Lielas pilsētas, tukši vilcieni

04 augusts 2016 Ceļošanas laiks: no 02 Aprilis 2016 ieslēgts 16 Aprilis 2016
Reputācija: +1643
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Ideja apmeklē t Itā liju 2016. gada pavasarī radā s 2015. gada vasarā (pē c atgrieš anā s no Š veices-Francijas), iespē jams, ne tikai man - pirmajā s nedē ļ ā s pē c atgrieš anā s no ceļ ojuma visgrū tā k nosē dē t uz vietas. - Es vē los atvē rt jaunas pilsē tas un valstis. It ī paš i tā pē c, ka Itā lija man praktiski nebija atvē rta: pirms 7 gadiem autobusa tū re aizņ ē ma daž as stundas uz Dž enovu un Paduju, un 2014. gadā es vienu dienu kuģ oju no Horvā tijas uz Venē ciju. Apstā kļ i toreiz veicinā ja: dolā rs un eiro sasniedza stabilu, kaut arī augstu stā vokli, Kijevas-Milā nas biļ etes joprojā m bija saprā tī gā s robež ā s - aptuveni 2800 UAH (110 eiro) par RT un bija stabilitā te darbā . Tomē r, tuvojoties Neatkarī bas dienai (24.08), biļ etes no akcijas cenā m uz maniem galamē rķ iem sā ka ā tri pazust, un nā kamā cena pē c akcijas jau bija 5100 UAH (195 eiro), vietnei nebija laika ņ emt, bija jā sazinā s ar TA.


Viņ iem izdevā s noķ ert 3860 grivnas (147 eiro), monitoru zem maniem datumiem pirms brauciena nebija. No pirkuma dienas lī dz lidojumam pagā ja 7 mē neš i un 10 dienas…

1. diena. Izbraukš ana 02.04. 2016. Marts Kijevā likā s auksts, temperatū ra ap 0, ar retu iesilš anu, tā pē c aktuā ls bija jautā jums par bagā ž ā esoš o lietu skaitu. Arī Itā lijas laikapstā kļ i (pē c laika prognož u vietnē m) aprī ļ a pirmajai pusei stabilitā ti nebojā ja, dodot diennakts diapazonu no +9 lī dz +26 C. Tā pē c nolē ma pā rapdroš inā t, ņ emot lietas daž ā diem laikapstā kļ iem, rezultā ts bija daudz. Atceļ ā uz š o atbildē jā m ...2. aprī lī , agrā aukstā rī tā (t = +2 C) devā mies uz Borispiļ u. Viņ i lidoja ar standarta Boeing 737-800, pacē lā s un nolaidā s pē c grafika. Milā nas lidosta ī paš i nesajū sminā ja, ja neskaita pā rā k ilgu (~ 20 minū tes) bagā ž as gaidī š anu.

Pilsē tā , proti, Centrā lajā stacijā , sasniedza lidostas autobusu (8 eiro, atieš ana ik pē c 20 minū tē m, neatkarī gi no ietilpī bas, atš ķ irī bā no Kijevas Sky Bus, kas kursē no Borispiļ as uz Kijevu kā pilns. ) (Milā na jau bija Gadā pavasara karstums, lai arī drū ms, viss uzziedē ja. Vilciens uz Florenci pie mums 16:35 (paņ ē ma biļ eti 08.12. 2015 par 38 eiro no diviem, firma "Italotreno"). Tā tad bija apmē ram pusotra stunda brī vais laiks. “Milano Centrale” ir monumentā la milzī ga daudzlī meņ u ē ka, celta 20. gadsimta 30. gados, ar lielu skaitu konditorejas izstrā dā jumu, ā trā s ē dinā š anas, veikaliņ u, suvenī ru, integrē ta ar metro staciju.

Informā cija par mū su vilcienu parā dī jā s uz tablo 15 minū tes pirms atieš anas, vilciens bija savienojums Turī na-Salerno, pē dē jais man asociē jā s ar Itā lijas dienvidiem, siltumu un kū rortu kopumā J. Garastā voklis uzreiz pacē lā s!


Vilciens sā kotnē ji apbraukā ja Milā nu, pā rsvarā guļ amrajonus, bet tomē r izdevā s radī t kā du iespaidu par pilsē tu. Daudzstā vu ē kas (6-8 stā vi) pā rsvarā ir vienstā va, uzstā dī jumu blī vums ir ļ oti liels, bet visas mā jas ir dekorē tas ar flī zē m ar jaukiem rakstiem, kas nez kā pē c nekrī t nost, lai gan mā jas ir skaidri redzamas vairā k nekā desmit gadus. Vilciens brauca ar ļ oti labu ā trumu (280-300 km/h), tā pē c aina aiz loga mainī jā s ļ oti ā tri. Tikai 50 km no Milā nas jau ir sā kuš ā s iekoptas fermas, ļ oti solī das teritorijas.

Neskatoties uz vidē jo drū mumu, varē ja redzē t, ka ar speciā liem tī kliem nosegtos stā dī jumus it kā apgaismoja liels skaits mazu baltu gaismiņ u...Atziņ a, ka redzu vī nogas ziedam, neatnā ca uzreiz. Man nez kā pē c likā s, ka š ī parā dī ba notiek tikai maijā -jū nijā , bet Itā lijas ziemeļ i atrodas nedaudz citā klimata joslā.

Vilciens brauca gandrī z ar ekspresi, bez pieturā m, tā lu no apdzī votā m vietā m. Virs vienas no tiem viņ š ieraudzī ja paceļ amies milzī gu Boeing ar raksturī gu uzrakstu "Ryanair", ceļ otā ja intuī cija lika domā t, ka Boloņ ai jā bū t kaut kur tuvu. Š ī sajū ta mani nepievī la - pē c 10 minū tē m vilciens sā ka samazinā t ā trumu un iebraukt tunelī , kas pē kš ņ i izrā dī jā s stacija "Bologna Centrale" (satikā m viņ u atceļ ā , stacija ir vairā k nekā neparasta, pat Itā lijai).

Starp Boloņ u un Florenci ejam garā m vairā kiem tuneļ iem, no kuriem izejam, kā jau bija paredzē ts, zemu pakalnu ieskautā ielejā . Laipni lū dzam Toskā nā ! Florencē ierodamies 18:20. No visā m stacijā m, kuras apmeklē ju š ajā ceļ ojumā , man visvairā k patika Florence.

Tī rs, kopts, ar milzī gā m melnbaltā m vintage fotogrā fijā m pie sienā m, ar minimā lā m tirdzniecī bas vietā m, diezgan lielu uzgaidā mo telpu un tradicionā lo biļ eš u kasu pieejamī bu pieredzē juš iem ceļ otā jiem. Tā nu dodamies uz stacijas laukumu. Grū ti aprakstī t pirmā s sajū tas no redzē tā . Autentiskas viduslaiku ē kas pasteļ toņ os ar plakaniem dakstiņ u jumtiem uz š aurā m ieliņ ā m, baznī cu smailē m un kupoliem, maziem robainiem torņ iem, zemapziņ ā meklē jot mū sdienī guma pazī mes (bet izņ emot mū sdienu ekobusus pagaidā m neko nemanu).


Nokļ uvā m ī stā viduslaiku Itā lijā , kas daž u gadsimtu laikā ir mainī jusies minimā li un ir tikai nedaudz izrotā ta tū ristiem, bet izrotā ta tieš i par tik, cik mums netrū kst, bez pretenciozas dū š as. Mū su viesnī ca Kursaal & Ausonia atrodas uz via Nazionale (kā es pamanī ju no š ī brauciena caur Nazionale un Piazza Repubblica atrodas gandrī z katrā Itā lijas pilsē tā ), aptuveni 400 metru attā lumā no stacijas.

Mē s ejam pa neticami š aurā m ietvē m, ne platā kas par 1 metru, divi pretimbraucoš ie tū risti ar koferiem, lai izklī dinā tu, patieš ā m ir problē ma, no vienas puses, tikai daž us collas no jums, braucot automaš ī nu straumei, un no otras, arī daž as collas - pilsē ta plaukst, kafejnī cas, veikali, frizē tavas, vietē jie sazinā s, gandrī z katrā ieejā karā jas zī me ar viesnī cas nosaukumu. Man tas pē dē jais ir kaut kā neparasts, kur dzī vo cilvē ki, ja katras durvis uz mā ju ir viesnī ca?

