Весеннее путешествие по Италии. Часть 4. Тревизо Pavasara ceļojums uz Itāliju. 4. daļa. Trevīzo

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 1. daļ a. Trento >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 2. daļ a. Mantova >>>

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 3. daļ a. Breš a >>>

Š ajā dienā mē s atbrī vojā m dzī vokli un pā rcē lā mies no Veronas uz Mestre.

Brauciens ilgst pusotru stundu, cena ir aptuveni 10 eiro. Mestre tiek uzskatī ta par Venē cijas cietzemi, tā pat kā Marghera. Tas ir, no vienas puses, Mestres dzelzceļ a stacija un, no otras puses, Marghera. Mestre ir diezgan liela un ē rta pilsē tiņ a ar daudz labiem veikaliem un kafejnī cā m, ir arī vē sturiskā daļ a ar skaistu laukumu.

Marghera nav tik skaista pilsē ta, tač u ir lieli veikalu ķ ē des Lidl un Panorama,

No Venē cijas uz š ī m pilsē tā m kursē vairā ki autobusi un tramvaji.

Mē s palikā m 6 naktis nelielā viesnī cā , 10 minū š u gā jiena attā lumā no stacijas. Viesnī ca bija pieticī ga, bet ar visā m ē rtī bā m un ar koplietoš anas virtuvi. Pē c iereģ istrē š anā s viesnī cā nolē mā m doties uz Trevī zo, no stacijas Venezia-Mestre ar vilcienu 20 minū tes. Netā lu no Trevī zo atrodas lidlauks, no kura ceļ otā ji nekavē joties dodas uz Venē ciju, pilsē tu neredzot, bet velti. Pilsē ta ir ļ oti interesanta.

Trevī zo kā Tarvizijas pilsē ta pastā v kopš romieš u laikiem. Un, kad pirmie kolonisti sā ka kalt pamatu stabus topoš ā s Venē cijas vietā , Trevī zo jau bija viens no agrī nā s kristietī bas centriem Itā lijas ziemeļ os, un 4. gadsimtā tai bija savs bī skaps. XIV gadsimta sā kumā pilsē ta tika iekļ auta Venē cijas Republikā .

Netā lu no stacijas, piemineklis izcilajam dziedā tā jam Mario del Monako,

kurš pē dē jos dzī ves gadus dzī voja Trevī zo.

Tad mē s devā mies uz pilsē tas centru.

Trevī zo atrodas Siles un Kanjanas upju dabiskajos krastos, kas saplū st vecpilsē tas centrā , veidojot daudzus gleznainus atzarus un kanā lus.

Trevī zo ir universitā te, kas atrodas krastmalā .

Pilsē tā nav tū ristu pū ļ u, mierī ga, mierī ga atmosfē ra, cilvē ki staigā , skatā s pī les un gulbjus.

Divu upju saplū š anu savā Dieviš ķ ajā komē dijā pieminē ja Dante Aligjē ri,

Š ajā vietā uzceltais tilts nes viņ a vā rdu.

Tuvumā atrodas Pescheria sala, kas atrodas pilsē tas vē sturiskajā centrā . Tā tika uzcelta 1856. gadā . Pescheria celtniecī bai tika apvienotas 3 dabiskā s salas Kanjanas upē . Uz salu var nokļ ū t pa 2 tiltiem. Tur ir zivju tirgus.

Š ajā laikā tirgus jau bija slē gts.

Dosimies uz pilsē tas centru.

Parā dī jā s Santa Maria Maggiore baznī ca.

Mū sdienī gā baznī ca tika uzcelta 1473.  gadā tipiskā vē lā s gotikas venē cieš u stilā .

Es brī nos

ka zvanu tornis ilgu laiku nepā rsniedza baznī cas augstumu (starp citu, rets gadī jums! ), un tikai 20. gs. Tajā paš ā laikā uz tā parā dī jā s "torņ a" pulksteņ i.

Interjers ir ļ oti bagā ts ar saglabā juš ā m freskā m un citiem vē lā s gotikas elementiem.

Mē s virzā mies tā lā k, apbrī nojot kanā lus.

