Apūlija un mazliet Romas. 12. daļa. Roma. Aventīna un Apija ceļš
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
Š ajā dienā nebija skaidra plā na, kā ceļ ot pa pilsē tu, nolē mā m izstaigā t pazī stamas vietas un tad - kā iet. Diena izvē rtā s saulaina, pastaigā jamies pa Vittorio Emanuel laukumu ieskaujoš ajā m piļ u galerijā m.
Ejam garā m Santa Pudenziana baznī cai:
Via Lanza ved uz Via Cavour — rosī gu ceļ u, kas savieno Termini staciju ar romieš u forumiem:
Gandrī z visā s pilsē tā s ir ielas un pieminekļ i Kavoram, pirmajam Itā lijas premjerministram. Bū dams Garibaldi sabiedrotais, viņ š pielika daudz pū ļ u Itā lijas apvienoš anai.
Š ī s ir Bordž ijas kā pnes, kas savu nosaukumu ieguva no mā jas ar arku, kurā dzī voja Rodrigo Borgia (pazī stams arī kā pā vests Aleksandrs VI) aizrauš anā s, kas viņ am dzemdē ja č etrus bē rnus.
Iepriekš tur bijusi iela ar runā još u nosaukumu "Nelieš u iela", kurā , pē c leģ endas, tika nogalinā ts sestais Romas karalis Servijs Tullijs.
Mē s ejam augš ā pa kā pnē m uz laukumu, kur atrodas San Pietro in Vincoli baznī ca (San Pietro in Vincoli ), t. i. , "Pē teris važ ā s".
Baznī ca tika uzcelta 5. gadsimtā , kad Bizantijas ķ eizariene Eudoksija nodeva pā vestam Leonam I ķ ē des, ar kurā m apustulis Pē teris tika pieķ ē dē ts cietumā .
Baznī ca tika pā rbū vē ta vairā kas reizes, pē dē jo reizi 1475. gadā .
Pē tera ķ ē des glabā jas zem altā ra:
Ceļ otā ji no visas pasaules ierodas š eit, lai apskatī tu vienu no pasaulē ģ eniā lā kajiem darbiem — Mikelandž elo Mozu.
“Ragi” uz pravieš a galvas ir neprecī za Bī beles tulkojuma rezultā ts, jo “ragi” un “stari” no ebreju valodas tiek tulkoti tā dā paš ā veidā .
Š ī ir daļ a no pā vesta Jū lija II kapa, kura dē ļ Mikelandž elo piekrita apgleznot Siksta kapelu. Sā kotnē ji projekts ietvē ra aptuveni 40 figū ras, un to bija paredzē ts uzstā dī t Svē tā Pē tera katedrā lē , uz pontifa kapa, tač u nebija ne laika, ne naudas. Kas attiecas uz pā rē jo figū ru autorī bu, mā kslas vē sturnieku vidū ir strī di, tač u š ķ iet, ka tas noteicis, ka arī guļ oš ā Jū lija II seja ir Mikelandž elo darbs.
Mē s nolaiž amies atpakaļ uz seno romieš u forumiem un Kolizeju. Vē sturiskos apskates objektus neuzskaitī š u, citā di sanā ks visa grā mata, tikai daž as fotogrā fijas.
Man nepatī k pompozais Vittoriano komplekss, es uzskatu to vienkā rš i par nepiemē rotu ē ku uz vē sturisko ē ku un relikviju fona, lai gan daudzi domā citā di. Reiz mū su draugs, ar kuru bijā m ceļ ojumā uz Itā liju, teica, ka viņ š uzskata Vittoriano par labā ko ē ku Romā . Katram savs.
No otras puses, mē s vē lreiz apskatī jā m brī niš ķ ī go ē ku kompleksu (Giacomo della Porta, Rainaldi, Cavaliero, Longi) Kapitolija laukumā , kas izveidots pē c Mikelandž elo izkā rtojuma.
