Двадцать два дня одного путешествия. День шестой Divdesmit divas dienas viena brauciena. Sestā diena

Sā ciet š eit >>>

Protams, ne nejauš i, protams, es pavadī ju ilgu laiku un neatlaidī gi pē tot pilsē tas un izvē loties marš rutu uz tā m, meklē jot bezmaksas stā vvietas Google kartē s, pat izveidojot pastaigu marš rutus gar apskates objektiem. Tas viss palika kaut kur atmiņ as dziļ umos.

Kā pazī stamais Ilfa un Petrova tē ls no rī ta teica "bonjour" vai "guten morgen", es savai sievai iedevu "giorno" tī rā itā ļ u valodā - tā no rī ta sveicina toskā nieš i, ligū rieš i, langobardi. (par citiem vē l nezinu), “ bongiorno nozī mē “lai jums jauka diena”. Tas nozī mē ja, ka es jau biju laimī ga, un pē c brokastī m es atradī š u svē tlaimi ar espresso tasi. Tikai pē c, brokastu laikā , pusdienā s - nekā dā gadī jumā tas neaizvainos nevienu itā li, man gadī jā s to novē rot, bija nepatī kami skatī ties, kā viesmī ļ i bija satraukti,

vienlaikus pasniedzot makaronus un kafiju.

Tā kā itā ļ i gatavo kafiju (jebkuros apstā kļ os), neviens to nevā ra - tikai tā pē c esmu gatavs uz pusi dienas ierasties Itā lijā...Pē c tā s apmeklē juma man ir palikuš as trī s vietas ā rpus mā jas, kur jū s var uzticē t man pagatavot kafiju.

Volterra ir tikai 20 km attā lumā .

Marš ruts uz Volteru

Lē nā m braucā m pa š auru ceļ u, paklausot zī mē m un intuī cijai, kā pā m pa serpentī niem augš up pa kalniem uz ciematiem, veciem cietokš ņ iem un fermā m, kas nebija atzī mē tas kartē s. Tur ir ļ oti skaisti!

Pā ris kilometrus pirms pilsē tas sā kā s stā vs kā pums ar pā ris desmitiem 180 grā du pagriezienu (serpentī ns), tā "ā rsts lika", atcerē jā s Transfē geraš s, maš ī nu nevarē ja noturē t uz Toskā nas. swill"...

Viegli pē c atmiņ as atradu stā vvietu ar baltiem marķ ē jumiem, vienī gā brī vā vieta uz tā s kļ uva.

Pie izejas pamanī ju zī mi ar “diskriminē još u” uzrakstu - tā ir aizliegta visiem (“ecccetto residenti dei settori”), ​ ​ izņ emot š ī pilsē tas sektora iedzī votā jus. Viņ š iedarbinā ja, brauca atpakaļ , stā vē ja, pieķ ē ries pie ž oga, aiz vietē jo iedzī votā ju automaš ī nā m, lī dz galam pagriež ot priekš ē jos riteņ us - lai jū s nevarē tu laso ar evakuatoru. Tas bija lieki, neviens neevakuē maš ī nas, ja nav stā vē š anas aizlieguma, tū risti neapvainojas.

Pilsē tā iekļ uva pa Markoli vā rtiem "Porta Marcoli".

Mē s gā jā m gar Medici cietokš ņ a (Fortezza Medicea) mū riem. . .

. . . nolikts pirms 500 gadiem. e. , kā pati Volterra.

Viņ i ilgi meklē ja ieeju cietoksnī , atrada, bet ā tri devā s prom – tur ir cietums. Iebraucā m mā jī gajā parkā "Enrico Fiumi". . .

Parkā

. . . kur kafejnī cā par 6 eiro nopirka piecus puslitrus ū dens un pameta parku garā m senajiem etrusku pilsē tas izrakumiem. Š is ir galvenais mū su uzturē š anā s notikums Itā lijā , kā vē lā k izrā dī jā s, jau mā jā s Ukrainā . Tikai par pieciem eiro var nokļ ū t izrakumu laukumā lī dz trī s tū kstoš us gadu vecajā m drupā m, kas pirmajā mirklī neko interesantu neatspoguļ o. Bet mē s, nogā juš i kā dus piecdesmit vai simts metrus, tajā paš ā laikā izdalī jā m -Troju, tā pē c mā ju senie pamati izskatī jā s pē c tā diem, kā dus Turcijā gadī jies redzē t divas reizes, atraš anā s vieta un teā tra izmē ri (to var redzē t no ceļ a viale Franco Porretti) bija gandrī z precī za Trojas vai Efesas kopija. Bet Trojs ir vecā ks – viņ š mā jā s lasī ja, ka daudziem vē sturniekiem un arheologiem ir tā ds pats viedoklis un ka etruski nā k no Mazā zijas.

