Irāna - Persijas dārgumi
"Brī nums": "Irā na — Persijas valsts kase" 2015. gada 27. — 9. –11. 10.
Atgriezies no nā kamā s tū res, kā vienmē r, viņ š paņ ē ma pildspalvu. Un pē kš ņ i es atklā ju: nav par ko rakstī t. Lī dz š im esmu pievē rsis uzmanī bu tikai tam, kas skā ra nervus. Viņ š aprakstī ja, tā teikt, grā bekli, lai citi neuzkā ptu. Un š oreiz vienkā rš i nebija pie kā pieķ erties, un viss. Es domā ju: kā pē c? Un es sapratu: tas viss bija gides Maryamas Sadafzadehas (dzim. Irina Nazarova, kura precē jusies ar irā nieti) saimniekojoš ā s tū roperatora Teherā nā "Austrumu zvaigzne" dē ļ .
Grupa ir liela, 23 cilvē ki, no kuriem katrs, protams, nav tikai cilvē ks, bet viens un vienī gais. Un divas nedē ļ as nenotika ne tikai viena sadursme, pat ne pā rpratums. Tā tad Maryama ne tikai runā ja ar visiem, bet arī vā rda pilnā nozī mē , kuru viņ a fascinē ja. Visdziļ ā kā s zinā š anas par visiem objektiem, caur kuriem viņ a mū s veda, ir tā lu no visa un, iespē jams, pat ne galvenais.
Interesantā kais tika ziņ ots braucienos, kopā č etrus tū kstoš us kilometru. Ceļ ojuma laikā uzzinā jā m gandrī z visu par paš u Irā nu. Viņ i to ne tikai atpazina, bet arī paš i sev nemanā mi absorbē ja kā sū kli. Jo Maryama sniedza visu informā ciju par dzī viem piemē riem par sevi, saviem bē rniem, vī ru, viņ a vecā kiem, radiem, draugiem, paziņ ā m - visu savu vidi. Es ilgi domā ju: vai tas tika darī ts apzinā ti, tā teikt, ar pedagoģ isku metodi? Un es nonā cu pie secinā juma: nē un nē . Vienkā rš i Maryama ir tik ļ oti iemī lē jusies savā darbā , ka viņ a to izlaiž cauri savai sirdij. Tū risti viņ ai nav personī bas bez sejas, bet gan ģ imene. Un ģ imenē - kā di var bū t noslē pumi?
Ī si sakot, jū s varat uzrakstī t romā nu par Maryamu, viņ a ir tik interesanta, radoš a persona. Ne tikai gide, bet ī sta daudzbē rnu ģ imenes mamma. Pirms katras izbraukš anas no nā kamā objekta vai autobusa atieš anas viņ š noteikti visiem pā rskaitī s pā ri galvā m: vai kā ds atpalika.
Visas vakariņ as tika aizstā tas ar pusdienā m. Ne tikai paņ emt zem tā m dienas karstā ko laiku. Galvenais, ka viņ ai izdevā s mū s katru dienu izvest uz diviem vai trim papildus objektiem, pā rsniedzot lī gumā paredzē to programmu. Tā pē c pirms desmitiem vakarā viņ i viesnī cā neatgriezā s. Turklā t tieš i pusdienas laikā viņ a vienojā s ar restorā niem, lai mū s pacienā s ar vienu vai otru nacionā lo ē dienu. Un tas nav viss. Pirmo reizi 10 gadu ceļ oš anas laikā uzzinā ju, ka ir ē dienkarte pusdienā m un tū ristiem, un ne visiem vienā da, lai gidam bū tu vieglā k. Tā pat kā mā te Maryama, un, pirms pati sē dā s pie galda, viņ a apbraukā ja visus, pierakstī ja, kurš ko izvē lē jies, un pā rliecinā jā s, ka visi saņ em tieš i to, ko pasū tī ja.
Š eit! Atradusi, pie kā pieķ erties! Kā jū s domā jat, cik daudz mū su sievietes nolē ma iedot dzeramnaudu š ā dai gidei, visu laiku patiesi apbrī nojot viņ as virtuozo darbu?
Tici vai nē : desmit dolā ri viņ ai un š oferim, nepilni 75 centi dienā . Ņ emiet vē rā , ka sievietes nebū t nav nabadzī gas. Jebkurā gadī jumā viņ i nepalaida garā m nevienu veikalu visā marš rutā , izceļ ot arvien jaunus pirkumus gandrī z no katra. Starp citu, gandrī z visas sievieš u iegribas, kur un par kā diem pirkumiem zvanī t, apmierinā ja Maryama. Bet tas nav paredzē ts neviens lī gums. Uzlabojot mirkli, es klusi jautā ju: "Maryam, es domā ju, ka š eit nav nekā da noslē puma, cik daudz citas grupas tev deva dzeramnaudu"? “Patiesī bā par š o marš rutu viņ i man un š oferim iedeva 20 USD katram. Bet vienalga: galvenais, lai grupa bū tu draudzī ga, viņ i nekad nenokavē ja autobusu un neatpalika no labierī cī bā m. Tajā paš ā laikā viņ a nevē lē jā s pamanī t, ka viņ a pati ir parasti pilnī gi fakultatī vo krievu tū ristu neparastā s disciplī nas vaininiece.
Tagad daž i vā rdi par paš u marš rutu.
Savā di, bet grupai patika gandrī z visi objekti. Bet tas nav par spī ti, bet gan pateicoties Maryam virtuozajai tē mas pā rvaldī š anai. Ja ne viņ a, varē tu bū t neapmierinā to jū ra. Jo, manuprā t, amatieruprā t, marš ruts ir paredzē ts orientā listiem, Irā nas zinā tniekiem, sliktā kajā gadī jumā antī kā s pasaules vē stures skolotā jiem, pat ne skolā s, bet augstskolā s. Kā gan citā di, ja no vienā m drupā m, pat ja tā s bija senas, mē s devā mies uz citā m tā da paš a veida drupā m, pat ja vē l senā kā m. No vienas moš ejas uz otro, treš o, trī sdesmito lī dz bezgalī bai. Turklā t moš ejas un minareti ir daudz mazā k iespaidī gi nekā , teiksim, tajā paš ā Uzbekistā nā (skaidrs, ka dū mi ir plā nā ki un skurstenis ir zemā ks).
Jā , Irā na, caur kuru mū s veda, patieš ā m ir nepā rtraukts bezū dens tuksnesis ar visā m no tā izrietoš ajā m sekā m, kurā bez drupā m un moš ejā m (atkā rtojam, tā lu no labā kajā m pasaulē ) nav nekā cita, Paskaties uz.
Neskatoties uz to, viņ i saka, ka pat Irā nas tuksnesī ir daudz interesantu dabas oā ž u. Ja tā , tad varam tikai nož ē lot, ka braucā m viņ iem garā m. Vladimirs Antonovs
