Весеннее путешествие по Италии. Часть 6. Падуя Pavasara ceļojums uz Itāliju. 6. daļa. Paduja

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 1. daļ a. Trento >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 2. daļ a. Mantova >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 3. daļ a. Breš a >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 4. daļ a. Trevī zo >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 5. daļ a. Vič enca >>>

Pirms tam jau bijā m apskates ekskursijā Padujā , tā pē c stā sti par apskates vietā m un fotogrā fijas bū s no daž ā diem ceļ ojumiem.

No Vič encas mē s braucā m uz Padimu. Lai iet apmē ram divdesmit minū tes, ieradā s pē c pusdienā m.

Padova, kas mū sdienā s ir Venē cijas provinces administratī vais centrs (cits nosaukums ir Veneto), tika dibinā ta 11. –10. gadsimtā pirms mū su ē ras. e. Runā jot par apskates objektiem, š ī pilsē ta ir pā rpilnī bas rags.

Paduja ir sala, ko veido Bakiglione upes lī kums un kanā li.

Viduslaikos pilsē tu sasniedza ū dens no Venē cijas. Tagad daž i kanā li ir aizbē rti, bet pā rē jie ir gleznains skats.

Tā lumā redzama Santa Maria del Carmine bazilika (Basilica del Carmine, 16.  gs. ):

Ir arī seni tilti, piemē ram, Ponte Molino — senais romieš u tilts, kas atjaunots 13.  gadsimtā :

Pilsē tas centrā atrodas arī oriģ inā lais romieš u tilts Ponte-Romano-di-San-Lorenz 2. gadsimtā pirms mū su ē ras. e.

Tagad tur ir muzejs.

Pa ceļ am no stacijas š ķ ē rsojam kanā lu uz viena no tiltiem.

Tuvojamies Arē nas parkam,

nosaukts pē c mū su ē ras 1. gadsimta seno romieš u amfiteā tra paliekā m. e.

Š eit ir 13.  gadsimta Eritā na baznī ca, kas pazī stama kā Brā ļ u vientuļ nieku (Eremitani) baznī ca, pateicoties tā s klosterim un patversmē m (tagad tie ir muzeji), kas plaš i uzņ ē ma svē tceļ niekus. Ieeja baznī cā ir bez maksas.

Slavenais arhitekts Fra Dž ovanni Eremitani izveidoja š ī s skaistā s koka velves bez balstiem:

Diemž ē l 1944. gadā angloamerikā ņ u bombardē š anas laikā baznī ca tika nopietni bojā ta. Ir saglabā juš ies vairā ku fresku fragmenti, tostarp Andrea Mantenja.

Baznī cā atrodas divu 14.  gadsimta Padujas valdnieku kapenes.

Pē c bombardē š anas drupā s atrastos mazos krā sainos Mantenjas gleznas fragmentus papildina pazuduš o attē lu pelē kas kontū ras.

Tuvumā atrodas Hermitani muzejs (Arheoloģ ijas muzejs un Viduslaiku un modernā s mā kslas muzejs). Tajā paš ā vietā Padujas galvenā mā kslinieciskā apskates vieta ir Scrovegni kapela, tā tika uzcelta par tirgotā ja Scrovegni lī dzekļ iem 1303. gadā . Arhitekts un fresku autors bija itā ļ u gleznotā js Dž oto, kurš baznī cas apgleznoš anu pabeidza 1305. gadā .

Biļ etes ir ļ oti grū ti iegā dā ties, galvenokā rt izmantojot Capella tī mekļ a vietni internetā . Pie ieejas ir ļ oti stingra kontrole, pat mantas no kabatā m bija spiestas izņ emt un iepakot caurspī dī gā maisiņ ā . Apmeklē jot kaplič u noteiktā laikā , vispirms tiek demonstrē ta iepazī š anā s filma par kaplič as vē sturi, pē c tam apskates laiks ir 15 minū tes.

Tieš i no š iem darbiem mā kslas kritiķ i uzskata Renesanses sā kumu. 15 minū tes, protams, ir par maz, jo ir ļ oti daudz fresku. Kad pirms daž iem gadiem apmeklē jā m kaplič u, fotografē t bija stingri aizliegts. Nesen atļ auts, tā pē c dodu fotogrā fiju no interneta:

Kapelā atrodas Enriko Scrovegni kaps, aiz altā ra atrodas Dž ovanni Pisano darbs:

Tā lā k mē s virzā mies pa pilsē tas galveno ielu, kurai daž ā dos posmos ir daž ā di nosaukumi: Garibaldi, Cavour, Umberto 1.

