Весеннее путешествие по Италии. Часть 7. Верона (продолжение) Pavasara ceļojums uz Itāliju. 7. daļa. Verona (turpinājums)

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 1. daļ a. Trento >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 2. daļ a. Mantova >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 3. daļ a. Breš a >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 4. daļ a. Trevī zo >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 5. daļ a. Vič enca >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 6. daļ a. Paduja >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 7. daļ a. Verona (sā kums) >>>

Nā kamajā dienā laikapstā kļ i uzlabojā s, lai gan bija apmā cies, un mē s devā mies izpē tī t pilsē tu tā lā k. Mē s atkal iegā jā m vecpilsē tā pa Porta Palio vā rtiem un devā mies uz "veco pili" - Castelvecchio (Castelvecchio), kas datē ta ar Scaligeri laikmetu un piederē ja Della Scala ģ imenei. Tas ir milzī gu proporciju komplekss, kurā ietilpst aizsardzī bas tilts ar lī nijā m, kas izmestas pā ri Adidž ei.

Tikai slinkie nejokoja par lī dzī bu ar Maskavas Kremli, es paskaidroš u, kā pē c daž ā dā m pilī m ir daž ā das formas. 12. -14. gadsimtā Itā lijā izcē lā s cī ņ a starp gvelfiem (atbalsta pā vesta varu) un gibellī niem (atbalsta Svē tā s Romas imperatora varu). Gvelfiem bija kvadrā tveida krenelā cijas, gibelī niem - bezdelī gas astes. Maskavas Kremļ a bū vniecī bas laikā arhitekti no Itā lijas nolē ma izveidot krenellus, piemē ram, gibelī nus. Maskavas suverē ni pā vestu noteikti neatbalstī ja.

Pilī atrodas ļ oti interesants Castelvecchio pilsē tas muzejs (Museo di Castelvecchio) ar brī niš ķ ī gu mā kslas galeriju, kuru apmeklē jā m pirms vairā kiem gadiem. Š obrī d pa pils perimetru paceļ as seš i spē cī gi torņ i, ko ieskauj dziļ š grā vis, kur tek Adigetto kanā la ū deņ i.

Visā ansamblī dominē augstā kais un jaudī gā kais donž ona tornis Mastio.

Uz pili ved Skaligera tilts, sens tilts pā ri Adidž es upei. Pazī stams ar savu neparasto spē ku, pateicoties kuram vairā k nekā piecus gadsimtus nostā vē ja bez remonta un rekonstrukcijas. Vē l viens ē kas nosaukums ir Castelvecchio tilts, kas itā ļ u valodā norā da uz piederī bu vecajai pilij. To izstrā dā ja Guglielmo Bevilacqua, slavenais tā laika arhitekts, kurš nodroš inā ja Cangrande II della Scala hercogam un viņ a ģ imenei droš u un droš u evakuā cijas ceļ u sacelš anā s gadī jumā .

Pie Castelvecchio, romieš u laikmeta piemineklis - Gavi ģ imenes Triumfa arka, kas celta mū su ē ras 1. gadsimtā . e. Viens no retajiem romieš u laikmeta pieminekļ iem, kas veltī ts diž ciltī gai ģ imenei, nevis imperatoriem,

un atnesa mums autora vā rdu - Lucio Vitruvio Cedrone. 1805. gadā arku iznī cinā ja franč u karaspē ks, jo tas traucē ja karaspē ka un transportlī dzekļ u pā rvietoš anos. Tikai 1932. gadā Arch dei Gavi tika atjaunota un rekonstruē ta.

Mē s devā mies uz Veronas centrā lo š oseju, kas iet cauri visai vecpilsē tai. Ielas (Corso) seko viena otrai ar daž ā diem nosaukumiem: Castelvecchio, Cavour, Bossano, Sant'Anastasia. Ļ oti tuvu atrodas San Lorenzo baznī ca, kurai garā m pa ceļ am skrien visi tū risti. Lai to atrastu, jums jā iet cauri akū tā leņ ķ a arkai no Cavour Avenue.

Sanlorenco (Chiesa di San Lorenzo) — katoļ u, veltī ta Svē tajam Romas Lorensam. Dibinā ta 8. gadsimtā . Baznī ca vairā kkā rt pā rbū vē ta: 15. gadsimtā tai tika pievienots zvanu tornis, vē lā k renesanses laika portiks.

Neskatoties uz to, baznī ca ir vē rtī gs romā nikas stila paraugs ar virkni normā ņ u un bizantieš u arhitektū ras elementu.

Starp tiem ir matroneum, sievietē m paredzē tas galerijas. Atrodas sā nu eju augš ē jos lī meņ os, uz tā m var nokļ ū t pa spirā lveida kā pnē m, kas iebū vē tas apaļ os torņ os, kas izceļ as uz baznī cas fasā des.