Mē s nolē mā m doties uz Aventī na kalnu, kas no aizmugures noapaļ oja Capitol pa š auro Santeodoro ielu.
Iela ved uz San Giorgio in Velabro baznī cu (San Giorgio Velabro) — baznī cu Romā , kas veltī ta Svē tajam Jurim Uzvarē tā jam, romieš u komandierim no Kapadokijas, kuram 303. gadā tika nocirsta galva. imperatora Diokletiā na vadī bā .
Svē tā galva un zobens atrodas zem galvenā altā ra:
Baznī ca š eit parā dī jā s 5. gadsimtā , modernā bazilika tika uzcelta oriģ inā la vietā (682-683), š obrī d San Giorgio ir klasiskas 7. –9. gadsimta romā nikas bazilikas interjers ar kailu akmeni. sienas un grī das. Apsī dā ir viena freska, kas datē ta ar aptuveni 1300. gadu un ko daž ā di pē tnieki piedē vē juš i Kavalī ni,
vai Dž oto.
Jā ņ a arka baznī cas priekš ā mū su ē ras 4. gadsimtā . e. :
Ejam uz Tibru, tas ir Ponte Rotto tilts. Salauzts tilts, vecā kais akmens tilts Romā (142. g. pmē . ). 
Vairā kkā rt bojā ts un remontē ts tilts pastā vē ja lī dz 1598. gadam, kad plū dos sabruka tā austrumu gals.
Š ajā brī dī ts. "Lielā Kloaka", Senā s Romas lielā inž enierbū ve.
Jū s vienkā rš i apbrī nojiet — vē l 18. gadsimtā visas Eiropas pilsē tas nosmaka no notekū deņ u plū smā m, pilsē tu ielā s un Senajā Romā no 6. gadsimta pirms mū su ē ras. e. bija kanalizā cijas sistē ma, kas izveda atkritumus no publiskajā m tualetē m, kuru mū su ē ras 2. gadsimtā bija vismaz 144 (lielā kā daļ a no 20 lī dz 50 vietā m), termiņ š ,
pilsē tas strū klakas, kā arī sadzī ves notekcaurules no privā tā m mā jsaimniecī bā m. Ir saglabā jusies liela izlietne, kas lī dz mū sdienā m darbojas kā lietus kanalizā cija.
Kanalizā cijas atveres tika aizvē rtas ar lū kā m, viena no tā m, pē c vē sturnieku domā m, ir ļ oti slavenā "Patiesī bas mute" (I gadsimtā mū su ē rā ), kas visiem labi zinā ma no filmas "Roman Holiday". Kopš.18. gadsimta tas ir uzstā dī ts baznī cas "San Maria in Cosmedin" portikā .
Ja redzat lielu rindu (galvenokā rt ķ ī nieš u), tad š eit visi sevi piesaka kā Gregoriju Peku vai Odriju Hepbernu. Piekļ uve portikam ir ierobež ota baznī cas darba laikā , t. i. , siestas laikā tas ir slē gts.
Pati baznī ca celta 6. gadsimtā vienā no pagā nu tempļ iem, tagadē jais fasā des izskats atjaunots romā nikas stilā , zvanu tornis ir 13. gs.
Tritona strū klaku 1717. gadā pē c pā vesta Klementa XI pasū tī juma uzcē la tē lnieki Franč esko Morati un Filipo Bai.
Baznī ca ir slavena ar savu lielisko 12. gadsimta cosmatesco mozaī kas grī du. Kolonnas no seniem tempļ iem.
Sakristejā atrodas krā š ņ ā s mozaī kas "Kristī ba" fragments, kas pā rvietots no vecā s Svē tā Pē tera katedrā les.
Baznī cas galvenā relikvija ir Sv. Valentī na dekorē ta ar ziediem. Tas pats svē tais, kuram par godu katru 14. februā ri tiek rī koti visu mī lē tā ju svē tki. 