Pretī Hermitani kompleksam atrodas Dekoratī vā s un lietiš ķ ā s mā kslas muzeja ē ka Palazzo Zuckermann, kas celta 20.  gadsimta sā kumā .

Pilsē tā ir arī tramvajs ar monosliež u ceļ u:

Via Garibaldi ved uz Garibaldi laukumu ar Bezvainī gā s ieņ emš anas kolonnu, kurā kā dreiz atradā s senais forums.

No š ejienes jau sā kas iepirkš anā s ielu tī kls, galvenā ir Santa Lucia.

Š ajā ielā atrodas tā da paš a nosaukuma Santa Lucia baznī ca, kas pē dē jo reizi tika atjaunota 17.  gadsimtā , tai blakus atrodas San Rocco oratorija (1542).

Pabraucot garā m ielai Santa Lucia, varat doties uz ļ oti skaistu nelielu San Nicolo laukumu ar zvanu torni un Parrocchia di San Nicolo baznī cu.

Padujas ielas ar galerijā m, kas atgā dina Boloņ u vai Turī nu.

Dosimies uz Antequer mazo laukumu:

Sarkofā gs uz augstā m kā jā m tiek piedē vē ts Trojas Antenoram, kuram pē c Trojas kriš anas izdevā s izkļ ū t no pilsē tas dzī vam un, sasniedzis š os krastus, nodibinā ja apmetni, kas vē lā k kļ uva par romieš u pilsē tu ar nosaukumu Patavium. 1274. gadā tika atklā ts š ķ irsts ar karavī ra ķ ermeni ar zobenu, tē rptu senā s bruņ ā s, un viņ i nolē ma, ka tas ir neviens cits kā pats Antenors. Netā lu atrodas neliels dzejnieka dei Lovati sarkofā gs, kurš bija idejas autors ar Antekeru. Aiz sarkofā giem atrodas Palazzo prefektū ra.

Palazzo Romanin Yakur pretē jā pusē , kur Dante savulaik slē pā s no vajā š anas.

Dosimies uz Palazzo Bo. Pils tika dibinā ta 15. gadsimta beigā s un sā kotnē ji bija viesnī cas piebū ve. Tam bija veca izkā rtne, kurā bija attē lots vē rsis, kuru venē cieš i labprā tā k sauca par Bo. Tā palazzo ieguva savu nosaukumu.

Padujas Universitā te (Universita degli Studi di Padova) tika dibinā ta 1222.  gadā , un tai ir senā kā s izglī tī bas iestā des goda nosaukums ne tikai Itā lijā , bet visā Eiropā . Renesanses laikā tas ieguva neticamu popularitā ti un kļ uva par galveno centru tā du zinā tņ u kā medicī na, astronomija, filozofija un jurisprudence attī stī bai. Kopš.1493. gada universitā tes izglī tī bas un administratī vā s bā zes atrodas Palazzo Bo (Palazzo del Bo) sienā s. Š eit mā cī ja un pē tī ja Galileo, Koperniks, Hā rvijs un daudzi citi. Jū s varat iegā dā ties ekskursiju pa universitā ti angļ u valodā .

Universitā tes pagalms:

Blakus universitā tei atrodas Café Pedrocchi, kas ir vē l viena Padujas atrakcija. To 19. gadsimta vidū uzcē la venē cieš u arhitekts Dž uzepe Japelli 1831. gadā neoklasicisma stilā un pseidogotikas elementos, pē c ī paš nieka Antonio Pedrocchi pasū tī juma, kura nosaukums ir tas. Paduja š o kafejnī cu sauca par "kafejnī cu bez durvī m", jo tā s durvis pē c ī paš nieku lū guma bija atvē rtas visu diennakti no 1831. lī dz 1916. gadam. Š eit Stendā ls uzrakstī ja Parmas klosteri. Pirmajā stā vā joprojā m ir kafejnī ca. Pedrocchi otrajā stā vā atrodas Risorgemento muzejs.

Vē lā k kafejnī cai tika pievienots neogotikas stila konditorejas izstrā dā jums.

Tā lā k - ē ku komplekss ar nosaukumu Palazzo Communale.

Kafejnī cai blakus atrodas Palazzo del Podesta, to sauc arī par paš valdī bu (Municipio),

kopš tā bija un paliek pilsē tas administrā cijas mī tne (Podesta tiek tulkots kā "vara") vai Moroni pils, kas nosaukta arhitekta vā rdā , kurš to pā rbū vē ja 14. gadsimta vidū .