Tempļ a interjers ir saglabā jies kopš.12.  gadsimta.

Pretī aiz dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Aleardi pieminekļ a nelielā laukumā atrodas cita baznī ca, kurai ir tā ds pats nosaukums — Piazzetta Santi Apostoli.

Svē to apustuļ u baznī ca tika uzcelta 12.  gadsimtā agrā kas, 8.  gadsimta baznī cas vietā . Savas ilgā s dzī ves laikā baznī ca tika vairā kkā rt pā rbū vē ta.

Otrā pasaules kara laikā baznī ca tika bojā ta bombardē š anas un kā rtē jo reizi tika pā rbū vē ta un restaurē ta.

Ejam garā m Porta Borsari (Porta Borsari) — senā s Romas arhitektū ras piemineklim pilsē tā . Porta Borsari tika uzcelta mū su ē ras 1. gadsimtā . e. kā militā rais priekš postenis pilsē tas dienvidos.

Nā kamā ir gā jē ju zona.

Pa ceļ am ir vē l viena baznī ca — Chiesa di San Giovanni in Fonte, kas celta 1123.  gadā .

Baznī cas sienas rotā.13. –15.  gadsimta freskas un gleznas.

Iesim garā m visiem pilsē tas centrā lajiem laukumiem,

lai bū tu laiks pirms slē gš anas pusdienā m, lai apskatī tu San Giorgio baznī cu Braidā (San Giorgio in Braida), otrpus Adidž es upei. Mū su vienas dienas vizī tē s Veronā daž ā dos gados laika trū kuma dē ļ nevarē jā m tajā iekļ ū t.

Uz to ved Ponte Pietra tilts – vienī gais arkveida tilts Veronā , kas celts Romas impē rijas laikmetā un ir saglabā jies lī dz mū sdienā m gandrī z sā kotnē jā formā . Iespaidī gi nostā vē jis, 1239. gadā tas sabruka un tā vietā uzcē la jaunu, bet jau no akmens. Tiltu apsargā ja 13. gadsimtā celtais sargtornis Torre di Guardia.

Pirmā baznī ca š ajā vietā tika uzcelta 8.  gadsimta sā kumā . Baznī cu, ko redzam š odien, 1477. gadā uzcē la Antonio Rič i.

16. gadsimta vidū itā ļ u arhitekte Miš ela Sanmiš ele piebū vē ja kupolu, kas tajā laikā bija reti sastopams Veronas baznī cā s, un sā ka darbu pie nepabeigtā s kampaniles. 16. gadsimta beigā s tika uzcelta marmora fasā de.

Baznī cu rotā š ā di mā kslas darbi: Veronē zes Svē tā Dž ordž a moceklī ba galvenajā altā rī...

. . . "Pasludinā š ana" Karoto. . .

. . . Tintoreto "Kristus kristī bas". . .

. . . "Madonna ar bē rnu troņ oja starp svē tajiem Zenonu un Laurenciju Dž ustinjani" Ž irolamo dei Libri. . .

. . . Madonna godī bā un trī s erceņ ģ eļ i, Felice Brusazorchi. . .

. . . un citi mā kslas darbi.

Baznī cā pie mums pienā ca priesteris un sā ka skaidrot, ka š ī ir svē tceļ ojumu baznī ca un ka tuvumā ir vē l divas senas baznī cas. Tad viņ š mums iedeva bukletu ar š o baznī cu aprakstu un ceļ iem uz tā m. Pateicoties viņ a padomiem, mē s apmeklē jā m vē l divas skaistas baznī cas.

Pie Ponte Pietro tilta atrodas Sv. Stefana baznī ca - agrī nā kristieš u Veronas bazilika, tā tika uzcelta ap 5. gadsimtu ā rpus cietokš ņ a sienas, 12. gadsimtā tika pievienota romā nikas fasā de. Tajā paš ā laikā kopš baznī cas uzcelš anas ir saglabā jusies sienu arhitektū ra kopumā , un š is templis bija viena no retajā m ē kā m, kas pā rdzī voja 1117. gada zemestrī ci. Arī tā s zvanu tornis tika izveidots 12. gadsimtā .

Interjeru rotā daž ā du laikmetu freskas un gleznas.

Diemž ē l plū du dē ļ tika sabojā tas freskas baznī cas apakš ē jā daļ ā .

Daudzi svē tceļ nieki no daž ā dā m pasaules daļ ā m ierodas š eit, lai apskatī tu 1620.  gada Nevainī go kapelu, kas tika uzcelta, lai saglabā tu č etrdesmit mocekļ u, piecu Veronas svē to bī skapu un č etru pē c Hē roda pavē les nogalinā to zī daiņ u relikvijas. Baznī cas interjeru rotā.8. gadsimta freskas.