Lai arī kas tas bū tu, bet Roma parā dī jā s pē c Etrū rijas (Toskā na, Toskā na — etruskus sauca par tuskiem), tā s arhitektū ra, mā ksla, valsts pā rvaldes forma tika aizgū ta no etruskiem, un Voltera bija viena no galvenajā m seno noslē pumu pilsē tā m. cilvē ki, kas beigā s lika pamatus Romas impē rijai un visai Eiropai. Proti, nostā jā mies vietā , kur sā kā s Eiropas civilizā cijas attī stī ba, bez pā rspī lē jumiem un tikai par 5 eiro. Š o secinā jumu viņ š izdarī jis pats, tač u lī dz š im neviens to nav apstrī dē jis, izņ emot biedru Duginu, pē c kura teiktā , etruski ir krievi, kas Itā lijā ieraduš ies no teritorijā m starp mū sdienu Č eļ abinsku un Astrahaņ u, citiem vā rdiem sakot, “Toskananash”.

Mē s devā mies uz Piazza dei Priori, pa ceļ am gribē jā m piestā t Palazzo Viti.

Ieraudzī ja zī mi, bet izlē ma atpakaļ ceļ ā (protams, aizmirsu).

Uz laukuma atrodas Duomo (aizmugurē jā daļ a), Palazzo Vescovile,

Palazzo Pretorio, pret kuru ligzdojā s cū ku tornis.

No attā luma tas izskatā s pē c cū kas, bet tuvplā nā izskatā s pē c resna vilka. . .

. . . iepriekš zinā ms kā Podestà (mē ra) tornis, Palazzo dei Priori. . .

. . . kas ir kļ uvis par standartu Sjē nai, Florencei un daudzā m citā m pilī m, tā ir "vecā kā " no visiem analogiem Itā lijā , Volterras krā jbanka.

Starp citu, etruskiem bija vilka skulptū ra, tad romieš i iestā dī ja Romulu un Remu. Bijā m uz alabastra izstrā dā jumu veikalu-muzeju.

Uz Prioru pili.

Ieejas maksa 10 eiro, tornī uzkā pt neļ ā va - ī paš a ekskursija, bet panorā mas skaistumu izdevā s iemū ž inā t.

Un pā ris kaujas lidmaš ī nas virs Toskā nas.

Klī st pa ielā m arī ir forš i.

Ik pa brī dim acis pietur baznī cas, mā ju fasā des, daž ā du ē ku durvis un logi, pagalmi. Jā , neaizmirstiet ieskatī ties Itā lijas pagalmos. . .

. . . tur jū s atradī siet oā zes ar palmā m, strū klakā m, freskā m, pat gleznā m pie sienā m.

Š eit ir viens no pagalmiem, durvī m ir 150 gadi:

Pa labi no tā s viņ i ieraudzī ja bronzas plā ksni ar Dž ordā no Bruno attē lu:

Un pati mā ja izrā dī jā s Fattorini pils (Palazzo Fattorini), kuras viens no ī paš niekiem bija kaut kā dā veidā saistī ts ar Monas Lizas (Dž okondas) prototipu. Un viņ i redzē ja Baptisteriju un pusduci baznī cu, kas bija saprotamas un ne pā rā k skaidras.

Santa Maria Assunta katedrā le:

Slē gts remontdarbu dē ļ , bet ir uz ko skatī ties arī bez tā .

Lasiet jaunā kā s ziņ as.

Vairā k panorā mas:

Vē l pā ris fotoattē li:

Ū dens beidzā s, galva sā ka augt, gan no karstuma, gan no iespaida, nolē mā m, ka pietiek. Mē s devā mies uz picē riju.

Pē c tam veikalam nopirkā m magnē tu (no Itā lijas bija atvesti 15). Dosimies meklē t automaš ī nu, tajā varē siet atvē sinā ties un nokļ ū t interesantajā pilsē tā Sandž imignano, kas atrodas tikai 30 km attā lumā .

Ap 15.00 viņ š parā dī jā s pie apvā rš ņ a.

Arī kalnā , kas ir atpazī stams kā neviena cita pilsē ta — pusotrs ducis torņ u kā bā kas ceļ otā jiem. Un ap Toskā nu, un katru reizi, kad jū s nevarat atraut no viņ as acis.

Mē s 15 minū š u laikā apbraucā m nelielu pilsē tiņ u, meklē jot bezmaksas autostā vvietu, tač u to neatradā m,

iebraucā m maksas ceļ ā , kur pē c aptuveni divdesmit minū š u gaidī š anas gaidī jā m, kad kā da vieta atbrī vosies un iespiedā mies, neiznā kot ā rpus marķ ē juma lī nijā m - nevarē jā m izkā pt no maš ī nas, durvis neatvē rā s vajadzī go platumu, padevu nedaudz uz priekš u, izlaidu sievu ar mantā m, un tad viņ š pats ar kreiso sā nu maksimā li piespiedā s pie kaimiņ a pasaž iera durvī m. Rā podams, it kā raustī damies, viņ š izrā pā s pa labajā m durvī m uz asfalta, nokļ uva maš ī nas aizmugurē (tur tas bija maksimā li plats), piecē lā s, tad viss noritē ja kā nā kas.

