"Visi ceļi ved uz mūžīgo pilsētu Romu"
Mū su Itā lijas ceļ ojuma treš ā diena ir ceļ ojums uz Romu!
Roma – ar ko š is vā rds asociē jas? Manu acu priekš ā ir attē li no grā matā m un vē sturiskā m filmā m: tas ir pā vests un Vatikā ns, tas ir Panteons, tas ir Cē zars un Marks Antonio, tas ir Mikelandž elo un Rafaels un daudz kas cits.
Agri no rī ta dodamies ceļ ā , braucam uz Romu 4 stundas, gids izdara visus nepiecieš amos paziņ ojumus: pieturas, tualetes, pauzes, pā rsē š anā s. . . un pirmajā brauciena daļ ā novē l visiem labu miegu, lai uzkrā tu spē kus. ekskursijā m Romā . Nolē mu, ka negulē š u, paskatī š os uz dabu aiz autobusa loga, ejam pa Apenī niem, augš ā un lejā , ainava viena par otru skaistā ka: aizas, kalnu upes, tuneļ i. . . Autobuss ir kluss, gandrī z neviens savā starpā nerunā un padodas vispā rē jam noskaņ ojumam, arī es aizmiegu. Stop, mē s jau esam pagā juš i lielā ko daļ u ceļ a, un par pā rē jo gids sā k savu stā stu par Romu, kas tad beigsies tikai pulksten 20-21. Viņ a kā rtē jo reizi pauda nož ē lu, ka viņ ai nav lī dzi ierakstī š anas ierī ces: viss ir tik interesanti: Musolī ni un viņ a svī tas valdī š anas laiks, faš isms Itā lijā , Vatikā ns un pā vesti, pirmā akmens likš anas vē sture Sv. Pē tera katedrā le utt.
Atbraucā m, vispirms dodamies uz Vatikā nu, uz Pē tera laukumu. Viņ i jau iepriekš brī dinā ja, ka pie ieejas Vatikā nā un pē c tam katedrā lē notiks skrī nings, piemē ram, lidostā : bez dakš ā m, naž iem, nagu vī lē m, pincetē m utt. Visa grupa bez kavē š anā s iziet apskati un esam laukumā . Mans Dievs, kas tas ir? Viss laukums ir piepildī ts ar cilvē kiem: tū risti, svē tceļ nieki, budisti. kā dā valodā . Kamē r ar austiņ ā m tiek risinā ti organizatoriski jautā jumi, paskatā mies apkā rt. Lielo cilvē ku pū ļ u dē ļ pat nav skaidrs, vai platī ba ir liela vai nē , ī paš u oriģ inalitā ti tai pieš ķ ir abā s pusē s puslokā stā voš ā s kolonā des. Katedrā les apmeklē jums tiek pā rcelts uz kā du laiku un dodamies uz suvenī ru veikaliem, vē lā k tam nebū s laika. Vienā no veikaliem runā krieviski un tas ir patī kams pā rsteigums. Š eit viss ir tā pat kā visur citur: grā matas, pastkartes, kalendā ri, magnē ti, glā zes, krusti un visā das citas lietas. Beidzot cilvē ki laukumā pamazā m izklī st un mē s ejam uz rindu, lai ieietu Katedrā lē . Rinda milzī ga, bet kustas ā tri, kā rtē jo reizi skrī nings, face control: bez plikiem pleciem un ī siem svā rkiem. Ejam garā m Svē tajā m durvī m, kuras tiek atvē rtas tikai jubileju laikā , un pa kā dā m citā m durvī m ieejam pasaulē lielā kajā katedrā lē . Ieejot katedrā lē , acī s uzreiz nekrī t iespaids par tā s milzī gumu, pamazā m, bet cik daudz tur ir: skulpturā las grupas un atseviš ķ as skulptū ras, koka krucifiksi, kolonnas, skaisti apgleznotas velves, bronzas nojume virs pā vesta altā ra, Pē tera kaps, krā sainas vitrā ž as, uz vienas no tā m attē lots Svē tais Gars balož a formā un, protams, Katedrā les kupols, Mikelandž elo ģ ē nija š edevrs. Gā jā m pa kreisi, tad taisni, tad atkal pa kreisi, tad pa labi, devā mies uz gida izsaukumu, citā di ar tik daudziem cilvē kiem varē ja vispā r apmaldī ties. Tā vienkā rš i ir lielā kā un skaistā kā no visā m katedrā lē m, kuras esmu redzē jis un apmeklē jis.
