Apūlija un mazliet Romas. 5. daļa. Alberobello un Matera

28 Oktobris 2020 Ceļošanas laiks: no 25 Oktobris 2019 ieslēgts 04 Novembris 2019
Reputācija: +1230
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

Bū tu pareizi runā t par divā m slavenā m pilsē tā m, kuras mē s apmeklē jā m gadu iepriekš – Alberobello un Materu. Pilsē tas ir unikā las, atš ķ irī bā no citā m Itā lijas pilsē tā m.

Alberobello

Visē rtā kais veids, kā nokļ ū t Alberobello, ir no Bari. Vilcieni š ajā virzienā kursē katru stundu, un brauciens ilgs pusotru stundu, biļ ete maksā.5 eiro. Ir arī autobusu marš ruti.

Š ī pilsē ta ir slavena ar savā m unikā lajā m mā jā m, ko sauc par "trullo", un jū s tā s neredzē siet nekur citur pasaulē .

Trullo ir mā ja, kas celta no kaļ ķ akmens, neizmantojot cementu un kam ir konusa formas jumts. Š ā da mā ja ir tradicionā ls mā joklis, ko var redzē t daž ā dā s Apū lijas vietā s. Iedzī votā ji izdomā ja š ā du mā ju formu, lai nemaksā tu nodokļ us. Lai to izdarī tu, ar trī s daž ā dos virzienos virzī tu zirgu palī dzī bu,


viņ i noņ ē ma akmeni pie jumta pamatnes, uz kura balstī jā s visa mā ja (tas pats stū rakmens! ). Un mā jas vietā ir akmeņ u kaudze. Kopumā Apū lijā ir aptuveni 20 tū kstoš i trulli, ir speciā las kartes, kur norā dī tas visas esoš ā s ē kas.

1979. gadā vietē jo iedzī votā ju cieš anas beidzā s ar nodokļ u atcelš anu. Tagad ir modē iegā dā ties trullo kā lauku mā ju. Lē tā kais maksā apmē ram 6 tū kstoš us eiro par kv. metrs. Mā jā s ir ļ oti laba vide.

Pirmais trullo tika uzcelts 1635. gadā , un 1925. gadā tika pieņ emts likums, lai apturē tu š ā du mā ju celtniecī bu. Tagad pilsē ta ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā .

Alberobello stā v uz diviem kalniem. Vostochny aizņ em modernu pilsē tu ar jaunu arhitektū ru. Tā s galvenā atrakcija ir pilsē tas patronu Kosmas un Damiana templis, kurā glabā jas viņ u relikviju fragmenti.

Š ī s pilsē tas daļ as galvenā iela ir Corso Vittorio Emanuele Avenue.

Braucot cauri pilsē tas centram, tas nonā k Piazza del Popolo. Gar avē niju ir daudz veikalu un restorā nu.

Rietumu kalnu gandrī z pilnī bā aizņ em trulli kvartā li. Viens no populā rā kajiem starp tiem ir Rione Monti. Tajā ir aptuveni tū kstotis daž ā du trulli.

Ejot lejup Via Monte Michele garā m pilsē tas tirdzniecī bas centram. . .

. . . jū s varat redzē t Chiesa di Sant'Antonio baznī cu, kas datē ta ar 12.  gadsimtu un celta trulli stilā .

Pā rsvarā ir daudz daž ā du suvenī ru un mazumtirdzniecī bas vietu.

Ir arī divstā vu trulli.

Protams, ļ oti interesantas vietas fotogrā fijā m.

Alberobello ir maza pilsē tiņ a, lai to apskatī tu, nepiecieš amas 2–3 stundas.

Matera

Matera neatrodas Apū lijā , bet blakus Bazilikatas reģ ionā . No Bari š ajā virzienā katru stundu atiet vilciens uz Altamuru, ir dakš a un jā pā rsē ž as citā vilcienā uz Materu.


Svē tdienā s un Itā lijas svē tku dienā s š ajā lī nijā nav vilcienu. Š o lī niju sauc par FAL, tā pē c priekš pagalmā tai ir atseviš ķ a neliela dzelzceļ a stacija. Ceļ ojums uz Materu aizņ em apmē ram divas stundas. Ar lielu vē lmi var paspē t apskatī t arī citas interesantas pilsē tas š ajā virzienā – Almaturu un Graviņ u. Bet tad jums ir jā pamet Bari agri un garā dienasgaismā .