Kā izrā dī jā s, viss ir daudz vienkā rš ā k: visos manos daž os iepriekš ē jos braucienos man nā cā s apmesties tikai viesnī cā s, kas aizņ em atseviš ķ u ē ku vai vismaz atseviš ķ u ieeju. Itā lijā , kā izrā dī jā s, viss ir daudz vienkā rš ā k: par viesnī cu var uzskatī t vienu vai vairā kus apvienotus un pā rbū vē tus dzī vokļ us dzī vojamā ē kā.

Lī dzī gi sanā ca ar mū su "Kursaal & Ausonia" - viņ i aizņ ē ma pusi no otrā stā va un visu treš o vecā daudzdzī vokļ u mā jā . Istabu dabū jā m otrajā stā vā (netiek ņ emts vē rā ieejas lī menis ieejas stā vā , proti, pirmais stā vs faktiski ir otrais, tā tad otrais un treš ais - mū suprā t ir treš ais un ceturtais). Mē s dabū jā m istabu otrajā (rezervē jot "kluss" - domā ts ar logiem uz pagalmu, ne pā rā k trokš ņ ainu ielu) stā vā , un augš stā vā bija reģ istratū ra un restorā ns. Normā las platī bas istaba ar svaigi izremontē tā m, antī kā m mē belē m, bet gultas ar jauniem matrač iem.

Cenas / kvalitā tes attiecī ba ir diezgan atbilstoš a (228 eiro par Twin ar brokastī m un pilsē tas maksu par 3 naktī m), lī dz pilsē tas vē sturiskajam centram ne vairā k kā.15 minū tes. Lifts ir ļ oti tuvu, bet to nevar dzirdē t.


Vienī gais mī nuss - vā ja telpu skaņ as izolā cija no gaiteņ a, mū su kaimiņ i bija ķ ī nieš i, kas nā k pē c 24:00, tā pē c iespaidi joprojā m ir tā di paš i...Kamē r mē s tur nokļ uvā m un iekā rtojā mies, laiks, protams, tuvojā s 20:00. apmeklē jot Itā lijā populā rā kā tī kla "Conad" veikalu (atrodas mū su ielā pusceļ ā uz staciju, atvē rts lī dz 21-00), lai gan, kā izrā dī jā s, gandrī z pretī bija neliels pā rtikas veikals (tirgotā ji - vjetnamieš i vai filipī nieš i ), un nedaudz tā lā k - ķ ī nieš u nieku veikals "viss par 1 eiro", bet tur ir itā ļ u pā rdevē ja Dž .

2. diena.

"Tradicionā lā s itā ļ u brokastis" sastā v no liela skaita saldumu (vairā ku veidu kruasā ni, ievā rī jumi, cepumi, kū kas, augļ i) un tikai 1 veida siera un desu š ķ ē les. Siltie ē dieni (omlete, vā rī tas olas, desiņ as) netiek nodroš inā ti. Ir pieejami jogurti, piens, sviests un sulas. Kafija - vienkā rš i pē c definī cijas Dž.

Š is produktu komplekts bija pieejams absolū ti visā s mū su marš ruta viesnī cā s, zvaigznī tes no 0 * lī dz 4 *, tā pē c es neatgriež os pie viesnī cu brokastu tē mas. Iespē jams, tas ir vietē jā s tū risma kontroles institū cijas apstiprinā ts standarts, tikai nevaru izskaidrot tā du vienprā tī bu. Vienī gais, ka Venē cijā brokastis netika paņ emtas, tā pē c nevaru spriest par tā s iespē jamā m vietē jā m ī patnī bā m.

Pē c brokastī m dodamies iepazī ties ar pilsē tu. 100 metru attā lumā no mū su viesnī cas atrodas viena no Florences apskates vietā m - milzī gais senais Sanlorenco tirgus.

Perimetru no visā m pusē m ieskauj suvenī ru, ķ ī nieš u patē riņ a preč u un ā das izstrā dā jumu rindas, kas ir viens no slavenā kajiem Florences suvenī riem.

Florences meistaru asmeņ i (un pilsē tas ģ erbonī attē lots tuvcī ņ as ierocis ar raksturī gu zī molu lilijas formā ) netika novē roti, lai gan var bū t specializē ti š ā da profila veikali, piemē ram, Toledo, Spā nija. Agrā k vē l nav atvesti diezgan forš i, vienas dienas autobusu tū risti, kuri atbrauca iepriekš ē jā dienā (tā pat kā mē s) nedaudz vairā k, lai varam bez až iotā ž as izpē tī t pilsē tas vē sturisko daļ u. Pamazā m nonā kam pie pilsē tas vizī tkartes – Katedrā les. Š ī majestā tiskā ē ka ar no tā lienes redzamu kupolu, kas izklā ta ar baltu un zaļ u marmoru, nesagatavotiem tū ristiem ir ī sts kultū rš oks.


Vē l viens š oks š ajā dienā mums bija vieglatlē tikas sacensī bu norise pilsē tas centrā , ieskaitot aizsegu un katedrā li. Protams, tika bloķ ē ta piekļ uve katedrā lei, Baptistery un Campanile. Uz ielas. Rikoli mē s izejam uz ielas. Tornabuoni, kur saskaņ ā ar atsauksmē m daudzi lē ti veikali.

Bet no atklā tā (svē tdiena) ir tikai Benetton, kas, kā zinā ms, nav lē ts. Teritorija š eit nav ī paš i tū ristiska, tā pē c caur Strozzi (skatoties uz Palazzo Strozzi un atpū š oties tā s mazajā pagalmā ) dodamies uz Republikas laukumu (Piazza Della Repubblica). Izeja ir caur skaisti dekorē tu arku un ielu. Strozzi attiecī bā pret Republikas laukumu ir eja. Starp citu, ejas un arkas ir ļ oti izplatī tas daudzu Itā lijas pilsē tu senajos apgabalos (redzams Romā , Neapolē , Milā nā ). Republikas laukums š ķ iet pilsē tnieku atpū tas vieta, daudz soliņ u, bē rnu franč u karuselis, apkā rt daudz kafejnī cu.

Tad caur Romu virzā mies uz upi. Nā kamajā laukumā atrodas Jaunais tirgus (Mercato Nuovo), galvenais klā sts - ā das izstrā dā jumi, kā arī viena no Florences simboliem - mež acū kas skulptū ra, kuras mutē tū risti nejauš i ieliek monē tas. Pē c tam pagriež ot uz ielas.

No Vacchereccia paveras skats uz Piazza Signoria, kur atrodas arī pā rē jā s Florences pē rles – Palazzo Veccio ar robainu jumtu, kas vainago Pulksteņ a torni, kā arī Galleria Degli Uffizi (Ufici galerija), kas slavena ar renesanses glezniecī bas un tē lniecī bas š edevriem. Uz ielas vē l 03.04. 2016. gada aprī ļ a pirmajā svē tdienā un katra mē neš a pirmajā dienā (izņ emot 1. maiju) ieeja Galerijā ir bez maksas (pā rē jā s dienā s biļ eš u cena ļ oti solī da - 16.50 eiro). Protams, kā rta. Pagā ja minū tes 40. Pa š o laiku paspē ju aizskriet uz tuvā ko kafejnī cu pē c minipicā m (4 eiro/gab. ).

) Klausī tā ju rindā no visas pasaules ir itā ļ u studentu grupas, tač u neviens neskandalizē un nemē ģ ina tikt cauri rindai, visas Eiropas kultū ras ziņ ā . Iespē jams, tā pē c, ka bruņ oti karabinieri izpilda pavē li (tā pat pie Santa Maria del Fiore katedrā les), un tuvumā ir bruņ umaš ī nas. Pie ieejas tiek izdalī tas bezmaksas biļ etes, un lietas tiek nodotas caur skeneri. Nav pamata aprakstī t Office galeriju, tā vienkā rš i ir jā redz.


Senā kā s mā jas svī ta ar koka griestiem un griestiem palī dz pilnī bā ienirt viduslaikos. Bet, neskatoties uz to, muzejā ir moderns lifts, uz jumta – terase ar skaistiem skatiem un kafejnī ca. Kopumā muzejs pavadī ja trī s stundas, atpakaļ ceļ š , protams, caur dā vanu veikalu. Izejiet caur otru spā rnu uz ielas. Lamberteska. Tā tad vē l ē rtā k – tuvā k Ponte Veccio tiltam. Fotogrā fijas uz tā s fona no š ī krasta nav ī paš i ē rtas promenā des š aurī bas un lielā tū ristu skaita dē ļ.

