Apūlija un mazliet Romas. 14. daļa. Roma. Pēdējā puse dienas, pa forumiem
Pē dē jā dienā Romā nebija skaidra plā na braukš anai pa pilsē tu, autobuss uz lidostu bija 16:00, pirms tam nolē mā m izstaigā t tuvē jā s vietas, uzpirkt pā rtiku mā jā s, un tad - kā tas iet. Atkal dodamies cauri piļ u galerijā m, Piazza Vittorio Emanuel
Pa ceļ am Sv. Eizebio baznī ca (Sant'Eusebio all'Esquilino). Tas nav slavenais portugā ļ u futbolists, bet gan 4. gadsimta moceklis Eizebijs. Baznī ca dibinā ta 5. gadsimtā , vairā kkā rt pā rbū vē ta, bet daudz kas saglabā jies no 13. gadsimta. Griestus 18. gadsimtā gleznojis vā cu mā kslinieks Antons Mengs, tagad gandrī z nezinā ms, bet 18. gadsimtā viņ š tika uzskatī ts par “jauno Rafaelu”, sekoja vecmeistaru tradī cijā m, daudz strā dā ja daž ā dā s Eiropas valstī s, laikmeta varenā kie cilvē ki no pā vesta Klemensa XIII lī dz Frī driham pozē ja viņ am Lieliski
Dosimies uz forumiem caur San Martino ai Monti laukumu (San Martino ai Mont) i ar tā da paš a nosaukuma San Martino ai Mont baznī cu, kuru dibinā ja pā vests Silvestrs I, pirmā ē ka bija 314-324. Paš reizē jo baznī cu uzcē la pā vests Sergijs II (844-847.845. gadā . 17. gadsimta modernā fasā de.
Katra kolonā des sastā v no 12 antī kā m marmora kolonnā m.
ka š eit tiek glabā tas vairā ku par svē tajiem kļ uvuš o pā vestu (tostarp pā vesta Mā rtiņ a I) relikvijas, kā arī liela skaita nezinā mu mocekļ u relikvijas.
Kreisajā pusē redzamas ejas durvis uz 3. gadsimta pazemes ē ku. notiek seno 7. -9. gs. fresku restaurā cija.
Blakus Capocci un Graziani torņ iem Stā sta, ka Kapoku un Graciā nu ģ imenes bija savā starpā naidā juš as un cieš i š ā vuš as viena uz otru no torņ iem, lai nogalinā tu, tā pē c sā nos, kas vē rstas uz kaimiņ u torni, nav logu.
Viduslaikos katru romieš u rajonu kontrolē ja viena no ģ imenē m, kas pā rvē rta savus mā jokļ us par sava veida cietoksni. Tā du cietokš ņ a torņ u bija ap 300, tagad palikuš i 50. Š ie aptuveni 40 metru augsti torņ i celti no ķ ieģ eļ iem, kas ņ emti no tuvē jā m Trajā na pirtī m. Tā pē c taisnī ba ir vē sturniekiem, kuri apgalvo, ka Senā s Romas ē kas iznī cinā juš i nevis vandaļ i (kā pē c viņ iem bija jā veic tik darbietilpī gs darbs), bet gan paš i Romas pilsoņ i, savā labā izmantojot pagā nu tempļ u un piļ u bezsaimnieka materiā lus. vajadzī bā m.
Š eit ir vienas romieš u mā jas bū vniecī bas piemē rs
devā s uz impē rijas forumiem,
Uzkā pa Marmetā na cietumā , 4. gadsimtā pirms mū su ē ras. e. cietums bija paredzē ts valsts noziedzniekiem, valdnieku karagū stekņ iem un tamlī dzī gā m svarī gā m personā m. Tagad tā ir kristieš u pielū gsmes vieta, jo. Saskaņ ā ar leģ endu, apustuļ i Pē teris un Pā vils š eit pavadī ja savas pē dē jā s dienas. Uz leju, uz vietu, kur tiek turē ti ieslodzī tie, viņ i tiek ielaisti tikai grupā s. Es fotografē ju no augš as, cik vien labi varē ju.
Saskaņ ā ar leģ endu Pē teris un Pā vils tika pieķ ē dē ti pie š ī kolonnas fragmenta.
San Giuseppe dei Falegnami tika uzcelta virs cietuma 1663. gadā . (Jā zeps ir Jē zus tē va, Dievmā tes saderinā tais vī rs)
Baznī cas interjers vairā k atgā dina mā kslas galeriju. Mē s apmeklē jā m š o baznī cu pē dē jā Romas apmeklē juma reizē . Š eit ir daž i fotoattē li.
Tač u mē s nenonā cā m lī dz Sv. Lū kas un Mā rtiņ a baznī cai, kas ir skaidri redzama no daž ā diem forumu punktiem, tā pat kā pagā juš ajā reizē , un š oreiz tā tika slē gta.
