Ceļojums uz senatni. Persija. Irāna
Ak, brī niš ķ ī gā , skaistā Persija! Dzejnieku dziedā ts, majestā tisks un varens!
Skatieties savā m acī m, ejiet pa pē dā m lielā kā s valsts godī bas pē dā m, pieskarieties senajai civilizā cijai.
Tas viss ir ī sts. Dosimies uz Irā nu!
Miracle ceļ ojumu kompā nija piedā vā ja visplaš ā ko iepazī š anā s tū ri.
Mū su marš ruts: Marš ruts: Teherā na - Kazvina - Zanjana - Hamedana - Š iraza - Persepolisa - Pasargada - Jazd - Isfahā na - Meiboda - Naina - Abjaneha - Kaš ana - Koma
Tagad daudzi spriež par Irā nu pē c mediju ziņ ā m: revolū cija, opozī cija Rietumiem, konservatī vie garī dznieki. Tač u jebkurš irā nis ar prieku pateiks, ka viņ a dzimtajā valstī ir pavisam cits stā sts.
Kultū ras elastī ba, viesmī lī ba, ā rē ja sirsnī ba un lī dzdalī ba - tā s ir sarež ģ ī tas taarof sistē mas sastā vdaļ as - pieklā jī gas uzvedī bas noteikumi, kas pā rsteidzoš i apvienoti ar islā ma stingro konservatī vismu. Stā voklis, kurā tiek glabā ta hronoloģ ija, kas nesakrī t ar Eiropas, vienī gā brī vdiena nā k piektdien, bet jaunais gads - pavasara saulgriež u dienā . Jū s bū siet pā rsteigts, ka lī dz Jaunajam gadam irā ņ i zī mē Lieldienu olas - Navruzas un Lieldienu simbolu. Veikalos un tirgos tā s tiks piedā vā tas katrai gaumei: rotā tas ar pē rlī tē m, lentē m, foliju, mež ģ ī nē m.
Meitenē m Irā nā vē l nav atcelts obligā tais ģ ē rbš anā s kods - š alles, kas nosedz matus un kaklu. Ī sā s piedurknes, starp citu, arī ir aizliegtas.
Lai gan apģ ē rba kods Teherā nā nav ī paš i stingrs, visā s pā rē jā s pilsē tā s tas ir obligā ts, ī paš i sabiedriskā s vietā s, tirgos, veikalos, restorā nos. Interesanti, ka metro sievietē m labā k iekā pt pirmajā s un pē dē jā s - ī paš ajā s, sievieš u maš ī nā s. Un vī rieš iem ļ oti patī k fotografē ties, viņ i sā k laipni smaidī t un lū dz kopā ar viņ iem nofotografē ties.
Irā na ir pistā ciju un dateļ u dzimtene, tā pē c irā ņ i kā desertus gatavo gardu riekstu halvu, raginak - valriekstu saldumus un š erbetu ar citronu - š arbat-lima. Un rudens beigā s - ziemas sā kumā sā kas granā tā bolu sezona, š eit no tiem tiek spiesta bieza, pī rā ga un uzmundrinoš a sula. Neskatoties uz garš ī go virtuvi, nav ē diena kulta. Katrai pilsē tai ir savas ī patnī bas, piemē ram, vietē jais saldē jums, kas izgudrots Š irazā , tiek saukts par faloude (faloude shirazi) un ir kaut kas lī dzī gs vermicelli ar smalki sasmalcinā tu ledu, pistā cijā m un laima sulu.
Irā ņ i ir draudzī gi un labestī gi cilvē ki, kuru viesmī lī ba ir ī paš a iezī me. Jū s to pastā vī gi jū tat uz sevi. Palī dzē t viesim Irā nā ir cienī jama pilsoņ a pirmais pienā kums. Cilvē ks pieliks visas pū les, lai saprastu jū su jautā jumus. Cits atcerē sies visas frā zes, ko viņ š zina angļ u valodā . Treš ais sā ks zvanī t draugam, kurš mā cī jies Rietumos. Lai atrisinā tu jū su problē mu, viņ i var sapulcinā t veselu lī dzjū tī gu garā mgā jē ju padomi. Bet pats galvenais, irā ņ i š ā di izturas ne tikai pret ā rzemniekiem. Tradicionā lā Irā nas etiķ ete – taarof – ietver ā rkā rtī gu pieklā jī bu pret sarunu biedru. Tomē r ir svarī gi atš ķ irt patiesu motivā ciju un formā lu pieklā jī bu. Jū s apstā dinat taksometru un pasakā t, kurp doties. Ierodoties, pajautā jiet par braukš anas maksu. Taksists atbildē saka, ka nav pateicī bas vē rts. Nesteidzieties priecā ties - tas ir taarofs.