Pilsē ta radā s pretē jā s upes ielejas nogā zē s, ko sauc par Gravina di Matera plaisu.

Ir š ā ds tilts aizā starp diviem kalniem:

Magna Graecia laikā Matera bija Grieķ ijas pilsē ta, kuras centrā bija Civita. Mū sdienā s š eit paceļ as katedrā le, kas celta 13.  gadsimtā , saspiesta nelielā laukumā .

Katedrā le paceļ as virs Sassi.

Tas kā dreiz piederē ja benediktieš u klosterim. Katedrā le izceļ as ar skaistu asu rozes formas logu un 52 metrus augstu zvanu torni.

Katedrā lē atrodas slavenā bizantieš u freska Madonna della Bruna, kas tiek uzskatī ta par pilsē tas patronesi.

Lanfranca pils atrodas netā lu no pilsē tas vē sturiskā centra. Palazzo tika uzcelta 1672.  gadā , un tagad tajā atrodas Matera viduslaiku un modernā s mā kslas muzejs.

Palazzo Annunziata (labas ziņ as) — Palazzo dell'Annunziata — celta 1735.  gadā

Skvē rā atrodas Asamblejas pils (Palazzo del Sedile), laukums sā kotnē ji bija tirgus laukums, un kopš.18.  gadsimta tas ir kļ uvis par administratī vo ē ku koncentrā ciju - gubernatora rezidenci, cietumu un pils.

Š ī laukuma labajā pusē atrodas skaista baznī ca — Sv. Franciska no Asī zes, kas celta 13. gadsimtā , tač u no sā kotnē jā s baznī cas palika tikai zvanu tornis. 18. gadsimtā fasā de tika pā rbū vē ta baroka stilā .

Gadus vē lā k pilsē tu ieskauj aizsargmū ris, un daudzas grotas un akmeņ ainus masī vus sā ka izmantot lauku dzī vojamo mā ju celtniecī bai, tā pē c no augš as sā ka nolaisties kvartā li, kurus tautā sauca par "sassi". Š is nosaukums ir veidojums no vā rda "sasso" - akmens, klints.

Starp Sassi pazemes katakombā m ir milzī gi klosteru kompleksi,

ar daudzā m kamerā m un unikā lā m akmenī kaltā m pazemes baznī cā m, piemē ram, Sv. Pē tera Barisano baziliku, kas atrodas Sassi ziemeļ rietumos. Š ī ē ka ir izcils viduslaiku arhitektū ras paraugs. Fasā de ir veidota no tufa akmeņ iem, un interjers ir gandrī z akmeņ aina ala.


Nedaudz zem š ī m alu baznī cā m atrodas Sv. Pietro Caveoso baznī ca, kas celta 1218.  gadā , nelielā vietā virs klints kanjonā . 17. gadsimtā Baznī ca ir piedzī vojusi daudzas izmaiņ as un ieguvusi baroka izskatu. Iekš pusē ir mā kslas gleznas un freskas.

Zem Vittorio Veneto laukuma atrodas milzī gs rezervuā rs, ko sauc par "Ilgu ū denslī dē ju" (Palombaro lungo), kura daž i nodalī jumi tika uzcelti pirms trī s tū kstoš iem gadu,

savukā rt citi tika izpildī ti 18. gadsimtā .

Š ā dā s alā s dzī voja gandrī z visi pilsē tas iedzī votā ji, un pat pastā vī gā karstuma dē ļ visas mā jas bija plaš i atvē rtas, uz grī das gulē ja suņ i, aitas, kazas un cū kas. Nebija ne tekoš a ū dens, ne kanalizā cijas.

Piemē ram, vē sturiskā mā ja uz Vico Solitario, kas atveido laika atmosfē ru, kad tika apdzī vota Matera.

Istabas vidū ir augsta gulta, uz kuras gulē ja visa ģ imene. Zem gultas atrodas pods, sile un citi trauki, kas tika izņ emti pa dienu.

