Apūlija un mazliet Romas. 9. daļa. Roma. Eskvilīns

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
Nā kamajā dienā , agri no rī ta, pulksten 5.30 mē s ar vilcienu Frecciargento (Sudraba bulta) pā rbraucā m no Leč es uz Romu.
Itā lijā ir ā trgaitas dzelzceļ u tī kls, ir arī vilcieni "Frecciarossa" un "Frecciabianca" ("Sarkanā bulta" un "Baltā bulta"), ā trgaitas vilcienus sā ka izmantot jau pirms karš . 1939. gadā elektrovilciens ETR 200 uzstā dī ja pasaules marš ruta ā truma rekordu starp Milā nu un Boloņ u, tad tas bija 165 km/h ar maksimā lo ā trumu 203 km/h. Salī dzinā jumam: mū su Sapsan ā trums ir 167 km/h.
Biļ etes tika pirktas caur Trenitalia vietni (70 eiro par diviem), jo baidī jā s, ka nebū s vietu. Un viņ i rī kojā s pareizi, jo marš ruta beigā s vilciens bija pilns. Lai nokļ ū tu Romā , nepiecieš amas 5.5 stundas, vilciens pietur marš rutā lielā kajā s pilsē tā s. Pa ceļ am paspē jā m pagulē t un pabrokastot, un ap 11.00 jau izbraucā m no Termini stacijas.
Ilgu laiku neuzdroš inā jos rakstī t par Romu,
š eit jums ir jā bū t Mortona, Muratova vai Ipolitova talantam, lai aprakstī tu š ī s lielā kā s pilsē tas skaistumu pasaulē . Daudzas reizes bijā m Romā , nodzī vojā m nedē ļ u, katru reizi atklā jot sev ko jaunu vai vienkā rš i pastaigā joties pa pazī stamā m vietā m.
Tā pē c vē sturiskā s ekskursijā s dziļ i neiedziļ inā š os, ir rakstī ts un pā rrakstī ts par Romas pieminekļ u vē sturi, tikai ievietoš u savas fotogrā fijas ar ī siem komentā riem.
Mē s izvē lē jā mies apmeš anā s vietu metro zonā "Vittorio Emanuela" vairā ku iemeslu dē ļ : ļ oti ē rta atraš anā s vieta, netā lu no metro, 25 minū š u gā jiena attā lumā no Termini stacijas, autobusi uz lidostu atiet no turienes, tuvu vē stures pieminekļ iem, Santa Maria vienvirziena Maggiore un Kolizejs, citā - Giovanni in Laterano, treš ajā - Santa Croce, caur eju zem dzelzceļ a izejas uz ielu. Tiburtina ar veikaliem un lielveikaliem.
Vienī gais mū su apdzī votā s vietas trū kums ir 4. stā vs bez lifta, nekas nav ar kā jā m,
bet ar koferiem tik un tā ir jautri. Dzī voklī bija trī s istabas, katra ar savu vannasistabu, kopī gs ledusskapis, trauku komplekts, virtuvi izmantot nedrī kstē ja, bet kaut ko tomē r gatavojā m. Saimnieks nā ca sakopt katru otro dienu. Dzī voklī cilvē ki bija no daž ā dā m valstī m, 4 dienā s satiku amerikā ņ us, brazī lieš us un ukraiņ us.
Izmetuš i mantas istabā , mē s devā mies uz ielas uzkrā t pā rtikas preces. Tiburtina uz Sapienzo universitā tes un Sanlorenco apgabaliem. Zem dzelzceļ a sliedē m pastā vī gi tiek slē gta ļ oti rosī ga eja ar nosaukumu Via Santa Bibiana, kas nosaukta tuvē jā s Santa Vivaiana (Santa Bibiana) baznī cas vā rdā , kurā mē s nevaram iekļ ū t. Baznī ca celta 5. gadsimtā , moderno fasā di projektē jis Bernī ni, un iekš pusē glabā jas viņ a Sv. Viviā nas skulptū ra.
Ceļ ā mē s gā jā m garā m Verano senajiem kapiem,
kurā apglabā tas daudzas slavenī bas (Vittorio da Sica, Marcello Mastroianni, Rodari, Rossellini, Gasman, Moravia).