Sv. Leonardo baznī ca atrodas tā da paš a nosaukuma laukumā , tā ir minē ta XIV gadsimta vē sturiskajos dokumentos. Paš reizē jā ē ka radusies XVII gadsimta rekonstrukcijas rezultā tā .

Interjers veidots vienas kopē jas zā les - navas formā . Š eit apskatā mas Svē tā Miķ eļ a un Svē tā Leonarda altā rgleznas, ko darinā jis mā kslinieks Ludovič s Pozzoserats.

Ejam tā lā k.

Š ī ir Kavalieru lodž ija (Loggia dei Cavalieri) — viens no vecā kajiem pilsē tas vē stures pieminekļ iem, kas datē ts ar 12. vai 13.  gadsimtu. Tā kalpoja kā vietē jā s aristokrā tijas tikš anā s vieta, tikš anā s, spē les:

Mē s virzā mies uz galveno laukumu pa gleznainajā m Trevī zo ielā m.

Sinjorijas laukums ir Trevī zo sirds.

Prefektū ras pils (Prefettura di Treviso) ar bagā tī gi dekorē tu fasā di un milzī gu zvanu torni ir pelnī jusi ī paš u uzmanī bu:

Š ī romā nikas stila pils kalpoja kā Venē cijas valdī bas ieceltā Trevī zo mē ra podestes rezidence, un tagad pilsē tas domi sauc par Prefektū ras pili.

Aiz pils paceļ as galvenais pilsē tas tornis Torre Civica, kas celts 1218.  gadā un ko pilsē tas iedzī votā ji sauca par "Rossignona":

Piazza della Signori atrodas arī viens no nozī mī gā kajiem pilsē tas arhitektū ras pieminekļ iem — Trecento pils (Palazzo dei Trecento, 14.  gs. sā kums), kas celta romā nikas stilā . Burtiski tā s nosaukums tulko kā "Trī ssimts pils", un tas nā k no "Galvenā s pilsē tas domes", kurā bija 300 locekļ i:

Pa labi no pils atrodas Neatkarī bas laukums (Piazzetta Indipendenza). Tā centrā atrodas "Piemineklis par Itā lijas brī vī bu krituš ajiem" — viens no Trevī zo simboliem:

Sievieš u marmora figū ra, ko vietē jie dē vē par "Teresonu", ir alegorisks Itā lijas tē ls, kas ar kreiso kā ju uzkā pa pā rrautajā m Austrijas pakļ autī bas ķ ē dē m (tā ir valsts pagā tne), bet labajā kā jā pā rpilnī bas rags (tā ir nā kotne). Piemineklis ir veltī ts krituš ajiem varoņ iem, kuri atdeva savas dzī vī bas smagajā cī ņ ā par Itā lijas karalistes apvienoš anu 1797. -1866. gadā .

Un aiz pieminekļ a var redzē t Benetton uzņ ē muma galveno mī tni. Tā s dibinā tā js Luč ā no Benetons ir no Trevī zo.

Aiz Pretorio pils atrodas Fountain delle Tette — "sievieš u krū š u strū klaka". Š ī strū klaka tika uzstā dī ta 1559. gadā par godu vienai no uzvarā m pā r Venē cijas Republiku. Saskaņ ā ar leģ endu,

pirmā s trī s dienas no lā des tecē ja vī nogu vī ns.

Piazza San Vito atrodas tikai daž u minū š u gā jiena attā lumā no Piazza della Signoria un aizņ em vairā k vietas strū klakas centrā :

Labuma pretē jā pusē atrodas pseidoromā nikas stila Littorio ē ka. Trevī zo ir vairā kas š ā das ē kas.

Tā lā kais ceļ š uz katedrā li.

Svē tā apustuļ a katedrā le Pē teris (Cattedrale di San Pietro Apostolo) tika dibinā ta agrī nā kristieš u periodā . Jau mū su ē ras VI gadsimtā tā s vietā stā vē ja baznī ca. Pati katedrā le datē ta ar 12. gadsimtu, kad tā tika uzcelta tipiskā romā nikas stilā .

