Iespaidīgā Matera un pieticīgā GravinaInPuglia

14 Novembris 2014 Ceļošanas laiks: no 29 augusts 2014 ieslēgts 31 augusts 2014
Reputācija: +3121
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Š odien es jums pastā stī š u par divā m brī niš ķ ī gā m pilsē tā m Itā lijas dienvidos: par Materu, kuru es tik ļ oti gribē ju redzē t savā pagā juš ā gada ceļ ojumā uz “Itā lijas papē di”, bet tas neizdevā s. Un arī par mazpazī stamo un nedaudz lī dzī go Matera pilsē tu Graviņ u Apū lijā (turpmā k Graviņ a).

Iepazī š anos ar š ī m pilsē tā m iesaku sā kt ar fotogrā fiju, un tikai tad varē si pabeigt stā sta lasī š anu.

Tiem, kas neseko lī dzi stā stiem par Turpravdu kopumā un konkrē ti manē jiem, pastā stī š u, ka Materas un Graviņ as apmeklē jums bija daļ a no lielā Albā nijas-Itā lijas ceļ ojuma š ī gada augustā . Sanā ca tā , ka vispirms apskatī jā m Neapoli, tad Albā niju. Albā nijā viņ i lieliski atpū tā s pie jū ras, un tikai pē c atgrieš anā s viņ i sā ka rū pī gā k izpē tī t Itā lijas dienvidus.


Materā ieradā mies ar ī rē tu auto, viesnī cu izvē lē jā mies nevis paš ā Materā , bet gan Residence Palomba nomalē (Сontrada La Palomba, 75100 Matera, Itā lija). Viesnī ca ir vienkā rš a, bet gudra.

Tagad rezervā cijas laikā cena ir pieaugusi, tač u mū su ceļ ojuma laikā viesnī ca bija tikko sā kusi strā dā t un sevi reklamē t, tā pē c izmaksas bija zemas. Tomē r es iesaku ikvienam ceļ otā jam, pat ļ oti ekonomiskam, š ajā pilsē tā meklē t viesnī cu Matera centrā , Sassi. Un nevis vienkā rš ā viesnī cā , bet alā . Par laimi, š ā du viesnī cu ir ļ oti daudz: no vienkā rš ā m un pieticī gā m istabā m lī dz milzī giem pazemes apartamentiem (to grū ti nosaukt pē c cipariem), kas ir iekalti klintī s, savukā rt numuri ir moderni un stilī gi. Es to nevaru aprakstī t vā rdos, paskatieties internetā , KĀ DAS tur ir viesnī cas! Iespē jams, apmeklē jot Materu, mans galvenais trū kums bija parastas, nevis alas viesnī cas izvē le. Otrs trū kums, manuprā t, ir laiks, ko esmu atvē lē jis pilsē tas iepazī š anai - 1 diena. Ar to nepietiek! Maz!

Pilsē ta celta 401 metra augstumā virs jū ras lī meņ a, lī dz tuvā kajai jū ras piekrastei nepiecieš ami 45 kilometri, un š obrī d tajā dzī vo aptuveni 55 tū kstoš i cilvē ku. Likumsakarī gi, ka, gatavojot ceļ ojumu uz Materu, ņ ē mu vē rā , ka pilsē ta ir liela, interesanta un neparasta. Sapratu, ka staigā sim daudz, zem svelmes saules un visu dienu. Lai nu kā , mums nepietika laika, lai apbrauktu visas interesantā s Materas vietas, pat ņ emot vē rā to, ka neapmeklē jā m visus muzejus, un gandrī z pilnī bā no marš ruta izsvī trojā m jaunā kos Materas apgabalus un cietoksni. Bet mē s apmeklē jā m Cisternu (par tā s unikalitā ti rakstī š u vē lā k) un pē c sirds patikas klejojā m pa Mā teras ielā m: gan tajā daļ ā , kur alā s ir diezgan daudz cilvē ku, gan pamestajā daļ ā , kur knapi var sastapt kā du dzī vs cilvē ks.

Iepazī sim pilsē tu tuvā k. Matera Sassi (tulkojumā kā "akmeņ i") vē sturiskais centrs atrodas akmeņ ainā kanjonā.