Ceļ ojuma beigā s tev var vairā kas reizes pateikt, ka brauciens ir bez maksas, jo esi viesis. Un jums ir jā piedā vā nauda. Pē c diviem vai trim atteikumiem taksists paņ ems naudu, domā jams, lai jū s neaizvainotu. Un tas notiek ne tikai taksometru vadī tā ju vidū . Arī tradicionā lajos mazajos veikalos var dzirdē t lī dzī gu frā zi.
Kas attiecas uz personī go droš ī bu, zā dzī bā m, laupī š anā m un lietu droš ī bu viesnī cā s.
Jums nav jā uztraucas, nebaidieties staigā t pa ielā m ar dā rgu fotografē š anas aprī kojumu un atstā t klē pjdatoru viesnī cā . Irā nā viņ i nezog vispā r. . Ir vē rts atzī mē t, ka par zā dzī bā m š eit tiek sodī ts daudz nopietnā k nekā , piemē ram, par valsts augstā kā vadī tā ja vai valdī bas amatpersonu dzī vī bas mē ģ inā jumu. Ja pē kš ņ i kā ds uz ielas ieraudzī ja tavu kameru un izvilka piedurkni, piedā vā jot viņ am sekot, droš i piekrī ti.
Viņ š nevē las tevi aplaupī t, bet gan parā dī t kaut ko neparastu un interesantu. Tiesa, pē dē jā laikā zā dzī bu gadī jumi tomē r ir konstatē ti, tač u tikai apmeklē tā ju vidū . Tā pē c nemaz nevajag atpū sties.
Irā na ir ļ oti interesanta, unikā la un tū rismam pilnī gi droš a valsts. Š ī ir sena valsts ar bagā tā ko kultū ras vē sturi, kas savulaik bija lielā kā impē rija pasaulē visā impē riju vē sturē .
Š ī valsts, kas tū kstoš gadus bija pazī stama visai pasaulei kā Persija. Tiek uzskatī ts, ka š ī valsts ir pasaulē pirmā s civilizā cijas ciltstē vs, kas aprakstī ta Bī belē . Un, pē c daž u teologu domā m, Irā nā , senā s Tebrizas pilsē tas teritorijā , atradā s dieviš ķ ais Ē denes dā rzs. Mū su marš ruts ved pa visu seno Persiju, apmeklē jot Tebrizu, Š irazu, Persepoli, Isfahā nu, Jazdu.
Pirms tū kstoš iem gadu, kad lielā kajā daļ ā Eiropas valdī ja primitivitā te, Irā nas kodolu veidoja senie vē sturiskie reģ ioni un valstis: Elama, Persis, Partija, Mediji. 4. -6. gs. pmē . e. plaš ā Ahemenī du valstī ba stiepā s no Melnā s jū ras lī dz Indas krastiem. Persijas karalis pavadī ja daž ā dus gadalaikus 4 galvaspilsē tā s.
Senā s galvaspilsē tas Persepoles drupā s, ko nodedzinā ja Aleksandrs Lielais, ir labi saglabā juš ies attē li uz akmens sienā m. Zī mē jumi liecina par tolaik valdoš o draudzī go atmosfē ru: daž ā du tautu pā rstā vji pasniedz viens otram dā vanas, draudzī gi uzliek rokas uz pleciem. Š ķ iet, ka tajā laikā , barbarisma un než ē lī bas laikmetā , Persepolisa demonstrē ja kosmopolī tismu. Senā s mā ju drupas, kolonnas, statujas, bareljefi, Nā ciju vā rti palī dz iedomā ties lielu daudznacionā lu pilsē tu, kurā , starp citu, nebija verdzī bas.
Ir ļ oti interesanti uzzinā t seno persieš u arhitektū ras noslē pumus - "bad-girs" vē ja slazdu torņ us, pazemes ū densvadu, piramī das-rezervuā rus, vecu vī ru - 4500 gadus vecu cipresi, un, protams, , Zoroastrijas tempļ i. . . Pirmsislā ma Irā na bija zoroastrian. Zoroastrisms ir saglabā jies lī dz mū sdienā m (lai gan Irā nā nav vairā k par simts tū kstoš iem tā atbalstī tā ju) un pastā v lī dzā s islā mam. Jazdas pilsē tā atrodas jauns zoroastrieš u templis, un tā tuvumā , augstu kalnos, ir saglabā jusies svē tnī ca, kur pulcē jas svē tceļ nieki no visas pasaules. Tur tiek uzturē ta mū ž ī gā uguns, kuru pielū dz zoroastrieš i.
Irā nas vecpilsē tas ir kā brī vdabas muzeji. Tā da sajū ta, ka tu atrodies vecajos mā la kvartā los, viduslaiku dzī vesveidā . Savdabī gas ē kas, ciemati un pilsē tas atrodas ik uz soļ a.
Š ī s pilsē tas nav minē tas ceļ vež os, bet tā s ir ī stā Irā na. Neaprakstā ma pieredze! Tas ir jā redz savā m acī m.
