Весеннее путешествие по Италии. Часть 7. Верона (начало) Pavasara ceļojums uz Itāliju. 7. daļa. Verona (sākums)

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 1. daļ a. Trento >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 2. daļ a. Mantova >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 3. daļ a. Breš a >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 4. daļ a. Trevī zo >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 5. daļ a. Vič enca >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 6. daļ a. Paduja >>>

Nā kamā s č etras dienas pavadī jā m Venē cijā .

Venē cija ir viena no manā m mī ļ ā kajā m pilsē tā m, kuras skaistums noteikti jā apraksta Muratovam vai Ipolitovam, kuru grā matas iesaku ikvienam. Tā pē c par Venē ciju nā kamreiz pastā stī š u sī kā k.

Ceļ ojuma beigā s mē s atkal ieradā mies Veronā uz divā m naktī m, jo ​ ​ mums bija lidojums no vietē jā s lidostas. Veronā esam bijuš i vairā kkā rt, tā pē c atkal stā stu par pilsē tu pavadī s daž ā du gadu fotogrā fijas.

Veronas dzelzceļ a stacija — Verona Porta Nuova — ir ļ oti ē rta ceļ otā jiem ar bagā ž u. Pasaž ieru ē rtī bā m katrā platformā ir lifts. Divdesmitā gadsimta sā kumā , proti, 1910. -1913. arhitekts Dini rekonstruē ja Veronas Porta Nuova staciju. Ē kas fasā des ir apš ū tas ar marmora plā ksnē m, grī das ir dekorē tas ar mozaī kā m. Netā lu no dzelzceļ a stacijas ir arī autoosta.

Verona ir ļ oti ē rta pilsē ta dzī voš anai un izpē tei. Galvenā s apskates vietas atrodas cietokš ņ a sienā s un Adige upē , kas ieskauj vecpilsē tu. Ap Vecrī gu ir dzī vojamie rajoni, t. s. "Borgo" ar ļ oti labu lielveikalu tī klu,

Mē s apmetā mies viesnī cā Porta Palio ar krā sainu fasā di, blakus Porta Palio vā rtiem, apmē ram divdesmit piecu minū š u gā jiena attā lumā no pilsē tas galvenā s ielas. Netā lu no viesnī cas atrodas divi lielveikali - "LIDL" un "MD". Ā rpus viesnī cas logiem izplū da nemierī gs drenā ž as kanā ls.

Tā kā reģ istrē š anā s viesnī cā bija no pulksten 15:00, mē s atstā jā m savas mantas noliktavas telpā un devā mies pirkt pā rtiku, bet pē c tam izpē tī t pilsē tu.

Mums bija plā ns: apmeklē t č etras galvenā s Veronas katedrā les, iegā dā joties ī paš u abonementu.

Visas Veronas baznī cas ir bezmaksas, izņ emot š ī s č etras katedrā les. Katras katedrā les apmeklē jums ir 3 eiro, abonementa cena 4 katedrā lē m ir 6 eiro, un rezervē jot istabu vietnē Booking, bija arī atlaide abonementam, tas maksā ja 5 eiro. Pie ieejas katedrā lē s tiek izsniegts audiogids abonementam, kas ir iekļ auts cenā .

Pirmā katedrā le mū su ceļ ā ir Svē tā Zeno katedrā le ((Basilica di San Zeno), no viesnī cas mē s devā mies uz to caur cietokš ņ a sienu, garā m Svē tā Zeno (Porto San Zeno) vā rtiem 1541. >

Pirmā San Zeno (Zeno) Maggiore baznī ca tika uzcelta 5. gadsimtā . Teodorika Lielā virzienā virs Veronas patrona un viena no pirmajiem pilsē tas bī skapiem Svē tā Zenona kapa.

Sā kotnē ji baznī ca bija neliela svē tnī ca, tač u, gadsimtu gaitā piedzī vojusi neskaitā mas rekonstrukcijas un postī jumus, tā pā rvē rtā s par majestā tisku romā nikas stila baziliku. Ē ku rotā ja 12. gadsimta sā kumā veidota rakstaina marmora fasā de un 11. -13. gadsimta bronzas portā li ar ciļ ņ iem, kas balstī ti uz Vecā s un Jaunā s Derī bas ainā m. Zvanu tornis celts 11. gadsimtā .

Ieeju rotā.12.  gadsimta gotiskais portā ls, ko veidojis Nikolo muiž as meistars, cita pilsē tas katedrā les ieejas portā la autors.

Itā lijā tikko ir sā cies skolē nu brī vlaiks, uz katedrā li tika atvesta skolas ekskursija, tā pē c bija jā izvē las bildē š anai laiks, kad skolē ni attā linā s no apskates objektiem.

Bazilikas vā rti ir izklā ti ar 48 bronzas paneļ iem,

no kurā m vecā kā s datē tas ar 12. gadsimtu (vā cu meistaru darbs), citas datē tas ar 13. gadsimta beigā m un ir itā ļ u meistaru darinā tas.

No bazilikas skulpturā lā s apdares izceļ as vienas sā nu kapelas altā ris (to balstoš ā s kolonnas veidotas pē c evaņ ģ ē listu simboliem).

Kristus un apustuļ u statujas (13. gs. vā cu meistars) atdala centrā lo telpu no paaugstinā tā s presbiterijas.

Kreisajā mazajā apsī dā ir smaidoš a svē tā Zenona statuja, ko radī jis nezinā ms autors.