Mū sdienā s tā ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā . Sassi di Matera tiek uzskatī ta par vienu no pirmajā m apmetnē m Itā lijā . Š ī vieta ir apdzī vota kopš neolī ta laikmeta, un tai ir ļ oti bagā ta vē sture. Neskatoties uz daudzajā m pā rvē rtī bā m, kuras Sassi ir piedzī vojuš as gadsimtu gaitā , pilsē ta joprojā m saglabā savas senā s aprises savā izkā rtojumā . Pirmie alu iemī tnieki tradicionā li apmetā s kanjonā un pē c tam ap 7. gadu tū kstoti pirms mū su ē ras. e. , pā rvietots uz kalna virsotni, tieš i š ī zona tiek uzskatī ta par vecā ko Matera daļ u. Pamazā m iedzī votā ju skaits pieauga tik daudz, ka pa nogā zē m sā ka izplatī ties jauni kvartā li. Pirmie kolonisti izmantoja aizvē sturisko cilvē ku pamestā s alas, un vē lā kie sā ka cī tī gi izrakt mī kstā s tufa nogā zes, vienlaikus labiekā rtojot savu jauno dzī vokļ u apkā rtni. Pilsē tā bija daudz sakņ u dā rzu un nokarenu dā rzu, kas klā ti ar velvē m.

Renesanses laikā š ī s arkas tika izmantotas apbedī jumiem, un izrā dī jā s, ka cietumā dzī voja dzī vi cilvē ki, un miruš ie tika apglabā ti virs zemes. Klinš u bū vniecī bas maksimums bija mū su ē ras 9. gadsimtā . e. , vissarež ģ ī tā kā s un unikā lā kā s santehnikas sistē mas izveide attiecas uz to paš u periodu. Sassi pilsē ta pē c mū sdienu standartiem ir liela, tā pē c ir vē rts tai veltī t vismaz visu dienu. Jā iet daudz, augš ā un lejā . Nepiecieš ami ē rti apavi. Kustī bas marš ruti pa to sastā v no š auru ieliņ u savijuma, ko savieno arkas, kā pnes, tuneļ i un liels skaits skatu platformu ar brī niš ķ ī gu skatu. Visi veidi ir "pastkarte". Matera ir ļ oti fotogē niska pilsē ta: neatkarī gi no tā , kā jū s fotografē jat, tas izrā dī sies skaisti. Jā piebilst arī , ka Sassi pamestā kajā daļ ā , kas nav pat redzama galveno marš rutu sā kumā , praktiski nav neviena un nekā , izņ emot paš as alas. Nav tū ristu, nav iedzī votā ju.

Turklā t gandrī z visas alas ir betonē tas, slē gtas ar durvī m vai apš ū tas ar dē ļ iem. Bet tomē r starp tiem var atrast atvē rtus, man tas ir interesantā k par muzejiem. Kafejnī cu tur nav, tā pē c iesaku paē st, pirms uzsā kt ceļ ojumu uz vistā lā kajā m un pamestā kajā m alā m. Marš ruts lielā kajai daļ ai tū ristu sā kas Piazza Vittorio Veneto (Vittorio Veneto). No š ī laukuma arī sā kā m savu marš rutu, te arī ir ieeja paš ā Cisternā , par kuru tiks runā ts vē lā k. Un no š ejienes paveras klasisks skats uz Materu. Skatoties uz priekš u, teikš u, ka š is ir skats tikai uz treš o daļ u vecpilsē tas, lielā kā daļ a no Sassi vienkā rš i nav redzama. Arī no š ejienes nevar redzē t apbrī nojamo kanjonu.

Tā tu staigā pa pilsē tu un nesaproti, kā cilvē ki, lai arī nabagi, dzī voja š ajā s alā s necilvē cī gos apstā kļ os? Ceļ u mū su izpratnē š eit praktiski nav: š auras vertikā las ielas, pat ne kā da fū re vispā r var izvilkt.


Zemes š eit praktiski nav, visur akmens. Ja ir sakņ u dā rzs vai ganī bas, tad ā rpus pilsē tas ir ļ oti tā lu un ilgi tikt. Tualeš u te nebija, izmantoja tikai keramiskos podus, un visa slā ņ a tika iebē rta kanjonā . Š eit mā jā s ir maz gaismas: vienī gais gaismas avots ir viens logs blakus ā rdurvī m un viss. Elektrī ba Sassi rajonos tika atvesta tikai 30. gados, bet nabagi varē ja atļ auties tikai vienu spuldzi. Viņ i dzī voja kā liela ģ imene praktiski vienā lielā istabā , visi kopā gulē ja vienā gultā . Pā rsteidzoš ā kais ir tas, ka mā jdzī vnieki dzī voja vienā istabā kopā ar saimniekiem. Ierindas iedzī votā jiem nebija atseviš ķ u š ķ ū nī š u un saimniecī bas ē ku. Vidē ji 40 kv. m dzī voklis bija 10 cilvē ki plus kaķ i, suņ i, truš i, vistas, un bodē tieš i pretī galvenajai gultai stutē ja mū lis.

