Двадцать два дня одного путешествия. День одиннадцатый Divdesmit divas dienas viena brauciena. Vienpadsmitā diena

Sā ciet š eit >>>

Nā kamajā dzī voklī ir pusmū ž a pā ris no Ziemeļ ī rijas, viņ š ir no Alž ī rijas un runā , iespē jams, visā s Eiropas valodā s. Vakar viņ š runā ja ar itā ļ iem, mā jā s ar savu kompanjonu angliski, ar mums diezgan labi krieviski. No viņ a viņ i uzzinā ja par ciematā notiekoš ā festivā la fonu. Labs puisis, viņ š zina, kā dzert degvī nu.

Š is "mudinā tā js" tika izveidots par festivā la lī dzekļ iem:

Ciema nomalē pie ieejas atrodas restorā ns (ī sts), un tajā ir mazs veikals, kas bija tukš s, kā.90. gadu sā kumā mū su veikalos - tikai tas, kas nepiecieš ams un vajadzī gajā daudzumā tiek ievests. Tā pē c jā dodas uz ieleju, uz lielu veikalu. Mē s ejam uz maš ī nu, pa ceļ am pa kreisi š ā di:

Izvē loties patvē rumu Kaldanas vietā , es gandrī z rezervē ju viesnī cas numuru, kas atrodas tū kstoš gadus vecā pilī , kas pē dē jos septiņ simt gadus ir privā tī paš umā Malaspinu ģ imenei. Tā ir Fosdinovo pils (Castello Malaspina), kas atrodas pavisam netā lu – 3 km augš ā pa ceļ u, 100 m virs mums, bet jau Toskā nas reģ ionā . Tur mē s devā mies. Š eit ir Google karš u ekrā nuzņ ē mums, kurā redzams mū su marš ruts:

Bet viņ š nevar nodot braukš anas emocijas, Transfegerash atpū š as! Trī s reizes apbraukā jā m pili, meklē jot brī vu vietu, tad sā kā m gaidī t, un, kad piebrauca uzreiz č etri autobusi ar tū ristiem un vairā kas maš ī nas, nolē mā m netē rē t laiku un braucā m tā lā k lī dz Apuanu Alpu akmeņ iem, neticami lī kumots un izdzen no ā das zosā das, kas nemitī gi parā dā s, skatoties bezdibenī vai braucot ar pretim braucoš u auto. Tieš i lielā tū ristu skaita dē ļ es tur nerezervē ju istabu. Un istaba nebija viegla, tajā reiz dzī voja Dante Alighieri - š ī bija vietne astellodifosdinovo. it/it/museo.

Pat navigators sastinga no izbrī na, signā ls pazuda, un mē s vairs nezinā jā m, kurp doties. Viedtā lrunis veda uz Sarzanas pilsē tu (Sarzana), un bija viegli atrast Lidl lielveikalu. . .

. . . kur veica galveno pirkumu 47.76 eiro apmē rā . Veicot iepriekš ē ju piedā vā to produktu apskati, nonā cā m pie secinā juma, ka borš č s mums “nespī d” - no Tiso muzeja tika nozagti kā posti, bietes, kartupeļ i, paprika. Atcerē jos mū su ļ oti seno draudzeni Klā vas tanti no Odesas Privozas, kura pā rdeva dā rzeņ us, mū su tirgu Kijevā un dā rzeņ u nodaļ as veikalos. Mazajā "frutta e verdure" situā cija ir labā ka, tač u viņ i tos nemeklē ja. Secinā jā m: bez Hersonas pipariem un tomā tiem, bez Ņ iž inas gurķ iem un kā postiem, bez Melitopoles ķ irš iem un Odesas vī nogā m Eiropa ilgi neiztiks. Var apē st arbū zus par 2 eiro/kg bē rna galvas lielumā , bet tā du, kā dus reiz savā cu uz melonē m pie Skadovskas Itā lijā , nav. Š ajā ziņ ā mē s viņ iem esam vajadzī gi vairā k nekā mē s. Visu pā rē jo var droš i paņ emt no plauktiem un patē rē t, pat ja nav skaidrs, ko.

Neskaitā mie gaļ as pusfabrikā ti mū s pilnī bā mulsinā ja - paņ ē ma divus iepakojumus desu, nedaudz maltā s gaļ as kotletē m, kā das seš as vistas stilbiņ as un vē l kaut ko - tikai divdesmit piecas preces pirmajai, otrajai, treš ajai, utt. traukus, paciņ u maltas kafijas. Bija arī neliels pirkums, kas kopā ar vakardienas un š odienas maciņ u patukš oja maksimums par 70 eiro - pietika piecā m dienā m, un vē l atliek nā kamajai paaudzei. Secinā jums š ā ds: 100 eiro par nedē ļ u diviem, ar paš gatavoš anu, pilnī gi pietiek, ar vī nu, viena glā ze dienā .

Jū s varat ī rē t mā ju subito. it vai citā resursā par 200-300 eiro nedē ļ ā . Skaitiet, domā jiet. Vistas zupa, kotletes, ceptas zivis tika pagatavotas trī s stundā s un nosū tī tas uz ledusskapi. Brokastis - olu kultenis, pā rslas ar pienu, konditorejas izstrā dā jumi, jogurts, kafija - tas ir ā tri. Dzī vokļ i ir ļ oti labi, un labi dzī vokļ i ir vē l labā ki! Mē s vairs negā jā m uz veikaliem, tikai dzert espresso vietē jā restorā nā , š eit es esmu bezspē cī gs - es to nekad nevarē š u pagatavot (vajag pareizo kafijas automā tu).

Atpakaļ ceļ ā mē s pā ris reizes apstā jā mies — tas bija jauks ciemats kalnā...

. . . tas ž ogs. . .

. . . ar priestera Baracchini ī paš umu, no kura paveras skats uz Castelnuovo Magra. . .

. . . (mē s tur atkal bū sim). Bija kaut kas cits, bet nenozī mī gā ks par š iem manis aprakstī tajiem notikumiem. Nu kā ir. Rī t dosimies uz interesantā m vietā m.

To redzē ju naktī

Turpinā jums š eit >>>