Skvē rā , iepretim baznī cai pie upes, atradā s “Buļ ļ u forums”, vecā kais Senā s Romas (tirdzniecī bas) forums. Tagad tur ir seni pieminekļ i labā stā voklī .
Abas ē kas pilnī bā nonā kuš as pie mums tā pē c, ka tā s izmantotas kā baznī cas un vē lā kā s piebū ves likvidē tas tikai 20. gadsimtā .
Marmors "Hē rakla templis", 120. g. pmē . e. :
Un "Portunas templis", 100. g. pmē . e. :
Pē c nelielas pusdienu pauzes uzkā pjam Aventī na kalnā , kur ved vairā ki ceļ i, bet devā mies pa veco gleznaino ielu Clivo di Rocca Savella.
Kā dreiz kalnā apmetā s Senā s Romas plebeji, un tagad tā ir prestiž a zaļ ā zona, tā lu no tū ristu pū ļ iem, kuri parasti netiek tā lā k par Cavalieri di Malta laukumu.
Ceļ ā uz laukumu ir divas baznī cas, kuras kristieš i ļ oti ciena.
Sv. Sabina Santa Sabina (Santa Sabina all’Aventino) ir galvenā Dominikā ņ u ordeņ a baznī ca. Sā kotnē jā ē ka 422. -432. VIII-IX gadsimtā . tā tika daļ ē ji pā rbū vē ta, saglabā jot sā kotnē jo izskatu.
Logi izgatavoti nevis no stikla, bet no selenī ta, pateicoties kuriem pat visspilgtā kajā s saulainā s dienā s bazilikā valda pieklusinā ta gaisma. Baznī cā ir 24 kolonnas no senā Juno Regina tempļ a, kas parā dī jā s jau 400. gadā pirms mū su ē ras.
Freska, kurā attē lots Kristus Kalna sprediķ is. To izveidoja Taddeo Zuccaro 16. gadsimtā .
Madonna di Sant'Alessio jeb Edesas Dievmā te. Viens no visvairā k cienī tajiem kristieš u vidū , uzskatī ts par brī numainu,
saistī bā ar ko tas piesaista daudz svē tceļ nieku no visas pasaules. Saskaņ ā ar baznī cas tradī ciju ikonu gleznojis evaņ ģ ē lists Lū ka.
Un š o melno akmeni uz kolonnas, saskaņ ā ar leģ endu, pats velns uzmeta Svē tajam Dominikam, tač u tas tika garā m.
Kipreses koka durvis ir vecā kā s Romā , 5. gadsimta pirmajā pusē . Uz ciļ ņ iem attē lotas ainas no Vecā s un Jaunā s Derī bas.
Aiz baznī cas ir ieeja Savello parkā jeb Apelsī nu dā rzā . Tiek uzskatī ts, ka paš u pirmo apelsī nu koku Romā.1220. gadā izaudzē ja Svē tais Domeniks.
Romas panorā ma no š ejienes ir lieliska:
Pie apelsī nu dā rza ieejas ir vē l viens interesants skats — sena masku strū klaka.
Viņ a vanna ir saglabā jusies kopš seniem laikiem, un pie sienas piestiprinā to masku izgatavoja Dž akomo della Porta.
Tuvumā atrodas vē l viena ievē rojama San Alessio baznī ca ("Svē tie Bonifā cija un Aleksejs, Dieva vī rs"). Dibinā ta 5. gadsimtā , paš reizē jā fasā de ir no 17. gadsimta, zvanu tornis ir no 12. -13.
Tempļ a galvenā s svē tnī cas ir svē to Bonifā cija un Aleksija relikvijas, kas atrodas zem galvenā altā ra marmora sarkofā gā .
Sv. Aleksa kapela, kas ir viens skaņ darbs, ko 18. gadsimta otrajā pusē veidojis Andrea Bergondi. Tā s centrā lais elements ir skulptū ra, kurā attē lots mirstoš ais Aleksis, ģ ē rbies svē tceļ nieka drē bē s. Virs tā s redzamas apzeltī tas koka kā pnes.