Lielā kus lopus, kā likums, neturē ja ierobež otā s platī bas dē ļ , bet mū ļ i bija neaizstā jami ekonomikā , tie ara laukus un dā rzus, veda preces. Es kaut kur lasī ju, ka daudzi cilvē ki tur vienā telpā kū tsmē slus! Patī k un kā mē slojums, un ziemā silts. Smarž a iedzī votā jus maz uztrauca. Ja godī gi, es tam pat neticu.

Arī ū dens nebija vajadzī gajā daudzumā , tač u š ī problē ma tika atrisinā ta, izbū vē jot unikā lu ū dens apgā des sistē mu, izmantojot tā sauktā s "cisternas". Maize tika cepta reizi nedē ļ ā publiskajā s maiznī cā s no viņ u mī klas. Lai ruļ ļ os nesajuktu prā tā , katra saimniece uz katras sagataves uzlika ī paš u ģ imenes zī molu.

Mā jā , kā likums, bija malkas krā sns, gulta tika apsildī ta ar ogļ u paliekā m. Citas apkures nebija. Nu, varbū t kū tsmē sli; -)

Labi, ka tie ir dienvidi, un alā s temperatū ra pati par sevi nenoslī d zem +15.

Ar visā m š ī m neē rtī bā m klinš u mā jokļ u iedzī votā ju skaits daž ā dos laikos sasniedza 15 tū kstoš us cilvē ku.

Divdesmitā gadsimta sā kumā iedzī votā ju uzplaukums sasniedza apogeju. Mā jā m tika uzcelti papildu stā vi, pazuda dā rzi, ganī bas un piekaramie dā rzi, tika pielā gotas akmens cisternas vienistabas dzī vokļ iem, kuros dzī voja ar vistā m un aitā m. Un lī dz 20. gadsimta vidum sanitā rā situā cija Sassi reģ ionos bija katastrofā li pasliktinā jusies. Ja vidē ji visā valstī.1949. gadā uz tū kstoš dzī viem cilvē kiem bija vidē ji 112 nā ves gadī jumi, tad Sassi alu iemī tnieku vidū š is rā dī tā js vairā k nekā.4 reizes pā rsniedza vispā rē jo mirstī bas rā dī tā ju. Liels až iotā ž a sacē lā s pē c Karlo Levi grā matas "Kristus apstā jā s pie Eboli" izdoš anas, kur rakstnieks aprakstī ja briesmī gu ainu par antisanitā riem apstā kļ iem un nabadzī bu, kurā Maters turpinā ja dzī vot.


Publikā cija un pē c tam spē lfilma, kas balstī ta uz š o romā nu, izpelnī jā s milzī gu sabiedrī bas rezonansi. Lai pā rliecinā tos par alu pilsē tas eksistenci, Materā ieradā s daudzas visdaž ā dā kā s amatpersonas un tū risti. Un, kamē r visa Itā lija apsprieda š o attī stī tajai valstij apkaunojoš o parā dī bu un domā ja, kā un kur pā rvietot visus alu graustu iemī tniekus, paš i alu iedzī votā ji turpinā ja dzī vot un strā dā t tā pat kā viņ u senč i 9. gadsimts.

Tikai 20.  gadsimta piecdesmitajos gados tika izdots dekrē ts, saskaņ ā ar kuru Sassi iedzī votā jiem vajadzē tu pā rcelties uz moderniem, kaut arī pieticī giem mā jokļ iem ar visā m ē rtī bā m. Lielā migrā cija, kas sā kā s 1953. gadā , ievilkā s ilgus 20 gadus, jo lielā kā daļ a pazemes iedzī votā ju nevē lē jā s pamest savas mā jas. Pē dē jie Sassi iedzī votā ji tika piespiedu kā rtā padzī ti XX gadsimta 70. gados.