Jā piebilst, cik jaukas ir š ī s austiņ as: nav nepā rtraukti jā skatā s ar gida acī m, lai neatpaliktu no grupas. Jū s viņ u pastā vī gi dzirdat, varat kaut kur apstā ties, nofotografē ties, bet neko nepalaiž at garā m, dzirdat visu, ko stā sta gids, un viņ š pastā vī gi orientē jas, kurā virzienā dodas, un kam jā pievē rš ī paš a uzmanī ba un ko redzē t vispirms. Austiņ u priekš rocī bas ietekmē s arī vē lā k, pilsē tas apskates laikā : “. . . š eit jū s sasniedzat krustojumu un pagriezieties pa labi, bū s gā jē ju pā reja, ejiet pā ri lē nā m, es jū s visus tur gaidu”...tas, kurš iet 30-50 metrus tā lā k, joprojā m neredz aiz sevis krustojumu, bet viņ š jau zina, ka tas kaut kur bū s, un tur viņ am jā griež as pa labi. Ļ oti ē rti, visas 5 dienas neviens nekur nebija pazudis. Gids vienmē r gā ja pa priekš u, un grupas eskorts ar sarkanu karogu aiz vai gandrī z aizmugurē , atseviš ķ os gadī jumos arī priekš ā , norā dot virzienu, bet tas ir tad, kad bez austiņ ā m.
Tad dodamies uz Castel Sant'Angelo, uz š o majestā tisko kapa pieminekli, nav laika, iepazī stamies tikai no ā rpuses. Pirmais iespaids ir neieņ emams cietoksnis (saglabā jies no neatminamiem laikiem), lai gan tas tika iecerē ts kā mauzolejs imperatora Adriā na mirstī gajā m atliekā m. Pils augš pusē atrodas Erceņ ģ eļ a Miķ eļ a statuja. Gids daudz stā sta par pili, par iekš telpā m, sī kajiem kambariem, centrā lajā m zā lē m, Eņ ģ eļ u galmu....Ž ē l, ka nesanā ca pamaldī ties iekš ā , varbū t citreiz. Uz krā š ņ ā Svē tā Eņ ģ eļ a tilta, ko rotā.10 eņ ģ eļ u statujas, pā rejam uz otru upes krastu un virzā mies uz Piazza Navona. Kamē r filmē jā m visas statujas, grupa jau bija devusies uz priekš u, tač u mē s neapmaldī jā mies: mums nepā rtraukti tika sniegta informā cija: ejam taisni, š ķ ē rsojam ielu, griež am pa kreisi utt. Jo vieni pie tilta piebremzē , kā mē s, citi pie skatlogiem, bet nekad nezini, kur, un, pateicoties vispā rī gai informā cijai, vienmē r zini, kur braukt. Man ļ oti patika tilts, es bū tu tur palicis ilgā k, un skats no tilta uz pili ir pavisam cits, bet nav laika, nav laika.
Navonas laukums kā iegarens taisnstū ris ar trim dekoratī vā m strū klakā m: Č etru upju strū klaku, Moor strū klaku un Neptū na strū klaku. Atkal uz laukuma ir neskaitā mi daudz tū ristu, nav iespē jams nofotografē t pieklā jī gu bildi, lai neviens netraucē : kā dam roka vai galvas daļ a noteikti bū s kadrā . Š eit ir daudz mā kslinieku, kas pā rdod savas gleznas, pat ne sliktas. Visas š ī s vietas sauc par "baroka Romu". Tagad tuvojamies Panteonam ar Itā lijas karaļ u un glezniecī bas karaļ a Rafaela kapenē m. Panteona fasā des kreisā puse tika restaurē ta, tač u tas mums netraucē ja novē rtē t templi pē c nopelniem.
Visi ir noguruš i, beidzot pirmā pauze. Un š ajā laukumā varē ja visu dienu uzkavē ties kafejnī cā pie kafijas tases: lai kā rtī gi apskatī tu strū klakas, vē rotu tū ristus, nofotografē tu pieklā jī gi, baudī tu saldē jumu, lū k, mē s baudī jā m saldē jumu, š is ir vienī gais lieta, ko paspē jā m izdarī t pā rtraukumā , un atkal ceļ ā , tā lā k, lai iepazī tos ar Romu.
Pē c tam apmeklē jam Minervas templi, kura izskats neizceļ as ne ar ko superoriģ inā lu vai ī paš i pievilcī gu. Par to jau rakstī ju sava stā sta pirmajā daļ ā , tas jau ir novē rots citā s Itā lijas pilsē tā s. Bet iekš ā viss ir ļ oti bagā tī gi dekorē ts, ir daudz mā kslas darbu, tieš i š eit stā v Mikelandž elo statuja "Kristus pie krusta". Kapenes, daudzas gleznas, piemē ram, Dievmā tes Debesbraukš ana – to es atceros. Bet galvenais, ar ko š ī baznī ca kļ uva slavena, bija ekskomunikā cijas procesi utt (grā fs Kaljostro un Galilejs Galilejs).
