Pavasara ceļojums uz Itāliju. 2.daļa Mantova

10 Februāris 2020 Ceļošanas laiks: no 26 Marta 2019 ieslēgts 04 Aprilis 2019
Reputācija: +1230
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 1. daļ a. Trento >>>

Otrajā dienā devā mies pa pazī stamu marš rutu uz staciju un pē c 40 minū tē m jau bijā m Mantujā , kas mums pazī stama no traģ ē dijas "Romeo un Dž uljeta" ("Lai apgaismotu tavu ceļ u uz Mantuju ar lā pas nesē ja uguns").

Mū sdienā s Mantuja ir ezeru un Minč as upes ieskauta pilsē ta, viduslaikos upe tika aizsprostota speciā li aizsardzī bas nolū kos, agrā k Mantuja vispā r bija sala, tagad vairā ki tilti, tostarp dzelzceļ a tilts. , savienojiet ar "kontinentā lo".

Mantova ir ļ oti gleznaina pilsē ta, 2018.  gadā saskaņ ā ar Itā lijas ekologu pē tī jumu tā tika atzī ta par zaļ ā ko pilsē tu Itā lijā .

Pilsē tas ietves biež i ir segtas galerijas:

Tuvojamies neoklasicisma stila publiskā teā tra ē kai, kas celta 1818. –1822.  gadā :

Ceļ ā mē s satikā m smieklī gus bē rnus:

Sv.  Andrejas bazilika, kas atrodas Mantegna laukumā un kuru projektē ja Leons Batista Alberti laikā no 1472. lī dz 1494.  gadam. :


Š eit tiek glabā tas svē tā s vā zes ar Kristus asinī m – tā s uz savu dzimto pilsē tu atvedis romieš u simtnieks Longins, kurš , saskaņ ā ar leģ endu, ar š ķ ē pu caurduris krustā sisto Kristu sā nos. Lai uzglabā tu divas ampulas ar Kristus asinī m, tika uzcelta Sant'Andrea bazilika. Š eit ir apglabā ts arī lielā kais renesanses gleznotā js Andrea Mantegna.

Pē c Alberti nā ves templi pabeidza vairā ki arhitekti, tostarp slavenā Juvarra. Templis izrā dī jā s majestā tisks, bet nedaudz neharmonisks - daž ā du tā daļ u nekonsekvences dē ļ un daž ā du arhitektu bū vniecī bas laikā veiktajā m izmaiņ ā m,

kā arī novirzes no Alberti sā kotnē jā dizaina.

Holistiskā ku un mā kslinieciski izteiksmī gā ku iespaidu rada bazilikas interjers, kas tiek uzskatī ts par Alberti meistardarbu:

Tuvumā uz Piazza Erbe (Grass Square) atrodas Sv. Lorenco rotonda (Rotonda di San Lorenzo), kurai ir ievē rojama lī dzī ba ar Jerasulim Svē tā kapa baznī cu. Š ī ir vecā kā saglabā jusies baznī ca Mantujā . tika uzcelta 1082. gadā .

Palazzo della Ragione blakus rotondai ar torni un astroloģ isku pulksteni. Pulksteņ a torni 1473. gadā uzcē la Luka Fanč elli,

un 1493. gadā tas tika aprī kots ar pā rsteidzoš u pulksteni, ko izveidoja Gonzagas galma mehā niķ is, matemā tiķ is un astrologs Bartolomeo Manfredi. Pulkstenis ir izgā jis vairā kus restaurā cijas darbu posmus un joprojā m darbojas. Tie parā da ne tikai laiku, bet arī mē nesi, mē ness fā zes, kā arī norā da planē tu un zodiaka zvaigznā ju stā vokli.

Ja Sant'Andrea baznī ca tiek uzskatī ta par skaistā ko Mantujas katedrā li, tad galvenā katedrā le ir San Pietro katedrā le. Tā celta 12. gadsimtā un ir romā nikas stila ē ka. Vē lā k - 1395. -1401. gadā . - fasā dei tika pievienoti elementi gotiskā stilā . 15. gadsimtā pē c spē cī ga ugunsgrē ka ē ka tika rekonstruē ta un kļ uva lī dzī ga Sv. Pē teris Vatikā nā . Un 18. gadsimtā daudzkrā sainā marmora fasā des sā kotnē jais izskats tika aizstā ts ar baltu marmoru. Katedrā le atrodas Sordello laukumā , netā lu no Palazzo Ducale.