Mē s devā mies uz vienu no 4 * viesnī cā m un paš i pā rliecinā jā mies, ka ala var bū t š ika. Ž ē l, ka neapmetā mies tā dā alu viesnī cā , bet gan parastā . Arī internetā uzgā ju piedā vā jumus ī rē t dzī vokļ us alā s. Ļ oti vilinoš as cenas, salī dzinot ar alu viesnī cā m. Mū sdienu alā s ir normā la ū dens apgā de, kanalizā cija, elektrī ba, internets. Nav tikai dzī vnieki ar kū tsmē sliem. Principā Sassi no jaunajiem Matera apgabaliem ir ļ oti tuvu. Un jaunajos rajonos ir viss - ceļ i un autostā vvietas un lieli veikali. Es vienkā rš i neizlē mu dzī vot alā , jo biju pā rliecinā ts, ka bū s grū ti novietot automaš ī nu (daudzas viesnī cas Sassi norā da, ka stā vvieta un ceļ š nav pieejami). Maksas autostā vvieta: slē gta un apsargā ta blakus Sassi neatradu. Viņ i nevē lē jā s atstā t automaš ī nu publiskā s stā vvietā s. Joprojā m velti. Alu viesnī ca Sassi ir fantastiska!

Lielā kais nokriš ņ u konteiners atradā s nogā zes augš ē jā daļ ā – tā , lai ū dens no tā s ā tri ieplū da apakš ē jā s mā jā s. Visi dzī vokļ i bija aprī koti ar notekcaurulē m, kas savā ca ū deni no lietus un sniega. Š ī s cisternas ar speciā lā m caurulē m tika savienotas ar kaimiņ u tvertnē m un, kad vienas mā jas tvertnes bija pilnī bā piepildī tas ar ū deni, tā pā rpalikums tika izliets kaimiņ am utt.


No debesī m nā kuš ais mitrums tika nedaudz apstrā dā ts, bet visnozī mī gā kā filtrā cija notika paš ā s tvertnē s. Akmens tvertnē m bija apgriezta konusa forma. Ideja ir tā da, ka visas suspendē tā s daļ iņ as nogulsnē jas š aurajā kartera daļ ā , un uz virsmas paliks salī dzinoš i tī rs ū dens. Augš ē jā ieplū des atvere tika izgriezta virtuves grī dā un aizsegta, lai saimniece jebkurā brī dī varē tu uzvilkt ū deni.

Lai iztī rī tu tvertni, kuģ ī caur kaklu ielaida mazu bē rnu. Tī rī ts 1-2 reizes gadā.

Katru dienu varat apmeklē t lielā ko Matera cisternu. Ekskursijas ik pē c pusstundas. Valoda ir itā ļ u vai angļ u. Bet mū s, 6 cilvē ku grupu, kas gatavojā s klausī ties angliski (pret 20 cilvē kiem, kas saprot itā ļ u valodu), gids atseviš ķ i neņ ē ma. Viņ š mums ī si pastā stī ja augš stā vā par struktū ru un mū s paš us nosū tī ja lejā . Bet viņ i daudz ko vairā k stā stī ja itā ļ u valodā , un gids devā s lejā ar grupu un ik pē c 20 metriem daudz runā ja par kaut ko.

Vē l atzī mē ju, ka š ā da tanku sistē ma bija un ir saglabā jusies ne tikai Materā . Gandrī z katra š ī reģ iona klinš u pilsē tiņ a piedā vā apmeklē t savu cisternu. Tā pati Graviņ a, viņ ai ir savs tanks un arī nav mazs.

Rezultā ts. Pilsē ta ir satriecoš i skaista un oriģ inā la. To noteikti ir vē rts apmeklē t. Un ne tranzī tā . Optimā li ir atvē lē t visu dienu.

Ē rti un bez auto, kursē autobusi un dzelzceļ š . staciju, bet ar auto var apmeklē t apkā rtē jā s pilsē tiņ as, kuras noteikti ir mazā k iespaidī gas, bet tomē r uzmanī bas vē rtas. Piemē ram: Ostuni, Alberobello, Lecce, PolignanoAMare, Bari, Locorotondo.

Tā pat ļ oti iesaku pievē rst uzmanī bu pamestajai Krako pilsē tai. Tā ir visnoslē pumainā kā un skaistā kā no visā m Itā lijas pamestajā m pilsē tā m. IMHO.

Graviņ a Apū lijā

Godī gi sakot, mē s nenovē rtē jā m š o pilsē tu. Vaino mā ti. Viņ u pā rspī lē t vienkā rš i nav reā li. Pē c gandrī z pusotras dienas Materā mums bija palikuš as tikai pā ris stundas uz Graviņ as. Ī sā k sakot, Graviņ a ir maza Matera, kas ir sliktā k saglabā jusies. Te uzreiz manā ms, ka pilsē ta ir nabadzī gā ka, mazā k tū ristiska, drī zā k: nemaz nav tū ristiska.


