Апулия и немного Рима. Часть 10. Рим. Воскресные прогулки (продолжение) Apūlija un mazliet Romas. 10. daļa. Roma. Svētdienas pastaigas (turpinājums)

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

Mē s turpinā jā m savu svē tdienas pastaigu pa pilsē tu. Kaut kā joprojā m nevar ī si uzrakstī t par Romu.

Pē c Sant'Angelo tilta no krastmalas sā kas romieš u rajons, kas nosaukts tilta vā rdā  — Ponte (Ponte), to š ķ ē rso plats ceļ š Corso Vittorio Emanuele II, kur pietur autobusi. Š oreiz nolē mā m doties pastaigā pa labi no ielas, uz rajonu, kur viduslaikos dzī voja florencieš i.

San Giovanni dei Fiorentini, Florences kopienas baznī ca Romā , interesanti, ka š ī ir vienī gā baznī ca, kur var doties kopā ar suņ iem un kaķ iem.

Baznī cu 16. –17. gadsimtā izveidoja izcili meistari: Sansovino, della Porta, Sangallo jaunā kais, Galilei un Karlo Moderno, Lanfranko.

Baznī cā ir apbedī ts izcilais arhitekts Franč esko Borromī ni,

Pē dē jā gadā viņ š bija nomā kts, iznī cina visus savus zī mē jumus un zī mē jumus un nolemj izdarī t paš nā vī bu, iedurot sevi ar zobenu. Tomē r viņ š nemirst uzreiz un paspē j nož ē lot grē kus.

Un š is altā ris ir viņ a pē dē jais darbs, skulpturā lo grupu veidojis Antonio Raggi, daudzu Bernī ni veidotu skulptū ru autors (piemē ram, "Donava" "Č etru upju strū klakā "):

Vē l viena skulptū ru grupa ir tē lnieka Franč esko Moč i "Kristus kristī bas", kas Sv.  Pē tera katedrā lē veidoja Sv. Veroniku:

Kriptā atrodas “Sv. Marijas Magdalē nas pē da. Š ī pē da, kas pirmo reizi iegā ja augš ā mceltā Kristus kapā . Stendu veidojis Benvenuto Č ellī ni, un kauli ielikti nezinā ma autora elegantā č ī bā .

Tā lā k mē s devā mies pa Via Giulia,

paralē li Tibras krastmalai to uzcē la Bramante pē c pā vesta Jū lija II rī kojuma, un tā tika nosaukta pasū tī tā ja vā rdā . Gara (gandrī z 1.5 km) un taisna iela savienoja Vatikā nu un Kapitolija apgabalu. Iela svinī gā gaisotnē atklā ta 1508. gadā , daudzas 15. -16. gadsimta mā jas ir saglabā juš ā s kā vienots ansamblis, interesanti pa to pastaigā ties un aplū kot mā ju fasā des, to detaļ as. Daudzas ē kas ir saistī tas ar renesanses lielo meistaru vā rdiem.

Slikti ir tikai viena lieta – mazā platuma dē ļ ir slikti fotografē t piļ u un baznī cu fasā des.

Rafaela mā ja (ar balkonu), lai gan tā tika pabeigta pē c mā kslinieka nā ves:

Armē nijas pamatiedzī votā ji jau dzī voja tā lā k. San Biagio degli Armeni baznī ca (1700), armē ņ u kopienas katoļ u baznī ca:

Sjē nas kopienai ir sava baznī ca "Svē tā Sjē nas Katrī na uz Via Giulia" (Santa Caterina da Siena a Via Giulia).

Romā ir vē l viena Sjē nas Katrī nas baznī ca, kuru apmeklē jā m dienu vē lā k.

Baznī cas ir baznī cas, bet bez cietuma nekā dā veidā . Š ī dzeltenā ē ka ir pā vesta Inoč enco X paraugs "Jaunie cietumi" (1655). Tagad tajā darbojas mafijas apkaroš anas komiteja.

Bet š os akmens bluķ us pie viesnī cas, uz kuriem nereti atpū š as garā mgā jē ji, tautā dē vē par "Jū lijas dī vā niem", tā s ir "Tiesu pils" nerealizē tā s ē kas pamatu paliekas:

Tā lā k sā kas cits romieš u rajons - "Regola".

Centrā atrodas pā vesta Paolo II kalē ja Pietro Paolo della Zecca mā ja, izteiciens "nuovo di zecca" - "jauns no nulles" (kā no naudas kaltuves), pasaulē nā cis no viņ a uzvā rda.

Pa kreisi no mā jas atrodas senā Romas svē tnī ca - pomerium, kas iezī mē ja pilsē tas svē to robež u.