Nelielā ē kā iepretim baznī cai bija ē dnī ca trū cī gajiem.
Kur ierindojā s š ī rinda?
Un tas ir apkaimes galvenais tū ristu "triks" - "Svē tais caurums" ((Santo Buco), skats caur atslē gas caurumu uz Maltas ordeņ a rezidences Romā vā rtiem.
Pē c rezidences bū vē tā ja Piranesi projekta tika izveidota ī paš a bedre, no kuras var redzē t trī s valstis: Maltas ordeni (kam pieder ordeņ a rezidence), Vatikā nu (Sv. Pē tera baziliku). ) un Itā lijā (kas ietver visu pa vidu).
Es lasī ju, ka var kaut kā iekļ ū t paš ā rezidencē , bet tagad tā ir slē gta otro reizi.
Pa kreisi no laukuma atrodas liels jauns ē ku komplekss — Pontifikā lā Svē tā Anselmas universitā te.
Š ī ir Starptautiskā benediktī nieš u universitā te, kas piedā vā kursus filozofijā , teoloģ ijā , teoloģ ijā , reliģ ijas vē sturē , liturģ iskajā mū zikā un dzejā !
Sant'Anselmo baznī cas teritorijā , kas celta 19. gadsimta beigā s.
Piemineklis Alesijai no Kenterberijas, 12. gadsimta katoļ u teologam.
Aventī nā ir vē l viena veca San Sabba baznī ca, kuru mē s apmeklē jā m iepriekš ē jos ceļ ojumos.
Tad mē s nolē mā m apskatī t Appian Way, devā mies lejā no kalna lī dz Circus Maximus - "Lielajam cirkam".
Cirks Maximus Romā atrodas gleznainā ielejā , starp diviem no septiņ iem pakalniem, uz kuriem pilsē ta ir uzcelta,
Palatina un Aventī na.
Š ajā milzī gajā hipodromā uzreiz divpadsmit rati varē ja sacensties par tiesī bā m tikt sauktiem par labā kajiem. Pati ieleja ir milzī ga: tā s garums ir 600 metri un platums gandrī z 150 metri. Pateicoties tik milzī gai teritorijai un ē rtajai atraš anā s vietai, senie romieš i, kas ne mazā k mī lē ja brilles kā garš ī gus ē dienus, nolē ma š eit uzcelt gigantisku, pat pē c mū sdienu standartiem atbilstoš u cirku.
Pē c Gaja Jū lija Cē zara rī kojuma Circus Maximus tika noregulē ts lī dz neticamā m proporcijā m. Neticami, ka bez pastā vī gajā m muiž niecī bas lož ā m sacī kstes varē ja vē rot sē ž ot 250 tū kstoš i plebju, tieš i tikpat (! ) bija arī stā vvietas. Pē dē jā s masu jā š anas sacensī bas notika 549. gadā . Pē c tam Romas Circus Maximus sā ka panī kt.
"Un pa gabalu, pa gabalam viņ i izlaupī ja ķ ieģ eļ u rū pnī cu, " tā pē c romieš i izlaupī ja stadionu materiā lu iegū š anai.
Viduslaikos š eit bijuš as lauksaimniecī bas zemes, ē kas, no kurā m palicis tikai Torre della Moletta ("Dzirnavu tornis"), pirms te tecē ja strauts un bija dzirnavas - attē lā zemā k pa labi . Pa labi atrodas pils drupas Palatī nas kalnā .
Mē s sasniedzā m Karakallas pirtis.