Kā notiek iebraukš ana, maksā š ana un izbraukš ana no autostā vvietas. Barjeras priekš ā , nospiež ot terminā ļ a pogu, jū s saņ emat ž etonu, barjera atveras. Atgriež oties autostā vvietā , iemet ž etonu maksā jumu terminā lī , norē ķ inies ar kredī tkarti vai skaidru naudu (2 eiro/st. , netiek ņ emtas vē rā nā kamā s stundas 15 minū tes), saņ emt izmaiņ as, ja nepiecieš ams, saņ emt ž etonu atpakaļ un doties uz maš ī nu. Jums ir desmit minū tes laika doties ceļ ā ,

barjeras priekš ā iedod ž etonu terminā lim, barjera paceļ as - tas arī viss. Lū dzam ņ emt vē rā , ka pē c š ā das stā vē š anas skrā pē jumi uz auto durvī m ir garantē ti, pieņ em to kā papildus samaksu par priekiem Itā lijā , skrā pē jumi ir viegli likvidē jami. Ja gadā s ierasties zirga mugurā , tad problē mu “noparkot” nebū s - uz ē ku sienā m ir daudz daž ā du parkoš anā s iekā rtu, un nav jā maksā - nav nekā du aizlieguma zī mju.

Kad es iegā ju vecpilsē tā , es zinā ju tikai to, ka tā ir vairā k nekā divus tū kstoš us gadu veca un iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstā un ka pirms 700 gadiem mē ris bija iznī cinā jis vairā k nekā divas treš daļ as no pilsē tas. populā cija. Uzskatu, ka parastajiem tū ristiem nevajag pildī t galvu ar informā ciju, kas diez vai kā dreiz noderē s, un es š eit nekopē š u no Vikipē dijas tekstiem, kas ir pieejami visiem. Jā bū t nelielai intrigai, noslē pumam, kas mudina ieraudzī t un novē rtē t savā m acī m.

Tā pē c iesim, ielū kosimies cilvē ka roku darinā jumos, ielū kosimies pagalmos. . .

. . . un veikali.

Uz restorā nu Dorando". . .

. . . apbalvots ar Michelin emblē mu, bet kas man neko neteica – gandrī z visas lī dzī gas iestā des Itā lijā ir balvas vē rtas. Piecpadsmit kilometrus no Sandž imignano atrodas pilsē ta, kurpiedzima Pinokio.

Š eit sasniedza viņ a daudzie pē cnā cē ji. Centrā lajā laukumā viss ir pareizi, viss ir pareizi, viss priecē daudzu tū ristu acis, daž i no viņ iem smē ķ ē .

Rindā pē c saldē juma, to aprijuš i un noslaucī juš i sejas purnu, viņ i meta salvetes zem kā jā m (pat tī rasiņ u zaudē juš ais ē rdeilas terjers sev ko tā du neatļ ā vā s). Starp citu, rinda pē c saldē juma ne bez pamata - divkā rtē jā pasaules č empiona "Gelateria Dondoli" š ī produkta gatavoš anā , tieš ā m garš ī gi, lielā kā izvē le, kā da man ir kā dreiz manā dzī vē redzē ts. Un pilsē tā , kā mums stā stī ja veikalā , viņ i gatavo labā ko baltvī nu Toskā nā Vernaccia. Laukumā ir aka naudas iekasē š anai, patī k atdot, tajā iemeta daž ā dus eiro centus, bet pazuda starp tū kstoš iem citu, izņ ē ma divas piecu grivnu banknotes.

Tā ir pavisam cita lieta, tač u kā ds pat uzdā vinā ja briļ ļ u maciņ u radoš umam.

Torņ i ir interesanti, bet labā k izskatā s no tā lienes. Divi no viņ iem ir tieš i tā di paš i kā dvī ņ i,

vienā tornī viņ i pamanī ja cilvē ku dzī ves pazī mes.

Augusta karstums nogurdina, nebeidzamā tū ristu straume, gandrī z neiespē jami nofotografē ties, nenoķ erot objektī vā duci vai divas nepazī stamas sejas, kas tajā brī dī vienmē r skatā s uz tevi. Mē s neapmeklē jā m Museo Torture" spī dzinā š anu muzeju.

Izejot no centra, mē s apstā jā mies Sanjiminyan Alimentari.

Mē s nopirkā m pudeli Vernacce, kilogramu vī nogu, prosciutto crudo (desas diametrs fotoattē lā ir č etrdesmit centimetri), divsimt gramus parmezā na, maizes klaipu, 1 litru sulas un kaut ko no piens - vakariņ ā s tikai 14 eiro, visus apē da, visi arī dzē ra. Iesaku visiem darī t to paš u

bet mē ģ iniet darī t labā k, tostarp, protams, San Gimignano!

Rī t mē s centī simies neko nedarī t, nekur neiet.

Turpinā jums š eit >>>