Апулия, плюс немного Рима. Часть 11. Воскресная прогулка по Риму (окончание) Apūlija, kā arī mazliet Romas. 11. daļa. Svētdienas pastaiga Romā (beigas)

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

Tā pē c mē s nolē mā m apskatī t Karavadž o gleznas. No Navona laukuma pa nelielu joslu izejam uz Corso Rinascimente, š ī ir arī viena no ielā m, kas ierī kota Musolī ni gados. Pa š o ielu iet cita Romas rajona Parione robež a. Iela vienā pusē balstā s uz Corso Vittorio Emanuel, tieš i pretī San Andrea della Valle baznī cai, kuras kupols ir redzams no tā lienes, jo tā ir otrā augstā kā Romā pē c Sv. Pē tera baznī cas.

Un š ie sargi apsargā Palazzo Madama, kur atrodas Itā lijas Senā ts. Palazzo tika nosaukts pē c Alesandro de Medič i sievas "Madame" Mā rgaretas no Austrijas.

Pagriež ot stū ri, mē s atrodamies pie franč u diasporas baznī cas Romā San Luigi dei Francesi (San Luigi dei Francesi) — Francijas Svē tā Luija baznī cā .

Fasā di projektē ja Dž akomo della Porto.

Baznī ca ir viena no visbagā tī gā k dekorē tajā m Romā , tajā ir Domenič ino freskas. Virs š ī s kapelas altā ra atrodas Gvido Reni glezna "Svē tā Cecī lija", Rafaela Santa gleznas kopija. Contarelli kapelas velvei ir Kavaljē D'Arpino freskas.

Bet galvenais baznī cas dā rgums, uz kuru tiecas visi tū risti, ir Contarelli kapela ar trim izcilā mā kslinieka Karavadž o darbiem, sava veida triptihs, kas veltī ts apustulim Matejam ("Aicinā jums", "Moceklis" un " Svē tais Matejs un eņ ģ elis"). Kaplič a ir diezgan š aura, tā pē c divas gleznas ir redzamas no neē rtā leņ ķ a.

San Agostino baznī ca, kurā atrodas vē l viena Karavadž o glezna, arī atrodas netā lu no Navonas laukuma, tač u tā vienmē r ir slē gta uz siestu lī dz plkst. 16.00, tā pē c nolē mā m apbrī not mā kslinieka gleznas baznī cā Santa Maria del Poppolo.

Ejam garā m nelielam San Apollinari laukumam (Piazza di Sant'Apollinare), kas nosaukts pē c tā da paš a nosaukuma baznī cas.

Pretī atrodas lieliska ē ka ar tornī ti — Palazzo Altemps.

Kardinā ls Altemps bija antī kā s mā kslas kolekcionā rs, viņ š izvietoja savu kolekciju š ajā atjaunotajā pilī (1570). Tagad š eit atrodas viena no Romas Nacionā lā muzeja filiā lē m ar lielu skulptū ru kolekciju.

Mē s devā mies apbrī not skaisto pagalmu:

Blakus "Pē rtiķ u tornim" ar Madonnas figū ru uz jumta:

Stā sts ir š ā ds: vienā ģ imenē mā jdzī vnieku mē rkaķ is uzvilka mazuli uz torņ a jumtu. Tad viss beidzā s labi, mē rkaķ is nokā pa, tagad uz jumta par piemiņ u ir Madonas statuja ar lampu.

Tā lā k mū su ceļ š veda virzienā uz Piazza del Poppolo, mē s ejam gar upi, pa kluso ielu Via Rippeta. Saskaņ ā ar dokumentiem š ī iela pastā vē jusi 1. gadsimtā pirms mū su ē ras. e. Ielas nosaukums cē lies no Ripetas ostas pie Tibras, ko Mikelandž elo pieminē ja savā s vē stulē s.

Š ī ir portugā ļ u kopienas Sant'Antonio dei Portoghes baznī ca ar arhitekta Reinaldi skaisto fasā di, kas arī tika slē gta uz siestu:

Jā saka, ka viduslaikos un agrā k Tibras upe biež i izplū da no krastiem. Upes lī menis bija augstā ks nekā mū sdienu, un Roma pamatoti uzskatī ja sevi par ostu (jū ra atrodas pusstundas brauciena attā lumā ar vilcienu), piestā tnē s pietauvoti kuģ i, Janikulas kalnā nodega bā ka.

Imperatoriskā s Romas laikā cilvē ki apmetā s uz kalniem, un zemienē s viņ i uzcē la forumus, tempļ us, pirtis, stadionus, teā trus. Š o apvidu agrā k sauca par Marsa lauku – militā riem un vingroš anas vingrinā jumiem. Pē c veco akveduktu sabrukš anas iedzī votā ji sā ka apmesties tuvā k upei, neskatoties uz biež ajiem plū diem.