Mē s devā mies atpakaļ uz viesnī cu pa citu ceļ u, izmetot nelielu lī kumu un aplū kojot ļ oti cienī jamo Sanklementa (Sv. Klemens) baziliku, tā ir unikā la ar to, ka tai ir trī s lī meņ i: zemā kais ir 1. gadsimtā ar dieva Mitras templi, vidē jā ir 4. gadsimta agrī nā kristieš u baznī ca, augš ē jais lī menis - XII gs. ). Vē l zemā k arheologi atklā ja ceturto slā ni, senā s romieš u mā jas pamatu, ko iznī cinā ja ugunsgrē ks. Ieeja Mitrium ir apmaksā ta.
Sv. Klementa, IV pā vesta, viena no Kristus apustuļ iem (no 70), Dieva nesē ja Ignā cija un slā vu apgaismotā ja Svē tā Kirila relikviju bazilikā . Starp citu, sā kotnē ji (lī dz 867. gadam) Svē tā Klementa relikvijas tika glabā tas Krimas Hersonē zē , kur viņ š tika nogalinā ts (noslī ka Azovas jū rā ), pē c tam jū ra kļ uva sekla, brā ļ i Kirils un Metodijs atveda Svē tā Klementa relikvijas uz Romu.
Apsī dā ir grandioza mozaī ka "Krusts - dzī vī bas koks", tā ir vai nu pā rcelta no "apakš ē jā s" bazilikas, vai arī veidota pē c lī dzī gas 4. -5. gadsimta mozaī kas.
Triumfa arka pirms apsī das arī tika izgatavota 12. gadsimtā , tač u tā varē tu bū t cē lusies no mozaī kas no "apakš ē jā s" apsī das.
Un š eit ir skaistas grī das, Kosmati ģ imenes darbs
Sv. Aleksandrijas Katrī nas kapela, kas celta 1411. –1431. gadā ar Masač o un Masolino fresku no 15. gadsimta.
Civrpius, 13. gadsimta beigas, autors Arnolfo di Kambio. Zem kuras tagad atrodas Svē tā Klementa un Ignā cija Dievnesē ja relikvijas, tā s iepriekš tika apglabā tas apakš ē jā baznī cā .
Bet Svē tā Kirila relikvijas palika apakš ē jā baznī cā
kur tiek saglabā tas viduslaiku freskas
Apakš ā atrodas dieva Mitras templis, Romā ir vē l trī s lī dzī gi tempļ i. Š is ir lielā kais.
Beidzot mē s devā mies uz citu seno baziliku "Santi Quattro Coronati" (Svē tie č etri kronē tie mocekļ i), kas atrodas kaimiņ os. Š is komplekss, kas sastā v no baznī cas un klostera, tika uzcelts 4. gadsimtā Caelian kalnā , savulaik tā bija pā vestu rezidence. Daļ a mū ru palika pē c baznī cas rekonstrukcijas 11. -12. gs. Modernā fasā de no 1628. gada. Neliels 9. gadsimta zvanu tornis tiek uzskatī ts par vecā ko, kas saglabā jies Romā
Cosmatesque grī da tika uzstā dī ta 1084. gadā
17. gadsimta balustrā de un vairā ki marmora paneļ i abā s brī vi stā voš ā galvenā altā ra pusē s freskā Debesu godī ba. Trī svienī bas fresku 1630. gadā izpildī ja Dž ovanni da Sandž ovani
Klosteris tika pā rbū vē ts 13. gadsimta vidū
Ceļ otā ji baziliku apmeklē.1246. gadā celtā s Silverstras kaplič as dē ļ , kurā tajā paš ā gadā ir freskas, kurā s attē lota leģ enda par Sv. Silvestre. Ainai, kurā imperators Konstantī ns pieš ķ ir Silvestram diadē mu un tā dē jā di varu, bija liela politiska nozī me. Ieeja kapelā ir maksas, 2 eiro Kaplič a ir pazī stama ar savu 1246. gada fresku ciklu,
Nelielo svē tnī cu rotā.16. gadsimta Rafaelino freskas. Grī da, tā pat kā navā , ir veidota cosmatesco stilā un ir pacelta par trim pakā pieniem. Altā ris ir veidots vē lī nā baroka stilā (1728), un tam ir polihroma marmora priekš puse. Nezinā ma autora altā rglezna, kurā attē lota Golgā ta, tika izveidota ap 1700. gadu. Marmora rā mis ir pā rklā ts ar uzrakstu "Regnavit a ligno Deus" un segmentē tu frontonu.
Š ī ir pē dē jā atrakcija, ko apmeklē jā m š ajā ceļ ojumā . Pē c tam ir veikali, maksas viesnī cā un "Koferis-Stacija-Lidosta".
Starp citu, uz Fjumič ī no lidostu brauc daž ā du firmu autobusi, tie visi iekrauj pasaž ierus Termini stacijā , tikai daž ā dā s vietā s. Iesaku iepriekš precizē t izbraukš anas laiku un vietu. Brauciens ar vairā kā m pieturā m aizņ em vairā k nekā stundu