Tilts ir pilns ar suvenī ru veikaliem un veikaliem. Uz vienas no perpendikulā rajā m ielā m pamanā m ļ oti interesantu objektu - soliņ u milzī gas karotes formā , kā arī ē kas fasā di, kas piekā rta ar daž ā da izmē ra karotē m. Ideja nav lī dz galam skaidra, acī mredzot planē tas derī go izrakteņ u izsī kuma dē ļ . Mā ja ar karotē m uz fasā des, starp citu, viesnī ca.

Ejot pa apkā rtē jā m ielā m atrodam "Gelateria self-service", cenas par to paš u loto (saldē jums) iespaidī gas - 8 eiro par trī s veidu miksu. Saprotam, ka esam pa tū ristu taku (100 metri lī dz pilsē tai un tikpat daudz lī dz Ufici) un cenas nav gluž i adekvā tas. Republikas laukumā (pretī H&M) atrodam brī niš ķ ī gu kafejnī cu-konditoreju (par skaistumu liecina pagrieziens uz ielu), kur 3 daž ā du veidu sajaukums maksā s 3.50 E. Garš a izcila. Ir jau vakars, virzā mies uz viesnī cu, protams, savā dā k.

Nonā kam Akadē mijas galerijā un Sv. Marka laukumā (joprojā m ticē ja, ka š ie objekti ir tikai Venē cijā : -)). Teritorija ir pā rsteidzoš i maz tū ristu, vienkā rš i izbaudiet skaistumu. Sasniedzam viesnī cu no otras puses, caur Piazza della Indipendenza. Laukuma lielajā s puķ u dobē s vietē jie pusaudž i nekautrē jas uzspē lē t futbolu, vā rtu vietā - koki un mugursomas. Gandrī z kā es pirms 20-25 gadiem manā vecajā , bet ļ oti zaļ ajā Kijevas J.

Vienī gais autobusa mī nuss - brauc pē c Eiropas standartiem, reti - tikai 3 reizes stundā . Pa ceļ am uz staciju savā via Nazionale atrodam divus diezgan budž etus gan Itā lijai, gan tī kla universā lveikalus - PiazzaItalia un OVS. Tā klejojot pa rajona š aurajā m ieliņ ā m...


Tā lā k mē s atgriež amies mazliet atpakaļ caur Romana (protams, garā m Palazzo Pitti, kas dabiski ir arī slē gts kā Gardens) uz Piazza Santo Spirito. Š eit, pē c atsauksmē m, labas tradicionā lā s Toskā nas ē dinā š anas iestā des. Pusdienas restorā nā Osteria Santo Spirito (2 zupas, salā ti, spageti, 2 vī ni) - 24 eiro. Koperto ir ieslē gts. Tad atkal atrodam 12. autobusa pieturu un dodamies uz pilsē tas labā ko skatu laukumu – Mikelandž elo laukumu. Ar Dā vida Lielā autora skulptū ru. Ceļ š ir ļ oti stā vs, daudz parku un privā tu villu. Atš ķ irī bā no kreisā krasta Florences labā krasta daļ a noteikti ir vairā k kalnaina, mež aina un parkota. Brauciet no krastmalas apmē ram pusstundu.

Ir jau vasarī gs karstums (> 25°C), skati uz pilsē tu iespaidī gi! Ir arī pietiekami daudz tū ristu un suvenī ru punktu. Fotosesijai uz pilsē tas un apkā rtē jo kalnu fona pietika ar aptuveni 30 minū tē m. Atgriezī simies pie divpadsmitā , protams cits marš ruts.

Atgrieš anā s marš ruts ved cauri salī dzinoš i modernai pilsē tas daļ ai: Ponte San Niccolo - Viale Giovanne Amendola - Piazza Cesar Beccaria - Viale Antonio Gramasci - Piazza della Liberty - Viale Spartaco Lavagnini - Viale Santa Caterina d’Alessandria. Mē s ejam uz laukumu. . Neatkarī ba, brauca 30 minū tes. Atpakaļ ceļ ā bija kontrolieri, noķ ē ra daž us indopakistā nas izskata "zaķ us".

4. diena. Š odien pā rcelš anā s uz Romu. Vilciens nav ī paš i agrs (atieš ana 12:33, ieraš anā s 14:05, biļ etes cena 19 eiro, atkal "ItaloTreno" pirkta 11.12. 2015), viesnī ca laipni piekrita pagarinā t izrakstī š anos lī dz 11:30. Pā rgā jiens bija ī ss, maš ī na bija apmē ram 60% pilna. Romā labā kā s viesnī cu cenas atrodas netā lu no Centrā lā s dzelzceļ a stacijas Termini vai guļ amrajonu tuvumā.

Izvē lē jā s viesnī cu "Luce 4 *" 326 E / 4 naktis Twin ar brokastī m, lī dz stacijai ne vairā k kā.100 metri. Apmē ram 150 - lī dz metro stacijai un lielam pilsē tas autobusu un trolejbusu krustojumam. Viesnī ca atrodas vecā ē kā , un tā izskatā s ļ oti eleganta, lai gan daž viet tā ir panī kusi.


11m2 lielajā divvietī gajā numurā , protams, ir š aurs, bet istabas svī ta kompensē neē rtī bas, un pa lielam mē s tajā pavadī jā m tikai nakti. No nopietnajiem mī nusiem - WiFi tikai vestibilā , nav istabu. Pē c apmeš anā s viesnī cā dodamies Kolizeja virzienā . Pirmais iespaids par Romu – esam dienvidu pilsē tā , tī rs gaiss, daudzu palmu un cipreš u ielenkumā . Uz Kolizeju pā rceļ amies uz ielu. Kavur, apkā rtne ir autentiski skaista, lai gan mazapdzī vota, automaš ī nu satiksme ir pieklā jī ga. Mē s ejam garā m nelielam laukumam (atzī mē jā m, ka Itā lijas pilsē tu vecajos viduslaiku rajonos ar zaļ iem apzaļ umotiem spriegumiem) atrodas Santa Maria Maggiore baznī ca. Lai sasniegtu Kolizeju, man bija jā pazemina.

pagriezieties pa labi pie via D. Cardetto, kas pagriež as uz Via Del Colosseo. Pie Arē nas ielas kursē pilsē tas autobusi, tač u grafiks iepriekš nav pē tī ts, lai pie stacijas brauktu lē nā m, maksimums 20 minū tes.

Š ī nav mana pirmā š ā da Arē na, pirms pusotra gada lī dzī gu redzē ju Pulā J. Bet Romas Kolizejs joprojā m ir unikā ls savā veidā un ir viens no galvenajiem Romas simboliem, ja ne galvenais. Arē nu ieskauj pieklā jī ga cilvē ku rinda, kas vē las iekļ ū t iekš ā . , pulkstenis jau ap 16, laiž it kā uz 19, bet es neesmu tā ds senatnes cienī tā js, lai stā vē tu 2-3 stundas rindā . Pē c fotosesijas uz Kolizeja un apkā rtē jo senatnes fragmentu fona (kas ir labi redzams) virzā mies pa ielu augš up. Del Fori Imperiali uz Vitorio Emanuela pieminekli. Piemineklis ir ļ oti pompozs un neviennozī mī gs. Pie kompleksa deg mū ž ī gā uguns un dež urē godasardze. Ieeja bez maksas, tač u jā kā pj pa š ķ ietami nebeidzamā m kā pnē m. Ē kas iekš pusē ir divi muzeji.

Apkā rt ir daudz tū ristu.