Jau 5. gs. n. e. Karakallas pirtis tika uzskatī tas par vienu no Romas brī numiem. Grandiozais ē ku komplekss aizņ ē ma 11 hektā ru platī bu. Cilvē ki š eit ieradā s ne tikai, lai nomazgā tu netī rumus, viņ i š eit atpū tā s. Ī paš i svarī gas bija vannas nabadzī gajiem. Nav brī nums, ka viens no mū sdienu zinā tniekiem š os terminus sauca par labā ko dā vanu, ko imperatori sniedza Romas iedzī votā jiem. Š eit apmeklē tā js atrada klubu, stadionu, atpū tas dā rzu un kultū ras namu.
Š odien š is grandiozais komplekss ir populā rs tū risma objekts Itā lijā . Tā s centrā ir liela plā ksne,
kurā biež i notiek slavenā ko operdziedā tā ju un tautas mā kslinieku koncerti. Tos var vē rot8000 cilvē ku, kas ir tieš i tik daudz vietu, cik paredzē ts mū sdienī gi aprī kotajā auditorijā . Ir vē rts atzī mē t, ka skatuve terminos ir lielā kā pasaulē , tā ir 22 metrus gara.
Termā lā kompleksa apmeklē jums tika atstā ts nā kamajai reizei, dodamies uz Porta Adreatina, Aurē lija mū ra vā rtiem. Pa ceļ am nesanā ca neviens cilvē ks.
Apijas ceļ š sā kā s pie citiem vā rtiem — Sansebastjanas, tā pē c mē s devā mies uz turieni gar sienu.
Sv. Sebastjana vā rti (Porta San Sebastiano, arī Porta Appia) ir lielā kie un vislabā k saglabā juš ies senā s Romas pilsē tas vā rti. 5. gadsimtā droš ī bas apsvē rumu dē ļ tas tika pā rbū vē ts lī dz 3 stā viem un tika pabeigta viena eja, divi torņ i un baļ ķ i.
Tad mē s pieļ ā vā m kļ ū du, kuru es nevienam neieteiktu atkā rtot. Apijas ceļ š , kaut arī saukts par Appia Antica, ir saglabā jies lieliskā stā voklī , un pa to ir diezgan intensī va satiksme. Bija jā dabū daļ a ceļ a no vā rtiem, no vā rtiem lī dz Sansebastjanas baznī cai ar autobusu, bet mē s devā mies kā jā m.
Pirmā s jū dzes ceļ š ir š ā ds, gar mū riem bez ietvē m, tā pē c, kad nā k maš ī nas, ir jā pieglauž as pie ē ku sienā m. Saka, ka svē tdienā s satiksme ir slē gta, bet tā bija pirmdiena.
Senajā Romā noteikti nebija divu krievu nepatikš anas. Tā kā muļ ķ u tur nebija, un ceļ i bija lieliski.
Pirmais apskates objekts uz ceļ a bija baznī ca "Domine Quo Vadis? "
Viennavas baznī ca tika dibinā ta 9. gadsimtā ,
tika pilnī bā pā rbū vē ta 1637. gadā .
Saskaņ ā ar leģ endu, tieš i š ajā vietā viņ š parā dī jā s apustuļ a Pā vila priekš ā , kad viņ š atgriezā s Romā , lai izpildī tu nā vessodu. Pā vils uzdeva Kristum tieš i to jautā jumu, kas kļ uva par draudzes nosaukumu. Marmora gabals ar Kristus pē das nospieduma kopiju tiek glabā ts zem metā la rež ģ a (oriģ inā ls glabā jas San Sebastiano bazilikā ).
Pa ceļ am atrodas katakombas, kurā s patvē rumu atrada pirmie Romas kristieš i.
Ieeja Sankalisto katakombā s. Š ī s ir lielā kā s kristieš u katakombas Romā , kuras tika izmantotas apbedī jumiem II-IV gadsimtā .
Autobusi apstā jas un veic apli pie San Sebastiano Fuori le Mura baznī cas ("Sv. Sebastians ā rpus pilsē tas mū riem"). Dibinā ta 340. gadā , paš reizē jā fasā de no 1612. gada, viena no septiņ ā m Romas baznī cā m,
saistī bā ar sē riju “Domine quo vadis? ”, kas aprakstī ts Bī belē un noticis š ajā s vietā s. Š eit glabā jas arī viena no bultā m, kas skā ra svē to Sebastjanu, un kolonna, pie kuras viņ š bija piesiets nā vessoda izpildes laikā .