Kolonna ar Sv. Lorenco statuju (1865):
Un Sanlorenco (San Lorenzo fuori le Mura) baznī cas. . .
. . . viena no vecā kajā m (dibinā ta 330. gadā ) un cienī jamajā m baznī cā m Romā (daļ a no septiņ ā m svē tceļ ojumu baznī cā m), tajā tiek glabā tas svē tā Lorenco (Laurentija) relikvijas, kas tiek cienī tas visā kristī gajā pasaulē , grauzdē tas dzī vas. uz dzelzs restē m 258. gadā pirmā mocekļ a Svē tā Stefana relikvijas. . .
. . . kā arī pieci pā vesti.
Mē s bijā m baznī cā vienā no mū su iepriekš ē jā m vizī tē m Romā .
Iegā dā ts labos lielveikalos LIDL un INNs.
Mē s devā mies atpakaļ pa citu ceļ u, garā m neogotikas stila Sv. Tomasa Mora (Chiesa di San Tommaso More) baznī cai. Tas pats angļ u filozofs un humā nists, grā matas Utopija autors, Anglijas lordkanclers, kuram tika izpildī ts nā vessods. Henrijs VIII par katolicisma aizstā vē š anu pret protestantismu. Kanonizē ts 20. gs.
Tad mē s gā jā m gar Aurē lija sienu. Iepriekš Via Tiburtina sā kas no Tiburtine vā rtiem, tā ir eja caur Aurē lija sienu. No š ejienes sā kā s vecais ceļ š uz Tivoli.
Tiburtī nas vā rti. Arka tika uzcelta imperatora Augusta vadī bā.5. g. pmē . e. Aurē lija mū ra bū vniecī bas laikā.271. gadā arka tika iebū vē ta sienā ,
tika pabeigti divi aizsardzī bas torņ i, un struktū ra kļ uva par pilsē tas vā rtiem.
Pē c pusdienā m mē s devā mies apskatī t pilsē tu Esquiline rajonā .
Rajona centru - Piazza Vittorio Emanuela, kuru ieskauj pilis ar lieliem portikiem 19. gadsimta stilā , uzcē la Gaetano Kohs neilgi pē c Itā lijas apvienoš anā s, tas ir lielā kais laukums Romā (316 x 174). m), daudzas galerijas, kafejnī cas, veikali. Parka vidū , kur atrodas ķ ieģ eļ u paliekas no milzī gas strū klakas, kas celta zem imperatora Aleksandra Severusa (222-235) un tiek barota ar ū deni no Klaudija akvedukta. Strū klaka bija dekorē ta ar statujā m, tā sauktajā m "Mario trofejā m", kas 1590. gadā tika pā rvestas uz Kapitoliju. . .
. . . un tā sauktā s burvju durvis (Porta Magica), kas kalpoja kā ieeja villā , kurā dzī voja alķ ī miķ is Masimiliano Palombara. Parkā tika veikta vē rienī ga rekonstrukcija,
viss bija nož ogots, bildes no mū su iepriekš ē jiem braucieniem.
Ejam Santa Maria Maggiore virzienā , diemž ē l laukumā , uz kuru bijā m pirms diviem gadiem, vairs nav labu veikalu, un arī Todis lielveikals ir slē gts.
Santa Pudenziana baznī ca (Santa Pudenziana) atrodas aiz garā s un taisnā s Urbā nas. . .
. . . tieš i aiz Santa Maria Maggiore. Iepriekš ē jos braucienos tur neesam bijuš i.
Daudzi uzskata š o baznī cu par vecā ko Romā , jo š ajā vietā atradā s 70. gadu apustuļ a un Sv. Pā vila mā cekļ a senatora Pudas (Pudens) nams, kur pulcē jā s kristieš i. Viņ a meitu, mocekļ u Pudenzianas un Praksedas piemiņ ai,
apkaimē uzceltas baznī cas.
Baznī ca atrodas it kā zemienē , jo Santa Maria Maggiore tuvumā esoš ā s ielas tika celtas viduslaikos.
Paš reizē jā fasā de un interjers pē c rekonstrukcijas 1588. gadā
Zvanu tornis, 13. gadsimts. Kupolu rotā Pomarancio freska.
Apses gliemež vā ku mozaī ka, kas datē ta ar 390. gadu, ir vecā kā Romā .