Piemineklis stā v uz liela laukuma ar nosaukumu Piazza Venezia (kreisajā pusē ir Venē cijas pils un Sv. Marka baznī ca), ļ oti iespaidī gas fotogrā fijas nā k no laukuma pretē jā gala. Un daž reiz ir pā ri 18:00, tā pē c sā kam meklē t vietu, kur var pavakariņ ot. Saskaņ ā ar likumu apkā rtē jā s ielas ar kafejnī cā m un restorā niem ir saspringtas - vai mazi veikaliņ i vai ē stuves ar ā trā s ē dinā š anas iespē jā m. Uz ielas. 4. novembrī startē atseviš ķ as valsts iestā des. Mē s izejam uz ielas. 24. maijā sasniedzam Kvirinalu pili – tač u tur situā cija nav labā ka par L. Visbeidzot caur Consulta dodamies lejā , lai atdzī vinā tu ielu. Valsts. Vienā no tuvē jā m alejā m atrodam pieklā jī gu kafejnī cu, ar negaidī tu krievu ē dienkarti. Vakariņ as (2 spageti, 1 salā ti "no š efpavā ra", sulas) maksā.22, 50 eiro. Likā s, ka aploksne ir pazudusi, ī paš nieks (aka viesmī lis) atnesa ar roku rakstī tu rē ķ inu uz J lapas, kas noplē sta no klades.


Veicam dzeramā ū dens padevi (tū ristu vietā s ū dens ir nereā li dā rgs, 0.5 litri - 2.5-3.0 eiro), kā arī pē rkam vietē jos kulinā rijas ē dienus, viesnī cas numuriņ a labums ir ledusskapis. Nevaru neatzī mē t š ī veikala ī patnī bu - ieeja un izeja atrodas uz daž ā dā m paralē lā m ielā m, tā pē c, ja vakarā "pē kš ņ i" dodieties uz citu ielu - nebaidieties J. Gandrī z pretī "Konada" (neiespē jami ne pamanī t) uz daudzstā vu biroju ē kas populā rā itā ļ u izdevuma "Corriere della Sport" izgaismota reklā ma, kas atsauc atmiņ ā bē rnī bu, manas atvadas pie televizora, kopā ar "France football", "Kicker", " Marca" utt. Varbū t ir tikai redakcijas norā dī tais medijs

5. diena. No rī ta pē c brokastī m dodamies uz Vatikā nu. Ar to mums palī dzē s autobuss №46, biļ etes tiek pirktas stacijas avī ž u kioskā (1.50 eiro par 60 minū tē m).

Kā jau teicu iepriekš , blakus stacijai "Roma Termini" ir liels transporta mezgls: vairā k nekā.10 autobusu un trolejbusu marš ruti, marš ruta autobusi uz "Fiumicino" un "Ciampino" un, protams, metro stacija. Meklē jamais autobuss ir diezgan reti (apmē ram reizi 20-25 minū tē s, pieturā s nav precī za grafika), daudz pasaž ieru, biļ etes, protams, jā kompostē . Brauc apmē ram 30 minū tes, rī ta laiks, gandrī z sastrē gumstunda, ielā s ir pienā cī gi sastrē gumi. Jums jā izkā pj pieturā Borgo San Spirito. Par Vatikā na tuvoš anos liecina krasais policistu un karabinieru skaita pieaugums, tā lumā mirgojot krā sainos Vatikā na gvardes tē rpos. Burtiski 3 minū š u gā jiens – un esam netā lu no slavenā s kolonā des, kas patiesī bā ir Vatikā na Pilsē tvalsts robež a. Mē s joprojā m redzam laukumā Sv.

Pē tera milzī gais cilvē ku pū lis – laukumā ir rī ta mise, ko tieš i vada pā vests Benedikts XVI.

Pā rejas cauri kolonā dei bloķ ē policija, cilvē ki tiek ielaisti garā m vairā kā m ieejā m. Somas un virsdrē bes tiek izlaistas pa konveijeru, cilvē ki tiek izsaukti ar metā la detektoriem. Laukumā ir daudz cilvē ku, bet nav piesieti, daudzi tautastē rpos un ar karogiem (atzī ti Portugā les, Polijas, daž u Dienvidamerikas valstu pā rstā vji), pā vesta runa tiek pā rraidī ta caur pastiprinā tā jiem, un attē ls tiek rā dī ts uz vairā kiem lieliem ekrā niem. . Svē tā Pē tera katedrā lei Mises (dievkalpojuma) laikā ir slē gta piekļ uve. Neskatoties uz agrajā m stundā m (ap 10:30), ir jau diezgan karsts. Laukuma nomalē atrodas Poste Vatican mobilais pasta furgons. Tradicionā li pē rku pastkarti, ko sū tī t mā jā s piemiņ ai. Cenas: pastkarte ar Vatikā na skatiem 0.5 eiro, aploksne ar zī mogu 1.

20 eiro, pildspalva ar Vatikā na simboliku 2.0 eiro, paka ar Vatikā na simboliku 0.4 eiro.


Kalpojot pastā , uzzinot, kurai valstij man pastmarka vajadzī ga, viņ š angliski pateica, ka arī ir no Ukrainas. Bet garā s rindas dē ļ man nebija laika attī stī t š o tē mu. Bet, tā kā man bija T-krekls ar Ukrainas simboliku, mani dzimtajā valodā sagaidī ja viens no priesteriem, kuru laukumā bija daudz. Viņ a apģ ē rbs nebija raksturī gs UGCC ministriem (neteikš u, ka nekad neesmu apmeklē jis URCC), iespē jams, viņ š pā rstā vē ja kā du no klosteru ordeņ iem, kuru Romā ir vairā ki. Bet masa beidzā s, teritorija sā ka ā tri iztukš oties. Tajā paš ā laikā laukuma labajā pusē sā ka veidoties rinda ar cilvē kiem, kuri vē lē jā s apmeklē t Katedrā li. Viņ i stā vē ja rindā . Mē s nepā rvietojamies ļ oti ā tri.

Mani personī gi visvairā k iespaidoja Mikelandž elo skulptū ra Lielā Pieta (seviš ķ i tā s tapš anas vē stures kontekstā ) un sarkofā gs, kurā apglabā ts pontifs Jā nis Pā vils II. Ieeja Siksta kapelā ir apmaksā ta, negā jā m.

20 eiro, saldē jums - 2.50 eiro, salā ti - 5.50 eiro, makaroni - 5. Atpakaļ otrajā ceļ a daļ ā nolē ma braukt ar liftu, biļ etes netika pā rbaudī tas, lifti kā pš anai un nolaiš anai, starp citu, devā s uz citu katedrā les daļ a. Gandrī z 3 stundas pē cpusdienā izbraucam no Vatikā na, dodamies tā lā k via de Conciliazione, neskatoties uz to, ka tas vairs nav Vatikā ns, Vatikā nā ir daudz vē stniecī bu un misiju, daudzi izkā rtojumi ar suvenī riem un dzeramo ū deni. Atkal atrast pienā cī gu vietu, kur pusdienot, ir problemā tiski. Rezultā tā pusdienojam via de Conciliazione 2/4. Kafejnī ca ir atklā ti tū ristiska, ir galdiņ i ar paš apkalpoš anos, ir apkalpoš ana. Cenas uzpū stas: 2 siltie ē dieni un salā ti ievilkti 32.20 eiro.

Tomē r ir iekļ auts kā ds vietē jais "Vatikā na" nodoklis, 2x2 eiro. Netā lu atrodas Svē tā Andž elo pils (ko nez kā pē c daudzi sauc par Svē tā Eņ ģ eļ a pili). Pilī - muzejs, bet apkā rt neliels, ļ oti jauks parks.

Tajā , starp citu, patrulē kavalē rijas policija. Tas, starp citu, ir raksturī gi visai Itā lijai - zaļ ajā atpū tas zonā transportlī dzekļ u iebraukš ana ir aizliegta, nav izņ ē mumu, pat policijas automaš ī nā m. Atpū š oties parkā , virzā mies pa upes krastmalu. Tibrs, baudot svaigumu, jaunus apstā dī jumus un pā rdomā jot klasiskā s Romas ziedu "mū ž ī gā s pilsē tas" klasiskā s mā jas, nenoteiktu bū vniecī bas gadsimtu. Tilts nosaukts vā rdā Kavura nelielā platī bā š ķ ē rsojam Tibras pretē jo krastu. Vieta ir diezgan tū ristiska - no vienas puses Palazzo Borghese, no otras puses - San Rocco baznī ca, nedaudz tā lā k - imperatora Augusta mauzolejs. Brauciet pa š auro via di Ripetta uz Piazza del Poppolo.


Tautas laukums ir slavens ar savā m dvī ņ u baznī cā m (vienu no kurā m daļ ē ji sedz restaurā cijas vairogi), kā arī nedaudz tā lā k atrodas divas dvī ņ u ē kas, no kurā m pa labi atrodas Leonardo da Vinč i muzejs.