To noteica pilsē tas klā š anas laikā un norā dī ja tā di balti akmeņ i. Š ajā s robež ā s bija spē kā tikai pilsē tas likumi. Romā nebija iespē jams to š ķ ē rsot neticī gajiem un bruņ otā m grupā m. Tā tad Holivudas filmas "Kleopatra" epizode, kurā viņ a svinī gi ieiet pilsē tas centrā , ir mī ts. Viņ a dzī voja Cē zara villā Janikulas kalnā .

Joslā var redzē t neapolieš u kopienas Santo Spirito dei Napoletani baznī cu:

Falkonieri pils, kuru projektē jis Franč esko Borromī ni:

Divu dā rgakmeņ u piekū nu galvas uz mā jas fasā des:

Ī paš ums paš laik pieder Ungā rijas akadē mijai. Jū s varat nokļ ū t pē c iepriekš ē ja pieraksta. Visi apbrī no jumta terasi (foto no interneta):

Gleznainā arka "Farnese" ir nerealizē ts Mikelandž elo projekts, saskaņ ā ar kuru Farnē zes pils dā rzu bija paredzē ts savienot ar piekaramo tiltu pā r Tibru ar Villa Farnese (Farnesina) Trasteverē .

Farnē zes nama rī koto svē tku laikā Mascherone (Lielā maska) strū klakā ū dens vietā plū da vī ns. Nezinā ms meistars izmantoja materiā lus no seno romieš u pirtī m.

Tuvumā atrodas Santa Maria dell'Orazione e Morte baznī ca. No 16. lī dz 19. gs š eit apglabā ti bezvā rda miruš ie, skeleti atrodas baznī cas kriptā .

Mē s sasniedzā m Via Giulia sā kumu pie Sistas tilta (1479):

Ejam tā lā k, š ķ ē rsosim tramvaja sliedes pa Via Aurelia un nokļ ū stam ebreju geto teritorijā . Asaru strū klaka (Fontana del Pianto), Piazza Cinque Scole,

tika izveidota 16. gadsimta beigā s pē c Dž akomo della Porto skicē m, tā pat kā daudzas citas strū klakas pilsē tas vē sturiskajā daļ ā . Liela nozī me tolaik bija strū klakā m kā dzeramā ū dens avotam, lī dz š im ū dens tā m tiek piegā dā ts pa daž ā diem akveduktiem un iedzī votā ji zina, kur ū dens ir labā ks.

No turienes mē s dodamies apskatī t slaveno "Bruņ urupuč u strū klaku" Mateja laukumā . Pē c skaistas leģ endas, strū klaka uzbū vē ta vienā naktī , bet tā celta 1580. -1588. gadā . projektē jis arhitekts Dž akomo della Porta, un efebju figū ras izpildī jis Taddeo Landini.

Iepriekš strū klakas augš pusē atradā s vē l č etri delfī ni, bet pē c tam sliktā ū dens spiediena dē ļ tie vairā kkā rt tika pā rvietoti. Tagad tie rotā strū klaku Kolonnas laukumā . Bet bruņ urupuč u, kuri tagad ir aizstā juš i delfī nus, autors nav zinā ms, viņ i izdara daž ā dus pieņ ē mumus (arī Bernī ni). Bruņ urupuč i ir nolaupī ti vairā kas reizes,

saglabā juš ies oriģ inā li tika ievietoti Kapitolija muzejā , un uz strū klakas atrodas kopijas.

Tuvumā atrodas Matteju dzimtas ē ku komplekss, kurā ietilpst vairā kas pilis, kas piederē ja š ai dzimtai.

Pilsē tas dā rgakmens ir Palazzo Mattei pagalms, kas ir sava veida brī vdabas muzejs. Ieeja tur bez maksas. Visi skulpturā lie dā rgumi ir novietoti uz sienā m, un daudzus reljefus ierā mē tiem izgatavoti grebti rā mji. Otrajā stā vā ir lodž ija. Mattei kolekcija ir bagā tā kā privā tā marmora mā kslas kolekcija.

Pē c tam mē s atgriezā mies Campo del Fiori tirgū , iepretim Palazzo Spada, oriģ inā lajai strū klakai niš as formā ar nimfu:

Mē s ejam garā m Santa Barbaras baznī cai:

Š ī jaukā ē ka ir Centrā lā bē rnu bibliotē ka:

Mē s devā mies uz Piazza Farnese:

Farnē zes hercogu pils (tā pati arka virs Via Giulia) ir viena no skaistā kajā m pilī m Romā , lielisks renesanses š edevrs, Sangallo jaunā kā darbs (priekš ē jā un sā nu fasā des), Mikelandž elo ( karnī ze, balkons, lodž ija un lielā kā daļ a pagalma ) un della Porta (aizmugurē jā fasā de ar lielu lodž iju ar skatu uz Via Giulia). Celtniecī ba tika pabeigta 1589. gadā . Mū sdienā s š eit atrodas Francijas vē stniecī ba.