Navigatoru strū klaka jeb Ripetas strū klaka atrodas mazajā Porto laukumā , ko 1704.  gadā uzcē la arhitekts Alesandro Specci ar Karlo Fontanas palī dzī bu. Interesanti, ka strū klaka tika uzcelta no Kolizeja arku drupā m, kas sabruka 1703. gada zemestrī ces laikā .

Cavour tilts, kas uzbū vē ts vecā s Ripeto ostas vietā . Interesanti, ka tagad romieš iem ir tradī cija – Vecgada vakarā lē kt no tilta ū denī .

Tā lā k pa labi atrodas San Roco al Augusteo baznī ca, kas tika uzcelta 16. gadsimtā ,

Tas tika nosaukts svē tā Roha, mē ra slimnieku patrona vā rdā . Fasā des arhitekts Valadier 1832

Cita strū klaka, kas saistī ta ar Ripetas upes ostu, ir Mucu strū klaka (Botticella). Strū klaku 1774. gadā uzbū vē ja nezinā ms autors.

Zem š ī stikla paviljona itā ļ iem pazī stama vieta ir Miera altā ris (Ara Pacis Augustae), kas tika izveidots 13.  gadā pirms mū su ē ras. e. kopā ar Kolizeju un Panteonu tas ir viens no izcilā kajiem senajiem pieminekļ iem. Tā celta par godu imperatora Augusta uzvarā m, kas iezī mē ja pilsoņ u kara beigas. 16. gadsimtā Altā ri appludinā ja pā rplū dusi upe un vairā kus gadsimtus tas atradā s zem ū dens un dubļ u slā ņ a. Altā ra atjaunoš ana sā kā s pē c Musolī ni plā na, tad vispirms tika izmantota augsnes sasaldē š ana ar oglekļ a dioksī da palī dzī bu.

Altā ra fragmenti tika izņ emti no purvainā s augsnes, salikti kopā un 1938. gadā svinī gi atvē rti apmeklē tā jiem.

No mā kslinieciskā viedokļ a tā s galvenie elementi ir marmora sienas ar bareljefiem.

Protams, sienas bija krā sainas, nevis baltas, kā tagad. Miera altā ris ir č etrstū raina ē ka. Ieejas ir austrumos un rietumos. Pats altā ris atrodas iekš ā .

2006. gadā tika uzcelts moderns muzeja komplekss, ieejas maksa 10 eiro. Mē s to apmeklē jā m pirms daž iem gadiem ar Romas caurlaidi.

Gluž i pretē ji, tas, kas tagad ir palicis pā ri no Oktaviā na Augusta mauzoleja, kas savulaik sasniedza 44 metru augstumu.

Pirms Adriā na mauzoleja (Sanandž elo pils) atradā s Julio-Klaudiā nas dinastijas imperatoru ģ imeņ u (Augusts, Tiberius, Agrippa, Drusus, Klaudius, Nerva) apbedī jumi. Lī dz ar Romas impē rijas kriš anu mauzolejs sabruka, un 8. gadsimtā tas tika izlaupī ts. Viduslaikos ē ka tika pā rvē rsta par cietoksni, kas vē lā k tika nopostī ts, 2016. gadā sā kā s pieminekļ a atjaunoš anas darbi.

Un š ā di tas izskatī jā s tū kstoš gades sā kumā :

Ē ģ iptes obelisks parā dī jā s "Tautas laukumā " Piazza del Poppolo, vienā no maniem iecienī tā kajiem laukumiem Romā .

Svē tdienā s cilvē ki jau staigā ja ar spē ku.

Mē s uzstā dā m daž ā das skatuves vakara izrā dē m,

bet š eit ar Karavadž o notika nelaime: Santa Maria del Poppolo baznī cā tika gatavotas kā zas, un baznī ca tika slē gta sabiedrī bai. “Bet senor, kjuza, privā tais! ”- tikko ministrs teica mums un vē l daudziem, kas gribē ja tur nokļ ū t.

Lū k, mū suprā t, slikta veiksme! Pirms diviem gadiem, kad bijā m Romā , visas Karavadž o gleznas no baznī cā m tika aizvestas uz kaut kā du izstā di, un tagad tā m nav paveicies. Viņ am mē ģ inā ja jautā t "tī rā itā ļ u valodā ", bet likā s, ka pē c atbildes viņ i izš ķ irā s "Aperto, domani", tas ir, "atvē rt rī t", un nomierinā jā s, nolē ma atgriezties nā kamajā dienā .

Reiz visi ceļ otā ji, kas Romā ieradā s pa sauszemi, š eit ieradā s caur Porta Flaminia pilsē tas vā rtiem. No ziemeļ iem pie vā rtiem tuvojā s senais Flaminia ceļ š , kas tika ieklā ts 3. gadsimtā pirms mū su ē ras. BC e. Vā rtus uzcē la imperatora Aurē liā na vadī bā ap 271. -275.

vairā kkā rt uzcelta, pā rbū vē ta, tostarp Bernī ni vadī bā .