Pils ir daļ a no ansambļ a, kurā ietilpst arī pils un Veco tornis (Torre degli Anziani) (1285).

Un pilsē tas domes pils (Palazzo del Consiglio) (1285). Diezgan grū ti saprast, kur atrodas pils.

Aiz pils Communale piekļ aujas Palazzo della Ragione (Palazzo della Ragione) ("Saprā ta pils", tas ir, taisnī gums): milzī ga taisnstū ra ē ka, kas pā rklā ta ar augstu, kuplas koka jumtu. Sā kotnē ji ē ka tika uzcelta 12. -13. gadsimtā , un gadsimtu vē lā k tai tika nodroš inā ts jumts apgriezta kuģ a formā . Ā rē ji Palazzo Ragione atgā dina Vič encas baziliku Palladiana.

Paš reizē jo izskatu tas ieguva 1306. –1309.  gadā . paldies Fra Dž ovanni no Eremī tu ordeņ a (Eremitani): viņ š uzcē la lodž ijas arkveida galeriju un lielu apaļ u velvi ar diviem kupoliem, jumtu pā rklā ja ar koka kopnē m ar svina plā ksnē m.

Palazzo rekonstrukcija pē c ugunsgrē ka apvienoja visas telpas vienā plaš ā zā lē . Pils sienas rotā Dž oto astroloģ isko fresku kopijas. 1420. gadā pilī izcē lā s š ausmī gs ugunsgrē ks, kas, cita starpā , iznī cinā ja Dž oto freskas. Tas, ko mē s š odien redzam, ir Stefano de Ferrara un Nikola Miretto darbs.

Pils ir slavena ar savu milzī go 80 m garu un 27 m platu zā li ar koka griestiem velves formā.40 m augstumā . Š ā da zā le bez viena atbalsta ir lielā kā Eiropā . Laika trū kuma dē ļ š o zā li neapskatī jā m (maksā ja 6 eiro),

tā pē c es dodu fotoattē lu no interneta:

Prā ta pils atdala divus tirgus laukumus: Piazza del Erbe (Zā les laukums) un Piazza della Frutta (Augļ u laukums), kur biež i vien ir atvē rta tirgus tirdzniecī ba.

Ja atstā jat Palazzo Ragione (Prā ta pils) uz Piazza Grass un ejat garā m Palazzo delle Debite, tad mē s izejam uz Piazza dei Signori, kas savu nosaukumu ieguva no Sinjorijas pils, tas ir, no plkst. senā Reggia Carraresi — dzimta, kas valdī ja pilsē tā no 1318. lī dz 1405. gadam

Palazzo Ragione tagad aiz Sv. Clement(Chiesa di San Clemente), celta 1190.16. gadsimtā fasā de tika pā rbū vē ta.

Piazza della Signori rotā strū klaka un kolonna, ko vainago spā rnota lauva, Svē tā Marko un Venē cijas simbols,

kuras valdī š anas laikā Paduja bija č etrus gadsimtus. Aiz kolonnas atrodas Loggia del Consiglio jeb Loggia del Gran Guardia. Lodž ija celta 16. gadsimta sā kumā , pē c tam, kad ugunsgrē ka laikā cieta Palazzo Ragione un bija nepiecieš ams kaut kur izvietot daļ u pilsē tas pakalpojumu.

Aptver Palazzo Capitanio laukumu ar pulksteņ a torni vidū . Pallazo atradā s kapteinis - Venē cijas Republikas gubernators.

1477.  gadā tika uzstā dī ts torņ a pulkstenis — viens no pasaulē pirmajiem astronomiskajiem pulksteņ iem. Tos 1423. gadā projektē ja meistars Novello un 1477. gadā uzcē la Dž ovanni un Dž ampietro delle Kaldjē ; dekorā cijas ir Dž ordž o da Trevī zo. Pulkstenis joprojā m strā dā un skaita, papildus stundā m un minū tē m, mē nesi, dienu, mē ness fā zes un astroloģ isko "stā vokli". Paš reizē jo fasā di, kas atgā dina pusloku triumfa arku, 1532.  gadā no Istras akmens uzbū vē ja Dž ovanni Marija Falkoneto.

Bē niņ os lauva Sv. Zī mols.