Piazza Farnese ir divas dvī ņ u strū klakas, ko uzcē lis arhitekts Karlo Rainaldi (1626). Tie ir izgatavoti no Ē ģ iptes granī ta un sastā v no vairā kā m daž ā da izmē ra bļ odā m.

Vienī gā baznī ca laukumā - Sv. Brigida (S. Brigida) - radā s š eit pirms pils 1391. gadā , zviedru svē tā kanonizā cijas gadā .

Š eit ir Campo del Fiore, vienī gais vē sturiskais laukums Romā , no kura nav baznī cas, no kuras paveras skats uz to. Bet neviens laukums nav pilnī gs bez strū klakas; š o strū klaku Campo de Fiori dā vinā ja Romas rā tsnams 1898.  gadā . Tā ir precī za 16. gadsimta vecā s strū klakas kopija, kas nez kā pē c nopostī ta.

Tirgus vidū atrodas Dž ordā no Bruno piemineklis vietā , kur viņ š gā ja bojā inkvizī cijas ugunsgrē kā .

Dienas laikā š eit ir ļ oti noslogots, simtiem vietē jo iedzī votā ju un tū ristu klī st. Cenas tirgū es nesauktu par lē tā m, bet diezgan normā li nopirkt sieru un augļ us uzkodai.

Viesnī cu klā j efeja:

Pē c uzkodā m nolē mā m apskatī t lielā Karavadž o gleznas, Romā to ir vairā k nekā divdesmit, septiņ as no tā m atrodas baznī cā s.

Mē s dodamies uz Sant'Eustachio apgabalu, kas nosaukts Svē tā Eustace (Eustace) vā rdā , un tā da paš a nosaukuma baznī cu.

Eustquechio nobrieduš ā dzī ves pirmajā pusē bija ģ enerā lis Placidius. Vienā s no briež a medī bā m viņ š dzī vnieka pierē ieraudzī jis zelta krustu. Viņ am tā bija zī me pieņ emt kristietī bu. Pē c tam viņ š kopā ar ģ imeni pieņ ē ma nā vi imperatora Tita vadī bā .

Viņ a nā ves vietā tika uzcelta baznī ca, paš reizē jā fasā de ir no 1720.  gada, zvanu tornis ir senā ks - 12.  gs.

Baznī cas augš pusē briedis ar krustu pierē :

Tuvumā atrodas slavenā kafejnī ca Sant'Eustachio Il Caffè , kurā tiek pasniegta labā kā kafija Romā . Kafijas nams š eit atrodas kopš.1800. gada, modernā ē ka ir no 1933. gada. Kafejnī cu ir apmeklē juš as daudzas pasaules slavenī bas.

Kafija š eit ir patieš ā m izcila par ļ oti lē tu cenu, ja nesē ž at pie galdiņ iem (plus tualete, kas ir svarī gi ceļ otā jiem).

Un pā ri tam visam paceļ as, ieskrū vē jot debesī s, lieliskā Borromini spirā le, San Ivo Sapienza baznī cas smaile, Universitā tes baznī ca:

Baznī ca ir atvē rta apmeklē tā jiem tikai trī s stundas nedē ļ ā , no pulksten 9 lī dz 12 svē tdienā s. Mē s to apmeklē jā m vienu reizi pirms pieciem gadiem. Š eit ir fotoattē ls:

Boromini ļ oti reti izdevā s pabeigt darbu Romā .

Š ī baznī ca ir viens no retajiem izņ ē mumiem, kur izpaudā s izcila arhitekta talants. Interjerā ir minimā ls dekors, tī ras lī nijas un balta krā sa.

Tad mē s devā mies uz vienu no skaistā kajiem Romas laukumiem - Piazza Navona, parasti š eit ir daudz vairā k cilvē ku.

Slavenā "Č etru upju strū klaka", ko pē c Bernī ni dizaina veidojuš i č etri tē lnieki.

Tū ristu gidi baro tū ristus ar stā stiem, it kā Bernini strū klakas figū ras š ausminā s no Svē tā s Agneses baznī cas, kuras tapš anā piedalī jā s Borromini.

Nenogurdinā mais Dž akomao della Porta 1574. –1575.  gadā . viņ š š eit uzstā dī ja savas strū klakas, tomē r trī ssimt gadus strū klaka "Neptū ns" bija bez statujā m.

Tad tam tika pievienotas Neptū na un naidas figū ras (tē lnieki della Bita un Zappala).

Tas pats stā sts ar Mū ra strū klaku, maura figū ru 1653.  gadā uzstā dī ja Bernī ni (oriģ inā ls tagad atrodas Borgē zes muzejā ).

Ja no "Č etru upju strū klakas" nogriež aties joslā , varat doties uz Sanluidž i Franš ē isi franč u kopienas baznī cu, bet par to es pastā stī š u nā kamajā stā stā .

Turpinā jums: š eit >>>