Antonio Dž ordž eti š edevrs (1672), ko veidojis Dž ans Lorenco Bernī ni. Š is ir apbedī š anas piemineklis, kas atrodas zem kapelas altā ra. Interesanti ir arī daudzi kapelas elementi, kas pā rcelti no senajā m katakombā m.
Tuvumā atrodas ieeja Sv. Sebastiā nas katakombā s. Ir arī jauka kafejnī ca, kur varat atpū sties.
Turpmā k Appian Way gā jē ju posms ar imperatora ģ imeņ u ģ imeņ u apbedī jumiem jau ir aizgā jis.
Villa di Massenzio — pareizā k sakot, sarkano ķ ieģ eļ u ē ku drupas uz zā liena lauka. Pirmā s ē kas š ajā vietā parā dī jā s 1. gadsimtā pirms mū su ē ras. BC e.
Kā ecī lijas Metellas, konsulas meitas, kaps tika uzcelts ap 50. gadu pirms mū su ē ras. e.
Es negribē ju iet tā lā k, jo bijā m diezgan noguruš i, pienā ca autobuss. Mums bija vienalga, kur doties, ja vien tikā m lī dz metro. Pē c divdesmit minū tē m sasniedzā m staciju "Arco di Travertino".
Turklā t ceļ ojums uz Romas apskates vietā m beidzā s tajā dienā , jo nolē mā m doties uz Panorama hipermā rketu, lai iegā dā tos dā vanas un preces uz mā jā m. Vienā no grupu tū ristu tū rē m mums bija viesnī ca netā lu no metro stacijas Pietralata, hipermā rkets tieš i no metro izejas. Kopš tā laika katru reizi, kad tur ejam, tas ir ļ oti ē rti.
Atceļ ā metro vilciens pē kš ņ i apstā jā s Kastro Pretorijas stacijā , un visi tika izvesti ā rā . Izrā dī jā s, ka metro bija kā rtē jais streiks. Labi, ka nav tā lu no Termini, no turienes uz viesnī cu braucā m ar tramvaju. Lī dz ar to ir nepiecieš ams pā rbaudī t piedā vā to marš rutu shē mu ar streiku laiku, tie ir iepriekš zinā mi un informā cija tiek publicē ta.
Turpinā jums š eit >>>
Matveinka, liels paldies par komentāriem un ievērības cienīgām piezīmēm.
Atvainojiet, kā iesācējam))) Starp citu, es jau esmu atdalījis rindkopas, es noteikti ņemšu vērā fotoattēlu nākotnē))
Matveinka, Спасибо огромное за комментарии и достойные внимания замечания.
Простите, как для новичка))) Кстати абзацы уже отделила, по фото учту обязательно в будущем))
Komunikācija ar vārdiem ir kaut kas :) :)
Общение с именами это нечто :) :)
Vēlams izcelt rindkopas (citādi grūti lasīt) un var rediģēt stāstu - ievietot fotogrāfijas atbilstoši tekstam, kas arī ir ļoti patīkami uztverei
Желательно выделять абзаци (а то сложно читать) и можно отредактировать рассказ - вставить фотографии по тексту, что тоже очень приятно для восприятия
)))
)))
Matveinka, liels paldies par komentāriem un ievērības cienīgām piezīmēm.
Atvainojiet, kā iesācējam))) Starp citu, es jau esmu atdalījis rindkopas, es noteikti ņemšu vērā fotoattēlu nākotnē))
Matveinka, Спасибо огромное за комментарии и достойные внимания замечания.
Простите, как для новичка))) Кстати абзацы уже отделила, по фото учту обязательно в будущем))