Ja paskatā s uz pulksteņ a torni pa kreisi, jū s drī z atradī sit sevi Piazza Duomo, kur atrodas Baptistery un Duomo katedrā le (Duomo di Padova), to sauc par Jaunavas Marijas debesī s uzņ emš anas katedrā li. (itā lieš u valodā : Cattedrale di Santa Maria Assunta), iesvē tī ts 1075. gadā . Modernais izskats radī ts 16. -17. gs. arhitekti Andrea da Valle un Agostino Ridž eti, lai gan Mikelandž elo pats bija rekonstrukcijas konkursa uzvarē tā js. Darbu 1754. gadā pabeidza Girolamo Frigimelica, tač u majestā tiskā fasā de palika nepabeigta.

Iekš ā katedrā le ir diezgan askē tiska, it ī paš i salī dzinā jumā ar citā m Padujas katedrā lē m.

Daudz interesantā ka ir baptistery, San Giovanni, kas tika uzcelta 12.  gadsimtā un atrodas blakus katedrā les ē kai.

Ieejas maksa - 3 eiro.

Baptistē rijas kupolu un sienas pilnī bā pā rklā j Menabuoi viena gada laikā gleznotā s freskas. Giusto de Menabuoi bija Dž oto sekotā js no 1375. lī dz 1378. gadam.

Mē s atgriež amies galvenajā ielā cauri teritorijai, kur 17. -18. gadsimtā atradā s geto, un, iestā joties tumsai, geto vā rti tika aizslē gti.

No apskates vietā m ir 14.  gadsimta Santa Maria dei Servi baznī ca.

Segta galerija stiepjas gar baznī cas malu.

Atkal mē s ejam cauri nā kamajam kanā lam.

Š eit galvenā svē tceļ ojumu vieta jau ir parā dī jusies priekš ā  — Sv. Antonija katedrā le (Basilica di Sant'Antonio di Padova), kas pazī stama vienkā rš i kā "Il Santo" ("Svē tais"). tik dziļ as godbijī bas objekts,

ka to apmeklē.5 miljoni svē tceļ nieku un tū ristu gadā .

Mū sdienu bazilika parā dā s kā majestā tiska ē ka ar daž ā diem stilistiskiem elementiem - no astoņ iem bizantieš u kupoliem lī dz augstiem zvanu torņ iem un, visbeidzot, romā nikas fasā dei, gotiskajai arhitektonikai un baroka interjera dekorā cijā m.

Franciskā ns Entonijs, kurš divus gadus sludinā ja Padujā , nomira 1231.  gadā netā lu no pilsē tas. 1232. gadā viņ š tika kanonizē ts par svē to. Bazilika Sv. Antonijs no Padujas tika uzcelts no 1256. lī dz 1263. gadam (centrā lā nave), tač u gadsimtu gaitā tika vairā kkā rt pā rveidots. Neskatoties uz to, bazilika š ķ iet ļ oti harmoniska un vesela. Kupoli atgā dina austrumu arhitektū ru – bizantieš u tempļ us, un 15. gadsimta zvanu torņ us. - minareti.

Skvē rā tika uzcelts Donatello meistardarbs, jā tnieka Erasmo da Narni kondotjera statuja ar iesauku Gattamelata (1453). Tā bija pirmā liela izmē ra jā tnieka statuja, kas veidota pē c senatnes, un viena no pirmajā m neatkarī gajā m skulptū rā m (tas ir, kas nav iekļ auta arhitektū ras ansambļ os).

Interjera telpa pā rsteidz ar savu izmē ru un grezno dizainu. Tā veidota gotiskā stilā ar apaļ u apsī dgaleriju, kas atš ķ irī bā no navā m ir klā ta ar freskā m. Navas atdala plaš i š ķ ē rseniski laidumi, pā r kuriem izvietoti balkoni.

Pirmajā bazilikas apmeklē jumā Veneto reģ iona bī skaps lasī ja sprediķ i, bija neskaitā mi svē tceļ nieki un sargi. Fotografē š ana ir stingri aizliegta. Es uzņ ē mu vienu svē tā Antonija svē tnī cas fotoattē lu. To sauc arī vienkā rš i par "sarkofā gu" ("Arka"). Kaps atrodas zem XVI gadsimta altā ra. Tiziano Aspetti darbi,

tā pē c apsargs uzreiz pielē ca augš ā , piespieda mani parā dī t visas bildes kamerā , bet ļ ā va man atstā t š o vienu:

Bija atļ auts š aut pagalmā .

Š oreiz tā das svē tceļ nieku pulcē š anā s nebija un kontrole nebija tik spē cī ga, varē ja paslē pties aiz kolonnas un uztaisī t daž as bildes.