Tū lī t aiz laukuma sā kas ierastie romieš u kvartā li, kas nav tū risti. Te ir arī moderna izskata romieš u tramvaja gala pietura (brauc kaut kur priekš pilsē tā ), tramvaju marš ruti uz pilsē tas centru nez kā pē c nelaiž...Tautas laukums ir ļ oti omulī gs, jo ī paš i tā pē c, ka tas š ķ ē rso vienu no pilsē tas pakalniem. Roma, kur Villa Borghese . Kā piens diezgan stā vs, ietves kā tā das nav, nemitī gi jā izvairā s no augš ā un lejā skraidoš iem motociklistiem. Villa atrodas blī vā milzī gā mež a parkā , atš ķ aidī tas intereses ar daž ā dā m skulptū rā m. Ir teikts, ka tur atrodas NV Gogoļ a skulptū ra. Neredzē ju, lai gan speciā li nemeklē ju.

To, ka tik zaļ ā vietā ar š o skatu ir daudz kafejnī cu un restorā nu, manuprā t, nevajadzē tu atgā dinā t.

Atgriež amies uz via Corzo (iela ir diezgan iepirkš anā s, daudz lē tu boutique, bet atš ķ irī bā no lī dzī ga via Nazionale, vienkā rš a, tur ir ļ oti maz viesnī cu, maz cilvē ku arā bu-afrikā ņ u izskata, dzī vo galvenokā rt itā ļ i, liels skaits tū ristu netraucē jiet viņ iem, ja vē laties, varat skatī ties cilvē ku dzī ves ainas). Mē rķ is ir sasniegt laukumu. Spā nija, apbrī nojiet tā da paš a nosaukuma kā pnes un brauciet ar metro uz viesnī cu, jo pastaigu iespē jas joprojā m nav neierobež otas. Mē rķ is tika sasniegts 20 minū tē s, Spā nijas apvidus tieš ā m ir ļ oti skaists, rinda pie strū klakas "laivas" fotografē š anai ir ļ oti maza, Spā ņ u kā pnes ir daļ ē ji atjaunotas, eja slē gta, bet fotogrā fijas ir salī dzinoš i labi. Beidzot Spagna stacijā iekā pjam metro. Romas metro ir sliktā kais, ko esmu redzē jis Romā.


Vispirms aptuveni pa vidu atradā s nepamatoti gara pazemes eja (200 metri, iespē jams, taisnā lī nijā ), turniketi biļ eš u validā cijai, tad nolaiš anā s pa ļ oti š auriem eskalatoriem. Tik š auri, ka gandrī z neiespē jami nodalī t divus pasaž ierus (ja, piemē ram, kā ds steidzas). Bet tas ir lī dzī gi kā tradicionā lajā itā ļ u metro - Neapolē un Milā nā eskalatori arī neatš ķ iras pē c platuma, gribas iespaidu par metro š ajā s divā s pilsē tā s-antipodos daudz pozitī vā ku. Un š eit ir galvenais - pazemes metro platformas Romā ir ļ oti vā ji apgaismotas, gandrī z pustumš s, jū s jū taties atklā ti neē rti. Acī mredzot metro Romā ir stingri apsargā ts, lai nomierinā tu pasaž ierus.

Turklā t platformu sargā nevis eleganti izģ ē rbti policisti kā tū ristu vietā s (un daž ā dā s pilsē tā s policijas formastē rps ir ļ oti atš ķ irī gs pē c dizaina), bet gan ļ oti nopietna vienī ba maskē š anā s tē rpā ar automā tiem, lož u necaurlaidī gā m vestē m un ķ iverē m. Ir lielas grupas (5-6 cilvē ki), protams, neļ auj sevi fotografē t, pat no tā lienes. Tā dus speciā listus nekur citur Romā neesmu redzē jis, pat Vatikā nā ne. Un š eit ir vilciens. Neskatoties uz sastrē gumu stundu (ap 19-30, darba dienā s) iet pē c mū su standartiem reti - reizi 6 minū tē s, ļ oti pā rpildī ts, bet mē s neejam ilgi, tikai 3 pieturas, kaut kā izturam. Beidzot dodamies uz "Termini". Ironiski, stacija ir mierī gā ka nekā metro. Diena tradicionā li beidzas Konadā

6. diena. Š odienai nav skaidru plā nu.

Nolemjam sarī kot mini tū ri "Romas strū klakas" (Fountain of the Four Rivers - Trevi Fountain - Triton Fountain - Square of the Four Fountains), dabiski, pa ceļ am izklaidī gi no daž ā diem kurioziem. Atkal braucam ar 46. autobusu, bet izkā pjam daž as pieturas agrā k, pie Navonas. Navona laukums ir š aurs un diezgan garš , papildus 4 upju strū klakai, strū klakai, obeliskam ir arī Svē tā s Agneses baznī ca, Palazzo Pamfili un Palazzo Brasci. Navonas laukums ir ļ oti tū ristiska vieta, tur ir daudz mā kslinieku, mū ziķ u, ir kafejnī cas un suvenī ru veikali. Tā lā k pa š aurā m ieliņ ā m nonā kam Montesitori laukumā , kur atrodas tā da paš a nosaukuma pils un ļ oti augsts obelisks. Pilī acī mredzot atrodas administratī vā ē ka, jo tur ir daudz apsargu un ž urnā listu ar video aparatū ru. Nedaudz tā lā k dodamies uz jau pazī stamo iepirkš anā s ielu Sorso.

Pat roku ū denī nevar iebā zt, traucē tie paš i apsargi.


Vieta ir ļ oti jauka, es negribu iet. Tomē r mē s ejam pa š aurajā m ieliņ ā m, apgū stot vietē jo garš u - kā dreiz bija veikals, kurā pā rdod daž ā da izmē ra koka figū riņ as Pinokio-Pinokio, kuru dizains nav mainī jies gadsimtiem ilgi, dzeramā ū dens kolonna tieš i ielas vidū , pagalmi klā ti ar efejas utt. Dodamies uz plaš o š oseju Via De Tritone. Nav vairs atrakciju, daudzi moderni veikali un restorā ni. Teritorija ir uzņ ē mē jdarbī ba, par ko liecina plaš ā birojā ģ ē rbtā publika. Dodamies uz laukumu pie Barberini metro, kur atrodas Tritona strū klaka. Ir pusdienas laiks, bū tu jauki uzkost. Saskaņ ā ar kaitī guma likumu apkā rt ir tikai apš aubā mas paš apkalpoš anā s un ā trā s uzkodas. Mē s ejam pa ielu. Della Quattra Fontano pa ceļ am apbrī nojot Palazzo Barberini, kurā atrodas viens no muzejiem.

Beidzot nonā kam lī dz tā da paš a nosaukuma laukumam, kur č etru daž ā du ē ku niš ā s paslē pa visas č etras strū klakas.

Izgatavoti ļ oti interesantā stilā , iespē jams, to bū vniecī bas laikā jau izmantota dzelzsbetona tehnoloģ ija. Tur pusdienojam restorā nā "Č etras strū klakas". Krustojumā ar via Nazionale apmeklē jam lielu, bet ne interneta pā rtikas veikalu Pyramyda, cenas pamatā ir standarta. Nogarš ojam vietē jo vienkā rš o saldē jumu (0.90 eiro par iepakojumu), ļ oti labi. Pē c tam, atpū š oties nelielā dā rziņ ā starp Nacional un Cavour ieliņ ā m (š ķ iet, ka š o apvidu sauc par Veminale), virzā mies uz San Pietro in Vincoli baznī cu. Atrast tas nav tik vienkā rš i, no krustojuma netā lu no stacijas. Cavour metro, tad tieš i uz š aurā s ielas Via In Celci, tad atkal pa labi uz ielas. Via Fragrane, kur 100 metri un jū s redzē siet San Pietro baznī cu Vincoli ar skaistā m arkā m pie ieejas. Nav norā des. Ja š aubā ties, pajautā jiet norā des garā mgā jē jiem.

Ieeja Baznī cā ir bez maksas, par ko liecina attiecī gais sludinā jums ar precizē još u zī mi, ka par ieeju nevienam nav jā maksā!