Svē tais Zenons bija Ziemeļ ā frikas dzimtene.

Zem presbiterijas atrodas kapenes, uz kurā m var piekļ ū t pa divā m kā pnē m. Tempļ a velves balstā s uz masī vā m kolonnā m, bet centrā lā nava uz divā m š ķ ē rseniskā m pusloku arkā m.

Lieliski 14.  gadsimta griesti. :

Uz triumfa arkas ir tradicionā la pasludinā š ana.

Bazilikas kriptā kristā la svē tnī cā atrodas Svē tā Zenona relikvijas:

Pā rē jā telpa ir sadalī ta deviņ ā s daļ ā s ar daudzā m kolonnā m, kas vainago daž ā du laikmetu galvaspilsē tas.

Presbiterijā atrodas apgleznots krusts no 14. gadsimta vidus.

Un slavenais Andrea Mantenjas triptihs "Madonna troņ oja eņ ģ eļ us un svē tos" virs bazilikas galvenā altā ra.

Istabas malā s ir vairā ki nelieli vē rtī gi altā ri.

Uz sienā m redzamas XIII-XIV gadsimta freskas, kas tapuš as Dž oto iespaidā (autorus nosacī ti dē vē par Sanzeno pirmo, otro, treš o meistaru).

Pie bazilikas ir pievienots 13.  gadsimta klosteris. Tā s galerijas ierā mē daudzas arkveida dubultkolonnas.

Klosterā atrodas vairā ki viduslaiku kapu pieminekļ i, no kuriem viens (1313

) pieder Scaliger ģ imenes loceklim.

Pē c katedrā les apskatī š anas mē s devā mies pusdienā s, pē c tam nopirkā m pā rtikas preces vakariņ ā m un atgriezā mies, lai reģ istrē tos viesnī cā . Pē c tam atkal devā mies uz Vecrī gu, bet jau iegā jā m pa citiem vā rtiem - Porta Palio.

Porta Palio vā rti tika uzcelti 1542. –1557.  gadā . Projekta autors ir slavenais arhitekts Sanmichele, kurš radī jis arī citus slavenus vā rtus – Porta Nuova. Vā rtu bū vniecī bas vieta bija Dantes pieminē tie pilsē tas stadioni (palio).

Porta Palio iezī me ir to daž ā dā s fasā des, uz pilsē tu vē rstā ir viena arkveida atvere, savukā rt fasā de pret ceļ u ir veidota klasiskā s formā s, ar piecā m atverē m, kas veido pā rsegtu galeriju vā rtu biezumā .

Neizraisot uzmanī bu no apskates objektiem, mē s nekavē joties devā mies uz citu katedrā li, izmantojot mū su maksas abonementus — Sanfermo (Chiesa di San Fermo Maggiore).

Ejam garā m Lauvas vā rtiem — Porta Leoni (Porta Leoni). Antī kie romieš u vā rti, tie ieguvuš i savu nosaukumu no lauvu skulptū rā m, kas rotā tuvē jo kapu.

San Fermo Maggiore, kas celta blakus Navi tiltam Vecā romieš u tilta vietā , Navi tilts tika uzcelts 1373.  gadā

Patiesī bā š ī nav viena, bet divas baznī cas: ī paš i skaidri tas redzams no ā rpuses, kur apsī das gotiskie elementi vainago stingru romā nikas pamatu. Svē tā Fermo baznī ca tika uzcelta divu kristieš u mocekļ u nā ves vietā.361. gadā . Viņ u vā rdi bija Fermo un Rustic. Nez kā pē c baznī ca nes tikai viena mocekļ a vā rdu. Apakš baznī ca datē ta ar 1065.  gadu,

to uzcē la benediktieš u tē vi vē l senā kas svē tvietas drupu vietā .

Majestā tiskā s augš baznī cas, kas celta 1313.  gadā , arka ir veidota kuģ a ķ ī ļ a formā .

Baznī cu rotā viduslaiku freskas.

Tuvumā atrodas Dž ovanni di Bartolo Brenzoni (ap 1440.  g. ) kapa piemineklis, bet virs tā ir Pizanello (1377–1455.1426.  gada Pasludinā š anas freska.

Baznī cas galvenais altā ris atrodas aiz pusapaļ as kolonā des, un to rotā.14.  gadsimta freskas.

Aligjē ri kapelā , kas atrodas pa labi no galvenā altā ra, var aplū kot Miš elas Sanmič eles 16.  gadsimtā izgatavotus kapu pieminekļ us.

1360.  gadā celta kancele, pā rklā ta ar gotisku nojume, un to ieskauj Martino da Veronas freskas.

Lunetē pie ieejas sienas ir Turones 1363.  gada freska "Krustā siš ana".

No augš as uz apakš ē jo baznī cu ved kā pnes.

Apakš baznī ca, vecā kā baznī cas daļ a, ir saglabā jusi sā kotnē jā s 1065.  gada romā nikas ē kas iezī mes.

Apakš baznī cā ir saglabā juš ies 12. –14.  gadsimta kapu pieminekļ i un freskas.

Apakš baznī cas altā rī atrodas 14. gadsimta koka krucifikss.

Izejot no baznī cas, laikapstā kļ i kļ uva slikti, un mē s jau gā jā m uz viesnī cu lietū .

Tā pagā ja pirmā diena Veronā .

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 7. daļ a

Verona (turpinā jums) >>>