Двадцать два дня одного путешествия. День двадцатый Divdesmit divas dienas viena brauciena. Divdesmitā diena

Sā cietš eit >>>

Mē s virzā mies uz ziemeļ iem, uz vienu no lielajiem ezeriem - Komo, bet nesasniegsim, bet apstā simies uz pā ris stundā m pie mazā Annones ezera (Lago di Annone).

Reiz es veicu marš rutu cauri Itā lijas ziemeļ iem, apmeklē jot piecus ezerus — Maggiore, Lugano, apmeklē jot Š veici, Komo, Iseo un Gardu, kā arī piecas pilsē tas — Turī nu, Bergamo, Breš u, Veronu un Paduju. Tam visam nav iespē jams atvē lē t daž as dienas, tač u labi, ka Stefā nija dodas uz laukiem - ir pamats apskatī t pā ris ezerus.

Tagad par mū su paziņ ā m, kuras satikā m pirms astoņ iem gadiem Turcijā . Viņ iem ir divas augstā kā s izglī tī bas – Boloņ ā un Barselonā – matemā tikā , bioloģ ijā un mikrobioloģ ijā . Tagad abi mā ca Ž ironas universitā tē , izdod ž urnā lu par Vidusjū ras ekoloģ ijas problē mā m,

viņ i apvieno savas brī vdienas ar zinā tniskā m aktivitā tē m - viņ i pē ta Eiropas, Ā zijas un Ā frikas ū denskrā tuves. Š odien viņ i atgriež as no Tanzā nijas. Ū dens paraugu ņ emš ana no ezera. Tangaņ ika un ezers. Viktorija, rī t viņ i dosies uz Spā niju uz savu laboratoriju (par to mē s uzzinā jā m sanā ksmē ). Viņ i ir parastas orientā cijas, zina piecas valodas, viņ iem ir ģ imenes. Mē s viņ iem atvedam Toskā nas vī nu, zemnieka prosciutto, pudeli ukraiņ u konjaka un krā sainu avē niju par Kijevu.

Atbraucu, uzreiz atradu bezmaksas autostā vvietu:

Gā ja kā jā m uz pilsē tas centru. . .

. . . tad dodieties uz norā dī to adresi.

Mē s uzņ ē mā m daž us fotoattē lus:

Atvē rā s automā tiskie vā rti – Stefā nija sauca uz mā ju. Es neprasī ju atļ auju fotografē t, tā pē c nevaru š eit ievietot viņ as fotogrā fiju. Tumš ā dains itā lietis pē c mē neš a pie ekvatora izskatā s krā š ņ s, naktī neredzams. Pasniedzu dā vanas, prasī ju ierasties Kijevā , atvē ru "Chianti", meitenes izdzē ra glā zi, es nolaizī ju lū pas. Viņ i atcerē jā s, kā tika apkrā vuš ies ar turku vī nu Cirali, stā stī ja par mū su ceļ ojumu uz Itā liju, bija pelnī juš i uzslavas par manu itā ļ u valodu. Dač a laba, divstā vī ga, ar skatu uz miljonu eiro, maksā tikpat.

Stefā nija un Dž ū lija ir izpē tī juš as Rosignano Solvay pludmali un ū deni, pateicoties viņ iem, Itā lijas valdī ba veic pasā kumus, lai attī rī tu pludmali un novē rstu rū pnī cas atkritumu izgā š anu jū rā .

Labi vī rs dzī vo blakus savai sievai, aktierim, komponistam un dziedā tā jam, viņ a vā rds ir Adriano Č elentano.

Š eit ir ž ogs ap viņ a ī paš umu:

Nerū sē još s, neatvairā ms. Panorā mu, ko redzam fotoattē lā , redz arī viņ š . Un tur, tā lumā , ezera krastā...

. . . aina tika filmē ta, kad Č elentā no iemeta maš ī nas atslē gas ū denī , un Ornella Muti tā s meklē ja - "Š ķ ī ra pieradinā š ana".

Ņ emot vē rā , ka cilvē ki tikko bija ieraduš ies pē c ilga lidojuma, mē s sā kā m atvadī ties, prasot viens otram apmeklē t Itā liju vai Ukrainu.

Mē s, iespē jams, nebū tu nonā kuš i Galbiatē , ja tikš anā s bū tu notikusi Milā nā un man š is sitiens nebū tu trā pī jis pa pakausi. . .

. . . ieradā s pa neticamu trajektoriju no 20–25 m augstuma.

Sitiens bija diezgan spē cī gs, es domā ju,

ka kā ds to iemeta. Un kurš gan tas varē tu bū t, izņ emot Adriano, jo no viņ a teritorijas ielidoja bumbulis. Katrā ziņ ā priecā jos, ka man tika pievē rsta uzmanī ba, un kolekciju papildinā jis kā rtē jais floras eksponā ts.

Mē s nolē mā m braukt gar Komo ezeru, es ļ oti vē lē jos apciemot š ī :

Tač u mana sieva mū s atrunā ja, un mē s devā mies uz austrumu krastu, kur arī nenokļ uvā m, bet devā mies uz Bergamo. . .

. . . Breš a uz Gardas ezeru, lai peldē tu, apbrī notu un izlemtu, kā doties tā lā k - uz Austriju caur Trento, Bolcā no vai uz to, bet garā m Venē cijai un Udī nei.

Es gribē ju braukt uz Gargnano (Gargnano), apmeklē jot Gardone Riviera (Gardone Riviera) un kā du pā ris pilsē tas pa ceļ am. Tač u laiks gā ja uz beigā m, nakš ņ ot uz ezera nebija iespē jams – piestā jā m pirmajā pilsē tiņ ā ar apetī tlī go nosaukumu Salo (Salo).

Gaiss - 25 grā di, ū dens - 22 (man ideā li). Ņ emot vē rā tī rī bu, gaisu, dabu un skaistumu, ir tikai viens secinā jums: š ī s ir labā kā s vietas pludmales brī vdienā m Itā lijā vasarā .

Un nakš ņ oš ana bū s pie Venē cijas, mē s dosimies uz Margheru, uz to paš u moteli.

Motelī nebija vietas, tā pē c man bija jā brauc uz rezerves viesnī cu Nuova Aurora, 50 eiro ar brokastī m, ar bezmaksas apsargā tu autostā vvietu. Venē cijas apmeklē jumam tā atrodas izdevī gā vietā , autobuss atrodas simts metru attā lumā .

Bet istabā s nav tualetes, to dala vairā kas istabas stā vā . Brokastis nav ieteicamas.

Iespē jams, bū tu pareizi TurPravda ievietot atsauksmes par visā m viesnī cā m, kuras apmeklē jā m Austrijā , Slovā kijā un Itā lijā – tā ir vieglā k tā s atrast, sekojot pē dā m.

Turpinā jums š eit >>>