Весеннее путешествие по Италии. Часть 5. Виченца Pavasara ceļojums uz Itāliju. 5. daļa. Vičenca

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 1. daļ a. Trento >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 2. daļ a. Mantova >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 3. daļ a. Breš a >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 4. daļ a. Trevī zo >>>

Nā kamā mū su ceļ ojuma pietura bija divas pilsē tas – Vič enca un Paduja. Vienreiz jau esam bijuš i Padujā , tā pē c no Mestres nolē mā m doties pa taisno uz Vič encu, savukā rt atceļ ā vē lreiz apmeklē t Paduju, jo attā lums starp š ī m abā m pilsē tā m ir mazs.

No Mestres lī dz Vič encai ir nepiecieš ama viena stunda, cena ir aptuveni 6 eiro.

Vič enca tiek uzskatī ta par Palladio — Andrea di Pietro della Gondola (1508–1580). Arhitekts, kurš savu iesauku ieguvis par godu grieķ u dievietei Atē nai (Pallasai), kad visa Itā lija vē l baudī ja renesanses mā kslu, Vič encā ar spē ku un pamatu tika celtas ē kas grieķ u stilā .

Ar portikiem un klasisku ordeņ u kolonnā m: regulā ri, askē tiski, burvī gi skaisti savā tī rī bā , lakonisks skaistums.

Venē cijā tikai divas Palladio ē kas ir San Giorgio Maggiore un Il Redentore baznī cas Dž udekas salā . Bet provinces Vič encā ir saglabā juš ā s daudzas ē kas.

Mē s ieradā mies Vič encā pulksten 9. No Vič encas dzelzceļ a stacijas lī dz pilsē tas apskates vietā m ceļ š ved caur Castello vā rtiem - Torrione di Porta Castello (XI-XV gs. ). Vā rti (ne tikai š ie, bet vē l vairā ki daž ā dā s pilsē tas vietā s), protams, palika no pilsē tas aizsardzī bas bū vē m. Un š is tornis ir vienī gais, kas palicis no pils, kas kā dreiz š eit pastā vē jusi pirms pils mū ru celš anas sā kuma. Lī dz ar to nosaukums.

Mē s steidzā mies uz Salvu dā rzu, tas tika izveidots un atvē rts 1592.  gadā

Mē s apskatī jā m Valmaranas lodž iju,

Pats Palladio vai viņ a darbnī cā projektē jis, ir iekļ auts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopā ar citiem Andrea Palladio darbiem (lai gan nav noskaidrots, vai Palladio pats to veidojis vai viņ a skolē ni).

Nā kamā apskates vieta ceļ ā uz pilsē tas centru ir Sv. Marcela (aka Filippini, pē c San Filippo Neri pilsē tas apgabala nosaukuma) - Parrocchia di San Marcello detta dei Filippini (XVII-XIX gs. ).

Dosimies uz Piazza Castello.

Vienā no tā s pusē m stā v piemineklis Garibaldi. Blakus atrodas Palazzo Thiene Bonin Longare, kuru projektē jis Palladio un uzcē lis (ar lielā m izmaiņ ā m) Vincenzo Scamozzi. Laukuma otrā pusē atrodas vē l viena pils, kuru projektē jis Palladio un pabeidzis Scamozzi - Palazzo Porto Breganze.

Tā lā k dodamies uz katedrā li.

Š eit ir centrā lā fasā de:

Vič encas katedrā le Santa Maria Annuncata ir dī vaina gara ķ ieģ eļ u ē ka ar atseviš ķ u kupolu un balta akmens fasā di.

Otrā pasaules kara laikā katedrā le tika smagi bojā ta angloamerikā ņ u bombardē š anas rezultā tā , kas iznī cinā ja kupolu, ievē rojamu navas daļ u un nopietni sabojā ja fasā di un dienvidu kapelas. Freskas, kas klā ja iekš ē jā s sienas, tika neatgriezeniski zaudē tas.

Katedrā le tika uzcelta 1430.  gadā , bet fasā di tā ieguva 1467.  gadā . Katedrā les kupolu 1558.  gadā projektē ja Palladio.

Pat vē lā k saskaņ ā ar Lorenco da Boloņ as projektu tika uzcelta tempļ a apsī da.

com/newimg/3/1200x800/00/02/61/42/2614267.jpg" />

Katedrā les iekš pusē ir daž as interesantas Franč esko Mafē , Lorenco Veneciā no un Bartolomeo Montanni gleznas.

