Adrijas jūras karaliene - Venēcija
Pē dē jā Itā lijas tū res diena dodamies uz Venē ciju. Agri no rī ta izgā jā m no viesnī cas, kā vienmē r, skaidri pē c grafika. Ceļ ojuma pirmajā daļ ā daudzi snauda autobusā , bija arī tā di, kas lasī ja grā matas, un es tikai paskatī jos ā rā pa logu: jauns reljefs, jaunas ainavas, jaunas pilsē tas, jauni ī paš umi. . . Pē c pauzes gids sā ka savu stā stu par Venē cijas vē sturi. Tā pirmsā kumi meklē jami 5. gadsimtā , vai varat iedomā ties 5. gadsimtu! ? Kā dreiz Venē cijai piederē ja arī Horvā tijas teritorija - Istra un Dalmā cija, tai pakļ autas bija arī Morea, Kipra un Krē ta, gids izstā sta daudz ko interesantu un klusi braucam augš ā uz Venē cijas cietzemi. Mums š ajā Venē cijas daļ ā nav ekskursiju, grupas vadī tā js izlemj organizatoriskos jautā jumus, un tad dodamies uz molu. Autobuss paliek stā vvietā , un mē s dodamies uz piestā tni, lai iekā ptu laivā . Laiva vai ū dens tramvajs nav nekas ī paš s: to ir daudz un tie visi ir daž ā di. Braucam pa kanā lu, daž i ir uz klā ja, daž i ir slē gtajā daļ ā , visi bildē jas, laiva bija ar mikrofonu un turpinā jā m klausī ties gida stā stī jumu par baznī cā m, katedrā lē m, Dož u pili, Santa Maria della Salute baznī ca, kas atrodas netā lu no Murano, Burano, Torč ello salā m, citus nosaukumus neatceros. Ž ē l, ka nebija daudz laika, noteikti apmeklē tu š ī s salas. Un tagad esam jau Sanmarko lī cī , pietauvoti pie krastmalas, esam jau Venē cijā ! Venē cija man ir ļ oti skaists vā rds, kaut kā maģ isks, neskatoties uz to, ka esam š eit pirmo reizi, š ķ iet, ka pilsē tu pazī stam neklā tienē : no filmā m, pastkartē m, daž iem raidī jumiem. . . Gaidā m kaut ko neparastu! ? Protams, tas ir unikā li, ja pilsē ta atrodas uz 118 salā m, kā neviena cita pasaulē !
Tač u brī nums vē l nenotiek un tiekam aizvesti uz nelielu veikalu-darbnī cu. Š eit, ļ oti, nu, ļ oti mazā telpā , “stikla taisī tā js” rā da, kā no stikla tiek izpū stas glā zes un vā zes. . . Nu, varbū t kā ds, kurš stā vē ja tuvu, kaut ko redzē ja, un mē s ar vī ru nonā cā m pie plkst. durvis uz citu zā li aiz visiem, praktiski neko neredzē jā m un nedzirdē jā m, un dī vainā kā rtā tas mū s nez kā pē c neinteresē ja: kā tiek pū stas glā zes, no kā sastā v sakausē jums utt. Aizgā jā m uz citu zā li, nu, te jau bija interesantā k: daž ā du dzī vnieku figū ru izstā de, trauki ar kosmosa cenā m, rotaslietas - protams, skaistas, bet ļ oti dā rgas. Aizgā jā m uz blakus zā li, tur viss pa vecam un izgā jā m uz ielas. Izrā dī jā s, ka vairā ki cilvē ki no mū su grupas bija vē l ā trā ki, viņ i jau stā vē ja krastmalā un gaidī ja pā rē jos. Paiet 10 minū tes, 15 minū tes, grupa neparā dā s, tā pē c 2-3 cilvē ki iziet laiski un ne vairā k. Paiet vē l 15 minū tes, sanā kuš ie jau sā k zaudē t pacietī bu: nu ko tur tik ilgi darī t? Tikai tad, ja pē rkat vairumā ! Apmē ram 5 aktī visti tiek nosū tī ti ar pretenzijā m gidam un brauciena vadī tā jam: kā pē c mē s te tik ilgi bremzē jam, gribi apskatī t pilsē tu, nevis kā du juvelierizstrā dā jumu veikalu? Gandrī z visa grupa jau ir uz ielas, gaidā m, beidzot “visi” veica pirkumus, š is “visi” izrā dī jā s viens klients, kurš nekā di nevarē ja izlemt: kā du rokassprā dzi viņ ai pirkt uz rokas. : par 8 eiro vai par 10? Vai jū s to nevarē tu darī t brī vajā laikā ? Izrā dī jā s, ka š eit mū su "priekš niekiem" ir komerciā la interese. Bet ko viņ i iegū st ar vienu pirkumu? Bet cik daudz neapmierinā tu izteikumu no saš utuš iem tū ristiem! Tas kaut kā saburzī ja pasaku Venē cijas uztveri, bet drī z vien tas viss tika aizmirsts.