No Piazza del Poppolo uz pilsē tu ved trī s ielas, mē s nonā cā m š eit pa labi, tā pē c devā mies pa centrā lo - Via Corso.

Š odien pa to nebija automaš ī nu satiksmes, cilvē ki staigā ja apkā rt.

Š odien neaprakstī š u ielas apskates objektus, to ir daudz, es viena pati uz ielas saskaitī ju septiņ as baznī cas! Sī kā k rakstī š u nā kamajā stā stā par Romu.

No Palazzo Montecitorio fasā des paveras skats uz laukumu, kurā atrodas Itā lijas Deputā tu palā ta. Laukuma centrā paceļ as seno ē ģ iptieš u Montecitorio obelisks.

Š eit ir cilvē ks, lieliski suņ i no smiltī m!

Kā neē st romieš u saldē jumu?

Atgriezī simies Navona laukumā , uz Sant'Agostino baznī cu (Sv. Augustī ns 1479–1483), kur glabā jas vē l viena Karavadž o glezna.

Bazilikas fasā de ir izklā ta ar travertī na plā ksnē m. Pagā nu Romas laikmetā š ī s plā ksnes rotā ja vareno Kolizeju. Tomē r kristī gā Roma labprā t izmantoja materiā lus no senajiem cirkiem, forumiem un bazilikā m.

Galveno altā ri izstrā dā ja Bernī ni.

Daudzi mā kslas darbi tiek glabā ti baznī cā .

Nafas kreisajā pusē ir Rafaela freska — "Pravietis Jesaja". Viņ i saka, ka Mikelandž elo bija ļ oti aizvainots uz viņ u, jo viņ š uzskatī ja, ka Rafaē ls nokopē ja viņ a fresku Svē tā Pē tera katedrā lē .

Zem Rafaela freskas atrodas Sv. Anna un Jaunava ar Kristus bē rnu rokā s, Andrea Sansovino (1517).

Jakopo Sansovino izveidoja skulptū ru Madonna del Parto (Dzemdī bu Madonna) (1521). Tie nav radinieki - viņ a uzvā rdu uzņ ē ma Andrea Sansovino audzē knis Jacopo. Š ī brī numainā Dieva Mā te tiek uzskatī ta par visvairā k cienī jamo no daudzajā m Romas baznī cā s, jo grū tnieces vē rsā s pie viņ as pē c palī dzī bas dzemdī bu laikā .

Skulptū ras kreisā kā ja bija tik stipri nolietota no daudziem dievbijī gu roku pieskā rieniem, ka nā cā s to aizsargā t ar sudraba oderi.

Sant'Agostino ī patnē jā s godī bas pamatā ir fakts, ka baznī cu ī paš i cienī ja mī lestī bas priesterienes. Un nevis parastas meitenes no ielas, bet gan Romas elites kurtizā nes.

«Es esmu bē dī gi slavens, ka esmu ķ ildnieks un ķ ildnieks? "- š ī s rindas lieliski raksturo paš u Karavadž o. Spož ais mā kslinieks, kurš savas gleznas gleznoja tī ri, bez sā kotnē jā m skicē m, izcē lā s ar mež onī gu dzī vesveidu. Reiz strī dā , nogalinot savu likumpā rkā pē ju, viņ am tika piespriests nā vessods, viņ š aizbē ga un visu savu ī so mū ž u klī da no vajā š anā m Neapolē , pē c tam Maltā , tad Sicī lijā . Galu galā viņ š nomira nezinā mos apstā kļ os, un nav zinā ms, kur viņ š ir apbedī ts.

Kavaleti kapelā atrodas slavenā glezna "Madona di Loreto",

vai Loreto Madonna, kas galu galā saņ ē ma slavenā ko nosaukumu "Svē tceļ nieku Madonna" (Madonna del Pellegrini).

Attē ls izraisī ja skandā lu saistī bā ar svē tceļ nieku nesakopto izskatu un viena no viņ iem netī rajiem papē ž iem priekš plā nā , kā arī Madonnas neparastā izskata dē ļ , kas tika parā dī ta nevis debesu spož umā , bet gan stā vot pretī nobruž ā ta mī tnes siena, kā parastai sievietei. Turklā t modele, kas darbojā s kā modele Madonnai, bija mā kslinieka saimniece, slavenā romieš u kurtizā ne vā rdā Ļ ena.

Bija jau agrs vakars, kļ uva tumš s.

Š odien esam nobraukuš i daudzus kilometrus pa Romu, un ir pienā cis laiks atpū sties pirms nā kamā s dienas.

Turpinā jums š eit >>>