Pa labi - ministrija...Š eit viņ š iepazinā s ar ļ oti interesantu transporta veidu - trolejbusa un autobusa hibrī du, transportlī dzekli, kas pā rvietojas marš rutā №90 un aprī kots gan ar elektromotoru, gan benzī nu (dī zeli). Lai gan ir iespē jams, ka otrais dzinē js izmanto akumulatoru. Tur, kur beidzas kontaktvadu tī kls (un tas beidzā s tieš i Piazza Porte Pia) - tiek nolaisti stieņ i (un automā tiskajā rež ī mā neviens aiz virvē m nevelk) un trolejbuss pā rvē rš as par autobusu, kas turpina savu marš rutu, izmantojot saraž oto enerģ iju. citā veidā.

(pirms 30-40 gadiem š ā di trolejbusi darbojā s arī Kijevā , saucā s par "trolejbusiem" un tika izmantoti galvenokā rt kravu pā rvadā jumiem)


7. diena. Š odien ir vienas dienas ceļ ojums uz Neapoli. . Vilciens Roma-Neapole plkst. 09:26 (paņ ē ma 04.02. 2016 maksā ja 9 eiro katra, TrenItalia). Vilciens uz Neapoli ir gandrī z tukš s, vagonā bez mums ir vē l 3 pasaž ieri.

Skati no logiem uz dienvidiem no Romas bū tiski atš ķ iras no skatiem uz ziemeļ iem no Romas. Pirmkā rt, mež i pā rsvarā ir skuju koki, apdzī votā s vietas ir nelielas, mā jas pā rsvarā modernas, daudzas ir pamestas. Bija rū pniecī bas uzņ ē mumi un akmeņ lauztuves. Braucā m 2 stundas, daudz pieturu. Kā pē c izvē lē jā ties š o vilcienu - pā rē jie izbrauca ļ oti agri (ap 8 no rī ta, brokastis viesnī cā no 7 un biļ etes cena augstā ka). Mē s kavē jā m 15 minū tes, pē kš ņ i vilciens apstā jā s 15 minū tes Neapoles dzelzceļ a stacijas priekš ā.

Neapole ir treš ā lielā kā Itā lijas pilsē ta (apmē ram 950 tū kstoš i iedzī votā ju), tā pē c tā nodroš inā ja lielu platī bu un attā lumu, pē c kura viņ š plā noja savu marš rutu. Tomē r realitā te bija citā da. Stā vot "sastrē gumā " netā lu no stacijas, mums izdevā s labi apskatī t biznesa pilsē tas rajonu, kas burtiski karā jas virs tā.

Dominē još ā loma bija č etrā m 25 stā vu ķ ieģ eļ u mā jā m, daž kā rt pat ar iestiklotiem balkoniem, kas Rietumeiropai kopumā un it ī paš i Itā lijai nav raksturī gi. Kā jau nopratā t, Neapole ir daudzstā vu ē ku pilsē ta! Tas izskaidro tik lielas populā cijas atraš anā s vietu tik mazā teritorijā . Mā jas celtas 19. gadsimta beigā s - 20. gadsimta pirmajā pusē . iekš ā . - Parasti 8 stā vu, 20. gadsimta otrajā pusē - 14 stā vu. Noteikumos, protams, ir izņ ē mumi, bet jā skatā s konkrē ti.

Stacijā "Napoli Centrale" (skaista, jauna tī ra ē ka) mū s gaidī ja pirmais pā rsteigums. Pē c manā m esoš ajā m sabiedriskā transporta shē mā m staciju ar centru savienoja tikai viena metro lī nija (zilā ), pa kuru, stacijā "Cavour-Museo" pā rejot uz sarkano, plā nojā m nokļ ū t centrā lajā laukumā . Dante. Tač u pavisam nesen sarkanā metro lī nija tika pagarinā ta lī dz Municipio stacijai netā lu no stacijas.


Tā nu, nopirkuš i biļ etes uz visu dienu (8 biļ etes uz 1 braucienu pa 1 eiro katra, troš u vagoniņ š ir derī gs), pilsē tas centrā bijā m burtiski 10 minū tē s. Daž i vā rdi par Neapoles metro - kā jau teicu, tas ir jauns, stacijas ir tī ras un mazapdzī votas. Stacijas iekā rtotas diezgan negaidī tā avangarda stilā . Š ķ iet, ka neviens neaizliedz fotografē t. Tā tad esam jau Dantes laukumā.

Protams, sā kumā no stacijas uz pilsē tas centru gribē jā m doties pa tradicionā lo marš rutu - krā saino vietē jo ielu caur Tribunā li, tač u, atlaidot attā lumu (3 km) un laiku, izvē lē jā mies sabiedrisko transportu. . Centrā lā zona. Mā koņ ains un vē jains. palmas. Veikali. Ļ oti maz tū ristu. Piemineklis Dantes Aligjē ri. Blakus ir vairā kas suvenī ru teltis (vairā k pilsē tā suvenī rus neesmu redzē jis). Tieš i otrā di – vecais kvartā ls, mā jas ar torņ iem. Baznī ca organiski iebū vē ta kvartā lā.

No zem skaistā s pusapaļ as kolonā des caur Itā lijas vecpilsē tā m tradicionā lajā m arkā m-ejā m un stiepjas no centra caur Tribunā lu. Viņ i meklē ja burtiski pā ris minū tes simts metru garumā , iela ir gā jē ju un ļ oti š aura, visos pirmajos stā vos - kafejnī cas un veikali, starp pē dē jiem - negaidī ti daudz lietoto grā matu veikalu. Ir gan solo tū risti, gan grupas ar gidiem. Via Toledo - caur S. Anna del Lombardi - caur Capitelli dodamies uz Gesu Nuovo katedrā li.

Visas manas idejas par pilsē tu pilnī bā apstiprinā s. Pilsē ta ir trokš ņ aina, intensī va satiksme. Vecā s mā jas ik pa laikam ir aptumš ojuš ā s, un vietē jā s varas iestā des ar to atjaunoš anu pā rā k neuztraucas. Pilsē tas lielā atš ķ irī ba (ī paš i pē c Florences un Romas) ir ļ oti jū tama. Portugā les pilsē ta Porto man kaut ko atgā dinā ja. Ielā s ir maz policistu. Bet pie Gesu Nuovo katedrā les, kur ieradā mies pē c 15 minū tē m, ir droš ī bas spē ki ar lož metē jiem. Arī katedrā le ir iebū vē ta pilsē tas kvartā lā un no ā rpuses nav ī paš i pamanā ma.

Tomē r tā izmē ri un interjers ir iespaidī gi. Katedrā lē.19. gadsimta beigā s - 20. gadsimta sā kumā . dzī voja ā rsts Dž uzepe Maskati, kurš dziedinā ja tolaik no neā rstē jamā m slimī bā m un nesavtī gi palī dzē ja nabagiem. 1996. gadā Vatikā ns Dž uzepi Maskati pasludinā ja par svē to. Iepretim katedrā lei atrodas senā Santa Chiara baznī ca. Atkal dodamies uz via S. Anna del Lombardi.


Cilvē ku blī vums š aurajā s ieliņ ā s pieaug – ir viena no vietē jā s universitā tes fakultā tē m, daudz studentu. Neapoles krā su papildus arkā dē m papildina kā pnes, kas ved no galvenajā m ielā m uz perpendikulā ru, lai gan pilsē tas vecā daļ a nav ī paš i pauguraina. Pa ceļ am apmeklē jam vietē jo lielveikalu. Plā noju izmē ģ inā t vietē jos augļ us, kas aug Itā lijas dienvidos un pie mums netiek pā rdoti - medlar (itā ļ u Nespalo) - bet veikalā teica, ka tagad nav sezona. Arī medlar ievā rī jumus neredzē ju.

Dodamies uz Matteotti laukumu, tur ir daudz biroju ē ku (vietē jā s iestā des, pasts). Tomē r pē dē jais ir ļ oti vecs. Spriež ot pē c plā ksnī tes, ē ka (Anno 1936), bet sakarā ar to, ka fasā di rotā gaiš s marmors, 80 gadu vecumā tā neizskatā s pē c J. No Valsts laukuma ar tā da paš a nosaukuma metro staciju. , atgriezieties Toledo ielā.