Mū su ekskursija turpinā jā s: Nopū tu tilts, Dodž u pils, Mazais laukums, Svē tā Marka bibliotē ka, Sv. Marka laukums, skaists laukums, bet kaut kā tukš s, varbū t tā pē c, ka ir ļ oti liels? Marka katedrā le ir ā rē ji ļ oti skaista, atkal ž ē l, ka netikā m iekš ā , kā tas biež i notiek pilsē tu apskates tū rē s: nav laika. Pē c tam mums bija izvē le: iet tā lā k ar gidu vai staigā t paš iem, un tā kā pa Lielo kanā lu gā jiena nebija, tad nolē mā m iet paš i.
Nopirkuš i biļ etes uz ū dens tramvaju, devā mies ceļ ojumā , bija lieliski, mums ļ oti patika š is brauciens: kuģ ojā m zem tiltiem, apskatī jā m senlaicī gas celtnes, gar pilī m un laukumiem, garā m neskaitā mā m kafejnī cā m ar visuresoš iem tū ristiem. Un daž ā du izmē ru, krā su un krā su laivas un gondolas kuģ o š urpu turpu! Atgriež oties, mē s vienkā rš i devā mies pastaigā , kur vien skatā mies acis, un nonā cā m kaut kur netā lu no Lagunas. Atradā m tur mazu restorā nu, iekosā m, protams, picu, jo tomē r esam Itā lijā . Bija garš ī gi un nebija dā rgi, nu, bijā m mazliet patā lu no centra. Tad mē s mazliet apmaldī jā mies, jo. š ajā pilsē tas daļ ā nebija norā des uz Marka laukumu, uz citiem laukumiem - jā , bet ne uz mums vajadzī go. Vienu vai divas reizes pajautā juš i, kur mums vajadzē tu doties, mē s atradā m vajadzī go virzienu. Pamanī ju, ka Venē cijā , kā nekur citur, ir tik daudz veikalu ar juvelierizstrā dā jumiem, nu, burtiski uz katra soļ a. Mums ir jā izsaka cieņ a, skaisti rotā jumi, daudz Murano stikla un daudzveidī gs dizains. Mē s devā mies uz zī molu veikaliem un boutique, nu, cenas tajos, attiecī gi, Venē cijas.
Mums nebija laika braukt ar gondolu, un mums nebija laika darī t daudzas citas lietas, bū s iemesls atgriezties vē lreiz!
Ko lai saka, vai mums patika Venē cija? Jā , man patika, bet ne tā , ka: Ah! Un elpa apstā jā s. Es to nesalī dzinā tu ne ar Amsterdamu, ne Sanktpē terburgu, man š ī s 3 pilsē tas ir pilnī gi atš ķ irī gas, un skaistā kā no tā m man ir Sanktpē terburga.
Nu jau vakars, pulciņ š pulcē jā s laivā , Venē cija, uz redzē š anos! Katra pilsē ta, kuru apmeklē jā m, atš ķ iras no citas ar kaut ko ī paš u, piemē ram, Piza - Pizas tornis, Sjē na - katedrā le un lauka laukums, un vislabā k mums patika Roma!
Atkal pā rgulē jā m skaistā ko Alpu krustojumu, jo atkal bija nakts. Kopumā bijā m ļ oti apmierinā ti ar braucienu, katru reizi, kad nokļ ū sti Itā lijā , tu atklā j sev ko jaunu un interesantu. Ja iespē jams, brauksim uz citā m pilsē tā m!