Katedrā les zvanu tornis palika nepabeigts, viņ i saka, ka venē cieš i negribē ja

tā , ka tā bija augstā ka par kampanilu iepretim Svē tā Marka bazilikai. Pa kreisi no katedrā les atrodas 11. -12. gadsimta romā nikas arhitektū ras paraugs, San Giovanni baptistery.

Bet katedrā les fasā de ar skatu uz Katedrā les laukumu (Piazza Duomo) vairā k lī dzinā s teā tra fasā dei. Tas tika pievienots baznī cai 1836. gadā , kad notika darbs pie tempļ a atjaunoš anas pē c franč u okupā cijas.

Iekš ā varat apskatī t daž us lieliskus mā kslas darbus, kā arī apbrī not neparastā s freskas.

Visvē rtī gā kais mā kslas darbs katedrā lē ir Ticiā na pasludinā š ana. . .

. . . un Pordenones fresku Burvju pielū gš ana.

Kopš Venē cijas valdī š anas Trevī zo ir saglabā juš ies trī s pilsē tas vā rti. Nolē mā m apskatī t Sv. Toma vā rtus. Ejam atkal pa ielā m un kanā liem.

Via Calmaggiore, ko sauc par Romas galeriju daudzo veikalu dē ļ :

Daž as mā jas atrodas tieš i pie ū dens

Pat ū dens ritenis ir saglabā jies:

Pa ceļ am mē s devā mies uz citu ievē rojamu baznī cu — Sv. Nikolaja baznī cu. Š o skaisto ē ku 13. gadsimtā uzcē la dominikā ņ i, kuri tajā laikā dzī voja Trevī zo.

Netā lu no š ī s ieejas atrodas moderna Sv. Franciska statuja, kuram š ī baznī ca ir veltī ta.

Iekš ā var redzē t lielu skaitu daž ā du dekorā ciju, piemē ram, koka griestus, akmens un ķ ieģ eļ u kolonnas un arkas, kā arī krā sainu flī ž u grī du. Iekš ā apglabā ti izcilu dzejnieku bē rni – Franč eska Petrarka, kura nomira Trevī zo 1384. gadā , un izcilā Dantes dē ls Pjetro Aligjē ri, kurš pats bija dzejnieks.

Mā kslinieka Tomasa da Moderna interesantā freska "Mū ks ar brillē m" tiek uzskatī ta par pirmo briļ ļ u attē lu pasaules glezniecī bā :

Izejot no baznī cas, mē s tuvojā mies viduslaiku pilsē tas mū rim.

Trevī zo ir mū ra pilsē ta. Atjaunotajos nocietinā jumos redzami torņ i ar slepenā m spraugā m, un pilsē tas mū ri ir daļ a no nocietinā juma, kura garums ir 4 km. Trī s no vē sturiskajiem vā rtiem ir saglabā juš ies.

Pē c nelielas pastaigas mē s atradā mies pie Sv. Tomasa vā rtiem (Porta San Tomaso). Š is ir skats uz vā rtiem no pilsē tas iekš puses:

Š ie pilsē tas vā rti tika uzcelti 16. gadsimta sā kumā . Lai gan vā rti ir nosaukti Svē tā Toma vā rdā , uz jumta atrodas cita svē tā svē tā Pā vila statuja.

Un š is ir skats uz vā rtiem no ā rpuses:

Grā vis ar ū deni cietokš ņ a sienas priekš ā :

Š eit beidzas mū su ceļ ojums uz Trevī zo. Lielveikalā nopirkā m arī brī niš ķ ī gu uz vietas raž otu proseco - tas ir ekstra klases dzirkstoš ais vī ns. Galu galā Trevī zo Itā lijā uzskata par "Prosecco galvaspilsē tu". Ja uz etiķ etes redzat "Spumante Superiore Extra Dry", kas raž ots Trevī zo apkaimē , droš i ņ emiet to. Dzē riens nav sliktā ks par "Veuve Clicquot". Parasti par nelielu naudu: € 5-8 par pudeli.

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 5. daļ a. Vič enca >>>