Otrpus laukumam ir divas vienotas ķ ieģ eļ u kapelas, ko savieno divstā vu balta ē ka: Oratorio di San Giorgio (1377) un Scoletta del Santo (1427).

Tā lā k dodamies uz Prato della Valle, kas ir viens no Padujas simboliem un tajā paš ā laikā ir ideā la vieta pastaigā m, lasī š anai, sapulcē m un izklaidei.

Kvadrā ts ir elipses formas, un pē c izmē ra (8.620 kv.  m) ir viens no lielā kajiem Eiropā , otrajā vietā aiz Sarkanā laukuma Maskavā . Š eit ir fotoattē ls no augš as, kas labi izskaidro apgabala formu un izmē ru:

Patiesī bā tas nav laukums parastajā izpratnē , bet gan kaut kas lī dzī gs publiskam dā rzam. Gar malu iet kanā ls, ko rotā divas 78 slavenu vē sturisku personā ž u statuju rindas. Laukumā ir izvietotas č etras alejas - tā s krustojas tā centrā ,

ejot pā ri maziem tiltiņ iem.

Skvē ru ieskauj bijuš o savrupmā ju ē kas.

Tuvumā atrodas Amulejas lodž ija (XVII gadsimts), kas celta, lai augstmaņ i un svarī gi viesi varē tu ē rti apmeklē t izrā des un sacī kstes, kas notika Prato.

Netā lu no laukuma atrodas vē l viena atrakcija — Santa Giustina (Giustina) bazilika. Bazilikai ir astoņ i daž ā da izmē ra kupoli. Augstā kajā kupolā atrodas Padujas patroneses (Santa Giustina) svē tā s Dž ustinas statuja piecu metru garumā . Tas tika uzcelts vietā , kur tika apglabā ts Maksimiliā na valdī š anas moceklis un vē lā k arī citi kristieš i. Tagad redzamā baznī ca celta 16. gadsimta pirmajā pusē , bet fasā de tā arī netika pabeigta.

Iekš ā esoš ā bazilika ir ļ oti gaiš a un vienkā rš i milzī ga. Š ī ir viena no lielā kajā m baznī cā m Itā lijā . Bez svē tā s Justī nas, kas tika moceklis 304. gadā , baznī cā glabā jas arī citu agrī no kristieš u mocekļ u mirstī gā s atliekas.

Virs Svē tā s Dž ustī nas (Justī nas) kapa atrodas altā ris, un virs tā atrodas Veronē zes glezna "Sv. Dž ustī nas moceklī ba".

Atseviš ķ ā kapelā (1316) atrodas svē tnī ca ar evaņ ģ ē lista Lū kas relikvijā m. Evaņ ģ ē lija un Svē to apustuļ u darbu autors, svē tā apustuļ a Pā vila lī dzgaitnieks un pē c savas nodarboš anā s bija ā rsts. Baznī cas tradī cija viņ am piedē vē Dievmā tes ikonu rakstī š anu, tā pē c viņ u dē vē par pirmo ikonu gleznotā ju un gleznotā ju aizbildni. Virs troņ a karā jas "Konstantinopoles Svē tā s Dieva Mā tes" ikona (XV gs. ).

Glabā ts Vē ž a bazilikā kopā ar cita evaņ ģ ē lista Mateja relikviju daļ ā m.

Labajā navā aiz Sv. Matiasam, ko atbalsta marmora kolonnas, atrodas kaplič a ar seš stū rainu Mocekļ u akas (Pozzo dei Martiri) (1566) caurumu, kas rotā ta ar ziedu attē liem. Kapelu ar viltus perspektī vā m freskā m, kas atveido arhitektū ras elementus, rotā č etras terakotas statujas. Akā glabā jas pirmo Padujas mocekļ u relikvijas.

Sv. Maxima ir baroka laikmeta meistardarbs, Filipo Parodi marmora "Pieta" (1689).

Atš ķ irī bā no Sv. Antonija bazilikas tā ir diezgan plaš a un tajā ir maz apmeklē tā ju.

Ar š o noslē dzies stā sts par Paduju.

Secinā jums: Paduja ir ļ oti liela un interesanta pilsē ta apskates vietu ziņ ā , un tā s visas nav iespē jams apbraukt vienā dienā . Mē s neesam redzē juš i daudz no tā , ko gribē jā m redzē t laika trū kuma dē ļ . Labā k paliec pā ris dienas, nopē rc tū ristu muzeja karti un visu mierī gi izpē ti.

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 7. daļ a. Verona >>>