Interesanti, ka gan š ajā , gan nā kamajā baznī cā pie mums uzreiz pienā ca mā cī bspē ki un piedā vā ja noorganizē t bezmaksas ekskursiju (diemž ē l ne krievu valodā ).

Tā pē c viņ i ar mani runā ja angliski, un es jau tulkoju savai sievai.

Tuvumā , arī pā ri tiltam, atrodas nā kamā svē tceļ ojumu baznī ca Santa Maria in Organo (Santa Maria in Organo).

Uzcē la benediktieš u mū ki. 1533. gadā netā lu tika uzcelts zvanu tornis ar 6 zvaniem, un 16. gadsimta beigā s arhitekts Miš ela Sanmič eli pā rbū vē ja gotisko fasā di klasiskā stilā - pievienoja trī s balta marmora portā lus.

Uz baznī cas sienā m ir redzamas Nikolaja Dž olfino un Franč esko Karoto freskas. . .

. . . kā arī Domeniko un Franč esko Morones un Dž ovanni Pitoni altā rgleznas.

Sakristejai blakus esoš ajā telpā (sacristia) glabā jas vē rtī gā kā.14.  gadsimta koka skulptū ra, tā sauktā Muleta, kurā attē lots Jē zus, kas uz mū ļ a ieiet Jeruzalemē .

Baznī ca ir slavena ar to, ka 15. gadsimtā izcilais mā kslinieks, inkrustā ciju meistars Fra Dž ovanni da Verona sakristejai izgrieza koka kora stendus un stasidiju krē slus. Viņ š tā s arī dekorē ja ar ainavā m un klusajā m dabā m.

Pē c š ī s skaistā s baznī cas apskatī š anas mē s nolē mā m kaut ko paē st. Nopirku sieru. . .

. . . vī nu un uzkā pa Sanpjetro kalnā . Tas ir skaidri redzams no otras upes puses.

Saka, ka Sanpjetro kalns ir bijis Veronas vē stures cē lonis. Pirmā apmetne š eit parā dī jā s 6. -5. gadsimtā pirms mū su ē ras. Mū sdienā s tā kalpo kā vieta daž ā m vē sturiskā m ē kā m un skatu laukums.

Pa kā pnē m var braukt kalnā , tač u mē s braucā m ar funikulieri, kas daudzus gadus bija slē gts, bet tagad darbojas. Turp un atpakaļ biļ etes cena ir tikai 2 eiro.

Augš ē jā stacija:

Sv.  Pē tera pils, kas paceļ as Sanpjetro kalnā , ir viena no krā š ņ ā kajā m viduslaiku ē kā m pilsē tā . 17. gadsimtā vē rienī gu restaurā cijas darbu dē ļ cietoksnis tika bū tiski pā rveidots. Š obrī d kalnā norisinā s restaurā cijas darbi.

Tuvumā ir vē l viens kalns — San Leonardo,

kur atrodas Lurdas Madonnas svē tnī ca (Santuario di Nostra Signora di Lourdes), moderna ē ka, kas sastā v no centrā lā apaļ a korpusa un diviem sā nu spā rniem 1958.  g.

Laikapstā kļ i skaidrojā s, un mums izdevā s uzņ emt daž us Veronas attē lus no augš as:

19. gadsimtā kalnā izrakumos tika atklā ts romieš u teā tris, kas darbojas vē l š odien - š eit regulā ri tiek iestudē tas dramatiskas izrā des, uzstā jas baleta trupas un tiek rī koti daž ā di koncerti. Starptautiskais Š ekspī ra festivā ls ir ī paš i populā rs.

Pē c uzkodā m mē s devā mies lejā . Mē s turpinā jā m savu gā jienu pa Veronas baznī cā m. Nā kamā bija Veronas katedrā le, kas iekļ auta mū su abonementā . Templis tika iesvē tī ts 1187.

un pē c tam uzcelta un paplaš inā ta 1440. gadā . Pati katedrā le ir viena no lielā kā arhitektū ras kompleksa daļ ā m, kurā bez tā ietilpst arī Sv. Helē nas baznī ca, Sv. Dž ovanni Fontes baptisterija, kapitula bibliotē ka un bī skapa krē sls. .

Sā nos, katedrā les labajā fasā dē , ir vecs ieejas portā ls ar nojumi.

Ieejas portā ls ar portiku uz savī tā m kolonnā m, kas balstā s uz spā rnotā m kolonnā m, saglabā jā s no sā kotnē jā romā nikas izskata. grifoni. To veidojis meistars Nikolo, San Zeno Maggiore bazilikas ieejas portā la autors.

Duomo skaistums galvenokā rt slē pjas tā iekš ē jā apdarē .