Skats no cita leņ ķ a:

No saglabā juš ajiem mā kslas darbiem jā atzī mē agrī nā s kristietī bas stilā veidotais sarkofā gs, 14. -15. gadsimta freskas, Dievmā tes kapela un sakristeja. Katedrā les iekš pusē altā ri ir dekorē ti ar slavenu Mantujas mā kslinieku darbiem.


Netā lu no katedrā les atrodas tū risma objekts - "Rigoletto nams".

Paš a Verdi operdziedā tā ja mā jas priekš ā :

Piazza Sardello ir daudz skaistu vē sturisku ē ku. Š eit,

Palazzo Bonacolsi (Bonacolsi) vai Castiglioni (Castiglioni), celta 1281. gadā . Sā kotnē ji tas piederē ja Bonacolsi grā fiem – tie bija pirmie Mantujas pilsē tas kungi, kuri š ajā amatā ilgi nenoturē jā s. Tieš i ar viņ u izsū tī š anu Mantujā sā kā s Gonzagu kundzī ba. Ap 1700. gadu ē ka tika nodota Kastiljonu dzimtai.

Pa kreisi no tā s ir ī sta viduslaiku ē ka un pat ar torni (mež ā ). Š ī ir Palazzo Podesta. Torre della Gabbia (itā ļ u: Torre della Gabbia) ir viduslaiku tornis, kas atrodas uz Via Cavour. Torni 1281. gadā uzcē la Aserbi ģ imene, lai gan daž i avoti vē sta, ka torni 1302. gadā uzcē lis arhitekts Bonacolsi.

Piazza Palazzo Ducale pretē jā pusē , kas dibinā ta 13. gadsimtā . Tas ir vesels daž ā du laikmetu ē ku komplekss. Visā kompleksā ir aptuveni 500 istabu, kopē jā platī ba ir 34 tū kstoš i kvadrā tmetru. m Vecā kā ē ka ir tieš i tā da

kuras fasā des paveras skats uz Sordello laukumu. To sauc par Palazzo del Capitano un atgā dina laiku, kad pirmā Gonzaga nesa titulu "Kapteinis del Popolo" - "Tautas kapteinis".

Sv. Dž ordž a pils (itā ļ u valodā Castello San Georgio) atrodas pie ieejas Mantujā un ir daļ a no milzī gā Palazzo Ducale (itā ļ u valodā Palazzo Ducale) kompleksa.

Š ī ir liela sarkana akmens celtne, kas veidota kā kvadrā ts ar trim vā rtiem un č etriem skatu torņ iem. Tā pat kā daudzas pilis, to ieskauj grā vis, kas bija piepildī ts ar ū deni no kaimiņ u ezeriem un kalpoja kā aizsardzī bas funkcija, un vē lā k kļ uva par Gonzagu dzimtas rezidenci.

Ē kas, kas veido Jauno tiesu, sā ka bū vē t 1480.  gadā un pē c tam pā rbū vē t 1587. –1612.  gadā .

Santbarbaras pils bazilika, celta 1567. –1572.  gadā . dizains Dž ovans Batista Bertani. Tagad slē gts 2012.  gada zemestrī ces postī jumu dē ļ


Pazī stamā kā Palazzo Ducale istaba ir Camera degli Sposi (lī gavas istaba), kuras freskā m ir Andrea Manteigne 1465-1474. un slavena ar attē lu augsto kvalitā ti, tostarp aptuveni 30 portretu figū rā m, galvenokā rt no Gonzago ģ imenes, kā arī ar prasmī gu perspektī vu mā nekļ u izmantoš anu. Jā saka gan, ka š o telpu ir grū ti apskatī t sezonas laikā lielo cilvē ku pū ļ u dē ļ un laiks ierobež ots, bet te mums paveicā s, nevienam izņ emot skolas ekskursiju.

Slavenā kā freska,

un tagad muzejs ir interesants, freskas nevar zagt un pā rdot.

Pē c nelielas veldzē š anā s ezera krastā mē s izbraucā m cauri visai pilsē tai, lai apskatī tu Palazzo. Tas ir, Gonzaga ģ imenes vasaras pils.

