Ciao, Italia. Часть 5: Бергамо Ciao, Itālija. 5. daļa: Bergamo

Bergamo ir sena pilsē ta, kas atrodas 30 km attā lumā no Milā nas. Viņ š nokļ uva marš rutā , tikai pateicoties lidostai, no kuras izlidoja mū su reiss. Ar pā rliecī bu varu teikt, ka ar š o laimī go iespē ju esam atklā juš i brī niš ķ ī gu zemi, kuru noteikti ir vē rts apmeklē t un, iespē jams, pat vairā k nekā Milā nu.

Bet vispirms vispirms. Bergamo ir sadalī ts divā s pilsē tā s: augš ē jā un apakš ē jā . Augš ē jā daļ a ir lieliski saglabā juš ā s viduslaiku pilsē tas piemē rs. Apakš ē jā daļ a moderna, pilna ar platā m ielā m, autobusiem un veikaliem. Uz augš ē jo pilsē tu tū ristus paceļ funikulieris (biļ ete vienā virzienā - 1.25 eiro). Augš ē jā pilsē ta atrodas uz kalna, un to pilnī bā ieskauj cietokš ņ a siena. Tai ir ī stas Itā lijas š arms: tā s vecie akmeņ i, cirsts baznī cu fasā des, š aurā s ieliņ as un celiņ i, kas pilnī bā sastā v no pakā pieniem. Tū ristu dzī ve š eit ir gandrī z nedzirdama: viss pilsē tā dveš mieru un senatni.

Pilsē tas centrs ir Piazza Vecchia, kas tradicionā li ir pilns ar kafejnī cā m un ko ieskauj eleganti pils. Virs laukuma paceļ as Torre del Campanone tornis, uz kura katru dienu desmitos vakarā skan zvans. Nedaudz tā lā k no Piazza Vecchia atrodas Piazza del Duomo ar baroka stila katedrā li. Katedrā le ir veltī ta svē tajam Aleksandram, pilsē tas aizbildnim, moceklim, kurš miris par ticī bu. Piazza Basilica di Santa Maria Maggiore ansambli noslē dz Cappella Colleoni, it kā cirsts no balta akmens.

Tuvā kai pilsē tas iepazī š anai jā izmanto cits funikulieris, kas š oreiz ved uz Svē tā Vigiliusa kalnu. Lī nijas garums ir 630 metri, piekabes ir paceltas lī dz pilij, no kuras paveras skats uz abā m Bergamo daļ ā m. No š ejienes skaidrā laikā var redzē t Milā nu, augš pilsē tas jumti lejā sā rt, bet lejaspilsē ta izpletusies nedaudz zemā k.

Tieš i Sv. Vigiliusa kalna galā mē s "saskaitī jā m" mū su ceļ ojuma rezultā tus. Ir pagā jusi tikai nedē ļ a, bet likā s, ka tas ir mē nesis.

It kā ī paš i mums, atvadoties, spī dē ja saule, laiks bija labs, nogā zes bija kaisī tas ar rudens spilgtā s krā sā s krā sotiem kokiem, kalni nebija nekā di bargi, bet gan majestā tiski pacē lā s ļ oti tuvu ...gandrī z un izstiept roku. Itā lijā mē s gandrī z neko nesatikā m no tā , par ko tikā m brī dinā ti – ne augstprā tī gi vietē jie, ne tū ristu pū ļ i, ne izsmalcinā ti laikapstā kļ i. Piekrī tu, ieradā mies ne sezonas kulminā cijā , protams, mums ļ oti paveicā s ar laikapstā kļ iem, bet domā ju, ka runa nav tikai par veiksmi. Itā lijai ir skaista dvē sele, daudzpusī ga, sena un moderna vienlaikus. Lidojot prom, mē s atstā jā m daļ iņ u no savas sirds š ajā auglī gajā zemē .. .