:
Mē s gā jā m garā m imperatora forumiem:
Aizgā ja uz Marmetā nas cietumu:
No 4. gadsimta pirms mū su ē ras. e. cietums bija paredzē ts valsts noziedzniekiem,
karagū stekņ i, valdnieki un lī dzī gas svarī gas personas. Tagad tā ir kristieš u pielū gsmes vieta, jo saskaņ ā ar leģ endu š eit savas pē dē jā s dienas pavadī juš i apustuļ i Pē teris un Pā vils. Uz leju, uz vietu, kur tiek turē ti ieslodzī tie, viņ i tiek ielaisti tikai grupā s. Es fotografē ju no augš as, cik vien labi varē ju:
Atkal, saskaņ ā ar leģ endu, Pē teris un Pā vils bija pieķ ē dē ti pie š ī kolonnas fragmenta:
1663. gadā virs cietuma tika uzcelta Svē tā Jā zepa galdnieka baznī ca San Giuseppe dei Falegnami. (Jā zeps ir Jē zus tē va, Dievmā tes saderinā tais vī rs)
Baznī cas interjers vairā k atgā dina mā kslas galeriju.
Bet uz Svē to Lū kas un Mā rtiņ as baznī cu, kas ir skaidri redzama no daž ā diem forumu punktiem. . .
. . . mē s netrā pī jā m, tā pat kā pagā juš ajā reizē , un š oreiz tas tika slē gts.
Mē s devā mies atpakaļ uz viesnī cu. . .
. . . izmetot ī su lī kumu uz tik cienī jamo Sanklementa (Sv. Klemens) baziliku. . .
. . . tas ir unikā ls ar to, ka tajā ir trī s lī meņ i: apakš ē jais ir 1. gadsimts ar dieva Mitras templi, vidē jais ir agrī nā kristieš u 4. gadsimta baznī ca, augš ē jais lī menis ir 12. gadsimtā . Vē l zemā k arheologi atklā ja ceturto slā ni, senā s romieš u mā jas pamatu, ko iznī cinā ja ugunsgrē ks. Mitrijā ir ieejas maksa.
Ievadī ts pa sā nu fasā des durvī m:
Š ī ir galvenā fasā de ar pagalmu:
Sv. Klementa IV, Romas pā vesta, viena no Kristus apustuļ iem (no 70) relikviju bazilikā ,
Ignā cijs Dieva nesē js un slā vu apgaismotā js svē tais Kirils. Starp citu, sā kotnē ji (lī dz 867. gadam) Svē tā Klementa relikvijas tika glabā tas Krimas Hersonē zē , kur viņ š tika nogalinā ts (noslī ka Azovas jū rā ), pē c tam jū ra kļ uva sekla, brā ļ i Kirils un Metodijs atveda Svē tā Klementa relikvijas uz Romu.
Apsī dā atrodas grandioza mozaī ka "Krusts – dzī vī bas koks", tā vai nu pā rcelta no "apakš ē jā s" bazilikas, vai arī veidota pē c lī dzī gas 4. -5. gadsimta mozaī kas.
Lai iegū tu labā ku pā rskatu, es sniedzu fotoattē lu no interneta:
Un š eit ir skaistas grī das kosmē tiskā stilā :
Sv. Aleksandrijas Katrī nas kapela, kas celta 1411. –1431. gadā .
Ar 15. gadsimta Masač o un Masolino fresku "Dzerš ana".
13. gadsimta beigu Civrpius, autors Arnolfo di Kambio. Zem kuras tagad atrodas Svē tā Klementa un Ignā cija Dievnesē ja relikvijas, tā s iepriekš tika apglabā tas apakš ē jā baznī cā .
Bet Svē tā Kirila relikvijas palika apakš ē jā baznī cā...
. . . kur ir labi saglabā juš ā s agrī nā s kristieš u freskas.
Apakš ā atrodas dieva Mitras templis, Romā ir vē l trī s lī dzī gi tempļ i. Š is ir lielā kais.
Beidzot mē s nolē mā m doties uz citu seno baziliku — "Santi Quattro Coronati" ("Svē tie č etri kronē tie mocekļ i"), kas atrodas blakus. Ā rē ji tas vairā k izskatā s pē c cietokš ņ a, kā ds tas bija viduslaikos.
Š is komplekss, kas sastā v no baznī cas un klostera, tika uzcelts 4. gadsimtā Caelian kalnā , savulaik tā bija pā vestu rezidence. Daļ a mū ru saglabā jā s pē c baznī cas rekonstrukcijas 11. -12. gs. Modernā fasā de no 1628. gada. Mazais 9. gadsimta zvanu tornis tiek uzskatī ts par vecā ko Romā saglabā juš os.
17. gadsimta balustrā de ar vairā kiem marmora paneļ iem abā s stā voš ā galvenā altā ra pusē s, Dž ovanni da Sandž ovani freskas par š o č etru svē to mocekļ u nā vi.
Virs balustrā des atrodas Dž ovanni da Sandž ovanni š edevrs, milzī ga freska "Debesu godī ba", kas tika pabeigta 1630. gadā .
Visas nozī mī gā kā s senā s bazilikas Romā ar kosmē tiskā stila grī dā m (1084). Skaistules!
Klosteris tika pā rbū vē ts 13. gadsimta vidū .
Silverstras kapela, kas pazī stama ar savu 1246. gada fresku ciklu. Viena no tā m ir sava veida ainu secī ba, kurā imperators Konstantī ns saslima, pē c tam sapnī redzē ja Pē teri un Pā vilu, ieradā s pie pā vesta Silverstras pē c dziedinā š anas, tika izā rstē ts, tika kristī ts un nodeva tiā ru un lī dz ar to arī spē ku Silvestram.
Lai iekļ ū tu kapelā , jums jā pieklauvē pie loga templī , jā saka "San Silverstro", dež urants iznā ks un ielaidī s jū s kapelā . Ieeja kapelā ir apmaksā ta, 2 eiro
Kapelas galā ir neliela svē tnī ca ar Rafaelino (Rafaela Kola, Rafaela skolnieka) freskā m no 16. gadsimta.
Grī da, tā pat kā navā , ir veidota cosmatesco stilā un pacelta par trim pakā pieniem.
Altā rgleznai (1728) ir polihroma marmora priekš puse. Nezinā ma autora altā rglezna, kurā attē lota Golgā ta, tika izveidota ap 1700. gadu.
Š ī ir pē dē jā apskates vieta, ko apmeklē jā m š ajā ceļ ojumā . Pē c tam ir veikali, maksas viesnī cā un “č emodā ns-stacija-lidosta”.
Starp citu, uz Fjumič ī no lidostu brauc daž ā du firmu autobusi, tie visi iekrauj pasaž ierus Termini stacijā , tikai daž ā dā s vietā s. Iesaku iepriekš precizē t izbraukš anas laiku un vietu. Ceļ š ar vairā kā m pieturā m aizņ em vairā k nekā stundu.