Blakus katedrā lei atrodas Oratorio del Confalone kapela, ko 1596.  gadā uzcē la Dž ovanni Batista Albanese, kurš uzskatī ja sevi par Palladio sekotā ju.

Ceļ š uz Vič encas vē sturiskā centra galveno laukumu — Piazza dei Signori:

Palladijas bazilikas zaļ ais jumts jau ir parā dī jies:

Š is ir pirmais Palladio projekts Vič encā  — gotikas pils Palazzo della Ragione atjaunoš ana, kas pastā vē ja š ajā vietnē . XV gadsimta beigā s. pils dienvidrietumu stū ris sabruka. Nā kamajā pusgadsimtā daudzi izcili arhitekti neuzdroš inā jā s ē ku atjaunot. Visbeidzot, 1546. gadā , vadī bu pā rņ ē ma jauns, mazpazī stams arhitekts. Palladio gotiskajai pilij pievienoja Serliā nu - lodž iju un portiku ar pusapaļ ā m arkā dē m. Lodž ija ir gandrī z pirmais projekts, kurā izmantots arhitektū ras elements "Venē cijas logs", vē lā k saukts arī par Palladian. Fasā des apdare tika pabeigta pē c Palladio nā ves. Kopš.2007.  gada Basilica Palladiana ir plaš i restaurē ta. Tagad ē ka kalpo kā izstā ž u un kultū ras centrs.

Diemž ē l man un manai sievai par prieku pilsē tas galvenajā laukumā - Piazza dei Signori - bija daudz tirgotā ju, jo tas bija izejas apģ ē rbu tirgus.

Tā pē c viss skaistais skats uz laukumu man bija daļ ē ji sabojā ts.

Lauku rotā divas kolonnas, no kurā m pirmā ir ar Sv. Pastmarka tika uzstā dī ta 1464.  gadā , bet otrā ar Kristus statuju laukumā parā dī jā s 1640.  gadā .

Tajā paš ā pusē ar lodž iju tika uzcelta XV-XVII gs. Monte di Pieta pils. Pils ē ka sastā v no diviem spā rniem, starp kuriem atrodas Sv. Vincenzo, viens no debesu pilsē tas patroniem, tagad ē ku aizņ em Kultū ras fonds. San Vincenzo baznī cas baroka fasā de ir datē ta ar 17.  gadsimta sā kumu. Tajā paš ā laikā uz fasā des tika uzstā dī tas tē lnieka Dž ovanni Batistas radī tā s statujas.

Bet stendi sabojā visu. Š eit ir fotogrā fija no interneta

kā laukums izskatā s bez pā rdevē jiem:

Pretī bazilikai stā v vē l viens Palladio š edevrs - Loggia del Capitanio (tas ir, Venē cijas militā rais gubernators). Lodž iju sā ka bū vē t 1565. gadā un pabeidza 1572. gadā , uzreiz pē c gadu iepriekš notikuš ā s Lepantes kaujas, kurā tika sakauta Turcijas flote. Pē c izskata Loggia del Capitano izskatā s kā romieš u triumfa arka, kuru rotā no turkiem notvertu trofeju attē li.

Lai pabeigtu attē lu, es dodu fotoattē lu no interneta bez tirgotā jiem:

Garā kā ē ka laukumā ir 82 metrus augstais Bissaro tornis.

Pirmais tornis š ajā vietā tika uzcelts 1174.  gadā pē c Bisarro ģ imenes pasū tī juma,

bet tad tas bija daudz zemā ks. XIII gadsimta sā kumā . torni nopirka pilsē tas komū na un izmantoja to kā podesta rezidenci. 1945. gadā sabiedroto bumbvedē ji sabojā ja torni. Pilnvē rtī ga torņ a restaurā cija beidzā s tikai mū su gadsimta pirmajā desmitgadē . Restaurā cijas laikā tika atjaunots unikā lais torņ a pulkstenis. Ciparnī ca atkal ieguva zilu, debesu krā su, un arī zvans un sfē ra, kas rā da mē ness fā zes, tika atgriezti savā s vietā s.

Palā djano bazilikas otrā pusē atrodas vē l viens viduslaiku tornis - del Girone Torre Del Tormento E Arco Degli Zavattieri (XII gs. ), jo to kā dreiz ieskauj ū dens, jeb del Tormento (jo to izmantoja kā cietumu ). To ar pili savieno Zavatteri arka.