Š eit ir ē ka — Tirdzniecī bas pils, kas celta tikai 1913.  gadā . Lielisks neoromā nikas stila piemē rs:

Ceļ ā mē s ejam garā m vecai kempingam:

Apakš ā ir bijuš ais kanā ls,

kā dreiz Mantujas ielas savienojā s Venē cijas manierē . Tā lā k redzamā s arkas un kolonnas ir bijuš ais zivju tirgus, ko 1536.  gadā projektē ja Dž ulio Romano:

Mē s ejam garā m Sansebastjano baznī cai, ko no 1460. lī dz 1529. gadam uzcē la Leons Batista Alberti:

Un tagad Palazzo Te. Un bū vniecī bu, krā soš anu un dekorē š anu veica viens cilvē ks - Dž ulio Romano (1492-1546), Rafaela mī ļ ā kais skolnieks un palī gs. Ē kas celtniecī ba sā kā s 1525. gadā un beidzā s 10 gadus vē lā k 1535. gadā . Palazzo ir kvadrā tveida ē ka ar dā rzu iekš pusē .

Pirmo gaiš o zā li sauc par Salone dei Cavalli, tas ir, par zirgu salonu. Federiko II, un patieš ā m visi Gonzagi, ir skaidrs, ka Gonzagas mī lē ja zirgus, lai gan skats ir diezgan dī vains.

Milž u zā le. Freskas vē sta par titā nu sacelš anos pret Zevu-Jupiteru un viņ us, titā nus, iznī cinot olimpieš u valdnieks. Dievi un dievietes skatī ties no Olimpa.

Skandalozā kā zā le ir Psihes zā le, kurā tiek rā dī tas olimpieš u dievu svē tku ainas. Zā le apmeklē tā jiem ilgu laiku bija slē gta.

Š odien es pabeigš u stā stu par ceļ ojuma otro dienu.

Pavasara ceļ ojums uz Itā liju. 3. daļ a. Breš a >>>

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Rādīt citus komentārus …
аватар illusia
illusia

Toskānas ainavas, iespējams, nevar sajaukt ar citām. :)
Paldies par Leonardo muzeju. Bija interesanti ar tevi "staigāt".

Mon, 03 Feb 2020, 13:57
аватар Olgaolga153
Olgaolga153

Šķiet, ka visas Itālijas ielejas ir vienlīdz skaistas!
Muzejs atstāja iespaidu! Atsevišķi eksponāti aizrauj iztēli, šķiet, ka esmu nokļuvis moku pagrabā no inkvizīcijas laikiem.)) Bet kopumā tas ir interesanti.

Tue, 04 Feb 2020, 17:10
аватар Olgaolga153
Olgaolga153

Šķiet, ka visas Itālijas ielejas ir vienlīdz skaistas!
Muzejs atstāja iespaidu! Atsevišķi eksponāti aizrauj iztēli, šķiet, ka esmu nokļuvis moku pagrabā no inkvizīcijas laikiem.)) Bet kopumā tas ir interesanti.

Tue, 04 Feb 2020, 19:10
аватар lana_181
lana_181

Izlasu pirmās rindas ar tavu jautājumu un pie sevis domāju, ka Leonardo man viņš ir lielākais vai viens no itāļiem! Un man vajag stāstu par viņa dzimteni.Es gribu aizbraukt uz šo pilsētu ..tāpēc tu mums parādīji mazliet no tās. Paldies!. Kas attiecas uz mani, gandrīz visu pasaulē ir izdomājis Leonardo. Viņam ir simtiem izgudrojumu! Forši! Vēlreiz paldies, ka izstaigāji Vinci.

Thu, 11 Jun 2020, 12:56
аватар lana_181
lana_181

Izlasu pirmās rindas ar tavu jautājumu un pie sevis domāju, ka Leonardo man viņš ir lielākais vai viens no itāļiem! Un man vajag stāstu par viņa dzimteni.Es gribu aizbraukt uz šo pilsētu ..tāpēc tu mums parādīji mazliet no tās. Paldies!. Kas attiecas uz mani, gandrīz visu pasaulē ir izdomājis Leonardo. Viņam ir simtiem izgudrojumu! Forši! Vēlreiz paldies, ka izstaigāji Vinci.

Thu, 11 Jun 2020, 15:56
iemiesojums