Netā lu no Santa Maria Maggiore atrodas arī.5. gadsimta Santa Prassede baznī ca, kas nosaukta citas mā sas Svē tā s Praksedas vā rdā .
Baznī cā ir lieliskas bizantieš u meistaru mozaī kas par Apokalipses tē mu un 16. gadsimta freskas.
Baznī cas galvenā svē tnī ca ir viens no Kristus cieš anu instrumentiem – stabs, pie kura Kristus tika piesiets š austī š anas laikā , atrodas Svē tā Zenona kapelā . Pē dē jo tā izcilā skaistuma dē ļ sauca par "Ē denes dā rzu".
Agrā k uz staba atradā s metā la gredzens, pie kura bija piesietas Kristus rokas, bet 15. gadsimtā to uzdā vinā ja Francijas karalim Luijam IX apmaiņ ā pret trim ē rkš ķ iem no ē rkš ķ u vainaga.
Kriptā ir apglabā ti 12 pā vesti, kā arī.2300 kristieš u mocekļ u, tostarp mā su Praksedas un Pudentjanas, viņ u tē va Pudencija, mirstī gā s atliekas, kas pā rvietotas no Romas katakombā m.
Un, protams, mē s nevarē jā m neapmeklē t lielisko Santa Maria Maggiore baziliku.
Esmu tur bijis daudzas reizes, bet joprojā m vē los to redzē t vē lreiz. Man ļ oti mā jī ga bazilika, ē kas mē rogs un skulptū ras nespiež .
Pā vests Pijs IX uz visiem laikiem nometas ceļ os pie "Sacra Culla" ("Svē tais š ū pulis"), kas ir Jē zus silī tes fragmenti:
Š ī ir pieticī ga plā ksne — izcilā Denija Lorenco Bernī ni kaps:
Kad izgā jā m no bazilikas, bija jau tumš s.
Tā beidzā s mū su pirmā diena Romā .
Turpinā jums š eit >>>
Paldies par stāstu! Jau sen gribēju apmeklēt gan Dubnu, gan Ostrohu. Reiz noskatījos brīnišķīgu dokumentālo filmu, un Halškas un viņas mātes Beātes grūto attiecību stāstniece bija Mikola Tomenko (projekta "7 Ukrainas brīnumi" autore). Nu priekš kam es esmu? Un uz to, ka jūsu ceļojums, stāsts par viņu un fotogrāfijas - tas viss iedvesmo ceļot, skatīties, lepoties un mīlēt mūsu Ukrainu. Skaista un neatkarīga. Paldies!
Спасибі за розповідь! Давно хотілося і собі побувати і в Дубні, і в Острозі. Якось дивилася чудовий документальний фільм, причому оповідачем про непрості взаємини Гальшки та її матері Беати у ньому був Микола Томенко (автор проекту "7 чудес України"). То це я до чого? А до того, що і Ваша подорож, і розповідь про неї, і фото - все надихає їздити, дивитися, пишатися і любити нашу Україну. Прекрасну та незалежну. Спасибі!
Paldies par labajiem vārdiem! Paldies, ka izlasījāt un komentējat manas atsauksmes. Ilgi domāju, vai rakstīt par šo ceļojumu, bet tad atklāju, ka par ceļojumiem pa Ukrainu ir tik maz atsauksmju! Bet mums ir tik daudz interesantu lietu! Mums ir ar ko lepoties. Vienīgi žēl, ka ceļi atstāj daudz ko vēlēties.
Спасибо за тёплые слова! За то, что читаете и комментирует мои отзывы. Я долго думала, надо ли писать об этой поездке, но потом обнаружила, что отзывов о поездках по Украине так мало! А ведь у нас столько всего интересного! Нам есть чем гордиться. Жаль только, что дороги оставляют желать лучшего.
Ļoti interesanti! Paldies. Žēl, ka tik maz fotogrāfiju.
Дуже цікаво! Дякую. Шкода лише, що так мало світлин.
Paldies. Patiesībā fotogrāfiju ir daudz, tur gribas nošaut katru akmeni. Es vienkārši negribēju pārslogot stāstu ar viņiem.
Спасибо Вам. На самом деле фотографий очень много, там хочется заснять каждый камушек. Просто не хотелось перегружать ими рассказ.