Blakus Piazza Signori atrodas Sv. Maria in Foro Chiesa di Santa Maria in Foro (detta "dei Servi", XV-XVI gs. ).

Baznī cas portā ls tapis Palladio darbnī cā un tiek uzskatī ts par vienu no viņ a agrā kajiem darbiem.

Tuvumā atrodas mazais Piazzetta Palladio laukums, kur tiek uzcelts piemineklis arhitektam.

Kamē r mana sieva pavadī ja laiku laukumā , izvē loties, ko pirkt sev un mazmeitai, es ī si apskatī ju citus pilsē tas apskates objektus.

Sv. Gaetana Chiesa di San Gaetano (XVIII gs. ):

Palazzo Barbaran, celta no 1570. lī dz 1575. gadam vietē jam aristokrā tam Montano Barbarano. Š ī ir vienī gā lielā pils Vič encā , ko pilnī bā uzcē lis pats Palladio:

Un š ī ir Palazza Thiene, celta 1550. –1551.  gadā , projekta autors 1542.  gadā bija Dž ulio Romano,

tač u jau bū vniecī bas laikā , 1544. gadā , kad nomira Romano, to pā rstrā dā ja Andrea Palladio:

Atpakaļ uz Piazza della Signoria:

Tirdzniecī ba beidzot ir beigusies, dā vanas ir nopirktas un mē s dodamies uz seno gotisko Svē tā Krona baznī cu:

Sv. Crowns (Chiesa di Santa Corona) tika dibinā ta 1261. gadā , lai ī paš i glabā tu vā rpu no Kristus ē rkš ķ u vainaga, kuru vietē jam bī skapam uzdā vinā ja Luijs IX. Š ā da nozī mī ga relikvija ļ ā va baznī cai kļ ū t par Vič encas reliģ iskā s dzī ves centru un galu galā pā rvē rsties par lielu klostera kompleksu.

Ieeja baznī cā ir apmaksā ta - 3 eiro.

Tiem, kas ieplā nojuš i detalizē tu Vič encas apskates ekskursiju, ir izdevī gi iegā dā ties Muzeja karti (MUZEJA KARTI)4 muzejiem par 15 eiro vai 20 eiro uz 8 dienā m. ar visiem apmeklē jumiem.

Baznī cā atrodas pienā cī ga mā kslas darbu kolekcija, tostarp Veronē zes Magi pielū gš ana un Bellī ni Kristus kristī bas.

15. gadsimtā baznī ca tika pā rbū vē ta un paplaš inā ta, un bagā tī go interjeru ar altā ri, kas dekorē ts ar marmora, koraļ ļ u un perlamutra inkrustā cijā m, rotā ja oriģ inā las kapelas. Pats Palladio tika apbedī ts baznī cā ģ imenes kapā , bet 19. gadsimtā tika nolemts svinī gi pā rapbedī t viņ a galvaskausu ar lielā kajiem kauliem (kaut kā izcelts starp citā m atliekā m) Vič encas Monumentā lajos kapos,

uzcē la pieminekli un izveidoja kapu savam slavenajam pilsonim.

Altā rglezna datē ta ar 1667. –1669.  gadu, instrukcijas no pusdā rgakmeņ iem veidojis Florences meistars Korbarelli, kurš.1670. –1671.  g. arī uzcē la templi virs altā ra. Grandiozais komplekss stā v uz trim pakā pieniem, rotā ts ar inkrustā cijā m, ģ eometriskiem un ziedu motī viem.

Pē c baznī cas apskatī š anas mē s pā rejam uz citu slavenu ē ku — Olympio teā tri.

Š is ir teā tra pagalms:

Aiz teā tra var redzē t Torre Coxina torni, kas š eit parā dī jā s 13. gadsimtā .

Teā tris atrodas senā cietokš ņ a Palazzo del Territorio vietā . Teā tris celts 1580. -1585. gadā . un kļ uva par pē dē jo Palladio š edevru. Tiesa, Palladio dē ls Silla jau pabeidza teā tri un pē c tam arhitekts Vincenzo Scamozzi.

Biļ ete uz teā tri ir diezgan dā rga - 11 eiro, jo patiesī bā , izņ emot skatī tā ju zā li, š ajā cenā nekas nav iekļ auts. Teā trī joprojā m notiek izrā des. Ziemā teā tris nestrā dā , jo ievē ro noteikta ē kas mitruma rež ī mu. Nav apkures un ventilā cijas.