Mū su marš ruta mē rķ is ir skatu laukums pie San Telmo pils ar skatu uz pilsē tu, Vezuvu un lī ci. Mē s devā mies uz Fū gu, lai gan tur var bū t ī sā ks marš ruts. Metro, starp citu, iet arī uz augš pilsē tu - netā lu no Vanvitelli sarkanā s lī nijas ir stacija. No Fū gas lī dz San Telmo ejiet lē nā m 15 minū tes, vispirms ir norā des, celiņ u atvieglo trī s eskalatori, apkā rtne patī kama, pā rsvarā modernas 14 stā vu ē kas un privā tas villas, bet tur nevar nogriezties. Marš ruts: caur Scarlatti - caur Morganu (viņ a lī kumo, neapmaldieties) - caur Bonitu. Caur Bonitu kursē riņ ķ a autobuss v1, bet augš ā nebraucā m.

Ja redzi autobusu pieturas – tad esi uz pareizā ceļ a un ilgi nebrauc. Skatu laukums - tieš i gala autobusa pieturā . Pā rbauž u veidi! San Telmo pils (tur ir muzejs) nebija plā nota, vienā dienā var apskatī t tikai paš u svarī gā ko. Ja atbraucam uz Neapoli uz daž ā m dienā m – tad muzejs ir iespē jams.

Atgriezā mies tā pat, lai gan bija vilinoš i braukt lejā pa Amedeo vagoniņ u, tam ir zemā ka stacija tuvā k jū rai, bet nolē mā m neriskē t, jo lī dz mū su vilcienam nebija palicis daudz laika. Tā nu atkal dodoties lejā uz Toledo, ā tri aizejam lī dz jū rai. Dodamies uz piazza Plebiscito (Tautas laukums). Sankarlo teā tris restaurā cijā pie Karaļ a pils uzstā da skatuvi koncertam. Atteicamies meklē t pudeli ar 100 dolā riem (no projekta "Ē rglis un aste"), saimnieki paslē pā s pie Pils, vieta rosī ga, laikam jau atrasta un aizvesta pie mums.


Dodamies lejā jū rā , ir jau silts, vietē jie koki (man nezinā mas š ķ irnes) jau pilnos ziedos koš ā s krā sā s. Ir zinā ms, ka Neapole ir picas dzimtene, tā pē c š eit nebū tu iespē jams to nepamē ģ inā t. Un ja vē l piebilst - ka š ī ir piejū ras pilsē ta, man gribē jā s picu ar jū ras motī viem. Pie via C. Console atrodam lielu, bet ne tū ristu iecienī tu un acī mredzot ne lē tu picē riju.

Pasū tā m picu ar anš oviem (jū ras velš u klā stā nav, un to, ka Marinarai nav izš uvumu lī dz jū rai - tas jau sen zinā ms J. ) un salā tiem. Ar visā m maksā m sanā k 26 eiro. Pica ir garš ī ga, lai gan diezgan pikanta. Pica Neapolē ar skatu uz jū ru – kas var bū t labā ks! Pē cpusdienā caur nelielu parku dodamies lejā uz jū ru, vē jš pū š no jū ras, piepildot mū s ar unikā lo Vidusjū ras aromā tu! Pirmā s burulaivas turpina baltinā t, sezona laikam vē l nav sā kusies, pagalmā tikai 8. aprī lī . Tač u Neapole, kā zinā ms, nav kū rortpilsē ta, bet gan osta.

Tū lī t pē c parka sā kas jū ras ostas zona (Stazione Marittima). Kā liecina informā cijas stendi, lidojumi tiek veikti tikai uz tuvē jā m salā m (Ponza, Ventotene, Ischia, Procida, Capri), kā arī uz nedaudz attā lajā m Eolu salā m. Sicī lija un Sardī nija no š ejienes nekuģ o. Mazliet tā lā k krastmalā - vē l viena Neapoles vizī tkarte - pils "Castel Nuovo". Bet labas fotogrā fijas neder, jo

pati krastmala ir restaurā cijas stadijā , apkā rt daudz bū vtehnikas un pat ļ oti traucē još a š auš ana, celtņ i. Vienā no konditorejā m cienā jamies ar ļ oti labu itā ļ u desertu - ruma baba (lielā.1, 50 eiro, mazā.0, 90 eiro). Zī mī gi, ka konditorejā vecmā miņ ai var pasū tī t daudz daž ā du alkoholisko dzē rienu katrai gaumei (vismaz 50), tai skaitā ungā ru balzamu Unicum. Tikai kafijai.

Pā rdevē jas skaļ i un uzstā jī gi aicina pē c iespē jas vairā k novē rst uzmanī bu, lai kolē ģ i varē tu iekā pt somā vai kabatā . Viņ i mē ģ inā ja mums uzkā pt divas reizes. Policija, protams, š eit nav pē c definī cijas. Tā vietā stacijā viss ir kulturā ls, tirgotā ja nav, tikai pasaž ieri. Padoms: vislabā k ir ierasties un doties uz Napoli Centrale ar metro, labi ir tas, ka ir divas lī nijas.


Ir arī vilciens "Circumvesuviana", bet tas nebrauc uz pilsē tu, bet kur - uzminiet paš i J. Zem stacijas (un daļ ē ji zem laukuma) uzbū vē ta tā saucamā mā kslas telpa, ar izstā ž u zā lē m, neliels koncerts. norises vieta, kafejnī cas un veikali. OVS redzu labus vasaras dž insus 16.99 eiro. Nolemju pirkt, jo tā du izmē ru savā s citā s pilsē tā s nebiju redzē jusi. Neapoles stacijā (kā arī , starp citu, Florentine) ir klavieres, kuras spē lē pasaž ieri, lai samazinā tu vilciena gaidī š anas laiku. Neapoles stacijā spē lē ja ī paš i trokš ņ aini un jautri ...

Atpakaļ ar vilcienu devā mies 19:15 (dienas pē dē jais reiss), maš ī na bija 100% noslogota, bija daudz cilvē ku ar ļ oti ofisa izskatu. Vilciens Romā negaidī ti ieradā s 10 minū tes agrā k nekā paredzē ts. Izbrauca pē c grafika, tā dē jā di palielinot stā vē š anas laiku

8. diena. Š odien izbraucam no Romas un pā rceļ amies uz Itā lijas ziemeļ austrumiem uz kū rortpilsē tu Rimini.

Protams, ir arī tieš ais vilciens "Frecciabianca", bet tā atieš ana (ap 21:00 un ieraš anā s Rimini ap 24:00) mums nederē ja, tā pē c izvē lē jā mies variantu ar pā rsē š anos. Vilciens Roma-Boloņ a (ItaloTreno, atieš ana 10:45, ieraš anā s 13:00, biļ etes cena 19 eiro katra, biļ etes pirktas 05.01. 2016), tā lā k Boloņ a-Rimini (TrenItalia, atieš ana 14:00 ieraš anā s 15:00). ), biļ eš u cena 7.75 eiro, pirkta 18.02. 2016). 14:20 bija vē l viens vilciens no Boloņ as uz Rimini, bet nolē mu apdroš inā ties gadī jumā , ja vilciens aizkavē sies un vispā r nezinot staciju. Kā izrā dī jā s, ne velti J. 09.

04 - astotā ceļ ojuma diena, ceļ a vidus, braukš ana it kā atpakaļ , domas atgriezties, un pa to paš u ceļ u kā Romā un spilgtā kā s pilsē tas (Florence, Roma, Neapole) jau redzē tas, radī ja nelielas skumjas...Tikmē r pakalni kļ uva zaļ ā ki, saule spož ā ka, pavasaris arvien vairā k ienā ca savā s rokā s.

Boloņ ā nonā cā m stacijas pazemes daļ ā , laicī gi, laika vē l bija gana, tā pē c nolē mu paskatī ties pa pilsē tu. 30-40 minū tē s neko daudz negaidī ju, tač u redzē ju pilsē tai raksturī go sarkano arhitektū ru un lielu skaitu izglī tī bas iestā ž u uz telpas vienī bu. Mū sē jais nav izņ ē mums. Pā rsteidzoš i izrā dī jā s, ka š ī s platformas nemaz nav! Vienī gais veids, kā eskalators norā dī ja, bija uz augš u! Lē nā m pacelieties uz nā kamo lī meni. Autostā vvieta.

Divi nejauš i atklā ti taksisti angliski nesaprot vispā r. Ir pustumsa un nav eskalatora...Lī dz vilciena atieš anai ir mazā k nekā.10 minū tes. Mē s pamanā m liftu.