Š eit katrs elements ir ī sts š edevrs: sarkanas marmora kolonnas, brī niš ķ ī gas velves ar zelta zvaigznē m uz zila fona, zeltī tais Jaunavas tē ls Madonna del Popolo kapelā , tas ir, "tautas Madonna".

Grī da ir bruģ ē ta ar baltu, pelē kzilu un rozā marmoru ar stingru ģ eometrisku rakstu.

Starp sā nu ejā s izvietotajiem mā kslas darbiem jā pievē rš uzmanī ba Liberale da Verona freskā m "Magu pielū gš ana", ko apbrī no Vasarei "Apbedī jums ar č etriem svē tajiem", ko veidojis Nikolajs Dž olfino. . .

. . . "Kunga pā rvē rtī bas" (XVII gadsimts) Dž ambetī no Cignaroli.

Ē rģ eles, kas atrodas katedrā les kreisajā navā , rotā skaista Bruzasorchi glezna, uz kuras redzama Bī beles aina - Vissvē tā kā s Dievmā tes debesī s uzņ emš ana, kā arī č etru bī skapu attē li. no pilsē tas. Š ī unikā lā glezna tapusi 16. gadsimtā .

Stā v Ticiā na glezna "Madonas debesbraukš ana", ko viņ š darī jis 1535.  gadā , tas ir, vē lā k nekā plaš i pazī stamais audekls ar tā du paš u tē mu Venē cijas Dei Frari templī , bet garī gumā bagā tā ks. ī paš i ā rā . Š o gleznu ierā mē vē rtī ga Jacopo Sansovino karnī ze.

Gotiskā stila elegances piemē rs ir arī Sv.

Agata (1363), atrodas Mazzanti kapelā .

Katedrā les centrā lo navu noslē dz kanceleja, ko 16.  gadsimtā uzcē la arhitekts Miš els Sanmič eli. Kora balustrā de veidota pusloka parapeta formā ar jonu kolonnā m.

Apsī di rotā freskas "Pasludinā š ana", "Izrā de templī ", "Piedzimš ana", epizodes no Jaunavas Marijas zemes dzī ves, pravieš u figū ras, kuras 16. gadsimtā gleznojis Veronas gleznotā js Franč esko. Torbido, kura pamatā ir Dž ulio Romano kartons.

San Giovanni in Fonte baznī ca (San Giovanni in Fonte), kas senos laikos kalpoja par kristī bu baptisteriju katedrā lē , ir saglabā jusies savā s pastā voš ajā s formā s. , kurā tika uzcelta 1123. gadā .

San Giovanni in Fonte baznī cas pē rle ir kristā mtrauks (apm. XIII gs. ), kas atgā dina astoņ stū ra formu, un Veronas marmors, no kura ir izgrebts fonts San Zeno bazilikā . Pateicoties tā neparastajam dzī vī gumam un graciozitā tei, fonta skulpturā lo apdari var ierindot starp Veronas viduslaiku mā kslas virsotnē m.

Kristī gā s tē mas ir attē lotas uz fonta seju bareljefiem. Mā kslas vē sturnieki uzskata, ka š o bareljefu autori bija Brioloto, kurš veidojis arī "Laimes ratu" (rož u logu) San Zeno bazilikā , un vē l viens ievē rojams tē lnieks, kurš , š ķ iet, piederē ja venē cieš u-bizantieš u skolai.

Kompleksa vecā kā daļ a ir Sv. Helē nas baznī ca. Dante, mē ģ inot ieņ emt krē slu vietē jā universitā tē , š eit nolasī ja savu ziņ ojumu "Ū dens un zemes jautā jums".

Presbiterijā vai drī zā k zem tā s: pē c arheoloģ iskiem darbiem tika atklā tas 4. gadsimtā pirms mū su ē ras mozaī kas grī das paliekas. Viņ i stā sta, ka š eit kalpojis arī Veronas bī skaps svē tais Zenons. Turklā t zem š ī stā va tika atklā tas cita tempļ a paliekas - kam tas bija veltī ts, joprojā m nav zinā ms.

Tieš i aiz katedrā les, Vescovado laukumā , var redzē t skaisto Bī skapa pils (Palazzo Vescovile) ieejas portā lu.

Pils ir uzcelts ap augstu crenelated tufa torni, kas celts 1172.  gadā un ko sauc par Onibenes bī skapa torni. Paš u pili iezī mē interesants ieejas portā ls (1502), pils kalpoja kā Veronas bī skapa rezidence.

Ar š o noslē dzas otrā s dienas programma.

Pē c tam nedaudz pastaigā jā mies pa pilsē tu, tolaik Veronā notika vī na gadatirgus, laukumos cē la paviljonus un vietas izrā dē m.

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 7. daļ a. Verona (beigas) >>>