Ir arī stends dzī vniekiem un pusdienu galds. Virtuvī te atseviš ķ ā mazā istabiņ ā , cita istaba izmantota kā saimniecī bas telpa,

"hole-pipe" - sniega savā kš anai, kas izkusa un deva vē rtī gu ū deni.

Gaisma mā jā ienā ca no neliela loga augš stā vā . Temperatū ra mā jā s bija gandrī z nemainī ga - 15 grā di, tufs, kurā bija iekā rtoti mitekļ i, darbojā s kā klimata kontrole.

Pē c Otrā pasaules kara tiek izdota Karlo Levi grā mata "Kristus apstā jā s pie Eboli", kurā viņ š stā sta par nepanesamajiem dzī ves apstā kļ iem Sassi di Matera. Apkā rtni sā ka saukt par "Itā lijas kaunu" un 1952. gadā tika nolemts pā rcelt iedzī votā jus uz jauniem kvartā liem, atbrī vojot no visa š ī ļ aunā gara nehigiē niskos alu mā jas, un tolaik š ajos Sassi dzī voja gandrī z 15 tū kstoš i cilvē ku. Bet. . . Daudzi no viņ iem, ī paš i veci cilvē ki, nevē lē jā s pamest savas mā jas un atgriezā s atpakaļ . Tad varas iestā des ķ ē rā s pie ā rkā rtē jiem pasā kumiem un sā ka ar cementu aizmū rē t alu ieejas.

Stā sta mū su gids, vietē jais iedzī votā js

kā zē ns viņ š skrē ja uz š o neapdzī voto vietu, neskatoties uz viņ a vecā ku aizliegumu.


Vecpilsē ta pamazā m kļ uva tukš a. To nomazgā ja, iztī rī ja un sā ka pā rvē rst par tū ristu pilsē tiņ u. Cilvē ki š eit sā ka atkā rtoti apdzī vot tikai gadu desmitus vē lā k, sā kot ar 1986. gadu.

Pē c tam, kad Sassi di Matera kļ uva neapdzī vots, tā s kļ uva par daudzu filmu fonu. Pjē rs Paolo Pasolini 1964. gadā filmē ja Evaņ ģ ē liju saskaņ ā ar Mateju, bet Mels Gibsons 2004. gadā š eit filmē ja "Kristus cieš anas".

1993. gadā vietā m jau atjaunotā un no nabadzī bas atbrī votā apmetne tika iekļ auta UNESCO sarakstos, un tagad alu pilsē ta ir tū ristu iecienī ta meka.

Tač u joprojā m nav ielu nosaukumu vai mā ju numuru, garas ieliņ as var beigties strupceļ os, un daudzu alu ieejas ir aizmū rē tas vai aizsē rē tas.

Daž as alas tagad ir luksusa viesnī cas, veikali un restorā ni.

Š eit, Materā , mums bija maz laika ekskursijā m. Ir ļ oti interesanti klī st pa aizmugurē jā m ielā m, kur bruģ is ir zemā k esoš ā s ē kas jumts. Iespē jams, vakara gaismā š is skats bū tu ī paš i valdzinoš s.

Vē l daž i fotoattē li stā sta beigā s:

Turpinā jums š eit >>>

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
komentāri (10) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
аватар deppo
deppo

Šīs divas pilsētas ir tikai glazūra uz kūkas! Visvairāk neaizmirstams!

Fri, 30 Oct 2020, 21:19
аватар stasar
stasar

Ļoti interesantas un neaizmirstamas pilsētas!

Wed, 11 Nov 2020, 14:06
аватар stasar
stasar

Ļoti interesantas un neaizmirstamas pilsētas!

Wed, 11 Nov 2020, 16:06
аватар lesiaukrainka
lesiaukrainka

Cik informatīvi, šķiet, ka es zināju visu par Itāliju, bet nē. Neesmu dzirdējis par trulli. Es ņemu vērā jūsu stāstu.

Mon, 08 Nov 2021, 19:08
аватар lesiaukrainka
lesiaukrainka

Cik informatīvi, šķiet, ka es zināju visu par Itāliju, bet nē. Neesmu dzirdējis par trulli. Es ņemu vērā jūsu stāstu.

Mon, 08 Nov 2021, 21:08
iemiesojums