Lai gan alas š eit izskatā s senā kas, š eit labi redzami arheoloģ iskie izrakumi un liels, vairā ku lī meņ u, sens arkveida viadukta tilts. Daudz vecu tempļ u. Bet tieš i š eit tiek veikta unikā la pazemes ekskursija. Diemž ē l lī dz tam neizdevā s nokļ ū t, galvenokā rt tā pē c, ka par š ī s pazemes pasaules esamī bu uzzinā jā m Grā viņ ā , stā vot uz pilsē tas galvenā laukuma un skatoties uz reklā mas izkā rtnē m. Uz vienas no tā m bija vienkā rš i pā rsteidzoš as kazemā tu fotogrā fijas, tostarp vietē jā cisterna. Tas viss ir itā ļ u valodā , bet ar tā lruņ a numuru un vietnes adresi. Jau Kijevā internetā atradu ziņ ojumus par tū ristiem, kas apmeklē juš i Gravina Sotterranea (http://www. gravinasotterranea. it/italiano/percorsi. htm).

Vieta ir vienkā rš i unikā la! Ī paš i ž ē l, ka nevarē ju š ai pilsē tai veltī t vairā k laika, jo esmu milzī gs pazemes un pamestu vietu cienī tā js. Alas, tuneļ i, kapenes, pagrabi un bunkuri ir mana aizrauš anā s.

Ceru, ka izdosies apmeklē t š o pilsē tu vē lreiz, kā arī citas Dienviditā lijas pilsē tas. Tur ir ko redzē t!

Bet, no otras puses, mums paveicā s iekļ ū t vienā no nedaudzajā m San Michele delle Grotte alu baznī cā m, kas ir labi saglabā juš ā s. Tas parasti ir slē gts neatkarī giem apmeklē jumiem. Ir vairā kas dienas, kad tiek rī kotas brī vdienas un ieeja ir atvē rta visiem, kā arī maksas ekskursijas. Pilsē tas centrā ieraudzī jā m sludinā jumu ar daž ā m alā m un galvaskausiem un nolē mā m meklē t š o vietu. Vienā no tempļ iem pilsē tas centrā bija muzejs, un muzejā mums uz pirkstiem paskaidroja, ka tagad mū s vedī s tur, jo tev paveicā s un š obrī d ir grupa ar gidu. š ajā baznī cā . Mū s vadī ja kā ds vī rietis un atstā jā m vā cieš u grupu no septiņ iem sirmgalvjiem. No visas š ī s vē stures neviens neko neteica mums saprotamā valodā : neviens nezinā ja angļ u valodu. Jau mā jā s palasī ju, kā du vietu apmeklē jā m. Peč erskas Sv. Miķ eļ a baznī ca celta vismaz 10. gadsimtā.

Bet drī zā k izcirtņ i: visa baznī ca ir iecirsta klintī , sastā v no vienas lielas telpas, ar 14 klintī izgrebtiem stabiem, kas balsta viena milzī ga akmens jumtu. Tuvumā atrodas arī nelielas alas un niš as klintī s. Š ī baznī ca ir viena no tā m, kur freskas ir labi saglabā juš ā s. Tagad š ajā baznī cā ir viens stū ris ar milzī gu skaitu kaulu un galvaskausu. Jā domā , ka baznī ca tika pā rvē rsta par kapsē tu.


Secinā jums: Pilsē tu ir vē rts apmeklē t, ja jums patī k š ā das pazemes bū ves un neizpē tī ti tū risma marš ruti. Š eit ir ļ oti interesanti, tač u pē c Matera apmeklē juma pastā v risks vilties. Vislabā k ir plā not Gravī nas apmeklē jumu pirms ceļ ojuma uz Materu. Gadī jumā , ja jū s esat vienaldzī gs pret pazemes cietumiem un jums pietrū kst laika, varat izlaist š o pilsē tu. Galu galā Materijai ir savs: cisterna un alu baznī cas, un paš i alu mā jokļ i.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
 Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
 Матера
 Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
 Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
 Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
  Матера
 Матера
  Матера
  Матера
 ГравинаИнПулья
  ГравинаИнПулья
  ГравинаИнПулья
 ГравинаИнПулья
 ГравинаИнПулья
  ГравинаИнПулья
  ГравинаИнПулья
  ГравинаИнПулья
  ГравинаИнПулья
  ГравинаИнПулья
  ГравинаИнПулья
  ГравинаИнПулья
  ГравинаИнПулья
komentāri (11) Atstājiet savu komentāru
iemiesojums