Izveidoti pirmajai Edipa Reksa izrā dei 1585.  gadā , tie ir palikuš i nemainī gi lī dz mū sdienā m. Caur centrā lo arku un atverē m ir redzamas viduslaiku ielas (Tē bu pilsē ta), kas stiepjas tā lumā . Grū ti noticē t, ka centrā lā s ielas garums ir tikai 12 m Garuma ilū ziju rada augoš ais "bruģ is", lejupejoš ā "debesis" un sarū koš ā s "ē kas".

Pilnī gam efektam priekš nesuma laikā fonā redzami pieauguš ie tē rpti bē rni jeb lilipi.

Teā tris atrodas Matteotti laukumā , kur atrodas vē l viens Palladio š edevrs — Palazzo Chiericati. 1550. gadā Palladio uzsā ka pils projektu pē c grā fa Ž irolamo Kjerikati pasū tī juma. Tolaik paš reizē jā Matteotti laukums bija sala starp pilsē tas upē m, tā pē c Palladio projektē ja Palazzo Chiericati uz neliela kalna. Kā redzat, visu pirmo stā vu aizņ em lodž ija. Otrajā stā vā ir arī sā nu balkoni. Tagad š eit atrodas Pilsē tas muzejs, kurā ir ļ oti cienī ga gleznu kolekcija. Jo ī paš i š eit var aplū kot vairā kas Montanjas gleznas, kas citos muzejos ir reti sastopamas, un vē l retā k sastopamas Buonconsiglio, kura "Pieta" tiek uzskatī ta par atzī tu Itā lijas renesanses š edevru.

Tiesa, mums laika trū kuma dē ļ tas viss palika “aizkulisē s”.

Š eit mē s paņ ē mā m nelielu pusdienu pā rtraukumu un devā mies uz Piazza Castelloc laukumu "Č etru tiltu ceļ š ", no kura paveras skats uz mā jā m, ko apskalo Retrones upes lē nie ū deņ i. Š ī pilsē tas daļ a radikā li atš ķ iras no Vič encas "Palladian" sejas

Sv. Miķ eļ a tilts tika uzcelts 1262. gadā . Sā kotnē ji š is tilts bija koka, bet 1422. gadā tas tika pā rbū vē ts no akmens. Savu galī go formu tilts ieguva 1621. gadā . Parasti š is tilts parā dā s skaistā kajā s Vič encas fotogrā fijā s.

Un tas ir Sv. Pā vila tilts un neparasts piemineklis uz tilta. . .

. . . rakstniekam Neri Pocai (1912-1988) - vē stures pē tī jumu un monogrā fiju autorei par vē lā s renesanses mā ksliniekiem: Dž ordž oni, Veronezi, Ticiā nu.

Tad mē s devā mies meklē t Pitadž eta namu.

Reiz 15. gadsimtā tas piederē ja vietē jam navigatoram Antonio Pigafetam, Magelā na pirmā s ekspedī cijas dalī bniekam. Maktanas kaujā , kurā tika nogalinā ts Magelā ns, Antonio Pigafetta tika ievainots, tač u viņ am izdevā s izdzī vot, un jaunā kapteiņ a Huana Sebastiana vadī bā Elkano turpinā ja ceļ u atpakaļ .

A. Pigafetas dienasgrā mata "Magelā na ceļ ojums" apraksta ne tikai detalizē tu ceļ ojuma vē sturi, bet arī piezī mes par floru, faunu, klimatu un vietē jo iedzī votā ju paraž ā m.

Š ī mā ja ir rets gotiskā stila paraugs, kas pilnī bā saglabā jis savu sā kotnē jo izskatu.

Š ajā brī dī mē s jau esam pievē rsuš ies stacijai:

Fotoattē lā tā lumā redzama Santa Maria di Monte Berico baznī ca Berico kalnā .

Kopumā secinā jā m, ka Vič encai vajadzē ja atvē lē t pilnu dienu, jo, lai arī pilsē ta ir maza platī bas ziņ ā , UNESCO pieminekļ u skaits ir vienkā rš i pā rsteidzoš s, pilsē tā vien ir 23 Palladio ē kas! Tač u pilsē tas apkaimē ir arī slavenas villas: Villa Valmarana ai Nani (Rū ķ u villa), Villa La Rotonda, kuras arhitektū ra kalpoja par prototipu simtiem ē ku visā pasaulē – no Baltā nama Vaš ingtonā . uz rajonu kultū ras namiem. Un vajag izvē lē ties dienu bez tirgotā jiem laukumos.

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 6. daļ a. Paduja >>>