Kas mū s svinī gi paceļ virspusē , saules gaismā , augš ē jo platformu lī menī . Urrā ! Mē s atrodam vilcienu un maš ī nu daž u desmitu sekunž u laikā . Ir laiks! Automaš ī na parasti ir tukš a. Bet š ī vairs nav tradicionā la "atvē rtā telpa", bet gan labi aizmirsta kupeja ar caurspī dī gā m durvī m un sē dekļ iem gluž i pretē ji. Pē dē jā s sekundē s vienā no pirmajā m stacijā m automaš ī nā iebrū k uzlauzta Itā lijas skolē nu grupa, kas izkrauta burtiski pē c 20 minū tē m. Nu var atpū sties, lai gan mū su stacija nav pē dē jā , vilciens seko lī dz pat Leč ei (itā lieš u zā baka papē dis).

Braucam cauri lauksaimniecī bas Itā lijai ar ziedoš iem laukiem un kalnu ķ ē di, kas stiepjas tā lumā , kurai kaut kur virsū slē pjas mazā , bet lepnā Sanmarī no Republika, kas ir arī lielā kais beznodokļ u veikals Eiropā , kur mē s centī simies ej rī t.

Mē s esam Rimini laicī gi.

Dzelzceļ a stacija atrodas tikai 2 minū š u attā lumā . Pirmo reizi Itā lijā redzu, kā pie katra vagona vilcienu sagaida policija (tikai 6 vagoni), mierī gi un metodiski piespiež ot uzrā dī t visu neeiropeiskā izskata pasaž ieru dokumentus. Saskaņ ā ar Itā lijas piekrastes pilsē tu tradī ciju Rimini uzņ em arī tū ristus, kas ieraduš ies ar dzī vojamo debesskrā pi, netā lu no stacijas J. Tomē r romieš i apsteidza neapolieš us - 26 stā vu debesskrā pi.

Rimini ir ļ oti kū rortpilsē ta, gar krastmalu ir trī s viesnī cu rindas, daudz cilvē ku, kas acī mredzot š eit dzī vo vai atpū š as ļ oti ilgi. Veikali promenā dē (sauc tuvā k stacijai viale Amerigo Vespucci, un pē c tam - viale Regina Elena). Ielu starp pirmo viesnī cu rindu un pludmali sauc par Lungomare. Pē c iekā rtoš anā s devā mies pastaigā pa pilsē tu, gandrī z uzreiz mū s pā rklā ja lietus, no kura diezgan veiksmī gi noslē pā mies veikalā Carrefour J. Gandrī z visi veikali uz ielas. Vespucci - Ķ ī nas patē riņ a preces ar Ķ ī nas pā rdevē jiem, kas strā dā lī dz apakš ai. Ir veikali ar kvalitatī vā m lietā m, bet tie tiek slē gti agrā k.

Mē s precī zi nezinā jā m, kā Azur un Atlant izskatā s un kur viņ i atrodas. Tā pē c viņ i izturē ja (lielo tirdzniecī bas centru kalnos acī mredzot bū tu). Nu ciemosim atceļ ā . Sanmarī no autobuss brauca savā di: vispirms serpentī nā uzkā pa gandrī z lī dz augš ai, bet tad pa otru ceļ u nobrauca lejā , gandrī z lī dz vidum, lī dz stā vvietai.


Pasts bija slē gts, bet pastkartes un pastmarkas tirgoja katrā suvenī rā , bet aploksnes nekur nebija. Nosū tī ta, pē c tradī cijas, mā jā s, Sanmarī no pastkarte ar pastmarku (ap 2 eiro), atnā ca tieš i pē c mē neš a, 10. maijā , bet bez pasta zī mogiem! Lielie tirdzniecī bas centri valsts kalnainajā daļ ā nav atrasti. Ierobež ots ar smarž ā m (5 eiro), "Limoncello" (2.50 eiro) un daž ā m vī na pudelē m 0.2 litri (katra 0.99 eiro). Atceļ ā palū dzā m š oferi (un š oferis bija savā dā ks, lai gan autobuss tas pats - visas 2.5h stā vē ja stā vvietā ) mū s izlaist pie "Azur".

Pastmarkas ir ļ oti dā rgas, visas itā ļ u, bet maz zinā mas. Nolē mā m netē rē t laiku, bet atgriezties Rimini un tur vairā k pastaigā ties. Jau braucot ā rā no Serravalles, vē lreiz aplū kojot angā rus, mani apgaismoja izcili trakulī ga doma: Sanmarī no alkoholu un smarž as neraž o, bet tikai fasē un fasē ! Acī mredzot, lai optimizē tu nodokļ u uzlikš anu, Dž.

Viesnī cas saimnieki - gados vecs pā ris, ļ oti izsmalcinā ts un inteliģ ents, lepns, bet pieklā jī gs un draudzī gs (noteicā m) mū su numuriņ š treš ajā stā vā (mū suprā t), Venē cijā ieeja ē kā netiek uzskatī ta par stā vu . Pē c pieprasī juma saņ ē mu klusu istabu (ar logiem uz pagalmu) lielu platī bu ar modernu vannas istabu. Iekā rtojuš ies dodamies pastaigā pa pilsē tu.

Iela, kurā atrodas mū su viesnī ca, ir pilna ar kafejnī cā m un suvenī riem, tuvā k centram sā kas boutiques. Ja nekur nedodas (lai gan kā rdinā jumu ir daudz - sā nieliņ as un kanā lu krastmalas ir ļ oti interesantas), pē c 2.5 km nokļ ū si Svē tā Marka laukumā . Piemē ram, Venē cijas pretē jais krasts, tur nav platu ieliņ u, mazas un š auras ieliņ as, vairā k kā iekš pagalmi, kas nemitī gi krustojas, tieš i tā , daž reiz zū d orientā cija telpā , daudzas nav atzī mē tas kartē , saglabā jiet tikai zī mes "Ferrovia ". Beidzot gan saulains, gan silts.

Pilsē ta, neskatoties uz savu grū to vē sturi, nekā das pā rdomas neizraisa, sā kumā tikai brī nies par tā s oriģ inalitā ti, tad izbaudi, un tad vienkā rš i pierod J. Koku gandrī z nav (izņ emot parku), bet daudzi augi uz balkoniem.


Par tā s pieeju liecina ievē rojams suvenī ru un juvelierizstrā dā jumu veikalu skaita pieaugums uz platī bas vienī bu un tū ristu pieaugums uz platī bas vienī bu. Rialno tilts tiek restaurē ts un 2/3 slē gts ar reklā mas stendiem, galvenokā rt reklā mā m. Bet atvē rts gā jē jiem. Pā rceļ amies uz otru krastu. Plaš u ielu nav, kafejnī cu ļ oti maz un tā s ir tikai laukumos. Ir jau krē sla un mē s virzā mies atpakaļ , ar apgaismojumu iekš ielā s nav ī paš i daudz, lai gan kanā lu krastmalas ir diezgan spilgti apgaismotas. Campo Sante Maria Mater Domini atrodam nelielu lielveikalu "Billa", apmeklē tā ji pā rsvarā ir vietē jie. Mē s pē rkam nedaudz.

Pē c maldī š anā s krē slā (venē cieš iem nepatī k uz zī mē m rakstī t ielu nosaukumus, tikai mā ju numurus, un numerā ciju pilsē tā cauri, vienā Lielā kanā la krastā tikai pā ra mā ju numuri otrā - tikai nepā ra), joprojā m dodieties uz tiltu Deglio Scalzi (pretī stacijai), tieš i blakus tam un mū su viesnī cai

11. diena. Rī ts mū s sagaida ar miglu.

Mē s plā nojā m braukt ar vaporetto uz Sq. Sanmarko, pastaigā jieties pa krastmalu. Schiavone, apmeklē jiet katedrā li, apskatiet pilsē tu no Kampanillas augstuma un tā lā k pretē jā virzienā , rū pī gi apmeklē jot

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Флоренция, вид с площади Микеланджело
Ватикан и Рим. Вид с купола Собора Св. Петра
Неаполь
Венеция
Турин
komentāri (20) Atstājiet savu komentāru
аватар LaFifa
LaFifa

Paldies. Interesanti. Pats kādreiz sapņoju šādā veidā izbraukt uz ceļa Košicē, tāpēc ņemšu vērā :)

Fri, 02 Oct 2015, 19:57
iemiesojums