Mū su ceļ š turpinā s uz Trevi laukumu ar tā grandiozo un slaveno Romas strū klaku – Trevi strū klaku. Tomē r strū klaka ir ļ oti neparasta, tā pat kā viss Romā . Strū klaka ir dekorē ta ar daž ā dā m statujā m, no kurā m galvenā ir Neptū ns. Aiz strū klakas atrodas Poli pils fasā de. Pastā v uzskats, ka tas, kurš iemetī s monē tu strū klakā , atkal atgriezī sies Romā . Un atkal tū risti, tū risti, tū risti...jū s nevarat izspiesties, jums gandrī z jā stā v rindā , lai kaut kā noņ emtu š o strū klaku.
Š eit mums ir vē l viena pauze. Mums tiek parā dī ta neliela un, manuprā t, ne dā rga picē rija, kurā pica tiek pā rdota pē c svara un maksā.1, 20 eiro par 100.00 gramiem. Pē c atpū tas dodamies uz Piazza Venezia. Uz tā s esoš o Venē cijas pili paš i itā ļ i uzskata par neglī tā ko ē ku visā Romā , un kas viņ iem tajā nepatī k? Varbū t tā pē c, ka Musolī ni savas runas teica no š ī s pils balkona? Un man patika, kā arī viss, ko esam jau paspē juš i redzē t Romā . Pa ceļ am uz š o laukumu aizbraucā m uz pā ris baznī cā m, tagad pat neatceros nosaukumu, viena no tā m bija jezuī tu baznī ca. Viņ i staigā ja pa pili tikai apkā rt, pat pa kā pnē m nebija iespē jams uzkā pt nedaudz augstā k, viss bija bloķ ē ts. Tā lā k
Kapitolija kalns, tā virsotnē atrodas laukums, kas izveidots pē c tā paš a Mikelandž elo ģ eniā lā projekta. Uz š o laukumu ved 2 kā pnes, protams, uzkā pā m pa saudzī gā ko, un visi jau bija noguruš i. Š ī ir tā sauktā "senā Roma". Š eit atrodas Senatoru pils, Konservatī vo pils un Jaunā pils, tagad ir muzeji ar bagā tī gā m mā kslas darbu kolekcijā m. Atkal papildlaika trū kuma dē ļ š os muzejus neapmeklē jā m, tač u mums par tiem daudz stā stī ja. Tur ir slavenas statujas, piemē ram, slavenā statuja kā Romas simbols - Kapitolija vilks, dvī ņ u brā ļ u Romula un Remusa figū riņ as, Rubensa un Karavadž o gleznas, citus mā ksliniekus neatceros, tikai vā rdus nav. plaš i pazī stams. Tur glabā jas arī imperatora Marka Aurē lija statujas oriģ inā ls, un tā s kopija atrodas laukuma centrā . Mū su gids, nu, tikai neizsmeļ ams zinā š anu avots, stā stī ja daudz ko tā du, ko nevar atrast grā matā s.
Un mums priekš ā ir Romas forumi un Kolizejs. Sā ka kļ ū t tumš s, tā pē c ar mū su amatieru aprī kojumu nesaņ ē mā m pienā cī gas fotogrā fijas. Mē s devā mies tā lā k un apstā jā mies pie skatu laukuma. Skatoties no augš as uz visiem š iem senajiem forumiem, š ķ iet, ka laiks š eit ir apstā jies, un atkal atmiņ ā uzpeld bildes no filmā m: gladiatoru cī ņ as, tikš anā s un pā rbaudī jumi. . . Jū lijs Cē zars. . . Marks Antonio...leģ enda Romula un Remes...Imperators Konstantī ns...Imperators Tits.... dieviete Venera un...un...un...Nav iespē jams visu uzskaitī t. Tur lejā varē ja nopirkt biļ etes un apskatī t visas arkas un piļ u un tempļ u paliekas, nu atkal - nav laika. Š eit atgrieztos vairā k nekā vienu dienu! Kļ ū st tumš s, lē nā m dodamies lejā no kalna, turpinot fotografē t visu apkā rtē jo un dodamies Kolizeja virzienā . Iekš ā netiekam, š ī vizī te tiek pā rcelta uz nā kamo Romas apmeklē jumu, kā jau ierasts, nav laika. Dzirdam par Konstantī na arku, par Nerona valdī š anu, Flā vija amfiteā tri (Kolizeju), par ieeju un izeju sistē mu, par pazemes koridoriem. . . Autobuss jau mū s gaida, bet mē s ne. gribu aizbraukt. Š ī ir pirmā pilsē ta Itā lijā , no kuras es nemaz negribē ju braukt prom. Joprojā m ejam garā m daž iem tempļ iem un baznī cā m, garā m muzejiem un strū klakā m, mū su nenogurstoš ais gids stā sta par visu pa ceļ am, bet maz kas jau ir nogulsnē jies atmiņ ā : tik daudz iespaidu, emociju, informā cijas. . . vē lā vakarā ierodamies plkst. viesnī ca, viena vē lme: gulē t, jo rī t jauna ekskursiju diena, mū s gaida Piza un Florence.
